(Noteikumu nosaukums MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā apsaimniekojami polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, naftas produktu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi un titāna dioksīda rūpniecības atkritumi;

1.2. bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības;

1.3. bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī ziņojuma sniegšanas kārtību par šo darbību izpildi;

1.4. prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

2. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi ir tādi atkritumi, kuros ir polihlorētie bifenili un polihlorētie terfenili, monometiltetrahlordifenilmetāni, monometildihlorodifenilmetāni, monometildibromodifenilmetāni vai jebkurš maisījums, kas satur vairāk nekā 0,005 % kādas no minētajām vielām (pēc svara).

3. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošus atkritumus to apsaimniekotājs vai valdītājs glabā atsevišķi no viegli uzliesmojošiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, lai novērstu ugunsgrēka rašanās draudus.

4. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošus atkritumus aizliegts sadedzināt uz kuģiem.

5. Neattīrītas iekārtas (piemēram, transformatori, kondensatori, konteineri), kas satur vai ir saturējušas polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus, drīkst apglabāt tikai bīstamo atkritumu poligonos, kuri ir saņēmuši atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, ja neattīrītās iekārtas apglabāšana nerada lielāku vides piesārņojumu kā sadedzināšana.

6. Naftas produktu atkritumi ir atkritumu eļļas un citi naftas produktus saturoši atkritumi.

7. Atkritumu eļļas ir jebkuras minerālas vai sintētiskas izcelsmes smēreļļas vai rūpnieciskās eļļas (piemēram, lietotas iekšdedzes dzinēju un pārnesumkārbu eļļas, minerālās smēreļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas), kuras ir kļuvušas nederīgas sākotnēji paredzētajam lietošanas mērķim.

8. Naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs nodrošina naftas produktu atkritumu savākšanu atsevišķi no citiem atkritumu veidiem, ja tas ir tehniski iespējams un atbilst saņemtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai vai atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumiem.

9. Naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs nodrošina šādu prasību izpildi, ja minētās darbības ir tehniski iespējamas, ekonomiski pamatotas, kā arī atbilst saņemtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai vai atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumiem:

9.1. netiek sajaukti naftas produktu atkritumi, kuriem ir atšķirīgas īpašības;

9.2. netiek sajaukti naftas produktu atkritumi ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to turpmāko reģenerāciju vai pārstrādi citā veidā, kas ir līdzvērtīga vai efektīvāka nekā reģenerācija, ņemot vērā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktās prasības atkritumu apsaimniekošanai;

9.3. tiek veikta naftas produktu atkritumu reģenerācija vai pārstrāde citā veidā, kas ir līdzvērtīga vai efektīvāka nekā reģenerācija, ņemot vērā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktās prasības atkritumu apsaimniekošanai un atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību;

9.4. (svītrots ar MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 45);

9.5. tiek veikta naftas produktu atkritumu uzglabāšana vai apglabāšana atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 45)

9.¹ Atkritumeļļu reģenerācija ir pārstrādes darbība, kuras rezultātā, attīrot vai rafinējot atkritumeļļas un veicot piesārņojošo vielu, oksidācijas produktu un piedevu atdalīšanu no atkritumeļļām, tiek iegūta attīrīta bāzes eļļa.

(MK 04.03.2014. noteikumu Nr.120 redakcijā)

10. Naftas produktu atkritumu apsaimniekotājs vai valdītājs atbilstoši saņemtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai veic naftas produktu atkritumu apstrādi tādā veidā, lai neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, un ievēro normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktās prioritārās prasības.

11. Naftas produktu atkritumu reģenerācijas process nedrīkst negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un vidi. Reģenerācijas procesā radušies naftas produkti nedrīkst saturēt bīstamos atkritumus. Polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu koncentrācija reģenerētajos naftas produktos nedrīkst pārsniegt 50 daļas uz miljonu.

12. Polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošus naftas produktu atkritumus ir atļauts reģenerēt, ja pēc reģenerācijas procesa ir iespējams atdalīt polihlorētos bifenilus un polihlorētos bifenilus vai polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu saturs pēc reģenerācijas ir mazāks par 50 daļām uz miljonu.

13. Aizliegts:

13.1. ievadīt naftas produktu atkritumus iekšzemes ūdenstecēs, ūdenstilpēs, pazemes ūdeņos, jūrā un kanalizācijas sistēmās;

13.2. apglabāt pēc naftas produktu atkritumu pārstrādes radušos atlikumus vietās, kas nav tam paredzētas;

13.3. apstrādāt naftas produktus tādā veidā, kas rada gaisa piesārņojumu, kurš pārsniedz emisijas limitus, kas noteikti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, vai atļaujā gaisu piesārņojošo vielu emisijai no stacionārajiem gaisa piesārņojuma avotiem;

13.4. sajaukt naftas produktus ar polihlorētajiem bifeniliem vai citiem bīstamajiem atkritumiem.

14. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem, lai veicinātu dalīti savāktu bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi un novērstu bateriju un akumulatoru atkritumu apglabāšanu kopā ar sadzīves atkritumiem.

15. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nodrošina, ka:

15.1. pārnēsājamo bateriju un akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju un akumulatoru savākšanā tiek izmantoti pieejami savākšanas punkti, kas izvietoti tiešo lietotāju tuvumā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;

15.2. visas identificējamās baterijas un akumulatori, kas savākti atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.pantam vai atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu, tiek apstrādāti un pārstrādāti, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aizsardzības, drošības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

16. Kopā ar ierīču atkritumiem savāktās baterijas un akumulatorus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes iekārtu operatori izņem vai atdala no savāktajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un nodod šo noteikumu 19.punktā minētajam bateriju vai akumulatoru apstrādes iekārtu operatoram. Šo noteikumu izpratnē ierīce ir elektriskā un elektroniskā iekārta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru pilnībā vai daļēji darbina baterija vai akumulators vai kuru var darbināt baterija vai akumulators.

17. Visu veidu bateriju un akumulatoru ražotāji nodrošina visu savākto bateriju un akumulatoru uzglabāšanu, apstrādi un pārstrādi atbilstoši šo noteikumu 19., 20., 21., 26., 27., 29., 30. un 31.punktā minētajām prasībām.

18. Bateriju un akumulatoru atkritumu apstrāde ir visas darbības, kuras veic ar bateriju un akumulatoru atkritumiem pēc tam, kad tie ir nodoti bateriju vai akumulatoru apstrādes iekārtu (turpmāk – apstrādes iekārtas) operatoram bateriju un akumulatoru atkritumu šķirošanai, sagatavošanai pārstrādei vai sagatavošanai, lai apglabātu.

19. Bateriju un akumulatoru atkritumu uzglabāšanas (arī īslaicīgas uzglabāšanas) vietā vai apstrādes iekārtās operators ierīko:

19.1. ūdeni un piesārņojošas vielas necaurlaidīgu pretinfiltrācijas segumu vai piemērotu konteineru;

19.2. pret nokrišņiem izturīgu pārsegumu;

19.3. virszemes noteces savākšanas iekārtas un eļļas uztvērējus, ja attiecīgajā uzglabāšanas vietā ir paredzēts uzglabāt bateriju un akumulatoru atkritumus, no kuriem iespējama eļļas izdalīšanās.

20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajām prasībām apstrādes iekārtas operators ierīko:

20.1. svarus bateriju un akumulatoru atkritumu svara noteikšanai;

20.2. ūdeni un piesārņojošās vielas necaurlaidīgu pretinfiltrācijas segumu ar virszemes noteces savākšanas iekārtām un, ja nepieciešams, ar eļļas uztvērējiem, kā arī pret nokrišņiem izturīgu pārsegumu vietās, kur tiek uzglabāti un apstrādāti bateriju un akumulatoru atkritumi;

20.3. piemērotas vietas atdalīto sastāvdaļu uzglabāšanai;

20.4. notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas sistēmas.

