Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.709

Rīgā 2012.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 16.§)

Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4.panta 6., 8. un 8.¹ punktu
(Grozīta ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 341)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – valsts komisija) un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju (turpmāk – pašvaldību komisijas) kompetenci, profesionālās prasības valsts komisijas un pašvaldību komisiju locekļiem, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts vai pašvaldību komisija sniedz atzinumu par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu;

1.2. valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

2. Valsts komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 276 redakcijā)

3. Pašvaldību komisiju kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei, ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. līdz 9. klasei.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 276 redakcijā)

4. Valsts komisijas pienākumi:

4.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu (turpmāk – vecāki) iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem un izglītības iestādes sniegto informāciju, izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un sniegt atzinumu (2. pielikums) par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu:

4.1.1. speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei;

4.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei;

4.1.3. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei;

4.1.4. vispārējās izglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2. un 4.1.3. apakšpunktam;

4.2. veicināt izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs;

4.3. konsultēt pedagogus, vecākus un citas personas speciālās izglītības jautājumos;

4.4. nodrošināt pašvaldību komisiju darba metodisko atbalstu;

4.5. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegumu, strīdus gadījumā, kas saistīts ar pašvaldības komisijas sniegto atzinumu, atkārtoti izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un atkārtoti sniegt atzinumu par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu;

4.6. ieteikt izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3. un 4.1.4.apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 276)

5. Valsts komisija ir tiesīga:

5.1. pieprasīt no pašvaldību izglītības pārvaldēm, pašvaldību izglītības speciālistiem un izglītības iestādēm informāciju par valsts komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

5.2. ieteikt izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi ārstniecības iestādē.

6. Pašvaldības komisijas pienākumi:

6.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai vecāku iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem, kā arī izglītības iestādes sniegto informāciju, izvērtēt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un sniegt atzinumu (2. pielikums) par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu:

6.1.1. pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu;

6.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei;

6.1.3. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. līdz 9. klasei;

6.1.4. vispārējās pamatizglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 6.1.2. un 6.1.3. apakšpunktam;

6.2. (svītrots ar MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 276);

6.3. ja nepieciešams, organizēt pašvaldības komisijas izbraukuma sēdes izglītības iestādē, kurā mācās bērns;

6.4. veicināt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs;

6.5. konsultēt pedagogus, vecākus un citas personas speciālās izglītības jautājumos;

6.6. pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstu komisijas atzinumu un izvērtējot izglītojamā spējas, sniegt atzinumu par pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša ilgstoši slimojoša izglītojamā izglītošanās nepieciešamību dzīvesvietā no 1. līdz 12.klasei;

6.7. analizēt attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu darbu izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanā, lai tie saņemtu izglītību atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim;

6.8. koordinēt pašvaldības izglītības iestāžu speciālās izglītības skolotāju, logopēdu un psihologu darbu;

6.9. nodrošināt metodisku un organizatorisku atbalstu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm izglītojamo attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām individuālo izglītības plānu sagatavošanā;

6.10. ieteikt izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 6.1.1., 6.1.2., 6.1.3. un 6.1.4. apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 276)

7. Pašvaldības komisija ir tiesīga:

7.1. ieteikt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi ārstniecības iestādē;

7.2. (svītrots ar MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 276);

7.3. pieprasīt no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm informāciju par pašvaldības komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

7.4. atbilstoši kompetencei sniegt rekomendācijas un ieteikumus speciālās izglītības un integratīvās izglītības jautājumos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm un metodiski vadīt to izpildi.

