1. Padomes 13.12.2004. Direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, (tālāk tekstā – Direktīva) 5. pants reglamentē ar dzimumu saistītu aktuāro faktoru izmantošanu apdrošināšanas un citu ar to saistītu finanšu pakalpojumu jomā. Saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punktu jaunos līgumos, kas noslēgti pēc 21.12.2007., dzimuma kā aktuārā faktora izmantošana apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību aprēķināšanā nedrīkst radīt atšķirības indivīdu apdrošināšanas prēmijās un atlīdzībās. Direktīvas 5. panta 2. punktā paredzēts izņēmums no šā noteikuma, atļaujot dalībvalstīm saglabāt samērīgas atšķirības indivīdu apdrošināšanas prēmijās un apdrošināšanas atlīdzībās gadījumos, kad dzimuma kā noteicošā faktora izmantošana riska novērtēšanā pamatota ar atbilstošiem aktuārajiem un statistikas datiem.

2. "Ieteikumu par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lieluma noteikšanu" (tālāk tekstā – Ieteikumi) 1. punktā minētās Direktīvas prasības tika ieviestas Latvijas normatīvajos aktos ar 05.03.2009. grozījumiem Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un Ministru kabineta 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1002 "Noteikumi par atšķirīgas attieksmes izmantošanu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības noteikšanā", nosakot, ka apdrošināšanas pakalpojums, kurā ir pieļaujama atšķirīga attieksme apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lieluma noteikšanā, izmantojot dzimumu kā noteicošo faktoru, no 01.10.2009. ir dzīvības apdrošināšana.

3. Eiropas Savienības Tiesa 01.03.2011. pieņemtajā spriedumā (tālāk tekstā – Spriedums) ir paziņojusi, ka Direktīvas 5. panta 2. punkts nav spēkā no 21.12.2012. Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka, dodot dalībvalstīm iespēju bez laika ierobežojumiem saglabāt atkāpi no Direktīvas 5. panta 1. punkta noteikuma par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem, 5. panta 2. punkts ir pretrunā ar mērķi, ko likumdevējs noteicis kā Direktīvas mērķi apdrošināšanas jomā, proti, panākt vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lieluma aprēķināšanu, un tāpēc nav saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu. Saskaņā ar Spriedumu attiecībā uz jaunajiem apdrošināšanas līgumiem, kuri stājas spēkā pēc 21.12.2012., jāpiemēro prasība par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lieluma noteikšanu bez izņēmumiem. Tas nozīmē, ka, pastāvot vienādiem apdrošināšanas nosacījumiem, apdrošinātājam nav tiesību vienāda vecuma sievietei un vīrietim atkarībā no dzimuma noteikt dažādus apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lielumus.

4. 21.12.2012. stājas spēkā grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kuri paredz, ka ir aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no dzimuma.

5. Eiropas Komisija ar mērķi palīdzēt nodrošināt Sprieduma ievērošanu dalībvalstu līmenī 13.01.2012. izdeva Pamatnostādnes par Padomes Direktīvas 2004/113/EK piemērošanu apdrošināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-236/09 (Test-Achats).

6. Ieteikumi ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt vienotu Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1. punkta, Direktīvas 5. panta 1. punkta un Sprieduma ievērošanu, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

7. Ieteikumus ieteicams ievērot apdrošināšanas komersantiem, kuri sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, (tālāk tekstā – apdrošinātāji).

8. Par apdrošināšanas līgumu, kuru noslēdzot piemēro prasību par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem, nosakot apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lielumu, ir uzskatāmas šādas līgumslēdzēju pušu vienošanās:

8.1. apdrošināšanas līgums, kurš stājas spēkā 21.12.2012. vai pēc 21.12.2012.;

8.2. pēc 21.12.2012. noslēgta līgumslēdzēju pušu vienošanās par tāda apdrošināšanas līguma, kurš stājies spēkā pirms 21.12.2012., darbības termiņa pagarināšanu, kura darbības termiņš citādi būtu beidzies;

8.3. pēc 21.12.2012. noslēgta līgumslēdzēju pušu vienošanās par grozījumiem apdrošināšanas līgumā, kurš stājies spēkā pirms 21.12.2012., bet kuram, lai veiktu attiecīgos grozījumus apdrošināšanas līgumā, ir nepieciešama apdrošinātā riska novērtēšana (piemēram, apdrošinājuma summas palielināšana, apdrošināšanas līguma darbības termiņa pagarināšana vai jaunas apdrošinātās personas iekļaušana apdrošināšanas līgumā).

9. Par apdrošināšanas līgumu, kuru noslēdzot piemēro prasību par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem, nosakot apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lielumu, nav uzskatāms šāds apdrošināšanas līgums:

9.1. apdrošināšanas līgums, kurš stājies spēkā pirms 21.12.2012.;

9.2. apdrošināšanas līgums, kurš stājies spēkā pirms 21.12.2012. un kurš automātiski tiek pagarināts, ja saskaņā ar šā apdrošināšanas līguma noteikumiem līdz noteiktam termiņam nav iesniegts paziņojums par apdrošināšanas līguma izbeigšanu;

9.3. apdrošināšanas līgums, kurš stājies spēkā pirms 21.12.2012. un kurā saskaņā ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem viena līgumslēdzēja puse, izmantojot savas tiesības, veic tādus vienpusējus grozījumus, mainot atsevišķus apdrošināšanas līguma nosacījumus, kuru veikšanai nav jāiegūst otras līgumslēdzējas puses piekrišana (piemēram, tiek mainīts apdrošināšanas prēmijas apmērs saskaņā ar iepriekš noteikto kārtību, tiek mainīts labuma guvējs, tiek samazināts apdrošināšanas līguma termiņš vai apdrošinājuma summa);

9.4. apdrošināšanas līgums, kuru apdrošinātājs nodod citam apdrošinātājam, nemainot apdrošināšanas līguma nosacījumus.

10. Apdrošinātājam, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus un novērtējot ar apdrošināšanu un pārapdrošināšanu saistītos riskus, ir tiesības vākt, glabāt un izmantot ar apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto personu un personu, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, dzimumu saistītu informāciju, ja tas nenoved pie dzimumu diferencēšanas individuālā līmenī, piemēram:

10.1. tehnisko rezervju veidošanas un iekšējo cenu jeb tarifu noteikšanas vajadzībām, nodrošinot gan atsevišķu apdrošināšanas produktu, gan visa apdrošināšanas porfeļa pārvaldi;

10.2. pārapdrošināšanas cenu noteikšanai;

10.3. tirgvedības un reklāmas vajadzībām, lai ietekmētu apdrošināšanas portfeļa sastāvu (piemēram, adresējot reklāmu vīriešiem vai sievietēm). Apdrošinātājs nedrīkst liegt piekļuvi konkrētiem produktiem personas dzimuma dēļ, izņemot gadījumus, kad tas ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir piemēroti un nepieciešami;

10.4. dzīvības un veselības apdrošināšanas risku parakstīšanas vajadzībām informāciju, kas raksturo citus riska faktorus, piemēram, informāciju par personas veselības stāvokli, kaitīgiem ieradumiem, dzīvesveidu vai ģimenes vēsturi, kuri pieļauj diferencēšanu individuālā līmenī un kuru novērtēšanā apdrošinātājs var ņemt vērā personas dzimumu. Apdrošinātājam ir atļauts, piemēram:

10.4.1. vākt informāciju par dzimumu un uzdot jautājumus par dzimumspecifiskām slimībām,

10.4.2. noteikt atšķirīgas medicīniskās pārbaudes, ņemot vērā personas dzimumu,

10.4.3. interpretēt medicīnisko pārbaužu rezultātus, ņemot vērā personas dzimumu.

11. Apdrošinātājam, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesības segt ārstēšanās izdevumus atbilstoši piemērotajai ārstniecības metodei, kas var būt atkarīga no personas dzimuma.