21. Apstrādes iekārtu operators nodrošina visu šķidrumu, arī skābju, atdalīšanu no bateriju un akumulatoru atkritumiem.

22. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde vismaz reizi gadā pārbauda apstrādes iekārtu darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atļaujas nosacījumiem.

23. Bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomu izpildi šo noteikumu 26. un 27.punktā minētajos termiņos nodrošina:

23.1. bateriju un akumulatoru ražotāji;

23.2. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta otrajā daļā minētie bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotāji.

24. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nosaka bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas apjomu kā procentuālo attiecību, kuru iegūst, dalot attiecīgajā kalendāra gadā savākto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu svaru ar ražotāja attiecīgajā kalendāra gadā un divos iepriekšējos kalendāra gados tirgū laisto bateriju un akumulatoru vidējo svaru (1.pielikums), ieskaitot baterijas un akumulatorus, kas ievietoti ierīcēs. Attiecīgajā kalendāra gadā tirgū laisto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru svaru aprēķina, no Latvijā tiešajiem lietotājiem gada laikā pārdoto pārnēsājamo bateriju un akumulatoru kopējā svara atņemot to pārnēsājamo bateriju un akumulatoru svaru, kuri ir izvesti no Latvijas teritorijas pirms to pārdošanas gala lietotājam. Katras baterijas vai akumulatora laišanu tirgū uzskaita tikai vienu reizi.

25. Šo noteikumu 24.punktā minētajiem aprēķiniem šo noteikumu 23.punktā minētās personas izmanto bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā reģistrētos datus vai, pamatojoties uz bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā savāktajiem datiem un citiem datu avotiem, statistiski pamatotu novērtējumu. Savākšanas apjomu saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu aprēķina katru kalendāra gadu.

26. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas nodrošina šādu pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas apjomu:

26.1. līdz 2012.gada 26.septembrim – 25 %;

26.2. līdz 2016.gada 26.septembrim – 45 %.

27. Šo noteikumu 23.punktā minētās personas katru gadu nodrošina apstrādes iekārtās nogādāto bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi šādā apjomā:

27.1. pārstrādā vismaz 65 % no svina–skābes bateriju un akumulatoru vidējā svara, nodrošinot pēc iespējas augstāku tehniski iespējamu svina pārstrādes pakāpi, ja tas nerada nesamērīgas izmaksas;

27.2. pārstrādā vismaz 75 % no niķeļa–kadmija bateriju un akumulatoru vidējā svara, nodrošinot pēc iespējas augstāku tehniski iespējamu kadmija pārstrādes pakāpi, ja tas nerada nesamērīgas izmaksas;

27.3. pārstrādā vismaz 50 % no cita veida bateriju un akumulatoru atkritumu vidējā svara.

27.¹ Komersanti, kuri pārstrādā bateriju un akumulatoru atkritumus, nosaka:

27.¹ 1. šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto svina pārstrādes pakāpi – atbilstoši Eiropas Komisijas 2012. gada 11. jūnija Regulas Nr. 493/2012, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes procesu pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu (turpmāk – regula Nr. 493/2012), 2. pielikumam;

27.¹ 2. šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto kadmija pārstrādes pakāpi – atbilstoši regulas Nr. 493/2012 3. pielikumam;

27.¹ 3. šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto bateriju un akumulatoru pārstrādes apjomu – atbilstoši regulas Nr. 493/2012 1. pielikumam.

(MK 01.09.2015. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

28. Komersanti, kuri pārstrādā bateriju un akumulatoru atkritumus, iesniedz regulas Nr. 493/2012 4., 5. un 6. pielikumā minēto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā regulas Nr. 493/2012 3. panta 4., 5. un 6. punktā noteiktajā kārtībā.

(MK 01.09.2015. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

29. Bateriju un akumulatoru atkritumus var apstrādāt un pārstrādāt arī citās valstīs, ja attiecīgo atkritumu pārrobežu pārvadājumus veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Regulai Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.

30. Ārpus Eiropas Savienības eksportēto bateriju un akumulatoru atkritumu masu ieskaita savākšanas un pārstrādes apjomā, ja eksportētājs var pierādīt, ka šo atkritumu pārstrāde importētāja valstī ir notikusi atbilstoši prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajos noteikumos un citos bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

31. Bateriju un akumulatoru ražotāji vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotāji (ja ražotājs ar tiem ir noslēdzis attiecīgu līgumu) elektroniski iesniedz bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā, ievadot reģistra datubāzē:

31.1. ziņojumu par Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru pārdošanas apjomiem (arī par tieši bateriju lietotājiem pārdoto bateriju un akumulatoru apjomiem un citām personām pārdotajiem bateriju un akumulatoru apjomiem tālākpārdošanai trešajiem bateriju un akumulatoru lietotājiem) (2. pielikums):

31.1.1. līdz 30. aprīlim par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

31.1.2. līdz 30. oktobrim par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

31.2. ziņojumu par Latvijā savākto bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem (2. pielikums):

31.2.1. līdz 30. aprīlim par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

31.2.2. līdz 30. oktobrim par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

(MK 31.01.2017. noteikumu Nr. 70 redakcijā)

31.¹ Ja šo noteikumu 31. punktā minētos ziņojumus bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un samaksu par datu uzturēšanu iesniedz bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotājs, minētos ziņojumus iesniedz atsevišķi par bateriju un akumulatoru ražotāju, kurš ar bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotāju ir noslēdzis attiecīgu līgumu par iekārtu atkritumu apsaimniekošanu.

(MK 01.09.2015. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

31.² Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija katru gadu veic attiecīgus aprēķinus un apkopo šādu informāciju:

31.² 1. par bateriju un akumulatoru ražotāju Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru daudzumu un veidiem;

31.² 2. par bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekotāju Latvijā savākto bateriju un akumulatoru atkritumu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu un par Latvijā savākto visu veidu bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi Latvijā, citā Eiropas Savienības valstī vai ārpus Eiropas Savienības saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu.

(MK 01.09.2015. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

31.³ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija katru gadu elektroniski nosūta Eiropas Komisijai:

31.³ 1. ziņojumu par tirgū laistajiem bateriju un akumulatoru apjomiem un savāktajiem bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem;

31.³ 2. ziņojumu par pārstrādātajiem bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem un to atbilstību šo noteikumu 27. punktam.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

31.⁴ Šo noteikumu 31.³ punktā minētos ziņojumus Eiropas Komisijai nosūta 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, par kuru ir savākti šo noteikumu 31.³ punktā minētajos ziņojumos iekļautie dati. Šo noteikumu 31.³ 1. apakšpunktā minētajā ziņojumā norāda, kā tika iegūti bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas normas noteikšanai nepieciešamie dati.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

32. Bateriju un akumulatoru ražotāji nodrošina bateriju lietotājiem informāciju par:

32.1. baterijās un akumulatoros izmantoto vielu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību;

32.2. bateriju un akumulatoru savākšanu atsevišķi no sadzīves atkritumiem un iespējām piedalīties bateriju un akumulatoru atkritumu dalītajā vākšanā, tādējādi veicinot šo atkritumu turpmāko apstrādi un pārstrādi;

32.3. bateriju un akumulatoru lietotājiem pieejamām bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes iespējām;

32.4. bateriju un akumulatoru lietotāju nozīmi bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes veicināšanā.

33. Bateriju un akumulatoru izplatītājs informē bateriju un akumulatoru lietotājus par iespējām nodot bateriju un akumulatoru atkritumus attiecīgajās tirdzniecības vietās.

