1. Noteikumi nosaka:

1.1. glabāšanas vietu un kārtību lietiskajiem pierādījumiem, kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem;

1.2. glabāšanas vietu un kārtību lietām, kurām uzlikts arests un kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai, papīra formas finanšu instrumentiem, vekseļiem, papīra formas vārda akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

1.3. iestādes, kurās glabājama tāda arestētā manta, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kā arī šīs mantas glabāšanas kārtību;

1.4. saskaņā ar spriedumu vai lēmumu lietisko pierādījumu realizācijas un iznīcināšanas kārtību:

1.4.1. lietiskajiem pierādījumiem, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam;

1.4.2. lietiskajiem pierādījumiem, kurus tā īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas;

1.5. saskaņā ar spriedumu vai lēmumu lietisko pierādījumu iznīcināšanas kārtību attiecībā uz šādām lietām:

1.5.1. aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošiem noziedzīga nodarījuma rīkiem, ja tiem nav vērtības;

1.5.2. lietām, kurām nav vērtības;

1.5.3. lietām, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, ja tām nav vērtības;

1.5.4. lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuras ir bīstamas videi;

1.6. kārtību, kādā tiek realizēta vai iznīcināta arestētā manta, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuras ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij;

1.7. kārtību tādas arestētās mantas realizācijai vai iznīcināšanai, kuru nav iespējams atstāt glabāšanā Kriminālprocesa likuma 365.panta pirmajā daļā noteiktajām personām, ja mēneša laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par mantas aresta atcelšanu, persona, kuras mantai bija uzlikts arests un kuras manta bija nodota glabāšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 365.panta 2.¹ daļu, nav izņēmusi tai piederošo mantu – saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu vai pēc gala nolēmuma kriminālprocesā stāšanās spēkā saskaņā ar paziņojumu nosūtījušās iestādes tiesneša, prokurora vai izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītāja lēmumu;

1.8. kārtību, kādā tiek realizēta virtuālā valūta.

(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 275; MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 182)

2. Dokumentāri apliecinātos izdevumus, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, sedz no attiecīgajai iestādei šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Lietisko pierādījumu glabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības.

4. Lietisko pierādījumu, tai skaitā dzīvnieku, kura uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē, pēc rakstiskas saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu glabā, realizē vai iznīcina atbilstoši pārtikas un veterināro uzraudzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

5. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu (1. pielikums), lietisko pierādījumu vai arestētās mantas – transportlīdzekļa – pieņemšanas un nodošanas aktu (1.¹ pielikums), lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu (2. pielikums), lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu (3. pielikums), arestētās mantas (nekustamā īpašuma) apskates aktu (4. pielikums) un arestētās mantas (nekustamā īpašuma) vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas aktu (5. pielikums) Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) un attiecīgā iestāde uzskaita hronoloģiskā secībā.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

6. Aģentūra, izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiešās pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā var slēgt līgumu ar komersantu par pakalpojumu, kas saistīts ar lietiskā pierādījuma nodošanu glabāšanā, glabāšanu, realizāciju, iznīcināšanu vai novērtēšanu.

6.¹ Šo noteikumu izpildei nepieciešamo ziņu apmaiņu starp aģentūru un procesa virzītājiem var īstenot elektroniskajā krimināllietā.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

7. Lietisko pierādījumu, kuru nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, ar procesa virzītāja lēmumu nodod glabāšanai iestādēm vai personām, ievērojot šādas prasības:

7.1. naudu, kura tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, vai valūtu, papīra formas finanšu instrumentu, vekseli, papīra formas vārda akciju vai citu naudas dokumentu, juvelierizstrādājumu, dārgakmeni vai dārgmetālu glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes lietisko pierādījumu glabātavas seifā;

7.2. naudu, kura nav jāsaglabā konkrētajās naudas zīmēs, ieskaita un glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē;

7.3. ieroci vai tā sastāvdaļas, munīciju vai tās sastāvdaļas, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaisi vai tās sastāvdaļas, indīgu vielu vai tās komponentes, narkotisko vai psihotropo vielu, prekursoru glabā attiecīgās izmeklēšanas iestādes telpās, kas aprīkotas ar apsardzes signalizāciju un nodrošinātas ar bruņotu apsardzi. Pēc ekspertīzes veikšanas minētos priekšmetus glabā attiecīgajā ekspertīžu iestādē līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums par galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu;

7.3.¹ sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai operatīvās darbības pasākumu traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus, un programmatūru glabā Valsts drošības dienesta vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes telpās, kas atbilst prasībām darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Pēc ekspertīzes veikšanas minētos priekšmetus glabā Valsts drošības dienestā līdz laikam, kad stājas spēkā nolēmums par galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu;

7.4. radioaktīvu vielu vai citu stratēģiskas nozīmes materiālu glabāšanas vietu saskaņo ar specializētajām valsts iestādēm;

7.5. dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, procesa virzītājs nodod glabāšanā īpaši šim nolūkam ierīkotā novietnē, telpā vai nožogotā teritorijā, ko izveidojusi fiziska vai juridiska persona atbilstoši dzīvnieku aizsardzību, audzēšanu un ciltsdarbu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Aģentūra slēdz līgumu ar šajā punktā minēto fizisko vai juridisko personu, kā arī informē izmeklēšanas iestādes par dzīvnieka glabāšanas vietu;

7.6. priekšmetus, kas izņemti aviācijas nelaimes gadījumos un incidentos, dzelzceļa negadījumos un avārijās, jūras negadījumos un incidentos, nodod glabāšanā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam;

7.7. neliela apjoma lietisko pierādījumu, kura glabāšanai nav nepieciešamas īpaši aprīkotas telpas, glabā izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes lietisko pierādījumu glabātavā vai pie komersanta, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu (turpmāk – lietisko pierādījumu glabātava), šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā;

7.8. lietisko pierādījumu, kas nav minēts šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.3.¹, 7.4., 7.5. vai 7.6.apakšpunktā vai kuru nav iespējams glabāt šo noteikumu 7.7.apakšpunktā norādītajā lietisko pierādījumu glabātavā, nodod glabāšanā aģentūrai līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar lietisko pierādījumu.

(Grozīts ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 123; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 275; MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 182; MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 212)

8. Lietisko pierādījumu, kura pārvietošana nav iespējama, glabā tā atrašanās vietā vai nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai.

9. Procesa virzītājs uzskaita lietisko pierādījumu un ir atbildīgs par tā saglabāšanu līdz lietiskā pierādījuma nodošanai glabāšanā aģentūrai, citai personai vai iestādei vai līdz lietiskā pierādījuma iznīcināšanas beigām. Aģentūra, cita persona vai iestāde, kura pieņēma lietisko pierādījumu glabāšanā, atbild par tā saglabāšanu no tā pieņemšanas brīža līdz nodošanas brīdim personai vai iestādei vai līdz brīdim, kad lietiskais pierādījums tiek realizēts vai iznīcināts.

9.¹ Ja dzīvnieka glabāšanas laikā tas ir miris vai radījis pēcnācējus, aģentūra informē par to procesa virzītāju un veic atbilstošas izmaiņas izņemtā lietiskā pierādījuma uzskaitē.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

10. Lietisko pierādījumu, izņemot dzīvniekus, tā glabāšanas laikā aizliegts nodot lietošanā fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību iestādei vai tās amatpersonai.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

11. Procesa virzītājs lietisko pierādījumu, kura ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kura ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, nodod aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai.

12. Ja procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par lietiskā pierādījuma nodošanu aģentūrai tā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai, tas:

12.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par to rakstiski paziņo aģentūrai, nosūtot lēmumu vai tā izrakstu papīra dokumenta formā vai elektroniski uz iestādes oficiālo elektronisko adresi (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), kā arī iesniedz procesa virzītāja rīcībā esošo informāciju par lietiskā pierādījuma daudzumu, iepakojumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu pārvietošanu, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu;

12.2. lietisko pierādījumu nodod aģentūrai tās telpās (teritorijā) vai lietiskā pierādījuma atrašanās vietā, nodrošinot lietiskā pierādījuma pārņemšanu;

12.3. informē aģentūru par procesa virzītāja, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģēta pārstāvja dalību lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā (klātesošās personas statusā), ja procesa virzītāja lēmums paredz lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu;

12.4. informē aģentūru par lēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu spēkā stāšanās datumu;

12.5. informē aģentūru par tāda paziņojuma nosūtīšanas dienu, ar kuru lietiskā pierādījuma īpašnieku vai likumīgo valdītāju informē par pieņemto lēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, ja saskaņā ar minēto lēmumu lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

(Grozīts ar MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 212)

12.¹ Pēc lietiskā pierādījuma ekspertīzes vai citu izmeklēšanas darbību veikšanas procesa virzītājs iesniedz aģentūrā informāciju par konstatēto lietiskā pierādījuma daudzumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu glabāšanu, pārvietošanu, realizāciju vai iznīcināšanu.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

13. Aģentūra pēc šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas:

13.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pieņem un uzskaita lietisko pierādījumu un sastāda lietiskā pierādījuma pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem aktiem), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam, bet otru glabā aģentūrā. Lietiskā pierādījuma pieņemšanas un nodošanas aktu nesastāda par tādas mantas nodošanu glabāšanā, kas ir izņemta un nodota glabāšanā aģentūrai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros, ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu un uzsākts kriminālprocess;

13.2. nekavējoties organizē lietiskā pierādījuma glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu;

13.3. pieaicina piedalīties kā klātesošu personu lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā procesa virzītāju, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģētu pārstāvi, ja ir saņemta šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētā informācija;