7.¹ Valsts vai pašvaldības komisija var sniegt atzinumu bez izglītojamā klātbūtnes komisijas sēdē:

7.¹1. izglītojamiem, kuriem psihiatrs vai bērnu psihiatrs konstatējis smagu garīgu atpalicību (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai diagnozes kods F72);

7.¹2. ja izglītojamā pārvietošana var būt bīstama veselībai vai nav iespējama atbilstoši ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumam.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 276 redakcijā)

8. Ja divās vai vairākās pašvaldībās darbojas pašvaldību komisijas ar vienādu personālsastāvu, pašvaldības veido apvienotu pašvaldību komisiju. Veidojot apvienoto komisiju, pašvaldības savstarpēji vienojas par komisijas darbības nodrošināšanu.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 276 redakcijā)

9. Valsts komisijas un pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj personas ar šādu kvalifikāciju:

9.1. komisijas vadītājam ir augstākā izglītība speciālajā pedagoģijā, izglītības psiholoģijā, klīniskajā psiholoģijā, logopēdijā vai pedagoģijā un vismaz triju gadu darba pieredze speciālajā pedagoģijā;

9.2. vismaz vienam komisijas loceklim ir maģistra grāds klīniskajā vai izglītības psiholoģijā (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem;

9.3. vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā izglītība logopēdijā un vismaz triju gadu darba pieredze logopēdijā;

9.4. vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā izglītība speciālajā pedagoģijā un vismaz triju gadu darba pieredze speciālajā pedagoģijā;

9.5. vismaz viens komisijas loceklis ir sertificēta ārstniecības persona (ārsts).

10. Sistēmas izveidotājs, pārzinis un turētājs ir Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – sistēmas pārzinis).

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

11. Sistēmas pārzinis nodrošina:

11.1. sistēmas tehnisko resursu un elektroniskās vides uzturēšanu un informācijas arhivēšanu;

11.2. šo noteikumu 12.1.2. un 12.3. apakšpunktā minētās informācijas nodošanu Valsts izglītības informācijas sistēmai, izmantojot automātisko datu apmaiņas mehānismu, lai izglītības iestādei būtu pieejama informācija par atzinumu, kas izsniegts izglītojamajam, kurš tajā apgūst izglītības programmu;

11.3. sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu, maiņu vai anulēšanu;

11.4. piekļuvi sistēmai identificētiem sistēmas lietotājiem un sistēmas pārziņa nodarbinātām personām, kurām sistēmā esošā informācija atbilstošā apjomā nepieciešama darba pienākumu veikšanai;

11.5. sistēmas apritē esošās informācijas drošības pasākumu īstenošanu;

11.6. šo noteikumu 12. punktā minētās informācijas glabāšanu, kamēr tā ir nepieciešama šo noteikumu 2. un 3. punktā minēto funkciju izpildei, bet ne ilgāk kā 75 gadus;

11.7. sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu triju darbdienu laikā pēc pieejas izveidei nepieciešamās informācijas saņemšanas un elektroniski informē sistēmas lietotāju par tam piešķirtajām tiesībām.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā; 11.2. apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2019., sk. 23. punktu)

12. Sistēmas lietotājs ievada sistēmā šādu informāciju:

12.1. par izglītojamo:

12.1.1. vārds, uzvārds;

12.1.2. personas kods;

12.1.3. dzimšanas datums;

12.1.4. mācību valoda;

12.1.5. informācija par izglītojamā pedagoģiskās, psiholoģiskās un medicīniskās izpētes rezultātiem;

12.1.6. kontaktinformācija par pilngadīgu izglītojamo;

12.2. par nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi, kurš piedalās valsts vai pašvaldību komisijas sēdē:

12.2.1. vārds, uzvārds un personas kods;

12.2.2. saikne ar izglītojamo;

12.2.3. kontaktinformācija;

12.3. par izglītojamajam izsniegto atzinumu:

12.3.1. atzinumu izsniegušās komisijas nosaukums;

12.3.2. atzinuma numurs;

12.3.3. atzinuma izdošanas vietas nosaukums;

12.3.4. atzinuma izdošanas datums;

12.3.5. izglītojamajam ieteiktās izglītības programmas kods un nosaukums;

12.3.6. ieteikumi par atbalsta pasākumu nepieciešamību mācību procesā un valsts pārbaudes darbos;

12.3.7. citi ieteikumi;

12.3.8. atzinuma spēkā esības termiņš.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 276)