(Nodaļas nosaukums MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

34. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

35. Aizliegts ievadīt virszemes, Baltijas jūras vai pazemes ūdeņos, kā arī apglabāt jūrā vai okeānā visu veidu titāna dioksīda rūpniecības atkritumus, tajā skaitā:

35.1. cietos atkritumus;

35.2. pamatatsārmus, kuri rodas filtrācijas fāzē pēc titanilsulfāta šķīduma hidrolīzes iekārtās, kurās izmanto sulfātprocesu, tajā skaitā:

35.2.1. ar minētajiem pamatatsārmiem saistītus skābus atkritumus, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un dažādus smagos metālus;

35.2.2. pamatatsārmus, kas atšķaidīti, līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes;

35.3. titāna dioksīda hlorīdprocesu izmantojošu rūpniecības iekārtu atkritumus, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sālsskābes un smagos metālus, kā arī šādus atkritumus, kas ir atšķaidīti, līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sālsskābes;

35.4. filtrācijas sāļus, dūņas un šķidros atkritumus, kas rodas šo noteikumu 35.2. un 35.3.apakšpunktā minēto atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

36. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

37. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

38. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

39. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

40. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

41. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

42. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

43. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

43.¹ Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators nodrošina, ka titāna dioksīda ražošanas iekārtu radītās emisijas ūdenī un gaisā nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā minētās robežvērtības.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

43.² Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators veic pasākumus, lai ierobežotu skābju pilienu emisiju gaisā no titāna dioksīda ražošanas iekārtām.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

43.³ Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators nodrošina, ka tiek veikts titāna dioksīda ražošanas iekārtu emisiju monitorings ūdenī un gaisā atbilstoši titāna dioksīda ražošanas iekārtu darbībai izsniegtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un šo noteikumu 3. pielikumā minētajām robežvērtībām.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

43.⁴ Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators nodrošina, ka šo noteikumu 43.³ punktā minēto emisiju monitoringu veic, izmantojot metodes, kas atbilst Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartiem vai, ja CEN izstrādāti standarti nav pieejami, Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO), nacionālajiem vai citiem starptautiskajiem standartiem, kuri nodrošina, ka tiek iegūti līdzvērtīgas zinātniskās kvalitātes dati. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām un nodrošina šo noteikumu 3. pielikumā minēto emisiju robežvērtību noteikšanu, tās uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 43.³ punktā minēto prasību izpildei.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 225 redakcijā)

44. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225)

(Nodaļa MK 16.04.2013. noteikumu Nr. 206 redakcijā)

44.¹ Metāliskais dzīvsudrabs, kuru pieņem pagaidu glabāšanai ilgāk par gadu, atbilst šādām prasībām:

44.¹ 1. dzīvsudraba saturs ir lielāks par 99,9 % masas;

44.¹ 2. tas nesatur piemaisījumus, kas var izraisīt oglekļa tērauda vai nerūsējošā tērauda koroziju (piemēram, slāpekļskābes šķīdumu, hlorīdu sāļu šķīdumus).

44.² Metāliskā dzīvsudraba glabāšanai izmantotie konteineri (turpmāk – konteineri) atbilst šādām prasībām:

44.² 1. konteineri ir triecienizturīgi, izturīgi pret koroziju, un tiem nav metinātu šuvju;

44.² 2. konteineri ir izgatavoti no oglekļa tērauda (vismaz ASTM A36) vai nerūsējoša tērauda (AISI 304, 316L);

44.² 3. konteineri ir hermētiski, gāzu un šķidrumu necaurlaidīgi;

44.² 4. konteineru ārējā virsma ir izturīga pret glabāšanas apstākļu (piemēram, gaisa mitrums) iedarbību;

44.² 5. konteineru konstrukcijas tips iztur krišanas testu un hermētiskuma testu;

44.² 6. maksimāli pieļaujamais konteinera tilpuma pildījuma koeficients ir 80 %, lai pastāvīgi nodrošinātu pietiekamu neaizpildīto tilpumu un, šķidrumam izplešoties, līdz ar temperatūras paaugstināšanos nerastos noplūdes vai konteinera neatgriezeniski bojājumi.

44.³ Operators nodrošina, ka glabāšanā pieņem tikai tādus konteinerus, kas atbilst šo noteikumu 44.² punktā minētajām prasībām un kuriem ir pievienota šo noteikumu 44.⁴ 4.apakšpunktā minētā pavadzīme.

44.⁴ Operators nodrošina, ka metāliskā dzīvsudraba pieņemšanas procedūras atbilst šādām prasībām:

44.⁴ 1. pieņem tikai šo noteikumu 44.¹ punktā minētajiem kritērijiem atbilstošu metālisko dzīvsudrabu;

44.⁴ 2. pirms novietošanas glabāšanā veic konteineru vizuālu pārbaudi. Glabāšanā nepieņem bojātus, nehermētiskus vai korodējušus konteinerus;

44.⁴ 3. uz konteinera ir materiālā iekalts pastāvīgs marķējums, kurā norādīts konteinera identifikācijas numurs, konstrukcijas materiāls, taras masa, konteinera ražotājs un ražošanas datums;

44.⁴ 4. uz konteinera ir pastāvīgi piestiprināta uzraksta plāksne, kurā norādīts tā pavadzīmes identifikācijas numurs.

44.⁵ Šo noteikumu 44.⁴ 4.apakšpunktā minēto pavadzīmi pirms metāliskā dzīvsudraba nodošanas operatoram izdod uzņēmums, kurā atkritumi radušies, bet, ja tā nav, – persona, kas ir atbildīga par to apsaimniekošanu. Šo noteikumu 44.⁴ 4.apakšpunktā minētajā pavadzīmē iekļauj šādu informāciju:

44.⁵ 1. atkritumu radītāja nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds) un tās vietas adrese, kur atkritumi radušies;

44.⁵ 2. par konteinera piepildīšanu atbildīgās personas nosaukums un adrese;

44.⁵ 3. konteinera piepildīšanas vieta un datums;

44.⁵ 4. konteinerā esošā dzīvsudraba daudzums;

44.⁵ 5. konteinerā esošā dzīvsudraba tīrības pakāpe un piemaisījumu apraksts, ja tādi ir konstatēti (pievieno analīzes protokolu);

44.⁵ 6. apliecinājums, ka konteinerus lieto tikai dzīvsudraba transportam vai glabāšanai;

44.⁵ 7. konteineru identifikācijas numuri, uz kuriem attiecas pavadzīme;

44.⁵ 8. īpašas piezīmes, ja tādas ir.

44.⁶ Attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanu ilgāk par gadu operators ievēro šādas prasības:

44.⁶ 1. metālisko dzīvsudrabu glabā atsevišķi no citiem atkritumiem;

44.⁶ 2. konteinerus, kuros atrodas metāliskais dzīvsudrabs, glabā uzkrāšanas kolektoros:

44.⁶ 2.1. kuri pārklāti ar piemērotu aizsargpārklājumu tādā veidā, lai tajos nebūtu plaisu un spraugu un tie būtu metāliskā dzīvsudraba necaurlaidīgi;

44.⁶ 2.2. kuru ierobežojošais tilpums ir atbilstošs glabājamā dzīvsudraba daudzumam.

44.⁷ Operators nodrošina, ka metāliskā dzīvsudraba glabātavas atbilst šādām prasībām:

44.⁷ 1. metāliskā dzīvsudraba glabātavas ir aprīkotas ar dabīgas vai mākslīgas izcelsmes barjerām, kas nodrošina vides aizsardzību pret dzīvsudraba emisijām, un to ierobežojošais tilpums ir atbilstošs glabāšanā novietotā dzīvsudraba kopējam daudzumam;

44.⁷ 2. glabātavu grīdas ir klātas ar hermētiska materiāla pārklājumu, kas ir izturīgs pret dzīvsudrabu, un tām ir slīpums ar noteci uz kolektora aku;

44.⁷ 3. glabātavas ir aprīkotas ar ugunsaizsardzības sistēmu;

44.⁷ 4. glabātavas ir iekārtotas tā, lai visi konteineri no tām būtu viegli izņemami.