13.4. nodrošina, lai līdzekļi, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, tiktu ieskaitīti deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē (turpmāk – deponēto līdzekļu konts). Līdzekļus, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, glabā deponēto līdzekļu kontā līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai krimināllietā;

13.5. iekārto atsevišķu lietu, kurā glabā visus dokumentus, kas attiecas uz konkrēto procesa virzītāja lēmumu.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

14. Ja pieņemts lēmums:

14.1. par lietiskā pierādījuma realizāciju, aģentūra ar rīkojumu izveido komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā;

14.2. par lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, aģentūra ar rīkojumu nosaka vienu vai vairākas atbildīgās aģentūras amatpersonas lietiskā pierādījuma iznīcināšanai (turpmāk – atbildīgā amatpersona).

15. Pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas ar aģentūras rīkojumu izveido lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā.

16. Ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, šo noteikumu 15.punktā minēto komisiju neveido un lietisko pierādījumu nodod novērtēšanai sertificētam vērtētājam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums.

17. Lietisko pierādījumu pirms tā iznīcināšanas nenovērtē šādos gadījumos:

17.1. lietiskais pierādījums atzīts par lietošanai vai izplatīšanai nederīgu;

17.2. lietiskā pierādījuma izplatīšana aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

17.3. lietiskais pierādījums ir bīstams videi.

18. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisijā vai lietiskā pierādījuma realizācijas komisijā iekļauj par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgo personu, aģentūras pārstāvi un, ja lietiskā pierādījuma novērtēšanu vai realizāciju nav iespējams veikt bez specifiskām zināšanām, speciālistu vai ekspertu. Aģentūra ar rīkojumu var izveidot vienu komisiju, kas nodrošina gan lietiskā pierādījuma novērtēšanu, gan realizāciju.

19. Šo noteikumu 15. un 16. punktā noteiktajā kārtībā novērtējot lietisko pierādījumu, ņem vērā Latvijā pastāvošās vidējās tirgus cenas lietiskā pierādījuma novērtēšanas brīdī un nosaka lietiskā pierādījuma tirgus vērtību (turpmāk – realizācijas cena). Novērtējot preces, kuras nav ieguvušas Eiropas Savienības preču statusu, lietiskā pierādījuma novērtēšanā ņem vērā muitas iestādes atzinumā norādīto preces muitas vērtību.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

20. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisija novērtējumu ieraksta lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā. Aktu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem), to paraksta komisijas locekļi. Aktu nesagatavo, ja ir saņemts sertificēta vērtētāja novērtējums. Sertificētais vērtētājs lietiskā pierādījuma novērtējumu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem) un apliecina ar parakstu. Vienu lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu vai sertificēta vērtētāja novērtējumu nosūta procesa virzītājam, bet otru glabā aģentūrā.

20.¹ Novērtējumā norāda lietiskā pierādījuma veidu un aprakstu, noteikto tirgus vērtību un novērtēšanas metodi.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

21. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas akts ir pavaddokuments, nododot lietisko pierādījumu aģentūrā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai.

22. Lietisko pierādījumu aģentūra realizē šādi:

22.1. realizē, nerīkojot izsoli, ja lietiskie pierādījumi ātri bojājas vai to realizācija elektronisko izsoļu vietnē nav saimnieciski izdevīga;

22.2. nodod realizācijai komersantam, ar kuru ir noslēgts līgums par lietiskā pierādījuma realizāciju, ja nevar izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz lietiskā pierādījuma realizāciju;

22.3. realizē izsolē, kuru organizē, ievērojot šo noteikumu 25.¹, 25.², 25.³, 25.⁴, 25.⁵, 25.⁶, 25.⁷, 25.⁸, 25.⁹, 25.¹⁰ un 25.¹¹ punktā minēto kārtību. Izsoles rīkošana ir obligāta, ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 10 000 euro. Šis nosacījums neattiecas uz lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas;

22.4. lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas, kā arī lietisko pierādījumu, kuru nevar realizēt vai kura paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, realizē, nododot bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm, sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Ja uz lietiskā pierādījuma bezmaksas saņemšanu piesakās vairākas iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi, to nodod izlietošanai tai iestādei, kura pieteikusies pirmā.

(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 659; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 275; MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 109; MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 212)

23. Dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, pirms realizācijas piedāvā iegādāties fiziskai vai juridiskai personai, kura to glabājusi, par cenu, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16.punktu.

24. Aģentūra vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas (izņemot gadījumu, ja realizē vai iznīcina lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas):

24.1. elektroniski paziņo procesa virzītājam, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģētajam pārstāvim informāciju par lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas laiku un vietu, ja ir saņemta šo noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktā informācija;

24.2. publicē aģentūras mājaslapā internetā paziņojumu par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu.

