Ministru kabineta noteikumi Nr.709
Rīgā 2012.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 16.§)
Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām
1. Noteikumi nosaka:
1.1. valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – valsts komisija) un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju (turpmāk – pašvaldību komisijas) kompetenci, profesionālās prasības valsts komisijas un pašvaldību komisiju locekļiem, kā arī kritērijus, pēc kuriem valsts vai pašvaldību komisija sniedz atzinumu par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu;
1.2. valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
2
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
2. Valsts komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamajiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12.klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9.klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9.klasei.
3
3. Pašvaldību komisiju kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 4.klasei, kā arī vispārējās pamatizglītības programmu no 1. līdz 4.klasei.
4
4. Valsts komisijas pienākumi:
4.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu (turpmāk – vecāki) iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atzinumu par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu:
4.1.1. speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamajiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12.klasei;
4.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9.klasei;
4.1.3. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9.klasei;
4.1.4. vispārējās izglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2. un 4.1.3.apakšpunktam;
4.2. veicināt izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs;
4.3. konsultēt pedagogus, vecākus un citas personas speciālās izglītības jautājumos;
4.4. nodrošināt pašvaldību komisiju darba metodisko atbalstu;
4.5. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, vecāku, bāriņtiesas vai pašvaldības komisijas locekļu iesniegumu, strīdus gadījumā, kas saistīts ar pašvaldības komisijas sniegto atzinumu, atkārtoti izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atkārtotu atzinumu par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu;
4.6. ieteikt izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3. un 4.1.4.apakšpunktam.
5
5. Valsts komisija ir tiesīga:
5.1. pieprasīt no pašvaldību izglītības pārvaldēm, pašvaldību izglītības speciālistiem un izglītības iestādēm informāciju par valsts komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;
5.2. ieteikt izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi ārstniecības iestādē.
6
6. Pašvaldības komisijas pienākumi:
6.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai vecāku iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem izvērtēt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atzinumu par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu:
6.1.1. pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu;
6.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 4.klasei;
6.1.3. vispārējās pamatizglītības programmu no 1. līdz 4.klasei;
6.2. ja nepieciešams, izvērtēt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša izglītojamā iespējas turpināt izglītību atbilstoši vispārējās pamatizglītības programmai, ja attiecīgais izglītojamais izglītojas atbilstoši speciālās pamatizglītības programmai;
6.3. ja nepieciešams, organizēt pašvaldības komisijas izbraukuma sēdes izglītības iestādē, kurā mācās bērns;
6.4. veicināt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs;
6.5. konsultēt pedagogus, vecākus un citas personas speciālās izglītības jautājumos;
6.6. pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstu komisijas atzinumu un izvērtējot izglītojamā spējas, sniegt atzinumu par pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša ilgstoši slimojoša izglītojamā izglītošanās nepieciešamību dzīvesvietā no 1. līdz 12.klasei;
6.7. analizēt attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu darbu izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanā, lai tie saņemtu izglītību atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim;
6.8. koordinēt pašvaldības izglītības iestāžu speciālās izglītības skolotāju, logopēdu un psihologu darbu;
6.9. nodrošināt metodisku un organizatorisku atbalstu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm izglītojamo attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām individuālo izglītības plānu sagatavošanā;
6.10. ieteikt izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām no 1. līdz 4.klasei nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3.apakšpunktam.
7
7. Pašvaldības komisija ir tiesīga:
7.1. ieteikt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi ārstniecības iestādē;
7.2. ja nepieciešams, nosūtīt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošu izglītojamo uz izpēti valsts komisijā;
7.3. pieprasīt no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm informāciju par pašvaldības komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;
7.4. atbilstoši kompetencei sniegt rekomendācijas un ieteikumus speciālās izglītības un integratīvās izglītības jautājumos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm un metodiski vadīt to izpildi.
8
8. Divas vai vairākas pašvaldības var veidot apvienotu pašvaldību komisiju, savstarpēji vienojoties par komisijas darbības nodrošināšanu.