13. Sistēmas lietotājs informāciju sistēmā ievada nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc komisijas sēdes.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

14. Sistēma, izmantojot automātisko datu apmaiņas mehānismu, no Valsts izglītības informācijas sistēmas saņem informāciju par izglītojamajam izsniegto izglītības dokumentu.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2019., sk. 23. punktu)

15. Šo noteikumu 12.1.1., 12.1.2., 12.1.6. un 12.2. apakšpunktā minēto informāciju no sistēmas automātiski dzēš gadu pēc tam, kad no Valsts izglītības informācijas sistēmas, izmantojot automātisko datu apmaiņas mehānismu, ir saņemta informācija, ka izglītības iestāde izglītojamajam izsniegusi dokumentu:

15.1. par tās izglītības programmas apguvi, kuru atzinumā ieteikusi valsts vai pašvaldību komisija;

15.2. par vidējās izglītības apguvi – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kad, uzņemot izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmā, nav nepieciešams atkārtots pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2019., sk. 23. punktu)

16. Sistēmas pārzinis var piešķir sistēmas lietotāja tiesības gan valsts vai pašvaldību komisijas vadītājam, gan loceklim, pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu, kurā norāda sistēmas lietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruņa numuru un e-pasta adresi.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

17. Pieprasījumam par sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu pievieno rīkojuma kopiju par attiecīgās valsts vai pašvaldību komisijas izveidošanu.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

18. Sistēmas lietotājam, kurš ir tās valsts vai pašvaldību komisijas loceklis, kura veiks izglītojamā pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko izpēti:

18.1. sistēmā ir pieejama šāda informācija:

18.1.1. par izglītojamo, kuram iepriekš nav sniegts valsts vai pašvaldību komisijas atzinums, – pieejama šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētā informācija;

18.1.2. par izglītojamo, kuram iepriekš sniegts valsts vai pašvaldību komisijas atzinums, – pieejama šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētā informācija, kas sistēmā ievadīta jauna atzinuma sniegšanai, un šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētā informācija par iepriekš sniegto atzinumu;

18.2. jānodrošina, ka valsts vai pašvaldību komisijas locekļiem, kuri veiks izglītojamā pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko izpēti, par izglītojamo ir pieejama šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētā informācija, lai valsts vai pašvaldību komisija varētu veikt šo noteikumu 4. un 6. punktā minētos pienākumus.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

19. Sistēmas lietotājam ir pieejama šo noteikumu 12.1.3., 12.1.4., 12.1.5., un 12.3. apakšpunktā minētā anonimizētā informācija statistikas datu apkopošanai.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

20. Sistēmas lietotājam nav tiesību nodot piešķirtās sistēmas lietotāja tiesības citai personai.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

21. Ja nepieciešams mainīt vai anulēt sistēmas lietotāja tiesības, valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskā komisija triju darbdienu laikā iesniedz sistēmas pārzinim pieprasījumu par sistēmas lietotāja tiesību maiņu vai anulēšanu.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

22. Sistēmas pārzinis:

22.1. aktualizē sistēmā šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju, ja tā ir kļūdaina;

22.2. pamatojoties uz rakstisku iesniegumu par šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju (turpmāk – personas dati), nodrošina šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētajām personām (turpmāk – datu subjekts) tiesības:

22.2.1. saņemt personas datus par sevi un attiecīgu informāciju par to apstrādi;

22.2.2. panākt, lai sistēmas pārzinis:

22.2.2.1. neprecīzus datu subjekta personas datus labotu vai ierobežotu to apstrādi – uz laiku, kamēr valsts vai pašvaldību komisija pārbauda personas datu precizitāti;

22.2.2.2. ierobežotu datu subjekta personas datu apstrādi, ja tie vairs nav vajadzīgi, taču tie ir nepieciešami datu subjektam, lai īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;

22.2.2.3. dzēstu datu subjekta personas datus, ja personas dati vairs nav nepieciešami tiem nolūkiem, kādos tie tika apstrādāti;

22.2.2.4. dzēstu datu subjekta personas datus vai ierobežotu to apstrādi, ja personas dati ir apstrādāti nelikumīgi.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

23. Šo noteikumu 11.2. apakšpunkts, 14. un 15. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.

(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)

24. Līdz 2023. gada 9. jūnijam izsniegtie valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumi par atbilstošāko speciālās izglītības programmu, izņemot speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem, ir derīgi bez termiņa ierobežojuma. Līdz 2023. gada 9. jūnijam izsniegtie valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumi par atbilstošāko speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem ir derīgi līdz 2028. gada 31. augustam.

(MK 11.02.2025. noteikumu Nr. 97 redakcijā)

25. Šo noteikumu 3. punktu, 6.1.2., 6.1.3., 6.1.4. un 6.10. apakšpunktu attiecībā uz atzinuma sniegšanu par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu un ieteikumu sniegšanu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos 5. klasei piemēro ar 2023. gada 1. septembri, bet izglītojamiem no 6. klases līdz 9. klasei – ar 2024. gada 1. septembri. Līdz minētajiem datumiem atzinumu par izglītojamam atbilstošāko izglītības programmu un ieteikumus par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos sniedz valsts komisija.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 276 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709

Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai

Nr.p.k.	Speciālās izglītības programmas, kodi	Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji	Nosacījumi
Nr.p.k.	Speciālās izglītības programmas, kodi	Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji	speciālista atzinums	speciālista atzinuma derīguma termiņš
1	2	3	4	5
1.	Izglītojamiem ar redzes traucējumiem, 01015111 01015121 11015111 11015121 21015111 21015121 31015111 31015121 31015112 31015122 31015113 31015123	1.1. Bērna redzes asums ar korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka ierobežojumu līdz 20^o, redzes asumu tuvumā, nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu slimības: 1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0); 1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8); 1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4); 1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0); 1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1); 1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4); 1.1.7. afakija (H27.0); 1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0); 1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3); 1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3); 1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1); 1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2); 1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3); 1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2); 1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2); 1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);* 1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);* 1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);** 1.1.19. abu acu aklums (H54.0); 1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1); 1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2); 1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55); 1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību; 1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija (H53.0);* 1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk*	Šā pielikuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologs	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes
2.	Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem, 01015211 01015221 11015211 11015221 21015211 21015221 31015211 31015221 31015212 31015222 31015213 31015223	2.1. Nedzirdīgie izglītojamie: 2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5.pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4.pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā; 2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie: 2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas; 2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā	Šā pielikuma 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds*, kā arī psihologs*, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologs	Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes
3.	Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, 01015311 01015321 11015311 11015321 21015311 21015321 31015311 31015321 31015312 31015322	3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un dinamiku: 3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1); 3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8); 3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8); 3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9); 3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9); 3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8); 3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9); 3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9); 3.2.4. hondropātijas (M91–M94); 3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1); 3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2); 3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9); 3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9); 3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9); 3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem: 3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73); 3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83)	Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs. Šā pielikuma 3.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums	Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes
4.	Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām, 01015411 01015421 11015411 11015421 21015411 21015421	4.1. Tuberkuloze: 4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1): • pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski; • nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0); 4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4); 4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6); 4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7); 4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0); 4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1); 4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2); 4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4); 4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19); 4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1); 4.2. Nespecifiskas plaušu slimības: 4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu; 4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44); 4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0); 4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42); 4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47); 4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9); 4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15); 4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas; 4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas; 4.2.10. siena drudzis (polinoze); 4.3. Gremošanas traucējumi: 4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21); 4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29); 4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas; 4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas; 4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52); 4.3.6. aizcietējumi (K59);** 4.3.7. kairināta resnā zarna (K58); 4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1); 4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8); 4.3.10. celiakija (K90); 4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē; 4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K 86.1); 4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības: 4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03); 4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10); 4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11); 4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0); 4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257); 4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3); 4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1); 4.4.8. Tērnera sindroms (Q96)	Šā pielikuma 4.1.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs. Šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs. Šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs. Šā pielikuma 4.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes
5.	Izglītojamiem ar valodas traucējumiem, 01015511 01015521 11015511 11015521 21015511 21015521	5.1. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, I–II pakāpe; 5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, III pakāpe; 5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi; 5.4. Skaņu izrunas traucējumi; 5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija; 5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija; 5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību; 5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0); 5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1); 5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2); 5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3); 5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8); 5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9); 5.14. Stostīšanās (F98.5); 5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1); 5.17. Afāzija (R47.0); 5.18. Dizartrija (R47.1); 5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q 35–Q 38)	Šā pielikuma 5.1.–5.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis logopēds.* Šā pielikuma 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs* vai logopēds.* Šā pielikuma 5.7.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds.* Šā pielikuma 5.7.–5.15.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 5.16. un 5.17.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Šā pielikuma 5.18. un 5.19.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs	Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes
6.	Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, 01015611 01015621	6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas; 6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā; 6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi; 6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi; 6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9); 6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu)	Šā pielikuma 6.1.–6.6.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs.*** Šā pielikuma 6.7.–6.12.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes
7.	Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, 11015611 11015621 21015611 21015621	7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi; 7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija; 7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi; 7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi; 7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte; 7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2); 7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu); 7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7)	Šā pielikuma 7.1.–7.7.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs.*** Šā pielikuma 7.8.–7.14.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes
8.	Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, 01015711 01015721 21015711 21015721	8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ (F06.0–F06.6, F06.8): 8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3); 8.1.2. organiska trauksme (F06.4); 8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6); 8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8); 8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8): 8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8); 8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21); 8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8); 8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8); 8.3.5. inducēti murgi (F24); 8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34): 8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8); 8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8); 8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8); 8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8); 8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8); 8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48): 8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8); 8.5.2. cita veida trauksme (F41); 8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42); 8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43); 8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8); 8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8); 8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8); 8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51): 8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9); 8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9); 8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9); 8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95): 8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8); 8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8); 8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8); 8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8); 8.8.5. rauste (F95.0– F95.8); 8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8); 8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām	Šā pielikuma 8.1.–8.9.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 8.10.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes
9.	Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, 01015811 01015821 11015811 11015821 21015811 21015821	9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0); 9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1); 9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām; 9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1); 9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4); 9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20); 9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40)	Šā pielikuma 9.1.–9.7.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu psihiatrs vai psihiatrs	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes
10.	Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, 01015911 01015921 11015911 11015921 21015911 21015921	10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71); 10.2. Smaga garīga atpalicība (F72); 10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem); 10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20); 10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40); 10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi	Šā pielikuma 10.1.–10.5.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 10.6.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti	Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes

Piezīmes.

1. * Pirmsskolas vecumā iesaka uz noteiktu termiņu.

2. ** Programmas iesaka uz noteiktu termiņu.

3. *** Speciālistu atzinumi noformēti atbilstoši Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izstrādātajai metodikai.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

2. pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 16.oktobra
noteikumiem Nr. 709

(Pielikums MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 276 redakcijā)

Atzinuma veidlapas paraugs

	pedagoģiski medicīniskās komisijas
(valsts, novada, valstspilsētas)

ATZINUMS Nr. ____


(izdošanas vieta)		(datums*)

Atzinums izsniegts, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas 20____. gada ____. _____________ lēmumu (sēdes protokols Nr.____).

Izglītojamā vārds, uzvārds
Personas kods
Deklarētā dzīvesvietas adrese
Faktiskā dzīvesvietas adrese
Izglītības iestāde
Klase/pirmsskolā vecuma grupa

Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums

Izglītojamā veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotākā izglītības programma ir
izglītības programmas kods

Nepieciešamie atbalsta pasākumi

Citi ieteikumi

Atzinums spēkā līdz
	(norādīt datumu)

Komisijas vadītājs
	(vārds, uzvārds)		(paraksts*)

Z. v.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 709Pieņemts: 16.10.2012.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 165, 18.10.2012. OP numurs:

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids