Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 111.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība."

2. 111.¹ pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "tiesības" ar vārdiem "un pienākumi";

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi un par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

3. Papildināt 207.panta pirmo daļu pēc vārdiem "var ņemt no" ar vārdiem "personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no".

4. 243.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

"1¹) dzīvesvietas maiņas paziņošana;

1²) pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;";

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu "dzīvesvietā" ar vārdu "vietā";

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "2. - 4.punktā" ar skaitļiem un vārdu "1.¹ - 4.punktā".

5. Papildināt likumu ar 252.¹  un 252.² pantu šādā redakcijā:

"252.¹ pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana

Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

252.² pants. Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē

Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas."

6. Aizstāt 255.pantā vārdus "Latvijas teritorijas" ar vārdu "valsts".

7. Izteikt 256.pantu šādā redakcijā:

"256.pants. Uzturēšanās noteiktā vietā

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus."

8. 261.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma - aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām - ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā)."

9. Papildināt 262.panta pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) pienākumu noteiktā laikā pieteikties policijas iestādē;

7) uzturēšanos noteiktā vietā."

10. 277.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā" ar vārdiem "līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņā ieskaitāms arī laiks no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai.";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ."

11. 281.pantā:

izslēgt ceturtās daļas trešo teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu, vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja:

1) ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šos faktus apliecina dokumenti;

2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas tiesā.";

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.

(5²) Ja pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību."

12. 293.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "šo lēmumu pārsūdzēt" ar vārdiem "iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmums nav pārsūdzams."

13. Izteikt 294.pantu šādā redakcijā:

"294.pants. Lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai tās apmēra samazināšanu izskatīšana

(1) Persona, kurai piemērota piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu kopijas saņemšanas var lūgt, lai to atbrīvo no piespiedu naudas samaksas vai samazina tās apmēru. Lūgumu par izmeklēšanas tiesneša lēmumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet par tiesas lēmumu - tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu.

(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams."

14. Izteikt 295.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja persona, kurai piemērota piespiedu nauda, nav iesniegusi lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru vai iesniegtais lūgums noraidīts, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai lūguma noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt."

15. Papildināt 321.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(5) Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots septītajā dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nodošanas pastā. Ja nolēmuma kopija vai paziņojums par pieņemto nolēmumu personai nogādāts pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai ir paziņots otrajā darba dienā pēc tā kopijas vai paziņojuma nosūtīšanas."

16. 339.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas."

17. Papildināt 342.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam."

18. 368.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ceturtajā un piektajā" ar vārdiem "ceturtajā, piektajā un sestajā";

aizstāt sestajā daļā vārdus "Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "pirmstiesas procesa laikā, iztiesāšanas laikā un ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā šajā likumā noteiktajā kārtībā".

19. Papildināt 29.nodaļu ar 368.¹ un 368.² pantu šādā redakcijā:

"368.¹ pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējis šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot tā kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta.

(3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par to procesuālo izdevumu piedziņu, kuri ir saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, pieņem tiesa.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesā. Sūdzībā var prasīt, lai atceļ lēmumu vispār, atbrīvo personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazina tās apmēru.

(5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368.panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368.pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā.

368.² pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde

(1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.¹ panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt.

(2) Ja lēmums netiek labprātīgi izpildīts, izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam."

20. Papildināt 389.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) No dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā, tiek apturēts tiesību ierobežojumu termiņš attiecībā uz mantu, par kuru uzsākts process kā par noziedzīgi iegūtu mantu."

21. Papildināt 392.¹ pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Šā likuma 369.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minētajām personām un tām personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma."

22. Papildināt 435.pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;".

23. Papildināt 436.panta otro daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;".

24. Izteikt 442.pantu šādā redakcijā:

"442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.

(3) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa."

25. Papildināt 449.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus pārbauda tiesas sēdē tikai tad, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis pieteicis šādu lūgumu."

26. Izteikt 457.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki prokurori un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no prokuroriem ar amatā augstāka prokurora piekrišanu nav ieradies uz tiesas debatēm."

27. Papildināt 463.panta trešo daļu pēc vārdiem "tiesa var lemt" ar vārdiem "par piespiedu naudas piemērošanu un".

28. Papildināt 464.pantu pēc vārdiem "par kriminālpārkāpumu" ar vārdiem "un mazāk smagu noziegumu".

29. 465.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "prombūtnē" ar vārdiem "(in absentia)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija. No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības. Pirmās instances tiesas tiesnesis lemj jautājumu par nolēmuma izpildes apturēšanu un drošības līdzekļa piemērošanu."

30. Izteikt 467.pantu šādā redakcijā:

"467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Par aizstāvja neierašanos uz tiesas sēdi tiesa paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanā piedalās vairāki apsūdzētā aizstāvji un nav ieradies kāds no viņiem, lietas iztiesāšanu var turpināt. Lietas iztiesāšanu var turpināt arī tad, ja kāds no aizstāvjiem nav ieradies uz tiesas debatēm un apsūdzētais neiebilst pret lietas turpināšanu."

31. Papildināt 470.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu."

32. 476.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lēmuma par kriminālprocesa sadalīšanu pieņemšana nevar būt par pamatu noraidījuma pieteikšanai tiesnesim izdalītajā kriminālprocesā.";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa, atsākot iztiesāšanu izdalītajā kriminālprocesā, ja tiesas sastāvs nav mainījies, neatkārto iepriekš tiesā veiktās procesuālās darbības, kurās piedalījās apsūdzētais."

33. Papildināt 481.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu."

34. 484.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) protokola pieejamības dienu.";

papildināt ceturto daļu ar vārdiem "tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējo vārdu";

izteikt astotās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu, ja nepieciešams, saņemt protokola kopiju un triju darba dienu laikā no protokola pieejamības dienas iesniegt piezīmes par to."

35. Papildināt 496.panta trešo daļu ar vārdiem "ja ir norādīti jauni apstākļi, kas iepriekš nebija zināmi".

36. Papildināt 506.panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kuri saskaņā ar šā likuma 449.panta trešo daļu netika pārbaudīti tiesas sēdē".

37. Izslēgt 510.panta otro daļu.

38. Papildināt 512.panta otro daļu pēc vārdiem "tiesas sēdē" ar vārdiem "un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai" un pēc vārda "vai" - ar vārdiem "ar pierādījumiem".

39. 530.panta trešajā daļā:

aizstāt vārdus "attaisnojošu iemeslu dēļ" ar vārdiem "lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ";

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi."

40. 539.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.";

papildināt daļu ar vārdiem "un viņa lēmums nav pārsūdzams".

41. Papildināt likumu ar 540.¹ pantu šādā redakcijā:

"540.¹ pants. Krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā

(1) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

2) nolēmuma pieejamības dienu.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā. Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

(5) Tiesa, izskatījusi lietu rakstveida procesā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu;

4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās.

(6) Tiesa notiesājošu spriedumu taisa, ievērojot sprieduma taisīšanas nosacījumus, kādi noteikti lietas iztiesāšanai mutvārdos vienošanās procesā.

(7) Šā panta piektās daļas kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā."

42. Izteikt 542.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās."

43. Papildināt 553.panta trešo daļu ar vārdiem "kā arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 551.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi".

44. Papildināt 559.panta ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst;".

45. Papildināt 564.panta septīto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesa pieņem šā likuma 563.panta pirmās daļas 5.punktā vai 1.¹ daļas 3.punktā paredzēto lēmumu, tā izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli."

46. Papildināt 588.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu, tā izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli."

47. Papildināt 629.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemšanai, ja ir ievērota šo personu uzaicināšanas kārtība."

48. 673.panta pirmajā daļā:

izslēgt 3.punktu;

papildināt daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē;".

49. Papildināt likumu ar 679.¹ pantu šādā redakcijā:

"679.¹ pants. Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu

(1) Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu un tam iepriekš starptautiskās sadarbības rezultātā nav iegūts pietiekams apstiprinājums, procesa virzītājs ar kompetentās iestādes starpniecību lūdz ārvalsti sniegt par to informāciju. Procesa virzītājs lūgumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju. Lūgumu tulko attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru šī valsts saziņai norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(2) Kompetentā iestāde, saņēmusi no ārvalsts lūgumu sniegt informāciju par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, sniedz šai ārvalstij informāciju lūgumā norādītajā termiņā, bet, ja termiņš nav norādīts, informāciju sniedz, cik drīz vien iespējams pēc lūguma saņemšanas.

(3) Informācijā ārvalstij par to, vai Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, norāda:

1) procesa virzītāja kontaktinformāciju;

2) informāciju par to, vai notiek vai arī ir noticis kriminālprocess par to pašu nodarījumu un vai ar to ir saistīta tā pati persona;

3) ja Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, - kriminālprocesuālo stadiju vai, ja ir pieņemts galīgais nolēmums, šā nolēmuma būtību.

(4) Informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai - Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija."

50. 684.panta pirmajā daļā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) apliecinātu lēmuma par drošības līdzekļa - apcietinājums - piemērošanu vai spēkā esoša notiesājoša tiesas sprieduma kopiju;

2) apliecinātu lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības kopiju;";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildi kopiju;".

51. Papildināt 696.panta pirmo daļu pēc vārdiem "ja saņemts" ar vārdiem "pagaidu apcietinājuma lūgums vai".

52. 713.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Izdodamai personai ir tiesības atteikties no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Izdodamā persona piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta ceturto daļu, bet atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, - līdz izdodamās personas nodošanai."

53. Papildināt 715.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja izdodamā persona iepriekš netika informēta, ka pret to uzsākts kriminālprocess Eiropas Savienības dalībvalstī un nolēmums pieņemts tās prombūtnē (in absentia), šī persona var lūgt, lai tai izsniedz sprieduma kopiju. Pēc izdodamās personas lūguma Ģenerālprokuratūra lūdz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti nodrošināt sprieduma pieejamību. Šāds izdodamās personas lūgums nekavē tās izdošanu."

54. Izteikt sešpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Sešpadsmitā sadaļa.
Ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana

69.nodaļa.
Vispārīgie noteikumi ārvalstī piespriesta soda izpildīšanai Latvijā

749.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

750.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildīšanu;

2) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

3) soda izpildīšanai nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

4) ārvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, vai tā Latvijā izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un ārvalstī notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc Latvijā piespriestā soda izciešanas;

5) ārvalsts nespētu izpildīt sodu, pat lūdzot personas izdošanu;

6) soda izpildīšana Latvijā veicinātu ārvalstī notiesātās personas resocializāciju.

(2) Ārvalstī piespriesta naudas soda vai mantas konfiskācijas izpildīšana iespējama arī tad, ja ārvalstī notiesātajai personai pieder īpašums vai ir citi ienākumi Latvijā.

751.pants. Lūguma par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā atteikuma iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ, vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai militāru;

2) soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret citu valsti;

3) soda izpildīšana var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

4) ārvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Krimināllikumu;

5) soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

6) Latvijā notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

7) soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

8) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kura piespriedusi izpildāmo sodu;

9) soda izpildīšanas izdevumi nav samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu un radīto kaitējumu;

10) ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

11) Latvijai ar ārvalsti nav līguma par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu.

752.pants. Soda izpildīšanas noilgumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Krimināllikumā paredzētie soda izpildīšanas noilgumi, gan attiecīgās ārvalsts likumos paredzētie soda izpildīšanas noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.

753.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja šajā ārvalstī notiesātā persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir par to pašu nodarījumu attaisnota.

754.pants. Kārtība, kādā izskata ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tajā piespriesta soda izpildīšanu, 10 dienu laikā, bet, ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, 30 dienu laikā pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli.

(2) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, ārvalsts lūguma pārbaude notiek šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja vienlaikus saņemti vairāki ārvalstu lūgumi par šajās ārvalstīs piespriesta soda izpildīšanu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, Tieslietu ministrija apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.

(4) Pēc lūguma pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā pieņemšanai. Lūgumu izskata tiesnesis pēc ārvalstī notiesātās personas dzīvesvietas. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, ārvalsts lūgumu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Tieslietu ministrijas atrašanās vietas.

(5) Ja ārvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, Tieslietu ministrija vai tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu.

755.pants. Ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšana

(1) Ja spriedums ārvalstī, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, taisīts personas prombūtnē (in absentia) un Latvijai ar šo ārvalsti ir līgums par tajā personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu, tiesa, pirms pieņemt lēmumu par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā, izsniedz attiecīgajā ārvalstī notiesātajai personai paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par šajā ārvalstī personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu;

2) ārvalstī notiesātajai personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pieteikumu par tās prombūtnē (in absentia) iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē attiecīgajā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana ārvalstī vai Latvijā notiesātās personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar personas neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto pieteikumu persona iesniedz tiesai. Ja pieteikumā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Tieslietu ministrija paziņojuma kopiju ar atzīmi par šā paziņojuma izsniegšanu ārvalstī notiesātajai personai nekavējoties nosūta attiecīgajai ārvalstij.

756.pants. Ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšana attiecīgajai ārvalstij

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu, prasot atkārtoti izskatīt lietu tās klātbūtnē ārvalstī, kura piespriedusi sodu, tiesa atliek šīs ārvalsts lūguma par sodu izpildīšanu izskatīšanu.

(2) Ja ārvalstī šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums ir anulēts, atzīts par spēkā neesošu vai nepieņemamu, tiesa pēc informācijas saņemšanas lūgumu par attiecīgajā ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta personas klātbūtnē.

(3) Ja pieteikuma izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums tiek atcelts, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu neizlemtu nosūta tā iesniedzējai valstij.

(4) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc šīs ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota attiecīgajai ārvalstij pieteikuma izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par šīs personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kura piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona, kas iesniegusi pieteikumu valstij, kura piespriedusi sodu, Latvijā apcietināta sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību par to informē šo ārvalsti un uzdod Valsts policijai saskaņot laiku, kad personu var nodot attiecīgajai ārvalstij līdzdalībai pieteikuma izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, šajā ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieteikuma izskatīšanā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdzdalība, izmantojot tehniskos līdzekļus, neietekmē ārvalstī notiesātās personas procesuālās tiesības šajā ārvalstī notiekošajā procesā. Ja persona juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicinājusi ārvalsts advokātu, advokātam ir tiesības tikties ar šo personu konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties pieteikuma izskatīšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(7) Ārvalsts advokāta uzaicināšana neietekmē šajā ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

757.pants. Ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma iesniegšana Latvijai un izskatīšanas kārtība

(1) Ja ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātā persona pieprasa pieteikuma izskatīšanu Latvijas tiesā, Tieslietu ministrija pēc informācijas saņemšanas no tiesas par to nekavējoties informē attiecīgo ārvalsti.

(2) Uzaicinājums uz tiesu ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātajai personai izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms pieteikuma izskatīšanas dienas, ja vien šī persona nav izteikusi nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(3) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pieteikuma noraidīšanu sakarā ar personas neierašanos un par ārvalsts sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu Latvijā;

2) par ārvalstī prombūtnē (in absentia) notiesātās personas pieteikuma apmierināšanu.

(4) Pieņēmusi šā panta trešās daļas 2.punktā minēto lēmumu, tiesa to nosūta Tieslietu ministrijai, kas lūdz ārvalsti atsūtīt nepieciešamos šīs ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus, nosakot termiņu, līdz kuram materiāli ir jāatsūta. Tieslietu ministrija, saņēmusi no ārvalsts materiālus, nodrošina to tulkojumu un vērtē tos saskaņā ar šā likuma 67.nodaļā minētajiem nosacījumiem un kārtību. Ja personai ir piemērots pagaidu apcietinājums, tiek piemēroti šā likuma 732.pantā minētie procesuālie termiņi.

(5) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī tajā noteiktajā procesuālajā kārtībā, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

758.pants. Ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, tiesa izsniedz personai, kurai ārvalstī noteikts sods, paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu iesniegusi tā ārvalsts, ar kuru Latvijai ir līgums par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) 30 dienu laikā, iesniedzot pieteikumu Latvijas kompetentajai iestādei, persona var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā personas klātbūtnē vai pieteikums tiks noraidīts sakarā ar tās neierašanos.

(3) Pieteikumam par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā pieteikumam, ja sods piespriests ārvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia).

759.pants. Ārvalstī piespriestā soda atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 30 dienu laikā rakstveida procesā izskata ārvalsts lūgumu par šajā ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikšanos atzīt spriedumu un izpildīt ārvalstī piespriesto sodu.

(2) Ja ārvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpildīšana Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams, un par pieņemto lēmumu tiesnesis paziņo ārvalstī notiesātajai personai un ar Tieslietu ministrijas starpniecību - ārvalstij un tajā notiesātajai personai, ja tā atrodas šajā ārvalstī.

760.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Pēc šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst ārvalstī notiesātā persona un prokurors.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstī notiesātās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgajā ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Vienlaikus ar paziņojumu par šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu tiesnesis informē ārvalstī notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par Latvijā izpildāmo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.

(5) Ja ārvalstī notiesātā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu lūguma iesniedzējā valstī, tad attiecīgo personu par šā panta ceturtajā daļā minētajām tiesībām informē nekavējoties pēc tās nogādāšanas Latvijā.

(6) Ja ārvalstī notiesātā persona vai prokurors ir iesniedzis iebildumus pret Latvijā izpildāmā soda noteikšanu rakstveida procesā, tiesnesis pieņem lēmumu šā likuma 651.panta kārtībā. Ja ārvalstī notiesātā persona atrodas apcietinājumā šajā ārvalstī vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistīto sodu attiecīgajā ārvalstī un tiek lemts jautājums par Latvijā izpildāmā soda, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, noteikšanu, līdzdalības nodrošināšanai izmanto tehniskos līdzekļus vai pieprasa personas nodošanu Latvijai uz laiku.

(7) Tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātā persona vai prokurors 10 dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā.

(8) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegts Latvijā notiekošajā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj Latvijai saistoši starptautiskie līgumi un šī nodaļa.

(9) Ja tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts vai lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāts to atstājis spēkā, lēmumu izpilda šā likuma 634.pantā minētajā kārtībā. Lēmumam pievieno ārvalsts lūgumu.

761.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots šajā ārvalstī piespriestajam sodam atbilstoši Krimināllikuma normām par soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriestais sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, kuru izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

762.pants. Juridiskās sekas, kādas rada ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā soda, kas piespriests ārvalstī, izpildīšana notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušajā kriminālprocesā piespriestā soda izpildīšana.

(2) Uz personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī attiecīgās ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildīšanu pārtrauc un ārvalsts lūgumu par soda izpildīšanu anulē attiecīgajā ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē Tieslietu ministrija. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildīšanas iestādei, bet pārējos gadījumos - izskatīšanai tiesā, kas izlemj ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus.

(6) Persona, kura izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

763.pants. Tieslietu ministrijas paziņojumi ārvalstij

(1) Tieslietu ministrija paziņo ārvalstij, ka tās lūgums par šajā ārvalstī piemērota soda izpildīšanu pārsūtīts rajona (pilsētas) tiesai.

(2) Pēc tiesas paziņojuma saņemšanas Tieslietu ministrija informē attiecīgo ārvalsti:

1) par lēmumu atzīt spriedumu un izpildīt šajā ārvalstī piespriesto sodu;

2) par atteikumu atzīt spriedumu un izpildīt šajā ārvalstī piespriesto sodu;

3) par lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) par amnestijas un apžēlošanas lēmumu;

5) par soda izpildīšanas pabeigšanu;

6) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(3) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par:

1) pirmstermiņa atbrīvošanas termiņa sākumu un beigām, ja valsts, kura pieņēmusi spriedumu, to lūgusi;

2) notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma.

(4) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piespriests naudas sods, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par:

1) naudas soda aizstāšanu;

2) nespēju izpildīt nolēmumu.

(5) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota mantas konfiskācija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē attiecīgo ārvalsti arī par:

1) lēmumu par mantas konfiskācijas izpildīšanas neiespējamību;

2) lēmumu par mantas konfiskācijas pilnīgu vai daļēju neizpildi.

(6) Attiecībā uz ārvalstī pieņemtu nolēmumu, ar kuru piemērota alternatīvā sankcija, Tieslietu ministrija papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem paziņojumiem informē Eiropas Savienības dalībvalsti arī par alternatīvās sankcijas noteikšanu, ja tas neatbilst attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktajai alternatīvajai sankcijai.

70.nodaļa.
Ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšana Latvijā

764.pants. Pamats ārvalstī piespriesta ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai Latvijā

(1) Pamats tam, lai izpildītu ārvalstī piespriestu ar brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk - brīvības atņemšanas sods) Latvijā, ir:

1) Tieslietu ministrijas lūgums nodot Latvijai ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un šīs ārvalsts piekrišana tam;

2) ārvalsts lūgums pārņemt tajā piespriestu brīvības atņemšanas sodu un Tieslietu ministrijas piekrišana tam.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai ārvalstī notiesātā persona atrodas šajā ārvalstī vai Latvijā.

765.pants. Ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas iespējas Latvijā pārbaude

(1) Tieslietu ministrija, ievērojot šā likuma 754.pantā noteikto kārtību, veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemta ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

(2) Ja ir saņemts ārvalstī notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, Tieslietu ministrija veic lūguma pārbaudi 20 dienu laikā, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju ar mērķi izvērtēt iespēju iesniegt lūgumu attiecīgajai ārvalstij par tajā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Latvijā.

766.pants. Nosacījumi ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai Latvijā

Papildus šā likuma 750.pantā minētajiem nosacījumiem ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā ir iespējama, ja lūguma saņemšanas brīdī attiecīgajā ārvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks par sešiem mēnešiem.

767.pants. Ārvalstī notiesātās personas piekrišana tās pārņemšanai brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā

(1) Ārvalstī notiesāto personu, kura šajā ārvalstī izcieš brīvības atņemšanas sodu, var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja tam piekrīt šī persona.

(2) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā bez attiecīgās personas piekrišanas, ja:

1) šī persona atrodas Latvijā;

2) šī persona aizbēgusi no soda izciešanas ārvalstī un ieradusies Latvijā un attiecīgā ārvalsts ir pieprasījusi nodrošināt soda izciešanu Latvijā;

3) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc attiecīgās personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

4) ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un ja tai piekrīt ārvalstī notiesātās personas pārstāvis.

(3) Ārvalstī notiesāto personu, kura pakļauta izraidīšanai vai deportācijai, pārņem bez šīs personas piekrišanas, ja ārvalsts lūgumam pievienots attiecīgās personas viedoklis par tās nodošanu, izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija un pastāv pārējie šā likuma 766.panta nosacījumi.

768.pants. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana

(1) Pieņēmusi šā likuma 759.panta pirmās daļas 1.punktā minēto lēmumu un saņēmusi ārvalsts piekrišanu nodot šajā ārvalstī notiesāto personu brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, tiesa uzdod Valsts policijai, saskaņojot ar attiecīgo ārvalsti, pārņemt personu. Pēc ārvalstī notiesātās personas nogādāšanas Latvijā par to nekavējoties paziņo tiesai un personu ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek pieņemts lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu.

(2) Ārvalstī notiesāto personu, kurai šī ārvalsts lūdz noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, pārņem pēc tam, kad pieņemts lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu saskaņā ar šā likuma 769.panta piekto daļu.

769.pants. Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo brīvības atņemšanas sodu nosaka šā likuma 760.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Tiesa lēmumā par Latvijā izpildāmā brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu, kas nav ņemts vērā ārvalsts spriedumā;

3) papildsoda izpildāmo daļu, ja Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Ārvalstī piespriestu brīvības atņemšanas sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

(5) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai, ievērojot šā likuma 603.panta pirmajā daļā noteikto.

770.pants. Ārvalstī notiesātās personas aizturēšana

(1) Tieslietu ministrija var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām ārvalstī notiesāto personu, kura tajā notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošajā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu un lūdz apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda;

2) Tieslietu ministrija saskata iespēju, ka ārvalstī notiesātā persona, par kuru šī ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) Tieslietu ministrija uzskata, ka prombūtnē (in absentia) notiesātais, atrazdamies brīvībā, traucēs kriminālprocesu;

4) ārvalsts lūdz izpildīt tajā piespriesto brīvības atņemšanas sodu un apcietināt personu sakarā ar tās izvairīšanos no soda.

(2) Aizturētā persona atbrīvojama, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā tai nav piemērots pagaidu apcietinājums.

(3) Ja persona ir aizturēta šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, Tieslietu ministrija nekavējoties par to informē ārvalsti un lūdz nosūtīt lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Latvijā 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas.

771.pants. Ārvalstī notiesātās personas pagaidu apcietinājums

(1) Ja persona aizturēta šā likuma 770.pantā noteiktajos gadījumos, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Tiesnesis ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izskata šā likuma 735.pantā noteiktajā kārtībā. Pagaidu apcietinājums nedrīkst pārsniegt vienu gadu no aizturēšanas brīža.

(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesnesis, kurš izskata lūgumu par ārvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka tajā notiesātā persona izvairīsies no tiesas.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

3) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

772.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildīšanu izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

773.pants. Izraidīšanai pakļautās personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Izraidīšanai pakļauto personu, kura pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildīšanai;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

71.nodaļa.
Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšana Latvijā

774.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods (turpmāk - nolēmums par brīvības atņemšanas sodu), atzīšanas un izpildīšanas pamats ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes spēkā stājies nolēmums par brīvības atņemšanas sodu un īpašas formas apliecinājums, kā arī Latvijas tiesas lēmums par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu.

775.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanas nosacījumi

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu var izpildīt Latvijā jebkurai personai neatkarīgi no tās tiesiskā statusa Latvijā, ja tam piekrīt Latvija.

(2) Latvijas piekrišana nav nepieciešama, ja:

1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona ir Latvijas pilsonis un spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par tās izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai tai piespriesto brīvības atņemšanas sodu var izpildīt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad:

1) persona ir Latvijas pilsonis un dzīvo Latvijā;

2) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par personas izraidīšanu vai deportāciju uz Latviju;

3) persona ir aizbēgusi uz Latviju vai atgriezusies Latvijā sakarā ar to, ka Eiropas Savienības dalībvalstī pret šo personu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums.

776.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanas un izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst tā nolēmuma saturam, kuram pievienots;

2) nav izpildīti šā likuma 775.pantā minētie nosacījumi;

3) izpildot sodu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Krimināllikumu;

5) soda izpildei iestājies noilgums;

6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) lūguma saņemšanas brīdī Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai atlikuši mazāk nekā seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

9) Latvija, pirms pieņemt lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu, šā likuma 782.panta trešajā daļā minētajā kārtībā Eiropas Savienības dalībvalstij ir lūgusi sniegt piekrišanu šajā valstī notiesātās personas kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildīšanai Latvijā par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tiks nodota, bet Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu nav sniegusi;

10) sodā iekļauts ar psihiatrisku vai veselības aprūpi saistīts pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko nevar izpildīt Latvijā;

11) nav iespējams izpildīt sodu, jo Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona neatrodas Latvijā.

(2) Nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu var atteikt arī tad, ja tas pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad attiecīgā persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi.

777.pants. Latvijas viedokļa sniegšana pirms nolēmuma un īpašas formas apliecinājuma saņemšanas

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju par vēlmi lūgt, lai Latvija piekrīt šajā valstī pieņemtā nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu izpildīšanai Latvijā, pārbauda, vai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātajai personai Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta, ģimene, sociālās vai profesionālās, vai kādas citas saites ar Latviju, kas veicinās šīs personas resocializāciju. Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija var uzdot Valsts policijai veikt pārbaudi.

(2) Sagatavoto viedokli Tieslietu ministrija nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Gadījumos, kuri nav minēti šā likuma 775.panta otrajā daļā, Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par piekrišanu vai nepiekrišanu nolēmuma un īpašas formas apliecinājuma pārsūtīšanai Latvijai.

778.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma un īpašas formas apliecinājuma pārbaudes kārtība

Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par brīvības atņemšanas sodu un īpašas formas apliecinājumu, izskata tos šā likuma 754.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

779.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšana un izpildīšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu šā likuma 759.pantā minētajā kārtībā un Latvijā izpildāmo sodu nosaka šā likuma 760.pantā minētajā kārtībā.

(2) Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu, ja īpašas formas apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst spriedumam, un noteikt termiņu, līdz kuram šis apliecinājums Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāprecizē. Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par nolēmuma par brīvības atņemšanas sodu atzīšanu un izpildīšanu arī šā likuma 782.pantā minētajā gadījumā, ja ir nepieciešams lūgt Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas pārņemšana notiek šā likuma 768.pantā noteiktajā kārtībā.

780.pants. Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas aizturēšana, pagaidu apcietinājuma un drošības līdzekļa piemērošana

Ja Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona atrodas Latvijā, šo personu aiztur, piemēro tai pagaidu apcietinājumu un drošības līdzekli šā likuma 770., 771. un 772.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā.

781.pants. Juridiskās sekas, kādas rada Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā

Eiropas Savienības dalībvalstī piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā notiek saskaņā ar šā likuma 762.pantā minēto.

782.pants. No Eiropas Savienības dalībvalsts pārņemtās personas kriminālatbildības un soda izpildīšanas ietvari

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesāto personu, kura pārņemta brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijā, nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai izpildīt sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas un kas nav nodarījums, saistībā ar kuru šī persona tika nodota.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nepiemēro, ja:

1) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija, vai atgriezusies Latvijā pēc tās atstāšanas;

2) par nodarījumu nav paredzēts brīvības atņemšanas sods;

3) kriminālprocess neparedz piemērot pasākumus, kas ierobežo personas brīvību;

4) personai varētu piespriest sodu vai pasākumu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

5) ir saņemta personas piekrišana nodošanai;

6) persona pēc nodošanas atteikusies no tiesībām piemērot šā panta pirmās daļas noteikumus;

7) saņemta Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, piekrišana kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildīšanai.

(3) Šā panta otrās daļas 7.punktā minēto piekrišanu lūdz tādā pašā kārtībā kā izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij.

72.nodaļa.
Ārvalstī piespriestā naudas soda izpildīšana Latvijā

783.pants. Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildīšanu izvērtēšanas principi

Ārvalsts lūguma par piespriestā naudas soda izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai, atzīšanai un izpildīšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

784.pants. Latvijā izpildāmā naudas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā paredzēto naudas soda maksimālo robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par attiecīgu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā paredzēto naudas soda maksimālo robežu lēmuma pieņemšanas brīdī.

(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājies spēkā. Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šajā daļā noteiktās robežas.

(5) Ja Latvijā izpildāmais naudas sods 30 dienu laikā nav samaksāts, to var aizstāt ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumā paredzētajā kārtībā.

(6) Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi. Šādā gadījumā tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē ārvalsti par nespēju izpildīt lūgumu par soda izpildīšanu un lūdz atsaukt lūgumu.

73.nodaļa.
Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšana Latvijā

785.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas pamats

Pamats Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par naudas sodu (juridiskajām personām - naudas piedziņu), šajā pašā nolēmumā noteikto kompensāciju cietušajam, procesuālo izdevumu atlīdzību un maksājumu cietušo atbalsta fondam vai organizācijai (turpmāk - nolēmums par mantiska rakstura piedziņu) izpildīšanai ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes nolēmums par mantiska rakstura piedziņu vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas mantiska rakstura piedziņa, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai - reģistrēta juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots izpildraksts par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nodošanu izpildīšanai Latvijā.

786.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;

2) izpildot nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

3) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ;

4) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;

5) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

6) soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

7) soda izpildīšanai ir iestājies noilgums un nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

8) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

9) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts rakstveida procesā un Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona pati personīgi vai ar aizstāvja starpniecību nav tikusi informēta par tiesībām pārsūdzēt nolēmumu tā izdevējas valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

10) noteiktā mantiska rakstura piedziņa nepārsniedz 70 euro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā).

(2) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt arī tad, ja tas pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia) vai bez šīs personas piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad tā:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi;

4) būdama informēta par lietas izskatīšanu un iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, ir atteikusies no tiesībām tikt uzklausītai un skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu.

(3) Ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts par šā likuma 3.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

787.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pārbaudes kārtība

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, izskata to šā likuma 754.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

(2) Tiesa, saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un tam pievienotos izvērtētos materiālus, noskaidro, vai pastāv šā likuma 786.pantā minētie atteikuma iemesli, un lemj par Latvijā izpildāmo mantiska rakstura piedziņu vai arī par atteikšanos izpildīt attiecīgo nolēmumu.

788.pants. Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas atzīšana un izpildīšana

(1) Nolēmumā noteiktās mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu Latvijā nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas vai tās īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 759., 760.pantā un 784.panta otrajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus un kārtību.

(2) Nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts likumi neatļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu un persona naudas sodu labprātīgi nepilda, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti un lūdz atsaukt nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu.

(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts īpašas formas apliecinājumā ir norādījusi, ka tās likumi atļauj nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu noteiktā naudas soda aizstāšanu, naudas soda aizstāšana notiek šā likuma 645.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja persona, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu pilnīgu vai daļēju izpildi, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību vai tieši sazinās ar nolēmumu izsniegušo Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu.

789.pants. Mantiska rakstura piedziņas izpildīšanas izbeigšana

(1) Mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts notiesājošais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta izlemšanai tiesai, kura iepriekš ir lēmusi ar mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu saistītos jautājumus.

74.nodaļa.
Ārvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana Latvijā

790.pants. Ārvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izvērtēšanas principi

Ārvalsts lūguma par mantas konfiskācijas izpildīšanu Latvijā izvērtēšanai piemēro šā likuma 69.nodaļā minēto kārtību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

791.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tā piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā pamatsods vai papildsods paredzēta Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā pamatsodu vai papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

(3) Ārvalstī piespriestās mantas konfiskācijas apmēru, ja nolēmums pieņemts par konkrētu naudas summu, aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(4) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz naudas summu un šie nolēmumi izdoti attiecībā uz vienu personu, kurai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus, vai vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju attiecībā uz konkrētu īpašuma daļu, lēmumu par to, kuru no nolēmumiem izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīga nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) secību, kādā nolēmumi par mantas konfiskāciju saņemti Latvijā.

792.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar ārvalstīm

(1) Lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali katrā konkrētā gadījumā izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Izskatot lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali, ņem vērā iegūto naudas līdzekļu apmēru, ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(3) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 euro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus ārvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 euro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija, konsultējoties ar ārvalsti, pieņem lēmumu pārskaitīt šai ārvalstij ne vairāk kā pusi no naudas līdzekļiem vai tās lūgumā noteikto summu.

(4) Tieslietu ministrija, konsultējusies ar ārvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta trešajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā šā panta otrās daļas nosacījumus.

(5) Pēc ārvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu šai ārvalstij.

(6) Tieslietu ministrija atsaka lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no dienas, kad nosūtīts paziņojums par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi.

(7) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus nosaka Ministru kabinets.

75.nodaļa.
Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana

793.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmuma par mantas, noziedzīga nodarījuma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju (turpmāk - nolēmums par mantas konfiskāciju) izpildīšanas pamats Latvijā ir:

1) nolēmums par mantas konfiskāciju vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai - reģistrēta juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju un izpildraksts par šā lēmuma nodošanu izpildei.

794.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst tā nolēmuma saturam, kuram pievienots;

2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;

3) izpildot nolēmumu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

5) nolēmuma izpildīšana Latvijā nav iespējama;

6) soda izpildīšanai ir iestājies noilgums un nolēmums attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

7) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

8) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas dzimuma, rases, reliģiskās piederības, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas vai politisko uzskatu dēļ;

9) nolēmuma izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu var atteikt arī tad, ja tas pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātās personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi.

(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

795.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atlikšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu tiesa var atlikt, ja:

1) kopējā vērtība, kas tiks iegūta nolēmuma izpildīšanas rezultātā, var pārsniegt nolēmumā noteikto summu tādēļ, ka nolēmumu izpilda vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

2) tā izpildīšana var kaitēt kriminālprocesam Latvijā;

3) Eiropas Savienības dalībvalstī notiesātā persona Latvijā ir vērsusies tiesā, apstrīdot izpildīšanas kārtību;

4) Latvijā uzsākta mantas konfiskācijas izpildīšana.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, konstatējis šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus, atliek lēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu un veic pasākumus konfiskācijas izpildīšanas nodrošināšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs par lēmuma izpildīšanas atlikšanu paziņo tiesai un Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrija informē nolēmuma pieņemšanas dalībvalsti par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas atlikšanu.

796.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju pārbaudes kārtība

Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par mantas konfiskāciju, izskata to šā likuma 754.pantā noteiktajā kārtībā un materiālus nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

797.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšana un izpildīšana

(1) Nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu un izpildīšanu nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc personas dzīvesvietas (juridiskajai personai - pēc reģistrētās juridiskās adreses) vai īpašuma atrašanās vietas, ievērojot šā likuma 759. un 760.pantā minētos nosacījumus un kārtību.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta tiesu izpildītājam izpildrakstu, kurā norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par mantas konfiskāciju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par tiesu izpildītāju, kuram lēmums nosūtīts izpildīšanai.

(3) Ja nolēmums par mantas konfiskāciju pieņemts par konkrētu naudas summu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā norāda konfiscējamo naudas summu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma pasludināšanas dienā.

(4) Ja persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nolēmuma par mantas konfiskāciju atzīšanu, iesniedz pierādījumu par nolēmuma par mantas konfiskāciju pilnīgu vai daļēju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar Tieslietu ministrijas starpniecību sazinās ar nolēmumu pieņēmušo Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu. Ja saņemts apstiprinājums par pilnīgu nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atceļ lēmumu par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju. Ja apstiprinājums ir par daļēju nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis groza lēmumu atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam.

798.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas kārtība

(1) Ja vienlaikus saņemti vairāki nolēmumi par mantas konfiskāciju, kas pieņemti attiecībā uz vienu personu, un attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu Latvijā, lai varētu izpildīt visus nolēmumus vai vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju attiecībā uz vienu īpašumu, lēmumu par to, kuru nolēmumu vai kurus nolēmumus par mantas konfiskāciju izpildīs, pieņem tiesa, ņemot vērā:

1) noziedzīga nodarījuma smagumu;

2) mantai uzlikto arestu;

3) datumus, kad pieņemti, un datumus, kad Latvijā saņemti nolēmumi par mantas konfiskāciju.

(2) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(3) Lēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu izbeidz, ja Eiropas Savienības dalībvalstī atcelts nolēmums par mantas konfiskāciju.

(4) No Eiropas Savienības dalībvalsts saņemto paziņojumu par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem Tieslietu ministrija nosūta tiesai, kas nodeva lēmumu izpildīšanai, un informē zvērinātu tiesu izpildītāju.

799.pants. Sūdzības iesniegšana par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu

(1) Persona, pret kuru vai pret kuras mantu vērsts lēmums par Latvijā izpildāmo mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem iesniedzama nolēmumu pieņēmušās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā.

(3) Ja tiek saņemta sūdzība par nolēmuma par mantas konfiskāciju pieņemšanas iemesliem, pēc informācijas saņemšanas no tiesas Tieslietu ministrija informē par to Eiropas Savienības dalībvalsti.

800.pants. Nosacījumi attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar Eiropas Savienības dalībvalsti

(1) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija izlemj jautājumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali ar šo dalībvalsti.

(2) Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav lielāki par 10 000 euro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu pārskaitīt naudas līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 euro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā nolēmuma par mantas konfiskāciju pasludināšanas dienā), Tieslietu ministrija pieņem lēmumu pārskaitīt attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij pusi no naudas līdzekļiem.

(3) Tieslietu ministrija, konsultējoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, var pieņemt lēmumu par citādu naudas līdzekļu sadali, kas nav minēta šā panta otrajā daļā un kas nekaitē Latvijas finansiālajām interesēm. Konsultācijās ņem vērā ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu un cietušo atrašanās vietu.

(4) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūtās mantas atdošanu šai dalībvalstij.

(5) Tieslietu ministrija atsaka Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali, ja lūgums saņemts pēc viena gada no dienas, kad nosūtīts paziņojums par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu.

(6) Kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu vai mantas sadales kritērijus nosaka Ministru kabinets.

76.nodaļa.
Ārvalstī noteiktā tiesību ierobežošanas soda un Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšana Latvijā

801.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

(1) Tiesa ārvalsts lūgumu par šajā ārvalstī piespriesta soda atzīšanu un izpildīšanu, kā arī soda noteikšanu izskata šā likuma 759. un 760.pantā minētajā kārtībā.

(2) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai atņemšanas sodi, kas atbilst Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

(3) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

(4) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

(5) Latvija var noteikt tiesību ierobežošanu, kas pēc sava satura attiecas uz izpildīšanu visās valstīs, arī tad, ja šis sods vienlaikus tiek izpildīts ārvalstī.

802.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas pamats

(1) Pamats tāda Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanai, kurā noteiktais sods nav saistīts ne ar brīvības atņemšanu, ne ar mantiska rakstura piedziņu vai mantas konfiskāciju, vai tāda tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildīšanai, ar kuru piemērots probācijas pasākums (turpmāk - nolēmums par alternatīvo sankciju), ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotais nolēmums par alternatīvo sankciju vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas alternatīvā sankcija, Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta un šī persona atrodas Latvijā;

3) Latvijas tiesas lēmums par Latvijā izpildāmās alternatīvās sankcijas noteikšanu.

(2) Latvijā atzīst un izpilda nolēmumu par alternatīvo sankciju arī tad, ja persona, uz kuru attiecas alternatīvā sankcija, Latvijā pastāvīgi nedzīvo, bet ir norādījusi Latvijā dzīvesvietu, kurā tā būs sasniedzama, ja:

1) personai Latvijā pastāv darba tiesiskās attiecības;

2) personai Latvijā pastāv ģimenes attiecības;

3) persona Latvijā iegūst izglītību.

(3) Probācijas pasākums ir pienākums, kas piemērots personai saistībā ar nosacītu notiesāšanu, soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

(4) Soda noteikšanas nosacīta atlikšana ir tiesas spriedums, ar kuru soda noteikšana tiek nosacīti atlikta, piemērojot vienu vai vairākus probācijas pasākumus, vai kurā brīvības atņemšanas soda vietā ir noteikts viens vai vairāki probācijas pasākumi.

803.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanu var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;

2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums par alternatīvo sankciju, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma;

3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai šī persona Latvijā nav sasniedzama;

4) izpildot nolēmumu par alternatīvo sankciju, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

5) nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;

6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

7) nolēmuma izpildīšanai ir iestājies noilgums un nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

8) persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

9) noteiktā alternatīvā sankcija nepārsniedz sešus mēnešus;

10) nolēmumā par alternatīvo sankciju paredzēta medicīniskā ārstēšana, kuras izpildīšana Latvijā nav iespējama.

(2) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanu atsaka arī tad, ja tas pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par alternatīvo sankciju un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi.

(3) Ja nolēmums par alternatīvo sankciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

804.pants. Nolēmuma par alternatīvo sankciju pārbaudes kārtība

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi nolēmumu par alternatīvo sankciju, izskata to šā likuma 754.pantā noteiktajā kārtībā un nekavējoties kopā ar materiāliem nosūta tiesai, par to informējot Eiropas Savienības dalībvalsti.

(2) Ja nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam, Tieslietu ministrija var atlikt nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu tiesai, informējot par to attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti.

805.pants. Latvijā izpildāmās alternatīvās sankcijas noteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par nolēmuma par alternatīvo sankciju atzīšanu un izpildīšanu, ievērojot šā likuma 759. un 760.pantā minētos nosacījumus un kārtību.

(2) Nolēmumā par alternatīvo sankciju konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto alternatīvo sankciju, kura atbilst Krimināllikumā noteiktajai alternatīvajai sankcijai, nosaka, negrozot soda vai probācijas pasākuma veidu un mēru.

(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotā alternatīvā sankcija neatbilst Krimināllikumā noteiktajai alternatīvajai sankcijai, tiesa to nosaka, grozot atbilstoši sodam vai probācijas pasākumam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) alternatīvajai sankcijai pēc iespējas jāatbilst nolēmumā par alternatīvo sankciju noteiktajam;

2) alternatīvās sankcijas ilgums un tiesību ierobežojums nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu vai probācijas pasākumu par tādu pašu nodarījumu, kā arī nedrīkst būt bargāks vai smagāks par nolēmumā noteikto alternatīvo sankciju;

3) Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(5) Tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par šā panta ceturtajā daļā pieņemto lēmumu.

806.pants. Lēmums par alternatīvās sankcijas izpildīšanas izbeigšanu

(1) Attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi par alternatīvās sankcijas vai soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(2) Alternatīvās sankcijas izpildīšanu var izbeigt, ja:

1) personai vairs nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai šī persona Latvijā nav sasniedzama;

2) persona izvairās no alternatīvās sankcijas izpildīšanas un ir pamats uzskatīt, ka tā vairs neatrodas Latvijā;

3) attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī uzsākts jauns kriminālprocess pret personu un šī dalībvalsts lūdz nodot atpakaļ alternatīvās sankcijas izpildīšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos tiesa pieņem lēmumu par alternatīvās sankcijas izpildīšanas izbeigšanu un lēmuma kopiju nosūta iestādei, kura izpilda piemēroto alternatīvo sankciju. Tiesa nosūta Tieslietu ministrijai lēmumu par alternatīvās sankcijas izpildīšanas izbeigšanu kopā ar materiāliem nosūtīšanai attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(4) Tieslietu ministrija, saņēmusi no tiesas lēmumu par alternatīvās sankcijas izpildīšanas izbeigšanu, par to paziņo attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, nosūtot tai lēmumu un materiālus.

807.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana lēmuma par alternatīvo sankciju neievērošanas gadījumā

(1) Ja persona izvairās izpildīt ar brīvības atņemšanu nesaistīto sodu vai bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas noteiktos probācijas pasākumus, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt alternatīvās sankcijas izpildīšanu, pieņem lēmumu par nolēmumā par alternatīvo sankciju piemērotā soda izpildīšanu vai aizstāšanu.

(2) Alternatīvās sankcijas izpildīšanas uzraudzības laikā radušos jautājumus izskata šā likuma 61.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos tiesa lēmumu par soda izpildīšanu nepieņem, ja nolēmums par alternatīvo sankciju saistīts ar soda noteikšanas nosacītu atlikšanu vai nolēmumā par alternatīvo sankciju nav paredzēts brīvības atņemšanas sods, kas jāpiemēro alternatīvās sankcijas neievērošanas gadījumā. Tiesa materiālus nosūta Tieslietu ministrijai pārsūtīšanai attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij turpmākā lēmuma pieņemšanai.

(4) Tieslietu ministrija, saņēmusi no tiesas šā panta trešajā daļā minētos materiālus, par to paziņo attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij un nosūta tai šos materiālus."

55. Izteikt septiņpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Septiņpadsmitā sadaļa.
Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī

77.nodaļa.
Vispārīgie noteikumi attiecībā uz Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī

808.pants. Lūguma par soda izpildīšanu iesniegšanas nosacījumi

(1) Lūguma iesniegšana ārvalstij par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ir iespējama, ja tiesas nolēmums ir stājies spēkā un soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas resocializāciju.

(2) Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem pastāv viens vai vairāki šādi nosacījumi:

1) ārvalsts ir notiesātā pilsonības valsts vai šajā ārvalstī ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta;

2) ārvalstī atrodas notiesātā īpašums vai ir ienākumi;

3) ārvalsts ir notiesātā pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas resocializāciju;

4) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat lūdzot personas izdošanu.

(3) Pirms lūguma nosūtīšanas Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts viedokli par to, vai nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar šīs ārvalsts likumu.

809.pants. Lūguma par soda izpildīšanu nosūtīšanas kārtība

(1) Ja pastāv šā likuma 808.pantā minētie nosacījumi, tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildīšanu, vēršas Tieslietu ministrijā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij izpildīt sodu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju un tam pievieno:

1) apliecinātu spēkā esoša tiesas nolēmuma kopiju;

2) apliecinātu rīkojuma par sprieduma izpildīšanu kopiju vai apliecinātu izpildraksta kopiju;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona notiesāta;

4) to likuma pantu tekstu, kuri regulē noilguma termiņa tecējumu.

(3) Tieslietu ministrija izskata ierosinājumu 10 dienu laikā un par rezultātiem informē tiesu, kas vērsusies pie tās ar ierosinājumu. Ja ir pamats lūgt Latvijā piespriestā soda izpildīšanu ārvalstī, Tieslietu ministrija sagatavo lūgumu, nodrošina šā lūguma tulkojumu un nosūta to ārvalstij.

(4) Pēc ārvalsts pieprasījuma Tieslietu ministrija nosūta tai krimināllietu vai apliecinātas šajā krimināllietā esošo dokumentu kopijas.

(5) Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildīšanu ārvalstī, Tieslietu ministrija ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpildīšana ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka šā likuma trīspadsmitajā sadaļā paredzētajā kārtībā.

810.pants. Sūdzības par Latvijā personas prombūtnē (in absentia) piespriesta soda izpildīšanu ārvalstī izskatīšana

(1) Ja notiesātais šā likuma 465.pantā noteiktajā termiņā ir pārsūdzējis nolēmumu, tiesa uzaicinājumu uz tiesu izsniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas.

(2) Tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību informē ārvalsti, ja sūdzība ir atzīta par nepieņemamu vai persona neierodas uz tiesas sēdi.

(3) Ja sūdzība ir pieņemta izskatīšanai, tad tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību atsauc lūgumu par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu.

811.pants. Lūguma par soda izpildīšanu iesniegšanas sekas

(1) Pēc tam, kad ārvalstij iesniegts lūgums par soda izpildīšanu, Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildīšanu saistītas darbības.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad persona pirms lūguma iesniegšanas izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā vai tai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

(3) Mantas konfiskāciju vai kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma par soda izpildīšanu iesniegšanas ārvalstij.

812.pants. Informācija, ko sniedz Tieslietu ministrija

(1) Ja ir nosūtīts lūgums par soda izpildīšanu ārvalstī un ir saņemta šīs ārvalsts piekrišana, Tieslietu ministrija informē par to iesnieguma iesniedzēju un tiesu, kura kontrolē sprieduma pilnīgu izpildīšanu, notiesāto, kā arī viņa pārstāvi gadījumos, kad šis pārstāvis ir iesniedzis lūgumu.

(2) Pēc ārvalsts informācijas saņemšanas par soda izciešanas beigām Tieslietu ministrija informē par to tiesu un soda izpildīšanas iestādi.

813.pants. Latvijas tiesības soda izpildīšanas laikā ārvalstī

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī, var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.

(2) Ja tiesas nolēmumu atceļ, Tieslietu ministrija par to nekavējoties informē ārvalsti. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildīšanu.

(3) Ja pārskatīšanas rezultātā tiesas nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildīšanas nosacījumiem, Tieslietu ministrija iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildīšanu.

(4) Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc Tieslietu ministrija tos nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti lūgumi par soda izpildīšanu, bet no kurām nav saņemta informācija par tā izpildīšanas pabeigšanu.

(5) Notiesāto, kuram sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kārtībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu Tieslietu ministrija nekavējoties informē ārvalsti.

814.pants. Soda izpildīšanas tiesību atgūšana

(1) Latvija atgūst soda izpildīšanas tiesības, ja:

1) lūgums par soda izpildīšanu atsaukts, pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;

2) ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;

3) ārvalsts nepārprotami nerealizē savas soda izpildīšanas tiesības, kaut gan ir paziņojusi par nodomu to darīt;

4) ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpildīšana tajā vairs nav iespējama.

(2) Ja lūgums par soda izpildīšanu anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.

(3) Neatkarīgi no soda izpildīšanas vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.

(4) Soda izpildīšana Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildīšanas pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par spriedumu savstarpēju atzīšanu.

815.pants. Noilgumi

(1) Tieslietu ministrija informē ārvalsti par Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.

(2) Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildīšanai Latvijā pēc izpildīšanas tiesību atgūšanas.

78.nodaļa.
Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana ārvalstī

816.pants. Pamats Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī

(1) Pamats Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī ir:

1) Tieslietu ministrijas lūgums izpildīt Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas sodu ārvalstī un ārvalsts piekrišana tam;

2) ārvalsts lūgums nodot Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu šai ārvalstij un Tieslietu ministrijas piekrišana tam.

(2) Tieslietu ministrija veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts tiesas ierosinājums, notiesātā vai viņa pārstāvja lūgums, ārvalsts informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

(3) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami neatkarīgi no tā, vai Latvijā notiesātā persona atrodas ārvalstī vai Latvijā.

817.pants. Nosacījumi attiecībā uz lūguma par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī nosūtīšanu attiecīgajai ārvalstij

(1) Papildus šā likuma 808.pantā minētajiem nosacījumiem lūguma par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī nosūtīšana ir iespējama, ja šā lūguma vai ierosinājuma saņemšanas brīdī notiesātajam atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām. Izņēmuma gadījumā lūgumu var iesniegt, ja soda izciešanas laiks ir mazāks.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalstij, lai tā pārņem Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanai personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

818.pants. Notiesātā piekrišana brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī

(1) Ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, ārvalstij var lūgt, lai tā izpilda brīvības atņemšanas sodu, ja tam piekrīt notiesātais.

(2) Ja ir saņemts notiesātā pārstāvja vai ārvalsts lūgums par brīvības atņemšanas soda izpildīšanas nodošanu šai ārvalstij un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātā vēlēšanās izciest sodu ārvalstī, Tieslietu ministrija 10 dienu laikā iepazīstina notiesāto ar šo lūgumu, izskaidro viņam nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu. Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātais to apliecina ar savu parakstu.

(3) Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, Tieslietu ministrija nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātais devis piekrišanu.

(4) Ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, Latvija un ārvalsts var vienoties par šā notiesātā nodošanu bez viņa piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama un ja tai piekrīt notiesātā pārstāvis.

(5) Ar brīvības atņemšanas sodu notiesātā piekrišana nav nepieciešama, ja viņš aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti.

(6) Ar brīvības atņemšanas sodu Latvijā notiesātā piekrišana nav nepieciešama, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits šim notiesātajam saistošs lēmums, kura rezultātā viņam netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas. Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma par notiesātā izraidīšanu kopiju un viņa viedokli par nodošanu.

819.pants. Notiesātā informēšana

(1) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 10 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildīšanu, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro, kādas juridiskās sekas ir personas nodošanai soda izciešanai.

(2) Notiesātais savu lūgumu par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai, kas nekavējoties rakstveidā informē šo notiesāto par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.

(3) Paziņojumā ārvalstij norāda:

1) notiesātā vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu;

2) notiesātā adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;

3) nodarījumu, par kuru piespriests sods;

4) soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

820.pants. Lūguma par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī pārbaude

(1) Ja persona notiesāta Latvijā ar brīvības atņemšanas sodu un atrodas ārvalstī, lūgumu sagatavo un nosūta saskaņā ar šā likuma 809.pantā noteikto kārtību.

(2) Ja persona izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā un ir saņemts šīs personas vai ārvalsts lūgums par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu attiecīgajā ārvalstī, Tieslietu ministrija 10 dienu laikā vai pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas pārbauda, vai pastāv šā likuma 817. un 818.pantā minētie nosacījumi. Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, Tieslietu ministrija ārvalstij papildus var pieprasīt:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātais ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta;

2) tā likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī;

3) informāciju par to, kādu soda noteikšanas procedūru - turpināšanu vai mainīšanu - ārvalsts piemēros.

(3) Tieslietu ministrija šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pēc lūguma pārbaudes pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī;

2) piekrist brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī;

3) noraidīt lūgumu par brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī.

(4) Vienlaikus ar šā likuma 819.pantā minēto paziņojumu Tieslietu ministrija ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt brīvības atņemšanas soda izpildīšanu šajā ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas to nepieļautu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā, ievērojot nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī attiecīgajā ārvalstī.

(5) Tieslietu ministrija papildus šā likuma 809.pantā minētajiem dokumentiem lūgumam pievieno:

1) informāciju par jau izciesta soda termiņu, pirmstiesas apcietinājuma termiņu, soda samazināšanu vai jebkuru citu apstākli, kas ir svarīgs soda izciešanā;

2) notiesātā piekrišanu soda izciešanai ārvalstī;

3) medicīniska vai sociāla rakstura datus par notiesāto, informāciju par šīs personas ārstēšanu Latvijā un, ja nepieciešams, ieteikumus tās turpmākai ārstēšanai ārvalstī.

821.pants. Notiesātā nodošana un tās juridiskās sekas

(1) Ja Latvija ir piekritusi brīvības atņemšanas soda izpildīšanai ārvalstī vai ārvalsts ir piekritusi tā izpildīšanai, Tieslietu ministrija uzdod Valsts policijai saskaņot ar ārvalsti šīs personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

(2) Ievērojot šā likuma 813.pantu, līdz ar notiesātā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai soda izpildīšana Latvijā tiek apturēta. Soda izpildīšanu neatjauno, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.

(3) Papildus šā likuma 814.pantā minētajiem nosacījumiem soda izpildīšanu atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:

1) persona izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes;

2) soda izpildīšana nav pabeigta un persona atgriezusies Latvijā.

822.pants. Latvijā notiesātā apcietināšana

(1) Ja notiesātā persona ir aizbēgusi no soda izciešanas Latvijā un pastāv pamatotas aizdomas, ka tā ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, tiesa saskaņā ar šā likuma 808.pantā noteikto var ierosināt Tieslietu ministrijai lūgt ārvalsti, lai tā šo personu apcietina līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.

(2) Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, soda izpildīšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc šīs personas apcietināšanas.

(3) Latvijā apcietinātā persona nododama ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpildīšana šajā valstī nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par tās turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.

(4) Ja ārvalsts likums to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(5) Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta tiek nodota jaunai izskatīšanai, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību nekavējoties informē par to attiecīgo ārvalsti un var iesniegt tai lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

79.nodaļa.
Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī

823.pants. Nosacījumi attiecībā uz lūguma par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī nosūtīšanu attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Lūguma iesniegšana Eiropas Savienības dalībvalstij par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir iespējama, ja pastāv šā likuma 808.panta pirmās daļas nosacījumi un tam piekrīt notiesātais un Eiropas Savienības dalībvalsts.

(2) Notiesātā piekrišana nav nepieciešama, ja:

1) persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un dzīvo šajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas;

3) notiesātais ir aizbēdzis vai atgriezies Eiropas Savienības dalībvalstī sakarā ar to, ka Latvijā pret viņu uzsākts kriminālprocess vai pieņemts notiesājošs spriedums.

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišana nav nepieciešama, ja:

1) notiesātais ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un dzīvo šajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) notiesātais ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

824.pants. Notiesātā viedoklis

(1) Ja notiesātais izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā un ir saņemts lūgums izpildīt šo sodu Eiropas Savienības dalībvalstī, bet šim lūgumam nav pievienota notiesātā rakstveidā izteikta vēlēšanās izciest sodu attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, Tieslietu ministrija šā likuma 818.pantā minētajā kārtībā un termiņā iepazīstina notiesāto ar šo lūgumu, izskaidrojot viņam nodošanas juridiskās sekas. Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātais to apliecina ar savu parakstu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto viedokli sniedz notiesātā pārstāvis, ņemot vērā šā notiesātā vecumu vai fizisko vai psihisko stāvokli.

825.pants. Kārtība, kādā tiek pārbaudīts Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgums un nosūtīts Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Tieslietu ministrija uzsāk pārbaudi attiecībā uz iespējamību lūgt Eiropas Savienības dalībvalsti, lai tā izpilda Latvijā piespriestu brīvības atņemšanas sodu, ja ir saņemts tiesas ierosinājums, notiesātā vai viņa pārstāvja lūgums, Eiropas Savienības dalībvalsts informācija, kā arī pēc brīvības atņemšanas iestādes iniciatīvas.

(2) Ja pastāv šā likuma 823.pantā minētie nosacījumi, tiesa, kura kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildīšanu, vēršas Tieslietu ministrijā ar rakstveida ierosinājumu lūgt Eiropas Savienības dalībvalsti, lai tā izpilda sodu. Ierosinājumā norāda šā likuma 678. un 808.pantā minēto informāciju. Tieslietu ministrija izskata ierosinājumu šā likuma 809.pantā paredzētajā kārtībā. Ja pastāv nosacījumi lūgt, lai Latvijā piespriestu sodu izpilda Eiropas Savienības dalībvalstī, Tieslietu ministrija aizpilda īpašas formas apliecinājumu.

(3) Ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes vai Eiropas Savienības dalībvalsts informācija, notiesātā vai viņa pārstāvja lūgums un Tieslietu ministrija uzskata, ka pastāv šā likuma 823.pantā minētie nosacījumi, tā sagatavo īpašas formas apliecinājumu šā likuma 809.panta trešajā daļā minētajā kārtībā un termiņā.

(4) Ja Tieslietu ministrija uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Šā likuma 809.pantā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas dienas.

(5) Tieslietu ministrija nodrošina sprieduma un īpašas formas apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru sprieduma un apliecinājuma saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(6) Īpašas formas apliecinājumu Eiropas Savienības dalībvalstij nosūta kopā ar spriedumu un notiesātā viedokli. Par sprieduma un apliecinājuma nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij Tieslietu ministrija paziņo ierosinājuma vai lūguma iesniedzējam. Ja persona izcieš brīvības atņemšanas sodu Latvijā, tai izsniedz īpašas formas dokumentu par notiesātā informēšanu par sprieduma un apliecinājuma nosūtīšanu attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij. Ja persona atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, apliecinājumam pievieno īpašas formas dokumentu par notiesātā informēšanu par sprieduma un apliecinājuma nosūtīšanu šai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(7) Pēc tam, kad saņemta informācija no Eiropas Savienības dalībvalsts par tās pieņemto lēmumu saistībā ar šai valstij nosūtīto spriedumu un īpašas formas apliecinājumu, Tieslietu ministrija paziņo par to lūguma iesniedzējam, tiesai, kura kontrolē sprieduma pilnīgu izpildīšanu, notiesātajam, kā arī viņa pārstāvim gadījumos, kad lūgumu ir iesniedzis šis pārstāvis.

826.pants. Nepieciešamās informācijas pieprasījums, lai izlemtu jautājumu par sprieduma un īpašas formas apliecinājuma nosūtīšanu

(1) Ja Tieslietu ministrija uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstī tiks veicināta notiesātā resocializācija, tā pirms sprieduma un īpašas formas apliecinājuma nosūtīšanas var pieprasīt, lai šī Eiropas Savienības dalībvalsts sniedz viedokli par to, vai soda izpildīšana veicinās notiesātā resocializāciju šajā valstī, kā arī nepieciešamo papildu informāciju. Eiropas Savienības dalībvalsts viedoklis neaptur apliecinājuma nosūtīšanu šai dalībvalstij.

(2) Gadījumos, kas nav minēti šā likuma 823.panta trešajā daļā, Tieslietu ministrija pieprasa Eiropas Savienības dalībvalstij, lai tā informē par lēmumu piekrist vai nepiekrist sprieduma un īpašas formas apliecinājuma nosūtīšanai.

827.pants. Īpašas formas apliecinājuma atsaukšana

Kamēr soda izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī nav uzsākta, Tieslietu ministrija, sniedzot pamatojumu, var atsaukt īpašas formas apliecinājumu.

828.pants. Notiesātā apcietināšana Eiropas Savienības dalībvalstī

Tieslietu ministrija šā likuma 822.pantā minētajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai Eiropas Savienības dalībvalsts apcietina notiesāto.

829.pants. Notiesātā nodošana

(1) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir piekritusi soda izpildīšanai, Tieslietu ministrija uzdod Valsts policijai, vienojoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad šī dalībvalsts pieņēmusi galīgo lēmumu par sprieduma atzīšanu un soda izpildīšanu, nodot personu tai.

(2) Ja pastāv neparedzēti apstākļi, kas kavē vai nepieļauj personas nodošanu, Valsts policija sazinās ar Eiropas Savienības dalībvalsti. Notiesātā nodošana notiek, kad vairs nepastāv neparedzētie apstākļi, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad panākta jauna vienošanās.

830.pants. Latvijas tiesības soda izpildīšanas laikā Eiropas Savienības dalībvalstī

Latvijas tiesības soda izpildīšanas laikā Eiropas Savienības dalībvalstī nosaka šā likuma 813.pants.

831.pants. Notiesātā nodošanas juridiskās sekas

Līdz ar notiesātā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai soda izciešana Latvijā tiek apturēta. Soda izpildīšanu nedrīkst atjaunot, ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta. Soda izpildīšanu atjauno, ja attiecīgā ārvalsts paziņo, ka persona izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes.

80.nodaļa.
Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana ārvalstī

832.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšana izpildīšanai ārvalstī

(1) Ievērojot šā likuma 76.nodaļā minētos nosacījumus un kārtību, Tieslietu ministrija var lūgt, lai tiek izpildīta Latvijā piemērotā mantas konfiskācija, kas ir noteikta kā pamatsods vai papildsods, vai manta ir konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata (turpmāk - nolēmums par mantas konfiskāciju).

(2) Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus var nosūtīt vairākām ārvalstīm, ja īpašumi atrodas dažādās ārvalstīs vai konfiskācija ir saistīta ar darbībām vairākās ārvalstīs. Nosūtot vairākus nolēmumus par mantas konfiskāciju, Tieslietu ministrija informē par to visas ārvalstis, kuras ir iesaistītas nolēmuma izpildīšanā.

833.pants. Mantas konfiskācijas izpildīšanas sekas

(1) Saņēmusi informāciju no ārvalsts par Latvijas nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanu, Tieslietu ministrija var lūgt, lai šī ārvalsts lemj par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali.

(2) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu, cietušo skaitu un kriminālprocesa izmaksas Latvijā, Tieslietu ministrija var lūgt, lai mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus atdod daļēji vai pilnā apmērā.

(3) Saņēmusi informāciju no ārvalsts par mantu, kura tika konfiscēta kā vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nebija vēlama, Tieslietu ministrija vienojas ar šo ārvalsti par šādas mantas pārņemšanu.

81.nodaļa.
Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu, nolēmuma par mantas konfiskāciju un nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšana Eiropas Savienības dalībvalstī

834.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšana izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, jo notiesātā dzīvesvieta (juridiskajai
personai - reģistrētā juridiskā adrese), tam piederošais īpašums vai tā ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa vai prokurors nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu kopā ar īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina īpašas formas apliecinājuma tulkojumu, sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto noilguma termiņa tecējumu un nosūta minētos dokumentus attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Tieslietu ministrija visus materiālus vienlaikus nosūta tikai vienai Eiropas Savienības dalībvalstij.

835.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nosūtīšanas izpildīšanai sekas

Pēc tam, kad Latvijā pieņemtais nolēmums par mantiska rakstura piedziņu nosūtīts izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij un attiecīgā dalībvalsts pieņēmusi lēmumu par tā pieņemšanu izpildīšanai, Latvijas iestādes neveic nekādas ar mantiska rakstura piedziņas izpildīšanu saistītas darbības.

836.pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas tiesību atgūšana

Latvija atgūst nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanas tiesības, ja:

1) tā atsauc nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) dalībvalsts informē par pilnīgu vai daļēju nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu neizpildīšanu.

837.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšana izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, jo notiesātā dzīvesvieta (juridiskajai personai - reģistrētā juridiskā adrese), tam piederošais īpašums vai tā ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa nolēmumu par mantas konfiskāciju kopā ar īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina īpašas formas apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kā arī sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto noilguma termiņa tecējumu un nosūta minētos dokumentus attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju vienlaikus var nosūtīt vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja īpašumi atrodas dažādās tās dalībvalstīs vai konfiskācija ir saistīta ar darbībām vairākās dalībvalstīs.

(4) Ja mantai, uz kuru attiecas nolēmums par mantas konfiskāciju, ir vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nav vēlama, īpašas formas apliecinājumā izdara attiecīgu norādi.

838.pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšanas sekas

Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantas konfiskāciju nosūtīšana vienlaikus vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm neierobežo Latviju šā nolēmuma izpildīšanā.

839.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildīšanas izbeigšana

(1) Ja tiesa atceļ Latvijā pieņemto nolēmumu par mantas konfiskāciju, tā informē Tieslietu ministriju, kas nekavējoties informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par Latvijā pieņemtā tiesas nolēmuma par mantas konfiskāciju atcelšanu.

(2) Tieslietu ministrija nekavējoties informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par Latvijā pieņemtajiem amnestijas un apžēlošanas aktiem.

840.pants. Lūgums attiecībā uz mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali

(1) Saņēmusi informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, Tieslietu ministrija 30 dienu laikā lūdz šo dalībvalsti lemt par mantas konfiskācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu vai mantas sadali.

(2) Saņēmusi informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par nolēmuma par mantas konfiskāciju izpildi, ja mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir lielāki par 10 000 euro ekvivalentu latos (pārrēķinot saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, kāds bija spēkā informācijas saņemšanas dienā), Tieslietu ministrija lūdz šo dalībvalsti pusi no naudas līdzekļiem pārskaitīt Latvijas valsts budžeta kontā.

(3) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu, cietušo skaitu un kriminālprocesa izmaksas Latvijā, Tieslietu ministrija var lūgt, lai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts atdod vairāk nekā pusi no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem.

(4) Saņēmusi informāciju no Eiropas Savienības dalībvalsts par mantu, kura tika konfiscēta kā vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība vai kuras realizācija nebija vēlama, Tieslietu ministrija vienojas ar šo dalībvalsti par šādas mantas pārņemšanu.

841.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšana izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā atrodas notiesātā pastāvīgā dzīvesvieta

(1) Ja nav iespējams izpildīt Latvijā pieņemto tiesas nolēmumu par alternatīvo sankciju, jo notiesātais ir atgriezies vai iesniedzis iesniegumu, ka vēlas atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesa, kura taisījusi spriedumu pirmajā instancē, nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Jautājumu par nolēmuma par alternatīvo sankciju, kuras izpildīšana jāuzsāk pēc tam, kad izciests ar brīvības atņemšanu saistītais sods, nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij ar brīvības atņemšanu saistīta soda izciešanas laikā pēc brīvības atņemšanas iestādes iesnieguma izskata šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā. Nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu tiesa nosūta Tieslietu ministrijai.

(3) Jautājumu par nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu Eiropas Savienības dalībvalstij šīs sankcijas izpildīšanas laikā pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt alternatīvās sankcijas izpildīšanu, izskata šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā. Nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu tiesa nosūta Tieslietu ministrijai.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Latvijā pieņemto nolēmumu par alternatīvo sankciju var nosūtīt izpildīšanai attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, ja neizciestā soda vai piemērotā probācijas pasākuma atlikušais neizpildītais termiņš pārsniedz sešus mēnešus.

(5) Tieslietu ministrija, saņēmusi no tiesas šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu, nodrošina apliecinājuma tulkojumu, sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu un nosūta šos dokumentus attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij. Tieslietu ministrija visus materiālus vienlaikus nosūta tikai vienai Eiropas Savienības dalībvalstij.

842.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšana izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas nav notiesātā pastāvīgā dzīvesvieta

(1) Notiesātajam ir tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanu izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas nav šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta, ja neizciestā soda vai piemērotā probācijas pasākuma atlikušais neizpildītais termiņš nav mazāks par sešiem mēnešiem.

(2) Notiesātais šā panta pirmajā daļā noteikto iesniegumu līdz Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas uzsākšanai iesniedz tiesā, kura taisījusi spriedumu pirmajā instancē, bet nolēmuma izpildes laikā - pirmās instances tiesā, kura kontrolē sprieduma vai lēmuma izpildi. Iesnieguma iesniegšana tiesā neaptur alternatīvās sankcijas izpildi Latvijā.

(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis, saņēmis notiesātā iesniegumu, ar Tieslietu ministrijas starpniecību noskaidro attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktos kritērijus alternatīvās sankcijas izpildīšanai.

(4) Ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus, jautājumu par alternatīvās sankcijas nosūtīšanu izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij izlemj pirmās instances tiesas tiesnesis šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā. Tiesnesis, ievērojot šā likuma 841.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikto, nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu nosūta Tieslietu ministrijai.

(5) Tieslietu ministrija, saņēmusi no tiesas nolēmumu kopā ar īpašas formas apliecinājumu, nodrošina apliecinājuma tulkojumu, sagatavo informāciju par Krimināllikumā noteikto notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu un nosūta šos dokumentus attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij šā likuma 841.pantā noteiktajā kārtībā.

843.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanas izpildīšanai sekas

Pēc Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju nosūtīšanas izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij un attiecīgās dalībvalsts lēmuma par tā pieņemšanu izpildīšanai Latvijas iestādes neveic ar alternatīvās sankcijas izpildīšanu un uzraudzību saistītas darbības.

844.pants. Latvijā pieņemtā nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas tiesību atgūšana

(1) Latvija atgūst nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanas tiesības, ja:

1) tā atsauc nolēmumu un tam pievienoto īpašas formas apliecinājumu par alternatīvās sankcijas izpildīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts ir nodevusi atpakaļ Latvijai alternatīvās sankcijas izpildīšanu lēmuma turpmākai pieņemšanai;

3) attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts ir nodevusi atpakaļ Latvijai alternatīvās sankcijas izpildīšanu, jo notiesātajam vairs nav pastāvīgas dzīvesvietas šajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

4) attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts ir nodevusi atpakaļ Latvijai alternatīvās sankcijas izpildīšanu, jo notiesātais izvairās no alternatīvās sankcijas izpildīšanas un neatrodas šajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Ja Latvijā pret notiesāto tiek uzsākts jauns kriminālprocess pēc tam, kad nolēmums par alternatīvo sankciju nosūtīts izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij, tiesa, kura nosūtīja nolēmumu, var lūgt šo Eiropas Savienības dalībvalsti nodot atpakaļ alternatīvās sankcijas uzraudzību."

56. Uzskatīt līdzšinējo 73., 74., 75. un 76.nodaļu attiecīgi par 82., 83., 84. un 85.nodaļu.

57. Uzskatīt līdzšinējo 811., 812., 813., 814., 815., 816., 817., 818., 819., 820., 821., 822., 823., 824., 825., 825.¹, 825.², 825.³ un 825.⁴ pantu attiecīgi par 845., 846., 847., 848., 849., 850., 851., 852., 853., 854., 855., 856., 857., 858., 859., 860., 861., 862. un 863.pantu.

58. Aizstāt 825.⁵ panta otrajā daļā skaitli "73." ar skaitli "82." un skaitli "71." - ar skaitļiem un vārdu "74. vai 75.".

59. Uzskatīt līdzšinējo 825.⁵ un 825.⁶ pantu attiecīgi par 864. un 865.pantu.

60. Papildināt likumu ar 866., 867., 868., 869., 870., 871., 872., 873., 874. un 875.pantu šādā redakcijā:

"866.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanas pamats

Eiropas Savienības dalībvalsts lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanas pamats ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtais lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;

2) Ģenerālprokuratūras lēmums atzīt un izpildīt Latvijā Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu.

867.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanas nosacījumi

(1) Lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpilda, ja personai Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta un šī persona ir piekritusi atgriezties Latvijā un ja īpašas formas apliecinājumā norādīts kāds no šādiem aizliegumiem vai pienākumiem:

1) pienākums informēt Latvijas kompetento iestādi par dzīvesvietas maiņu;

2) aizliegums apmeklēt noteiktus apvidus, vietas vai teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pieņemts lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, vai Latvijā;

3) pienākums konkrētā laikā uzturēties noteiktā vietā;

4) aizliegums izbraukt no Latvijas;

5) pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītajā iestādē;

6) aizliegums kontaktēties ar noteiktām personām saistībā ar iespējamo nodarījumu;

7) aizliegums veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar iespējamo nodarījumu un kas var attiekties uz darbu noteiktā profesijā vai nodarbinātības jomā;

8) aizliegums vadīt transportlīdzekli.

(2) Lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, var izpildīt arī tad, ja persona Latvijā pastāvīgi nedzīvo, bet ir izteikusi lūgumu tai piemēroto ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli izpildīt Latvijā un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) personai Latvijā pastāv darba tiesiskās attiecības;

2) personai Latvijā pastāv ģimenes attiecības;

3) persona Latvijā iegūst izglītību.

868.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanas atteikuma iemesli

Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanu var atteikt, ja:

1) īpašas formas apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst lēmumam, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, un noteiktā termiņā tas nav precizēts;

2) nodarījums, uz kuru attiecas lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas vai muitas un valūtas noteikumu ievērošanas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti vai arī ir paredzēti, bet to regulējums, kas noteikts Latvijas normatīvajos aktos, atšķiras no lēmumu pieņēmušās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktā regulējuma;

3) īpašas formas apliecinājumā ir norādīts aizliegums vai pienākums, kas nav iekļauts šā likuma 867.panta pirmajā daļā;

4) nepastāv šā likuma 867.pantā noteiktie ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildīšanas nosacījumi;

5) izpildot lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

7) ir iestājies kriminālatbildības noilgums un lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

8) persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

9) drošības līdzekļa pārkāpšanas gadījumā Latvija atbilstoši šā likuma 66.nodaļā noteiktajam nevarētu izdot personu Eiropas Savienības dalībvalstij.

869.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, atzīšanas atlikšana

(1) Ja īpašas formas apliecinājums ir nepilnīgs vai neatbilst lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, saturam, Ģenerālprokuratūra var atlikt tā atzīšanu, informējot attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par nepieciešamību noteiktā termiņā to precizēt.

(2) Ja pastāv šā likuma 868.panta pirmās daļas 1., 3., 4. vai 5.punktā noteiktie atteikuma iemesli, Ģenerālprokuratūra var atlikt Eiropas Savienības dalībvalsts lēmuma atzīšanu, informējot attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti par nepieciešamību noteiktā laikā sniegt papildu informāciju.

870.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, atzīšana un drošības līdzekļa noteikšana

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, un īpašas formas apliecinājumu, 20 darba dienu laikā izskata šos dokumentus un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt un izpildīt lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu;

2) par atteikšanos atzīt un izpildīt lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Ja persona Eiropas Savienības dalībvalstī ir pārsūdzējusi lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, tad šā panta pirmajā daļā minētais lēmums jāpieņem 40 darba dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, un īpašas formas apliecinājums.

(3) Ja pastāv šā likuma 869.pantā noteiktie atlikšanas iemesli, Ģenerālprokuratūra šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem 20 darba dienu laikā no dienas, kad saņemta papildu informācija no Eiropas Savienības dalībvalsts vai beidzies Ģenerālprokuratūras noteiktais termiņš informācijas sniegšanai vai precizēšanai.

(4) Ja Ģenerālprokuratūra nevar ievērot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto termiņu, tā informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, norādot kavēšanās iemeslus un laiku, kāds nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par Eiropas Savienības dalībvalsts lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, atzīšanu un izpildīšanu Latvijā.

(5) Pieņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā noteikto lēmumu, Ģenerālprokuratūra nosaka Latvijā izpildāmo ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli un šā drošības līdzekļa ietvaros paredzēto konkrēto aizliegumu vai pienākumu.

(6) Latvijā noteiktais ar brīvības atņemšanu nesaistītais drošības līdzeklis nedrīkst pasliktināt tās personas stāvokli, kurai Eiropas Savienības dalībvalstī piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, un tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotajam ar brīvības atņemšanu nesaistītajam drošības līdzeklim.

(7) Ģenerālprokuratūras lēmums nav pārsūdzams.

871.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšana

(1) Lēmumu par piekrišanu atzīt un izpildīt lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Ģenerālprokuratūra nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij, vienlaikus lūdzot informēt to par konkrēto datumu, kad personai jāpiesakās Latvijas Valsts policijā. Pēc informācijas saņemšanas Ģenerālprokuratūra lēmumu un attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju nosūta policijas iestādei pēc personas dzīvesvietas.

(2) Drošības līdzekļa izpildīšanu Latvijā uzsāk ar brīdi, kad personai bija jāpiesakās policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.

(3) Lēmumā, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, norādīto drošības līdzekli izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet uz to neattiecas šā likuma 389.pantā noteiktie personas tiesību ierobežošanas termiņi.

(4) Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšana neierobežo tiesības saukt attiecīgo personu pie kriminālatbildības, tiesāt vai izpildīt tai sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts Latvijas teritorijā.

872.pants. Sūdzību iesniegšana par lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu

Sūdzība par lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi šo lēmumu pieņēmušās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

873.pants. Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanas izbeigšana

(1) Lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanu izbeidz, ja:

1) Latvijā personai nav pastāvīgās dzīvesvietas;

2) Eiropas Savienības dalībvalsts atsaukusi lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, un īpašas formas apliecinājumu;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu un Latvija atsaka izpildīt grozīto drošības līdzekli saskaņā ar šā likuma 868.panta 3.punktu;

4) beidzies īpašas formas apliecinājumā norādītais maksimālais drošības līdzekļa piemērošanas termiņš;

5) Latvija pieņēmusi lēmumu izbeigt lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanu, jo Ģenerālprokuratūra vairākkārt informējusi Eiropas Savienības dalībvalsti par drošības līdzekļa pārkāpumiem vai sniegusi informāciju, kas varētu būt par iemeslu drošības līdzekļa grozīšanai, bet attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts Ģenerālprokuratūras noteiktajā termiņā nav pieņēmusi šādu lēmumu.

(2) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu pagarināt drošības līdzekļa izpildīšanas termiņu.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu grozīt drošības līdzekli un piemērot tādu drošības līdzekli, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, Latvija izbeidz lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanu. Personas izdošana Eiropas Savienības dalībvalstij tiek veikta saskaņā ar šā likuma 66.nodaļu.

874.pants. Latvijai saistošie Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemtie lēmumi attiecībā uz lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumi, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, ir saistoši Latvijai.

(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pieņem lēmumu grozīt lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Ģenerālprokuratūra atzīst šo lēmumu un nosaka drošības līdzekli atbilstoši šā likuma 870.pantam. Ja pieņemtais lēmums netiek atzīts un aizliegums vai pienākums neatbilst šā likuma 867.panta pirmajai daļai, Ģenerālprokuratūra atsaka piemērot grozīto drošības līdzekli.

(3) Ģenerālprokuratūra, lemjot jautājumu par lēmuma, kas groza drošības līdzekli, atzīšanu, izvērtē tikai šā likuma 868.panta 3.punktā noteikto atteikuma iemeslu.