9
9. Valsts komisijas un pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj personas ar šādu kvalifikāciju:
9.1. komisijas vadītājam ir augstākā izglītība speciālajā pedagoģijā, izglītības psiholoģijā, klīniskajā psiholoģijā, logopēdijā vai pedagoģijā un vismaz triju gadu darba pieredze speciālajā pedagoģijā;
9.2. vismaz vienam komisijas loceklim ir maģistra grāds klīniskajā vai izglītības psiholoģijā (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem;
9.3. vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā izglītība logopēdijā un vismaz triju gadu darba pieredze logopēdijā;
9.4. vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā izglītība speciālajā pedagoģijā un vismaz triju gadu darba pieredze speciālajā pedagoģijā;
9.5. vismaz viens komisijas loceklis ir sertificēta ārstniecības persona (ārsts).
10
10. Sistēmas izveidotājs, pārzinis un turētājs ir Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – sistēmas pārzinis).
11
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
11. Sistēmas pārzinis nodrošina:
11.1. sistēmas tehnisko resursu un elektroniskās vides uzturēšanu un informācijas arhivēšanu;
11.2. šo noteikumu 12.1.2. un 12.3. apakšpunktā minētās informācijas nodošanu Valsts izglītības informācijas sistēmai, izmantojot automātisko datu apmaiņas mehānismu, lai izglītības iestādei būtu pieejama informācija par atzinumu, kas izsniegts izglītojamajam, kurš tajā apgūst izglītības programmu;
11.3. sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu, maiņu vai anulēšanu;
11.4. piekļuvi sistēmai identificētiem sistēmas lietotājiem un sistēmas pārziņa nodarbinātām personām, kurām sistēmā esošā informācija atbilstošā apjomā nepieciešama darba pienākumu veikšanai;
11.5. sistēmas apritē esošās informācijas drošības pasākumu īstenošanu;
11.6. šo noteikumu 12. punktā minētās informācijas glabāšanu, kamēr tā ir nepieciešama šo noteikumu 2. un 3. punktā minēto funkciju izpildei, bet ne ilgāk kā 75 gadus;
11.7. sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu triju darbdienu laikā pēc pieejas izveidei nepieciešamās informācijas saņemšanas un elektroniski informē sistēmas lietotāju par tam piešķirtajām tiesībām.
12
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā; 11.2. apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2019., sk. 23. punktu)
12. Sistēmas lietotājs ievada sistēmā šādu informāciju:
12.1. par izglītojamo:
12.1.1. vārds, uzvārds;
12.1.2. personas kods;
12.1.3. dzimšanas datums;
12.1.4. mācību valoda;
12.1.5. informācija par izglītojamā pedagoģiskās, psiholoģiskās un medicīniskās izpētes rezultātiem;
12.1.6. kontaktinformācija par pilngadīgu izglītojamo;
12.2. par nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi, kurš piedalās valsts vai pašvaldību komisijas sēdē:
12.2.1. vārds, uzvārds un personas kods;
12.2.2. saikne ar izglītojamo;
12.2.3. kontaktinformācija;
12.3. par izglītojamajam izsniegto atzinumu:
12.3.1. atzinumu izsniegušās komisijas nosaukums;
12.3.2. atzinuma numurs;
12.3.3. atzinuma izdošanas vietas nosaukums;
12.3.4. atzinuma izdošanas datums;
12.3.5. izglītojamajam ieteiktās izglītības programmas kods un nosaukums;
12.3.6. ieteikumi par atbalsta pasākumu nepieciešamību mācību procesā un valsts pārbaudes darbos;
12.3.7. citi ieteikumi;
12.3.8. izglītojamā veselības, spēju un attīstības līmeņa atkārtotas izvērtēšanas nepieciešamība un laiks, ja tāds ir noteikts.
13
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
13. Sistēmas lietotājs informāciju sistēmā ievada nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc komisijas sēdes.
14
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
14. Sistēma, izmantojot automātisko datu apmaiņas mehānismu, no Valsts izglītības informācijas sistēmas saņem informāciju par izglītojamajam izsniegto izglītības dokumentu.
15
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2019., sk. 23. punktu)
15. Šo noteikumu 12.1.1., 12.1.2., 12.1.6. un 12.2. apakšpunktā minēto informāciju no sistēmas automātiski dzēš gadu pēc tam, kad no Valsts izglītības informācijas sistēmas, izmantojot automātisko datu apmaiņas mehānismu, ir saņemta informācija, ka izglītības iestāde izglītojamajam izsniegusi dokumentu:
15.1. par tās izglītības programmas apguvi, kuru atzinumā ieteikusi valsts vai pašvaldību komisija;
15.2. par vidējās izglītības apguvi – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kad, uzņemot izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmā, nav nepieciešams atkārtots pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums.
16
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2019., sk. 23. punktu)
16. Sistēmas pārzinis var piešķir sistēmas lietotāja tiesības gan valsts vai pašvaldību komisijas vadītājam, gan loceklim, pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu, kurā norāda sistēmas lietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruņa numuru un e-pasta adresi.
17
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
17. Pieprasījumam par sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu pievieno rīkojuma kopiju par attiecīgās valsts vai pašvaldību komisijas izveidošanu.
18
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
18. Sistēmas lietotājam, kurš ir tās valsts vai pašvaldību komisijas loceklis, kura veiks izglītojamā pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko izpēti:
18.1. sistēmā ir pieejama šāda informācija:
18.1.1. par izglītojamo, kuram iepriekš nav sniegts valsts vai pašvaldību komisijas atzinums, – pieejama šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētā informācija;
18.1.2. par izglītojamo, kuram iepriekš sniegts valsts vai pašvaldību komisijas atzinums, – pieejama šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētā informācija, kas sistēmā ievadīta jauna atzinuma sniegšanai, un šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētā informācija par iepriekš sniegto atzinumu;
18.2. jānodrošina, ka valsts vai pašvaldību komisijas locekļiem, kuri veiks izglītojamā pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko izpēti, par izglītojamo ir pieejama šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētā informācija, lai valsts vai pašvaldību komisija varētu veikt šo noteikumu 4. un 6. punktā minētos pienākumus.
19
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
19. Sistēmas lietotājam ir pieejama šo noteikumu 12.1.3., 12.1.4., 12.1.5., un 12.3. apakšpunktā minētā anonimizētā informācija statistikas datu apkopošanai.
20
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
20. Sistēmas lietotājam nav tiesību nodot piešķirtās sistēmas lietotāja tiesības citai personai.
21
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
21. Ja nepieciešams mainīt vai anulēt sistēmas lietotāja tiesības, valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskā komisija triju darbdienu laikā iesniedz sistēmas pārzinim pieprasījumu par sistēmas lietotāja tiesību maiņu vai anulēšanu.
22
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
22. Sistēmas pārzinis:
22.1. aktualizē sistēmā šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju, ja tā ir kļūdaina;
22.2. pamatojoties uz rakstisku iesniegumu par šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju (turpmāk – personas dati), nodrošina šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētajām personām (turpmāk – datu subjekts) tiesības:
22.2.1. saņemt personas datus par sevi un attiecīgu informāciju par to apstrādi;
22.2.2. panākt, lai sistēmas pārzinis:
22.2.2.1. neprecīzus datu subjekta personas datus labotu vai ierobežotu to apstrādi – uz laiku, kamēr valsts vai pašvaldību komisija pārbauda personas datu precizitāti;
22.2.2.2. ierobežotu datu subjekta personas datu apstrādi, ja tie vairs nav vajadzīgi, taču tie ir nepieciešami datu subjektam, lai īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;
22.2.2.3. dzēstu datu subjekta personas datus, ja personas dati vairs nav nepieciešami tiem nolūkiem, kādos tie tika apstrādāti;
22.2.2.4. dzēstu datu subjekta personas datus vai ierobežotu to apstrādi, ja personas dati ir apstrādāti nelikumīgi.
23
(MK 16.07.2019. noteikumu Nr. 341 redakcijā)
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709
Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai
Nr.p.k.
|
Speciālās izglītības
programmas, kodi
|
Izglītojamo pamatdiagnozes vai
kritēriji
|
Nosacījumi
|
speciālista
atzinums
|
speciālista atzinuma derīguma
termiņš
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
1. |
Izglītojamiem ar redzes
traucējumiem, 01015111
01015121
11015111
11015121
21015111
21015121
31015111
31015121
31015112
31015122
31015113
31015123
|
1.1. Bērna redzes asums ar
korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir
robežās no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju
stāvokli (redzes lauka ierobežojumu līdz 20o, redzes
asumu tuvumā, nepieciešamību lietot speciālus korekcijas
līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un
patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas
acu slimības:
1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0);
1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi
(H17.8);
1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4);
1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0);
1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1);
1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4);
1.1.7. afakija (H27.0);
1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu
(H33.0);
1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās
(H33.3);
1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola
deģenerācija (H35.3);
1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma
(H40.1);
1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma
(H40.2);
1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ
(H40.3);
1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2);
1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2);
1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija
(H53.0);*
1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);*
1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija
(H53.0);**
1.1.19. abu acu aklums (H54.0);
1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī
(H54.1);
1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2);
1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības
(H55);
1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas,
kas izraisījušas aklumu vai vājredzību;
1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija
(H53.0);*
1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un
ambliopajā acī 70 % un vairāk* |
Šā pielikuma 1.1. un
1.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
oftalmologs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes |
2. |
Izglītojamiem ar dzirdes
traucējumiem, 01015211
01015221
11015211
11015221
21015211
21015221
31015211
31015221
31015212
31015222
31015213
31015223
|
2.1. Nedzirdīgie
izglītojamie:
2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla
vājdzirdība (5.pakāpe), ja nav verbālās valodas
attīstības;
2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība
(4.pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības;
2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes
aparātiem bez dinamikas verbālās valodas
attīstībā;
2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie:
2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.)
sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas
attīstības dinamikas;
2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes
aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas
attīstībā
|
Šā pielikuma 2.1. un
2.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds***,
kā arī psihologs***, savukārt izglītojamiem ar centrālās
nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai
neirologs |
Ārstu un speciālistu atzinumam
jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas
sēdes.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu
pirms komisijas sēdes
|
3. |
Izglītojamiem ar fiziskās
attīstības traucējumiem, 01015311
01015321
11015311
11015321
21015311
21015321
31015311
31015321
31015312
31015322
|
3.1. Iedzimtas balsta un
kustības sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī
patoloģiskā procesa formu un dinamiku:
3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums
(Q65.0–Q65.1);
3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas
(Q66.0–Q66.8);
3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja
deformācijas (Q67.5–Q67.8);
3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu
deformācijas (Q71.0–Q76.9);
3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un
mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9);
3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu
funkcijas traucējumiem:
3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6;
M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8);
3.2.2. deformējošas dorsopātijas
(M41.0–M43.9);
3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas
un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9);
3.2.4. hondropātijas (M91–M94);
3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta
orgānu funkcijas traucējumiem:
3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1);
3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas
(T91.2);
3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas
(T92–T92.9);
3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas
(T93.1–T93.9);
3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas
(T95.0–T95.9);
3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības
traucējumiem:
3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73);
3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi
(G80–G83)
|
Šā pielikuma 3.1., 3.2. un
3.3.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
ortopēds, reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai
ķirurgs.
Šā pielikuma 3.4.apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai
neirologs.
Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas
procesa dinamikas izvērtējums
|
Ārstu un speciālistu atzinumam
jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs),
funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes
atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus
pirms komisijas sēdes |
4. |
Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām,
01015411
01015421
11015411
11015421
21015411
21015421
|
4.1. Tuberkuloze:
4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1):
• pierādīta bakterioloģiski un
histoloģiski;
• nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet
ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0);
4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3),
bakterioloģiski pierādīta (A15.4);
4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6);
4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7);
4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti)
(A 17.0);
4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1);
4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze
(A18.2);
4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4);
4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19);
4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku
ģimenē (Z 20.1);**
4.2. Nespecifiskas plaušu slimības:
4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai
smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma,
alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar
bronhiālo astmu;
4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs)
(J44);
4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0);
4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);**
4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47);
4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita
(E84.0–E84.9);
4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15);
4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai
abscidējošas pneimonijas;
4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas;
4.2.10. siena drudzis (polinoze);
4.3. Gremošanas traucējumi:
4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa
slimību (K21);
4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);**
4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas
erozijas;**
4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas
fāzē, akūtas erozijas;**
4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts
(K52);**
4.3.6. aizcietējumi (K59);**
4.3.7. kairināta resnā zarna (K58);
4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1);
4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības
(K82.8);
4.3.10. celiakija (K90);
4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51)
stabilas remisijas fāzē;
4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K
86.1);
4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas
slimības:
4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03);
4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10);
4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts
(E11);
4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0);
4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan
E257);
4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3);
4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1);
4.4.8. Tērnera sindroms (Q96)
|
Šā pielikuma 4.1.apakšpunktā
minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs.
Šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs.
Šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis gastroenterologs.
Šā pielikuma 4.4.apakšpunktā minētos kritērijus
izvērtējis un pamatojis endokrinologs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes |
5. |
Izglītojamiem ar valodas
traucējumiem, 01015511
01015521
11015511
11015521
21015511
21015521
|
5.1. Valodas sistēmas
nepietiekama attīstība,
I–II pakāpe;
5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība,
III pakāpe;**
5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;**
5.4. Skaņu izrunas traucējumi;**
5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija;
5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai
disleksija;
5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes
aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību;
5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi
(F80.0);
5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1);
5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2);
5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3);
5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi
(F80.8);
5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi
(F80.9);**
5.14. Stostīšanās (F98.5);
5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi
(F81.0);
5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi
(F81.1);
5.17. Afāzija (R47.0);
5.18. Dizartrija (R47.1);
5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q 35–Q 38)
|
Šā pielikuma
5.1.–5.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis logopēds.***
Šā pielikuma 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais
psihologs*** vai logopēds.***
Šā pielikuma 5.7.apakšpunktā minēto kritēriju
izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī
audiologopēds vai logopēds.***
Šā pielikuma 5.7.–5.15.apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai
psihiatrs.
Šā pielikuma 5.16. un 5.17.apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai
neirologs.
Šā pielikuma 5.18. un 5.19.apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs
|
Ārstu un speciālistu atzinumam
jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas
sēdes.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu
pirms komisijas sēdes
|
6. |
Izglītojamiem ar jauktiem
attīstības traucējumiem, 01015611
01015621
|
6.1. Zems kopējo intelektuālo
spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem
rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības
robežu);
6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā:
uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas;
6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās
deprivācijas rezultātā;
6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi;
6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi;
6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;
6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi
(F81.3);
6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības
traucējumi (F82);
6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);
6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi
(F83);
6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības
traucējumi (F81.9);
6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms
(F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju
attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai
(nesasniedzot garīgās atpalicības robežu)
|
Šā pielikuma
6.1.–6.6.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs.***
Šā pielikuma 6.7.–6.12.apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai
psihiatrs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu
pirms komisijas sēdes
|
7. |
Izglītojamiem ar mācīšanās
traucējumiem, 11015611
11015621
21015611
21015621
|
7.1. Zems kopējo intelektuālo
spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem
rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības
robežu);
7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi;
7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija;
7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās
traucējumi;
7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju
traucējumi;
7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;
7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā
produktivitāte;
7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi
(F81.3);
7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi
(F81.0);
7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi
(F81.2);
7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības
traucējumi (F82);
7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi
(F83);
7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms
(F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju
attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai
(nesasniedzot garīgās atpalicības robežu);
7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7)
|
Šā pielikuma
7.1.–7.7.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs.***
Šā pielikuma 7.8.–7.14.apakšpunktā minētos
kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai
psihiatrs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu
pirms komisijas sēdes
|
8. |
Izglītojamiem ar garīgās
veselības traucējumiem, 01015711
01015721
21015711
21015721
|
8.1. Psihiski traucējumi, kas
rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības
dēļ (F06.0–F06.6, F06.8):
8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi
(F06.3);
8.1.2. organiska trauksme (F06.4);
8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F
06.6);
8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);
8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu
slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ
(F07.0–F07.8);
8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi
(F20–F25.8):
8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8);
8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21);
8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8);
8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi
(F23.0–F23.8);
8.3.5. inducēti murgi (F24);
8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4.
Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34):
8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8);
8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi
(F31.0–F31.8);
8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8);
8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi
(F33.0–F33.8);
8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi)
traucējumi (F34.0–F34.8);
8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi
traucējumi (F40–F48):
8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8);
8.5.2. cita veida trauksme (F41);
8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42);
8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi
(F43);
8.5.5. disociatīvi traucējumi
(F44.0–F44.8);
8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8);
8.5.7. citi neirotiski traucējumi
(F48.0–F48.8);
8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem
traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51):
8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9);
8.6.2. neorganiski miega traucējumi
(F51.0–F51.9);
8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi
(F84.0–F84.9);
8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti
sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F
95):
8.8.1. hiperkinētiski traucējumi
(F90.0–F90.8);
8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3,
F91.8);
8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi
(F92.0–F92.8);
8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā
vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8);
8.8.5. rauste (F95.0– F95.8);
8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas
sākušies bērnībā un pusaudža vecumā
(F98.0–F98.8);
8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez
tām
|
Šā pielikuma
8.1.–8.9.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs.
Šā pielikuma 8.10.apakšpunktā minēto kritēriju
izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu
neirologs vai neirologs
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes |
9. |
Izglītojamiem ar garīgās
attīstības traucējumiem, 01015811
01015821
11015811
11015821
21015811
21015821
|
9.1. Viegla garīga atpalicība
(F70.0);
9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības
pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana
(F70.1);
9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā
intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas
garīgās atpalicības robežām;
9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām
iezīmēm) (F84.1);
9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku
atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4);
9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem
specifiskiem intelekta traucējumiem (F20);
9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 +
G40)
|
Šā pielikuma
9.1.–9.7.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu
psihiatrs vai psihiatrs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu
pirms komisijas sēdes
|
10. |
Izglītojamiem ar smagiem
garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem
attīstības traucējumiem, 01015911
01015921
11015911
11015921
21015911
21015921
|
10.1. Vidēji smaga garīga
atpalicība (F71);
10.2. Smaga garīga atpalicība (F72);
10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji
smagiem un smagiem intelekta traucējumiem);
10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji
smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20);
10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 +
G40);
10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi
|
Šā pielikuma
10.1.–10.5.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un
pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu
psihiatrs vai psihiatrs.
Šā pielikuma 10.6.apakšpunktā minēto kritēriju
izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu
specializāciju ārsti
|
Ārstu atzinumam jābūt izdotam
ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa
atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas
sēdes |
Piezīmes.
1. * Pirmsskolas vecumā iesaka uz noteiktu
termiņu.
2. ** Programmas iesaka uz noteiktu termiņu.
3. *** Speciālistu atzinumi noformēti atbilstoši
Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izstrādātajai
metodikai.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709
|
pedagoģiski
medicīniskā komisija |
(valsts, novada, pilsētas) |
|
ATZINUMS Nr. _____
|
|
|
(izdošanas vieta) |
|
(datums*) |
Atzinums izsniegts, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās
komisijas 20__.gada __.________ lēmumu (sēdes protokols
Nr.___).
Izglītojamā vārds, uzvārds |
|
Personas kods |
|
Mācību valoda |
|
Dzīvesvietas adrese |
|
Izglītības iestāde |
|
Klase |
|
Pedagoģiski medicīniskās komisijas
atzinums:
|
Izglītojamā
veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim
piemērotākā izglītības programma ir |
|
|
|
izglītības
programmas kods |
|
|
Izglītojamā
veselības, spēju un attīstības līmeni atkārtoti izvērtēt
pedagoģiski medicīniskajā komisijā: |
 |
ja nepieciešams |
|
|
 |
|
|
|
|
(norādīt laiku) |
|
|
Pedagoģiski medicīniskās komisijas
ieteikumi izglītojamā speciālo vajadzību nodrošināšanai:
|
|
|
Komisijas vadītājs: |
|
|
|
|
(vārds, uzvārds) |
|
(paraksts*) |
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts"
neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši
normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis