1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs (turpmāk – ražotājs), kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, par saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh), var saņemt izcelsmes apliecinājumu;

1.2. kārtību, kādā ražotājs, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu;

1.3. kārtību, kādā ražotājs, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto biomasu vai biogāzi, var saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu;

1.4. izcelsmes apliecinājumā ietveramo informāciju;

1.5. pilnvaroto institūciju, kas izsniedz izcelsmes apliecinājumus.

2. Šo noteikumu 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu (turpmāk – izcelsmes apliecinājums) var saņemt ražotājs, kura īpašumā vai lietojumā ir elektrostacija, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Ražotājs var saņemt vienu vai vairākus izcelsmes apliecinājumus.

3. Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) šo noteikumu 2.punktā minēto izcelsmes apliecinājumu izsniedz un uzskaita elektroniski.

4. Lai saņemtu izcelsmes apliecinājumu, ražotājs papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā iesniedz ministrijā iesniegumu izcelsmes apliecinājuma saņemšanai (pielikums) (turpmāk – iesniegums). Iesnieguma 7.punktā minētos datus apliecina tās sistēmas operators, kura elektrotīkliem elektrostacija ir pieslēgta.

5. Ministrija iesniegumu izskata un izcelsmes apliecinājumu izsniedz mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

6. Ja iesniegums nesatur visu šo noteikumu pielikumā norādīto informāciju, ministrija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt izcelsmes apliecinājumu un attiecīgo lēmumu paziņo ražotājam.

7. Ja iesniegums satur visu nepieciešamo informāciju un ražotājs atbilst šo noteikumu prasībām, ministrija pieņem lēmumu izsniegt ražotājam izcelsmes apliecinājumu, attiecīgo lēmumu paziņo ražotājam un izsniedz tam izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumā norāda visu šo noteikumu pielikuma sadaļā "Informācija par elektrostaciju, kura elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus'' minēto informāciju.

8. Ministrija publicē tās tīmekļa vietnē un ne retāk kā reizi mēnesī aktualizē informāciju par izsniegtajiem izcelsmes apliecinājumiem.

9. Ražotājs var saņemt izcelsmes apliecinājumu par laikposmu, kas ir ne mazāks par trijiem mēnešiem un ne ilgāks par kalendāra gadu.

10. Kopējais vienam ražotājam vienā vai vairākos izsniegtajos izcelsmes apliecinājumos norādītais elektroenerģijas apjoms attiecīgajā laikposmā nepārsniedz tajā pašā laikposmā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem pārdotās elektroenerģijas apjomu.

11. Ražotājam ir pienākums informēt (papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā) ministriju par izcelsmes apliecinājuma nodošanu elektroenerģijas tirgus dalībniekam.

12. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs ne ilgāk par 12 mēnešiem pēc tam, kad ir saražots attiecīgajā laikposmā izcelsmes apliecinājumā norādītais elektroenerģijas apjoms, vai līdz dienai, kad ražotājs, kas saņēmis izcelsmes apliecinājumu, informē ministriju par attiecīgā izcelsmes apliecinājuma nodošanu elektroenerģijas tirgus dalībniekam.

13. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu. Vienā iesniegumā ražotājs ir tiesīgs pieprasīt vairākus izcelsmes apliecinājumus.

14. Ministrijas lēmumu par atteikumu piešķirt izcelsmes apliecinājumu ražotājs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.