875.pants. Paziņojumi Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Valsts policija, izpildot piemēroto drošības līdzekli, informē Ģenerālprokuratūru par:

1) personas dzīvesvietas maiņu;

2) drošības līdzekļa pārkāpumiem, kā arī citiem faktiem, kuri varētu būt par iemeslu turpmāka lēmuma par drošības līdzekļa grozīšanu pieņemšanai;

3) nespēju izpildīt ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli, jo persona nav sasniedzama;

4) apdraudējumu, ko persona var nodarīt cietušajam un sabiedrībai.

(2) Ģenerālprokuratūra informē Eiropas Savienības dalībvalsti:

1) par lēmumu atteikt atzīt un izpildīt lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu;

2) par šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem, kā arī faktiem, kas varētu būt par iemeslu drošības līdzekļa grozīšanai, nosakot termiņu, kura laikā Eiropas Savienības dalībvalstij jāpieņem lēmums. Ģenerālprokuratūra sagatavo ziņojumu par noteikto aizliegumu vai pienākumu pārkāpumiem, kā arī par citiem faktiem, kas var būt par pamatu turpmāka lēmuma pieņemšanai, aizpildot attiecīgo krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzēto īpašo dokumentu.

(3) Par Ģenerālprokuratūras pieņemto lēmumu izbeigt drošības līdzekļa izpildīšanu, jo iestājušies šā likuma 873.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumi, Ģenerālprokuratūra informē Eiropas Savienības dalībvalsti un policijas iestādi pēc personas dzīvesvietas, un ar šo brīdi drošības līdzekļa izpildīšanu pārņem attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts."

61. Uzskatīt līdzšinējo 826., 827., 828. un 829.pantu attiecīgi par 876., 877., 878. un 879.pantu.

62. Aizstāt 829.¹ panta trešajā daļā vārdu "noteiktas" ar vārdu "īpašas".

63. Aizstāt 829.² panta otrajā daļā skaitli "829.¹" ar skaitli "880."

64. Uzskatīt līdzšinējo 829.¹, 829.² un 829.³ pantu attiecīgi par 880., 881. un 882.pantu.

65. Papildināt likumu ar 883., 884., 885., 886. un 887.pantu šādā redakcijā:

"883.pants. Nosacījumi Latvijā pieņemtā lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, nosūtīšanai izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Latvijā pieņemto lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, var izpildīt Eiropas Savienības dalībvalstī, ja personai tajā ir pastāvīgā dzīvesvieta un attiecīgā persona ir piekritusi atgriezties šajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Pēc personas lūguma Latvijā pieņemtu lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, var nosūtīt izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij arī tad, ja persona attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvīgi nedzīvo, bet ir norādījusi šajā Eiropas Savienības dalībvalstī dzīvesvietu, kurā tā būs sasniedzama, un attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts ir deklarējusi šādu nosacījumu.

884.pants. Latvijā pieņemtā lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, nosūtīšana izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Ja konstatēti šā likuma 883.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs var vērsties Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt Eiropas Savienības dalībvalsti, lai tā izpilda lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju un tam pievieno:

1) lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, apliecinātu kopiju;

2) lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības apliecinātu kopiju;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek turēta aizdomās vai saukta pie kriminālatbildības, kā arī to likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) personas rakstveida piekrišanu izpildīt drošības līdzekli Eiropas Savienības dalībvalstī vai šīs personas rakstveida lūgumu atļaut tai atgriezties attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

5) citu informāciju, kas nepieciešama īpašas formas apliecinājuma aizpildīšanai.

(3) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju.

(4) Ja ir pamats lūgt izpildīt lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Ģenerālprokuratūra aizpilda īpašas formas apliecinājumu un kopā ar lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, nosūta Eiropas Savienības dalībvalstij. Ģenerālprokuratūra nodrošina īpašas formas apliecinājuma un lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts deklarācijā norādītajā valodā. Īpašas formas apliecinājumu kopā ar lēmumu vienlaikus nosūta tikai vienai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(5) Ja lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, ir pārsūdzēts, procesa virzītājs ar Ģenerālprokuratūras starpniecību par to informē Eiropas Savienības dalībvalsti.

885.pants. Latvijā pieņemtā lēmuma, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, izpildīšanas tiesību atgūšana

(1) Lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Latvija izpilda līdz brīdim, kad Eiropas Savienības dalībvalsts informē, ka atzīst šo lēmumu. Ģenerālprokuratūra attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts paziņojumu nosūta procesa virzītājam, kas ar to iepazīstina personu, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistītais drošības līdzeklis, un izskaidro tai pienākumu ierasties šajā Eiropas Savienības dalībvalstī drošības līdzekļa izpildīšanai.

(2) Ģenerālprokuratūra pēc procesa virzītāja lūguma var atsaukt īpašas formas apliecinājumu un lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, ja attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktais drošības līdzeklis neatbilst Latvijā piemērotajam drošības līdzeklim vai ir noteikts nepietiekams drošības līdzekļa izpildīšanas maksimālais termiņš.

(3) Latvija atgūst ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildīšanas tiesības, ja:

1) Ģenerālprokuratūra pēc procesa virzītāja lūguma atsauc īpašas formas apliecinājumu un lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildīšanu attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī;

2) Eiropas Savienības dalībvalsts ir nodevusi atpakaļ Latvijai ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildīšanu, jo personai vairs nav pastāvīgās dzīvesvietas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai šī persona šajā valstī nav sasniedzama;

3) Latvija pieņem lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu un Eiropas Savienības dalībvalsts atsakās pārraudzīt grozīto drošības līdzekli;

4) beidzies Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktais maksimālais drošības līdzekļa piemērošanas termiņš;

5) Eiropas Savienības dalībvalsts pieņēmusi lēmumu izbeigt drošības līdzekļa izpildīšanu.

(4) Ja tuvojas beigām šā panta trešās daļas 4.punktā norādītais Eiropas Savienības dalībvalstī noteiktais maksimālais drošības līdzekļa piemērošanas termiņš, pēc procesa virzītāja lūguma Ģenerālprokuratūra var lūgt šīs dalībvalsts kompetento iestādi pagarināt drošības līdzekļa piemērošanu, norādot pagarinājuma termiņu.

886.pants. Tiesības grozīt un atcelt lēmumus

Laika periodā, kad Eiropas Savienības dalībvalsts izpilda Latvijā piemēroto ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli, procesa virzītājam ir tiesības grozīt vai atcelt lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

887.pants. Latvijas rīcība ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildīšanas laikā Eiropas Savienības dalībvalstī

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi no Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu sniegt informāciju par nepieciešamību turpināt piemērotā ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildīšanu, nosūta to procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs izvērtē saņemto lūgumu un:

1) ja drošības līdzekļa piemērošanas laikā tā piemērošanas pamats nav zudis vai mainījies, par to ar Ģenerālprokuratūras starpniecību nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalsti, norādot nepieciešamo drošības līdzekļa piemērošanas termiņu;

2) ja drošības līdzekļa piemērošanas laikā tā piemērošanas pamats ir zudis vai mainījies, pieņem lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, par ko ar Ģenerālprokuratūras starpniecību nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalsti, nosūtot tai lēmuma kopiju un atsaucot īpašas formas apliecinājumu.

(3) Procesa virzītājs ar Ģenerālprokuratūras starpniecību nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalsti par visiem pieņemtajiem lēmumiem, kas groza vai citādi skar pieņemto lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, kā arī par to, ka persona ir pārsūdzējusi pieņemto lēmumu, un sniedz nepieciešamo informāciju, lai izvairītos no drošības līdzekļa izpildīšanas pārtraukšanas.

(4) Ja persona ir pārsūdzējusi lēmumu, kas nosaka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu, un procesa virzītājs pieņēmis lēmumu grozīt drošības līdzekli un noteikt citu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli, lēmuma nosūtīšana izpildīšanai Eiropas Savienības dalībvalstij tiek veikta saskaņā ar šā likuma 884.pantu. Šādā gadījumā lēmums par drošības līdzekļa grozīšanu stājas spēkā ar brīdi, kad Eiropas Savienības dalībvalsts informē, ka atzīst šo lēmumu.

(5) Ja nepieciešams, procesa virzītājs ar Ģenerālprokuratūras starpniecību konsultējas ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un, pieņemot lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, ņem vērā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts sniegto informāciju par apdraudējumu, ko persona var nodarīt cietušajam un sabiedrībai."

66. Uzskatīt līdzšinējo 830. un 831.pantu attiecīgi par 888. un 889.pantu.

67. Aizstāt 832.pantā skaitli "831." ar skaitli "889.".

68. Uzskatīt līdzšinējo 832., 833., 834., 835., 836., 837., 838., 839., 840., 841., 842. un 843.pantu attiecīgi par 890., 891., 892., 893., 894., 895., 896., 897., 898., 899., 900. un 901.pantu.

69. Aizstāt 844.panta otrajā daļā skaitļus un vārdu "813. - 815., 817. - 820., 824. un 825." ar skaitļiem un vārdu "847. - 849.,
851. - 854., 858. un 859.".

70. Uzskatīt līdzšinējo 844., 845., 846. un 847.pantu attiecīgi par 902., 903., 904. un 905.pantu.

71. Papildināt pārejas noteikumus ar 33., 34., 35., 36., 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

"33. Lietas, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012.gada 30.jūnijam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

34. Lietās, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012.gada 30.jūnijam, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

35. Šā likuma 775.panta otrās daļas 1.punktā un 823.panta otrās daļas 1.punktā minēto nosacījumu nepiemēro starptautiskajā sadarbībā ar Poliju līdz 2016.gada 5.decembrim. Šajos gadījumos piemēro šā likuma 70. un 78.nodaļu.

36. Ārvalstu lūgumi par notiesāto personu nodošanu vai pārņemšanu soda izciešanai, kurus Ģenerālprokuratūra saņēmusi līdz 2012.gada 30.jūnijam un attiecībā uz kuriem pārbaude ir pabeigta un pieņemts viens no šā likuma 753.pantā (līdz 2012.gada 30.jūnijam spēkā esošajā redakcijā) vai 770.pantā (līdz 2012.gada 30.jūnijam spēkā esošajā redakcijā) minētajiem lēmumiem, izskatāmi kārtībā, kāda bija spēkā līdz minētajam datumam. Lūgumi par notiesāto personu nodošanu vai pārņemšanu soda izciešanai, attiecībā uz kuriem pārbaude nav pabeigta līdz 2012.gada 30.jūnijam, nosūtāmi izskatīšanai Tieslietu ministrijai.

37. Ārvalstu lūgumi par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā, kurus Tieslietu ministrija saņēmusi līdz 2012.gada 30.jūnijam un attiecībā uz kuriem ir pieņemts šā likuma 779.pantā minētais lēmums (līdz 2012.gada 30.jūnijam spēkā esošajā redakcijā), izskatāmi kārtībā, kāda bija spēkā līdz minētajam datumam. Lūgumi par ārvalstī piespriesta soda izpildīšanu Latvijā, attiecībā uz kuriem pārbaude nav pabeigta līdz 2012.gada 30.jūnijam, nosūtāmi izskatīšanai tiesā.

38. Ja ir saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts lūgums atzīt un izpildīt spriedumu, kas pieņemts līdz 2011.gada 27.novembrim, to izskata kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2012.gada 30.jūnijam. Latvijas lūgums Eiropas Savienības dalībvalstij izpildīt Latvijā pieņemto nolēmumu, kas stājās spēkā līdz 2011.gada 27.novembrim, nosūtāms kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2012.gada 30.jūnijam.

39. Šā likuma 866. - 875.pants un 883. - 887.pants stājas spēkā 2012.gada 1.decembrī."

Pārejas noteikums

Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā un pieņem noteikumus par kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm, un kārtību, kādā naudas līdzekļus pārskaita uz ārvalstīm atbilstoši šā likuma 792.panta septītajā daļā un 800.panta sestajā daļā noteiktajam.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 24.maijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2012.gada 13.jūnijā