(Grozīts ar MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 212)

25. Aģentūra, nodrošinot lietiskā pierādījuma realizāciju:

25.1. vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas publicē aģentūras tīmekļvietnē paziņojumu par lietiskā pierādījuma realizāciju, piedāvājot iegādāties lietisko pierādījumu par realizācijas cenu vai iesniegt piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu par augstāku cenu;

25.2. ja uz lietisko pierādījumu par sākotnēji noteikto realizācijas cenu nav pieteicies neviens pretendents, lietiskā pierādījuma realizācijas cenu samazina un nodod to atkārtotai realizācijai. Lietiskā pierādījuma realizācijas cenu vienā realizācijas reizē samazina ne vairāk kā par 20 procentiem no sākotnēji noteiktās realizācijas cenas;

25.3. slēdz līgumu ar realizācijas procedūras uzvarētāju (pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu vai, ja saņemti vairāki piedāvājumi, pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu par augstāku cenu, vai pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu pirmais, ja saņemti vairāki piedāvājumi iegādāties lietisko pierādījumu par vienādu cenu).

(Grozīts ar MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 212)

25.¹ Izsoli rīko elektronisko izsoļu vietnē.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.² Sludinājumā par izsoli norāda:

25.²1. izsoles rīkotāja nosaukumu un adresi;

25.²2. realizējamo mantu un tās novērtējumu;

25.²3. kura izsole pēc kārtas tā ir;

25.²4. izsoles sākumcenu un izsoles soli;

25.²5. izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;

25.²6. nodrošinājuma summu (kas nav lielāka par 10 procentiem no realizējamās mantas sākumcenas) un tās iemaksas un atmaksas kārtību;

25.²7. datumu, līdz kuram persona, kura vēlas piedalīties izsolē, var lūgt autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;

25.²8. realizējamās mantas apskates vietu un laiku;

25.²9. norādi uz tīmekļvietni, kurā pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā;

25.²10. citu informāciju, ja nepieciešams.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.³ Persona, kura vēlas piedalīties izsolē, samaksā noteikto maksu par dalību izsolē un izsoles sludinājumā noteiktajā termiņā, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, nosūta aģentūrai lūgumu autorizēt to dalībai izsolē, kā arī izsoles sludinājumā noteiktajā kārtībā un apmērā ieskaita aģentūras depozīta kontā izsoles nodrošinājuma summu.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.⁴ Aģentūra autorizē personu dalībai izsolē triju darbdienu laikā vai piecu darbdienu laikā, ja realizējamās mantas novērtējums ir 10 000 euro vai lielāks, pēc tam, kad persona izteikusi attiecīgu lūgumu un samaksājusi izsoles nodrošinājuma summu un maksu par dalību izsolē. Izsolē var piedalīties tikai autorizēti dalībnieki.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.⁵ Solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas ir mazāks par izsoles sākumcenu vai vienāds ar to, atšķiras no izsoles sludinājumā noteiktā izsoles soļa vai ir mazāks par iepriekš reģistrētajiem solījumiem vai vienāds ar tiem. Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.⁶ Ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Ja pēdējās stundas laikā pirms izsoles noslēguma tiek konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un tie nav saistīti ar sistēmas drošības pārkāpumiem, izsoles laiks tiek automātiski pagarināts līdz nākamās darbdienas pulksten 13.00.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.⁷ Personai, kura nosolījusi augstāko cenu, ir pienākums noteiktajā termiņā pēc tam, kad sagatavots akts par izsoles norisi, samaksāt pilnu nosolīto summu. Ja persona, kura nosolījusi augstāko cenu, noteiktajā termiņā nosolīto summu nesamaksā, realizējamo mantu piedāvā iegādāties personai, kura nosolījusi otru augstāko cenu. Ja persona atsakās no mantas iegādes vai noteiktajā termiņā nesamaksā nosolīto summu, tā zaudē tiesības uz realizējamo mantu un iemaksāto nodrošinājuma summu.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.⁸ Personas iemaksāto nodrošinājuma summu ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem, izņemot pēdējo pārsolīto solītāju, iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles noslēguma nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja mantu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.⁹ Izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

25.⁹1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

25.⁹2. neviens no dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, nepārsola izsoles sākumcenu;

25.⁹3. nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā nosolīto summu;

25.⁹4. izsoles norises laikā vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu;

25.⁹5. tiek konstatēti apstākļi, kas liedz mantu realizēt.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.¹⁰ Ja izsole atzīta par nenotikušu, aģentūra organizē atkārtotu izsoli. Rīkojot atkārtotu izsoli, realizējamās mantas cenu var samazināt ne vairāk kā par 20 procentiem.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

25.¹¹ Samaksu par izsoles rīkošanu veic atbilstoši Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādim.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

26. Lietisko pierādījumu iznīcina, ja aģentūrai to nav izdevies realizēt trijās realizācijas reizēs un saimnieciski nav izdevīgi turpināt realizācijas procesu vai ja lietiskais pierādījums ir akcīzes prece, kuras apjoms ir mazāks par tonnu.

27. Aģentūra lietisko pierādījumu iznīcina pati vai nodod iznīcināšanai komersantam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums par iznīcināšanu.

28. Alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu iznīcina šādi:

28.1. alkoholisko dzērienu:

28.1.1. izlej kanalizācijā, ja alkoholiskā dzēriena apjoms ir mazāks par 500 litriem. Alkoholisko dzērienu, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;

28.1.2. izlej vietā, kas saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, ja alkoholiskā dzēriena apjoms ir lielāks par
500 litriem. Alkoholisko dzērienu, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;

28.1.3. sasmalcina iepakojumu kopā ar tā saturu īpaši aprīkotās iekārtās vai izmantojot citus iznīcināšanas veidus, ja saņemta atkritumu apsaimniekošanas atļauja vai iznīcināšanas vieta un nosacījumi saskaņoti ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

28.2. tabakas izstrādājumu – sadedzina sadedzināšanas iekārtās, kuras saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām, vai to iznīcina, mehāniski sasmalcinot un nododot komersantam, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu un kuram ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja;

28.3. naftas produktu – iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par naftas produktu atkritumu apsaimniekošanu.

(Grozīts ar MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 212)

28.¹ Transportlīdzekli iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu un apstrādi:

28.¹1. nododot to apstrādei;

28.¹2. sasmalcinot, sagriežot vai saspiežot to, ja procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu iznīcināt transportlīdzekli, nepieļaujot tā detaļu izmantošanu to sākotnējam mērķim.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

29. Lietiskā pierādījuma realizācijas komisijas locekļi pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai atbildīgā amatpersona pirms tā iznīcināšanas, vai aģentūra pirms lietiskā pierādījuma nodošanas komersantam, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, pārbauda tā atbilstību lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktam vai sertificēta vērtētāja novērtējumam un lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktam. Konstatējot neatbilstību, lietiskā pierādījuma realizācijas komisija, atbildīgā amatpersona vai aģentūra nekavējoties aptur lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas procesu un paziņo par to Valsts policijai, kā arī par neatbilstību informē procesa virzītāju. Realizācijas vai iznīcināšanas procesu atsāk, kad to atļauj procesa virzītājs.

30. Par lietiskā pierādījuma iznīcināšanu sastāda lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu, izņemot šo noteikumu 28.¹2. apakšpunktā paredzēto gadījumu.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

31. Aģentūra 10 darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nolēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu izpildi un nosūta minēto faktu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz aprēķinus par izdevumiem, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos.

31.¹ Glabāšanas izmaksas par tāda lietiskā pierādījuma glabāšanu, kas izņemts saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietu, ja pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu un uzsākts kriminālprocess, nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 275 redakcijā)

32. Ja aģentūra saņēmusi procesa virzītāja pieprasījumu sniegt informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos, aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas sagatavo attiecīgo informāciju un nosūta to procesa virzītājam.

33. Ja procesa virzītāja nolēmumu nav iespējams izpildīt vai nolēmuma izpilde rada valstij zaudējumus, aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu.

34. Aģentūras uzskaitē esoša lietiskā pierādījuma iegādei, izņemot iegādi izsolē, aizliegts pieteikties:

34.1. lietiskā pierādījuma vērtētājam;

34.2. amatpersonai, kura veica attiecīgā lietiskā pierādījuma izņemšanu, aprakstīšanu vai novērtēšanu vai pieņēma lēmumu saistībā ar lietisko pierādījumu;

34.3. amatpersonai, kura piedalījās lietiskā pierādījuma novērtēšanā vai kura iekļauta realizācijas komisijā;

34.4. aģentūrā nodarbinātajam;

34.5. šo noteikumu 34.2., 34.3. un 34.4. apakšpunktā minēto personu pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

35. Lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ir tiesības vērsties aģentūrā ar iesniegumu par lietiskā pierādījuma atdošanu vai tā vērtības atlīdzināšanu. Lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs iesniegumam pievieno procesa virzītāja apliecinātu nolēmuma kopiju par lietiskā pierādījuma atdošanu vai tā vērtības atlīdzināšanu.

36. Aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā izskata lietiskā pierādījuma īpašnieka vai likumīgā valdītāja iesniegumu un pieņem lēmumu par lietiskā pierādījuma atdošanu, ja tas nav realizēts vai iznīcināts, tā vērtības atlīdzināšanu vai lietiskā pierādījuma atlīdzināšanu ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu.

37. Ja lietiskais pierādījums ir realizēts, aģentūra atlīdzina tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam no deponēto līdzekļu konta lietiskā pierādījuma vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas dienā, vai atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, ņemot vērā lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādīto novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma uzglabāšanu un realizāciju).

38. Ja lietiskais pierādījums ir iznīcināts, tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam atlīdzina no deponēto līdzekļu konta lietiskā pierādījuma vērtību atlīdzināšanas dienā vai atlīdzina ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, ņemot vērā lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādīto novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā lietiskā pierādījuma uzglabāšanu un iznīcināšanu).

39. Ja deponēto līdzekļu kontā līdzekļi lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanai nav pietiekami, lietiskā pierādījuma vērtību tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

40. Ja procesa virzītāja galīgais nolēmums paredz lietiskā pierādījuma atlīdzināšanu ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, aģentūra attiecīgā priekšmeta iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

41. Par atlīdzināšanas dienu uzskata dienu, kad procesa virzītāja nolēmums par lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ir stājies spēkā.

42. Lietiskā pierādījuma novērtēšanai atlīdzināšanas brīdī izveido komisiju saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, bet, ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, to novērtē saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu.

43. Lietisko pierādījumu tā īpašnieks vai likumīgais valdītājs pārņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā pēc dienas, kad procesa virzītājs nosūtījis paziņojumu par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vai, ja procesa virzītāja nolēmums paredz lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanu, mēneša laikā no nolēmuma par lietiskā pierādījuma atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam spēkā stāšanās.

44. Lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs šo noteikumu 43.punktā minētajā termiņā vēršas aģentūrā ar iesniegumu par lietiskā pierādījuma vērtības atlīdzināšanu un pārņem tam atdodamo iegādāto tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai vai lietiskā pierādījuma novērtējuma summu atbilstoši lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādītajam novērtējumam saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu.

45. Ja lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā pēc dienas, kad procesa virzītājs nosūtījis paziņojumu par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, nepārņem tam atdodamo lietisko pierādījumu vai šo noteikumu 44.punktā minētajā termiņā nepārņem tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai, aģentūra to realizē vai iznīcina šo noteikumu 22. vai 27.punktā noteiktajā kārtībā.

46. Ja aģentūra saņem lietiskā pierādījuma īpašnieka vai starptautiskās sadarbības rezultātā Valsts policijas iegūtu apliecinājumu, ka lietiskā pierādījuma īpašnieks atsakās pārņemt tam atdodamo lietisko pierādījumu vai iegādātos tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai, aģentūra lietisko pierādījumu vai tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu lietiskā pierādījuma atlīdzināšanai realizē vai iznīcina šo noteikumu 22. vai 27.punktā noteiktajā kārtībā, neievērojot šo noteikumu 43.punktā minēto termiņu.

47. Aģentūras lēmumu var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

48. Šo noteikumu 45. un 46.punktā minētajos gadījumos līdzekļus, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, aģentūra ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

49. Ja nolēmums kriminālprocesā paredz lietiskā pierādījuma konfiskāciju, procesa virzītājs piecu darbdienu laikā paziņo par to aģentūrai, nosūtot attiecīgā nolēmuma oriģinālu vai tā atvasinājumu. Aģentūra konfiscēto lietisko pierādījumu Valsts ieņēmumu dienestam nodod atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 275 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 109)

50. Ja lietiskais pierādījums kļūst valstij piekritīgs brīdī, kad aģentūra jau ir uzsākusi mantas realizācijas vai iznīcināšanas procesu, aģentūra pabeidz minēto procesu.

51. Ja procesa virzītājs nodod lietisko pierādījumu lietisko pierādījumu glabātavā, par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgā persona lietisko pierādījumu pieņem, sastādot lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem, bet otru saglabā lietisko pierādījumu glabātavas lietvedībā.

52. Ja procesa virzītājs pieņēmis nolēmumu par tāda lietiskā pierādījuma, kas nodots glabāšanā lietisko pierādījumu glabātavā, realizāciju vai iznīcināšanu, vai atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, viņš par to Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā informē lietisko pierādījumu glabātavu, nododot nolēmumu izpildei. Ja nolēmums paredz lietiskā pierādījuma atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, procesa virzītājs pavadrakstā norāda paziņojuma nosūtīšanas dienu, ar kuru lietiskā pierādījuma īpašnieku vai likumīgo valdītāju informējis par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, un konkrētu datumu, kad var uzsākt lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs to nepārņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā.

53. Iestādes lietisko pierādījumu glabātavā nodoto lietisko pierādījumu atbilstoši procesa virzītāja nolēmumam atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam pret parakstu un par nolēmuma izpildi informē procesa virzītāju.

54. Komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumam lietisko pierādījumu atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, sastādot lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu nosūta procesa virzītājam, bet otru komersants saglabā savā lietvedībā.

55. Ja lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā pēc dienas, kad nosūtīts procesa virzītāja paziņojums par pieņemto nolēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, nepārņem tam atdodamo lietisko pierādījumu, iestāde, kurā glabājas lietiskais pierādījums, vai komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, saskaņā ar procesa virzītāja nolēmumu to nodod aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai šo noteikumu
III nodaļā noteiktajā kārtībā vai iznīcina atbilstoši šo noteikumu 57.punktam.

56. Ja pieņemts nolēmums par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, iestāde, kurā tiek glabāts lietiskais pierādījums, vai komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, lietisko pierādījumu nodod aģentūrai šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 57.punktā minēto gadījumu.

57. Izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestāde var veikt tās lietisko pierādījumu glabātavā nodotā lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, ja tā iznīcināšanai nav nepieciešama specializēta iekārta vai komersanta piesaiste.

58. Iestādes lietisko pierādījumu glabātavā par lietisko pierādījumu atbildīgā persona lietisko pierādījumu iznīcina, sastādot lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem, bet otru – saglabā lietisko pierādījumu glabātavas lietvedībā. Minēto iznīcināšanas aktu paraksta iestādes lietisko pierādījumu glabātavā par lietisko pierādījumu atbildīgā persona, procesa virzītājs vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģēts pārstāvis.

59. Komersants, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, 10 darbdienu laikā informē procesa virzītāju par lietiskā pierādījuma atdošanu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai par lietiskā pierādījuma nodošanu aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai.

60. Procesa virzītājs šo noteikumu 31. vai 59.punktā minēto informāciju par nolēmuma par rīcību ar lietisko pierādījumu izpildi vai iestādes, kurā glabājās lietiskais pierādījums, sastādīto lietiskā pierādījuma, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu pievieno krimināllietas materiāliem.

61. Par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgā persona lietisko pierādījumu no lietisko pierādījumu glabātavas izsniedz saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu procesuālo darbību veikšanai, sastādot lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem, bet otru saglabā lietisko pierādījumu glabātavas lietvedībā.

62. Lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī nauda, valūta, papīra formas finanšu instrumenti, vekseļi, papīra formas vārda akcijas un citi naudas dokumenti, izstrādājumi no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāli un dārgakmeņi, ja tiem uzlikts arests un tos nevar glabāt to sākotnējā atrašanās vietā, glabājami atbilstoši šo noteikumu II nodaļai.

(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 275)

63. Arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, izņemot šo noteikumu 7.7.apakšpunktā minēto mantu, glabā aģentūrā.

64. Ja arests uzlikts mantai, kas ir nekustamais īpašums, vai mantai, kuru pārvietot nav iespējams, un to nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, to nodod glabāšanā (aizsardzībā) attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā tā atrodas.

65. Pašvaldības pilnvarots pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma kopijas saņemšanas par arestētās mantas nodošanu glabāšanā veic šo noteikumu 64.punktā minētās mantas vai nekustamā īpašuma apskati, sastāda arestētās mantas (nekustamā īpašuma) apskates aktu un nekavējoties organizē mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību). Mantas vai nekustamā īpašuma apskatē piedalās pašvaldības pilnvarots pārstāvis un procesa virzītājs vai cita persona viņa uzdevumā.

66. Ja šo noteikumu 65.punktā minētās darbības nav iespējams veikt, jo par mantu vai nekustamo īpašumu norādīta nepilnīga informācija, pašvaldība var lūgt procesa virzītājam iegūt no personas papildu informāciju par mantu vai nekustamo īpašumu.

67. Arestētās mantas vai arestētā nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību) pašvaldība īsteno:

67.1. pieņemot mantu vai nekustamo īpašumu uzraudzībā;

67.2. slēdzot līgumu ar citu fizisku vai juridisku personu par mantas vai nekustamā īpašuma nodošanu uzraudzībā.

68. Lai nodrošinātu arestētās mantas vai arestētā nekustamā īpašuma saglabāšanu, pašvaldība, organizējot mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību), izvēlas piemērotāko un finansiāli izdevīgāko mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanas (aizsardzības) veidu un pieņem attiecīgu lēmumu, kas nav pārsūdzams. Lēmuma kopiju nekavējoties nosūta procesa virzītājam.

69. Pašvaldība arestētās mantas vai arestētā nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību) izbeidz, ja saņemta procesa virzītāja lēmuma kopija par mantas aresta atcelšanu un manta vai nekustamais īpašums nodots personai, kuras mantai vai nekustamajam īpašumam bija uzlikts arests.

70. Pašvaldības pilnvarotais pārstāvis pēc tam, kad saņemta procesa virzītāja lēmuma kopija par mantas aresta atcelšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā sastāda mantas vai arestētās mantas (nekustamā īpašuma), vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas aktu trijos eksemplāros (nav attiecināms, ja aktu sastāda elektroniska dokumenta veidā), piedaloties procesa virzītājam vai citai personai viņa uzdevumā, kā arī personai, kuras mantai vai nekustamajam īpašumam bija uzlikts arests. Ja manta vai nekustamais īpašums bija nodots uzraudzībā, pieaicina arī personu, kura nodrošinājusi mantas vai nekustamā īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotu pārstāvi. Akta vienu eksemplāru izsniedz personai, kas nodrošinājusi mantas vai nekustamā īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotam pārstāvim, otru – procesa virzītājam vai citai personai, kas piedalījās viņa uzdevumā arestētās mantas (nekustamā īpašuma) vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanā, kā arī personai, kuras mantai vai nekustamajam īpašumam bija uzlikts arests.

71. Pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc mantas vai nekustamā īpašuma, kuram uzlikts arests, glabāšanas (aizsardzības) izbeigšanas iesniedz procesa virzītājam norēķinu un to pamatojošu dokumentu apliecinātas kopijas pievienošanai krimināllietas materiāliem.

72. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 64.punktā minētās mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu, sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta. Izdevumus, kas saistīti ar mantas vai nekustamā īpašuma glabāšanu (aizsardzību), pašvaldībai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

73. Pašvaldības līdzekļu pieprasījumu par izdevumiem, kas radušies, glabājot šo noteikumu 64.punktā minēto mantu vai nekustamo īpašumu, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā divas reizes gadā – līdz 1.septembrim par laikposmu no 1.janvāra līdz 31.jūlijam un līdz 1.februārim par laikposmu no iepriekšējā gada 1.augusta līdz 31.decembrim. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopo un izvērtē pašvaldību iesniegtos pieteikumus un sagatavo līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – līdz 20.septembrim par laikposmu no 1.janvāra līdz 31.jūlijam un līdz 20.februārim par laikposmu no iepriekšējā gada 1.augusta līdz 31.decembrim.

74. Ar arestēto mantu, kura tiek glabāta aģentūrā vai iestādes glabātavā, ar mantu, kurai atcelts arests, vai ar mantu, kuru pārvietot nav iespējams, vai nekustamo īpašumu rīkojas saskaņā ar šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteikto kārtību, ciktāl tā nav pretrunā ar šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem.

75. Aģentūra ieskaita un glabā līdzekļus, kas gūti, realizējot arestēto mantu, šim mērķim atvērtā deponēto līdzekļu kontā līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā par rīcību ar tiem.

76. Ja arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, konfiscē, ar to rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(Nodaļa MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.¹ Virtuālo valūtu ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai aģentūrai.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.² Lai nodrošinātu virtuālās valūtas realizāciju, aģentūra uztur šim mērķim izveidotu virtuālās valūtas maku Latvijā vai Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī (turpmāk – ārvalsts) reģistrēta virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēja (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) platformā. Veidojot virtuālo maku, aģentūra izvērtē, vai attiecīgajā pakalpojuma sniedzēja platformā ir iespēja veikt maksājumus vienotajā euro maksājumu telpā, vai pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts valstī, ar kuru iespējams nodrošināt krimināltiesisko sadarbību, kā arī kāda veida virtuālo valūtu tajā var realizēt.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.³ Procesa virzītājs virtuālo valūtu ievieto virtuālajā makā un vienas darbdienas laikā rakstveidā paziņo par to aģentūrai.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.⁴ Procesa virzītājs lēmumu par virtuālās valūtas nodošanu realizācijai nodod aģentūrai un rakstveidā informē par datumu, kad atļauts uzsākt virtuālās valūtas realizāciju.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.⁵ Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par atļauju uzsākt realizāciju:

76.⁵ 1. veic tirgus izpēti, izvērtējot vismaz trīs pakalpojuma sniedzēja piedāvātās virtuālās valūtas realizācijas iespējas (ņem vērā virtuālās valūtas realizācijas cenu, realizācijas izmaksas, iespēju virtuālo valūtu apmainīt pret citu virtuālo valūtu), un izvēlas visizdevīgāko virtuālās valūtas realizācijas piedāvājumu;

76.⁵ 2. realizē virtuālo valūtu pakalpojuma sniedzējam un vienas dienas laikā rakstveidā paziņo par to procesa virzītājam;

76.⁵ 3. sagatavo virtuālās valūtas aprakstes, novērtējuma un realizācijas aktu.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.⁶ Ja virtuālo valūtu nav iespējams realizēt šo noteikumu 76.⁵ punktā minētajā kārtībā, aģentūra virtuālo valūtu realizē izsolē, kuru organizē, ievērojot šo noteikumu 25.¹, 25.², 25.³, 25.⁴, 25.⁵, 25.⁶, 25.⁷, 25.⁸, 25.⁹, 25.¹⁰ un 25.¹¹ punktā minēto kārtību.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

76.⁷ Ar līdzekļiem, kas iegūti, realizējot virtuālo valūtu, aģentūra rīkojas šo noteikumu 75. punktā minētajā kārtībā.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

76.⁸ Virtuālā maka izveidošanai un virtuālās valūtas realizācijai aģentūra var atvērt kontu tādās kredītiestādēs, kuras nodrošina valūtas norēķinu iespējas ar pakalpojuma sniedzēju.

(MK 24.03.2021. noteikumu Nr. 182 redakcijā)

77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumus Nr.726 ''Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 155.nr.; 2008, 143.nr.; 2010, 25.nr.; 2011, 3., 98.nr.).