44.⁸ Operators nodrošina, ka:

44.⁸ 1. glabātavā ir uzstādīta dzīvsudraba tvaiku koncentrācijas nepārtrauktu mērījumu monitoringa sistēma (turpmāk – monitoringa sistēma), kuras jutība ir vismaz 0,02 mg dzīvsudraba/m³. Monitoringa sistēmas sensori ir novietoti grīdas un griestu līmenī. Monitoringa sistēmā ietilpst skaņas un vizuāla avārijas signalizācija. Monitoringa sistēmas apkopi veic katru gadu;

44.⁸ 2. operatora pilnvarota persona vismaz reizi mēnesī veic glabātavas un konteineru vizuālu pārbaudi;

44.⁸ 3. gadījumos, ja tiek konstatētas noplūdes, atbilstoši izstrādātajam rīcības plānam ārkārtas situācijās nekavējoties tiek veikti visi pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu dzīvsudraba emisijas vidē un atjaunotu dzīvsudraba glabāšanas drošību;

44.⁸ 4. glabātavā ir pieejams rīcības plāns ārkārtas situācijās un darbam ar metālisko dzīvsudrabu piemēroti aizsarglīdzekļi atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās.

44.⁹ Par glabātavā konstatētajām noplūdēm operators vienas darbdienas laikā no noplūdes konstatēšanas brīža informē attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

44.¹⁰ Operators nodrošina, ka vismaz trīs gadus pēc dzīvsudraba glabāšanas termiņa beigām glabā:

44.¹⁰ 1. visu dokumentāciju, kas satur šo noteikumu 44.¹, 44.², 44.³, 44.⁴, 44.⁵, 44.⁸ un 44.⁹ punktā minēto informāciju;

44.¹⁰ 2. konteineriem pievienotās pavadzīmes;

44.¹⁰ 3. uzskaites datus par metāliskā dzīvsudraba izņemšanu no glabāšanas un nosūtīšanu pēc pagaidu glabāšanas;

44.¹⁰ 4. datus par paredzēto galamērķi un paredzēto rīcību ar metālisko dzīvsudrabu.

44.¹¹ Operators Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulas Nr. 2017/852/ES par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 14. panta 1. vai 2. punktā minēto reģistru atbilstoši 14. panta 4. punktam iesniedz Valsts vides dienestā.

(MK 21.01.2020. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumus Nr.789 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 152.nr.; 2010, 16.nr.).

46. Ziņojums par 2015. gadā Latvijas tirgū laisto bateriju un akumulatoru pārdošanas apjomiem, Latvijā savākto bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem un par visu veidu bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādi bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir jāiesniedz līdz 2016. gada 20. aprīlim saskaņā ar kārtību, kas bija spēkā līdz 2015. gada 9. septembrim.

(MK 01.09.2015. noteikumu Nr. 507 redakcijā)

(Grozīta ar MK 16.04.2013. noteikumiem Nr. 206; MK 01.09.2015. noteikumiem Nr. 507; MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 225; MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 45)  

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996.gada 16.septembra Direktīvas 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK;

3) Padomes 1978.gada 20.februāra Direktīvas 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem;

4) Padomes 1982.gada 3.decembra Direktīvas 82/883/EEK par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi;

5) Padomes 1983.gada 24.janvāra Direktīvas 83/29/EEK, ar ko groza Direktīvu 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole);

8) Padomes 2011.gada 5.decembra Direktīvas 2011/97/ES, ar ko Direktīvu 1999/31/EK groza attiecībā uz tāda metāliskā dzīvsudraba īpašiem glabāšanas kritērijiem, ko uzskata par atkritumiem;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/56/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem attiecībā uz tādu kadmiju saturošu pārnēsājamu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kurus paredzēts izmantot bezvada elektriskajos instrumentos, kā arī attiecībā uz podziņelementu ar nelielu dzīvsudraba saturu laišanu tirgū un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2009/603/EK;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas 2018/849/ES, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem.