Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumus Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.419

Rīgā 2011.gada 31.maijā (prot. Nr.34 21.§)
Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta trešo daļu un
Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā šo noteikumu 4.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām un vielu grupām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. AOT 40 – (izsaka µg/m3 x h) starpību summa starp vienas stundas koncentrāciju vērtību, kas ir lielāka par 80 µg/m3 (40 ppb), un koncentrāciju vērtību 80 µg/m3 laikposmā no 1.maija līdz 31.jūlijam, izmantojot tikai vienas stundas vērtības, ko mēra katru dienu laikposmā no plkst.8.00 līdz 20.00 pēc Viduseiropas laika;

2.2. AOT 60 – par 120 µg/m3 (60 ppb) lielāku piezemes ozona stundas koncentrāciju vērtību starpību summa, kas akumulēta gada laikā;

2.3. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);

2.4. kritiskā slodze – vienas vai vairāku piesārņojošo vielu kvantitatīvs ekspozīcijas novērtējums, kuru pārsniedzot saskaņā ar esošajām zināšanām tiek kaitīgi ietekmēti jutīgi vides elementi;

2.5. kritiskais gaisa piesārņojuma līmenis – piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā, kuru pārsniedzot var rasties tieša kaitīga ietekme uz recipientiem – cilvēkiem, augiem, ekosistēmām vai materiāliem;

2.6. ģeogrāfiskā sadalījuma vienība – laukums, kura izmēri ir 50 x 50 km2 un kas pieņemts kritisko slodžu kartēšanā Eiropas mērogā, kā arī gaisu piesārņojošo vielu emisiju un nosēdumu monitoringā saskaņā ar Eiropas kopējo programmu gaisa piesārņojuma izplatības novērošanai un novērtēšanai lielos attālumos;

2.7. piezemes ozons – troposfēras zemākajos slāņos esošais ozons;

2.8. kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā – kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem.

II. Kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā

3. Kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā šo noteikumu 4.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām un vielu grupām nosaka, ņemot vērā visas emisijas Latvijas teritorijā un tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot:

3.1. emisijas, ko rada starptautiskā jūras satiksme;

3.2. emisijas, ko rada lidmašīnas ārpus nolaišanās un pacelšanās cikla (nolaišanās un pacelšanās cikls ir četras minūtes, lidmašīnai tuvojoties lidostai, 26 minūtes, lidmašīnām pārvietojoties pa cietzemi, 0,7 minūtes, lidmašīnai paceļoties no skrejceļa, un 2,2 minūtes, lidmašīnai sasniedzot lidošanai paredzēto augstumu).

4. Kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā nepārsniedz:

4.1. sēra dioksīdam – 101 kilotonnu gadā;

4.2. slāpekļa oksīdiem (slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda summa, kas izteikta kā slāpekļa dioksīds) – 61 kilotonnu gadā;

4.3. amonjakam – 44 kilotonnas gadā;

4.4. gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (antropogēnas izcelsmes organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri gaisā spēj veidot fotoķīmiskus oksidantus, saules gaismā reaģējot ar slāpekļa oksīdiem) – 136 kilotonnas gadā.

5. Kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā nosaka, lai sasniegtu šādus vides aizsardzības ilgtermiņa mērķus:

5.1. teritorijās, kurās ir pārsniegtas kritiskās slodzes, paskābināšanās katrā ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā samazinās vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990.gadu;

5.2. piezemes ozona slodze, kas pārsniedz cilvēka veselības aizsardzībai kritisko gaisa piesārņojuma līmeni (AOT 60 = 0), ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā nepārsniedz 2,9 ppm stundā;

5.3. piezemes ozona slodze, kas pārsniedz kultūraugiem vai daļēji neskartai augu valstij kritisko gaisa piesārņojuma līmeni (AOT 40 = 3 ppm stundā), ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā nepārsniedz 10 ppm stundā, kas izteikta kā kritiskās slodzes 3 ppm stundā pārsniegums.

6. Zonās un aglomerācijās, kurās ir pārsniegts normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti ozonam noteiktais mērķlielums vai ilgtermiņa mērķis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā valsts programmu, lai samazinātu kopējo emisiju gaisā. Programmā iekļauj ozonam noteiktā mērķlieluma un ilgtermiņa mērķa pārsnieguma novēršanas pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas.

III. Valsts emisijas pārskatu un prognožu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība

7. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs), pamatojoties uz metodikām un vadlīnijām, par kurām vienojušās 1979.gada Ženēvas Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk – Ženēvas konvencija) dalībvalstis:

7.1. katru gadu apkopo informāciju par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa oksīdu un gaistošo organisko savienojumu emisiju gaisā par gadu pirms iepriekšējā gada un provizoriskus aprēķinus par iepriekšējo gadu, kā arī sagatavo informatīvo ziņojumu par šīm vielām, izmantojot aprēķināto emisiju datus, kuri centrā iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu;

7.2. katru gadu aprēķina amonjaka, daļiņu PM10, daļiņu PM2,5, svina, dzīvsudraba, kadmija, dioksīnu/furānu, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un heksahlorbenzola emisiju gaisā par gadu pirms iepriekšējā gada un provizoriskus aprēķinus par iepriekšējo gadu, kā arī sagatavo informatīvo ziņojumu par šīm vielām, izmantojot darbību datus, kuri centrā iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu;

7.3. sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados izstrādā sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa oksīda, gaistošo organisko savienojumu, amonjaka, daļiņu PM10, daļiņu PM2,5, svina, dzīvsudraba, kadmija, dioksīnu/furānu, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un heksahlorbenzola emisiju prognozi 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam, pamatojoties uz nozaru attīstības prognozēm, kas iesniegtas saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu;

7.4. sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados sagatavo kartes, kurās datus par gaisu piesārņojošo vielu emisiju attēlo pa ģeogrāfiskā sadalījuma vienībām un datus par lielajiem stacionārajiem avotiem – saskaņā ar Ženēvas konvencijas ziņošanas vadlīnijām.

8. Centrs:

8.1. katru gadu līdz 31.decembrim šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minēto informāciju elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē;

8.2. katru gadu līdz 15.februārim šo noteikumu 7.1., 7.2. un 7.3.apakšpunktā minēto informāciju elektroniski nosūta Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā Emisiju inventarizācijas un prognožu centram (CEIP) vai elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, kā arī nosūta Ženēvas konvencijas sekretariātam pārskatu par iesniegtajiem datiem;

8.3. katru gadu līdz 15.martam iesniedz Ženēvas konvencijas sekretariātā informatīvo ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktu;

8.4. sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados līdz attiecīgā gada 1.martam iesniedz Ženēvas konvencijas sekretariātā un Eiropas Vides aģentūrā šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minēto informāciju.

9. Sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados atbilstoši šo noteikumu pielikumam:

9.1. Ekonomikas ministrija sagatavo makroekonomikas, enerģētikas, rūpnieciskās ražošanas, būvniecības (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā) un lauksaimniecības nozaru rādītāju prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam;

9.2. Satiksmes ministrija sagatavo transporta nozares rādītāju prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam;

9.3. Zemkopības ministrija sagatavo lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares rādītāju prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam;

9.4. centrs sagatavo atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam.

10. Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija reizi piecos gados līdz attiecīgā gada 1.augustam iesniedz centrā informāciju, kas sagatavota saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu.

11. Informāciju, kas sagatavota saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu, centrs pirms elektroniskas iesniegšanas Eiropas Komisijā, Eiropas Vides aģentūrā un Ženēvas konvencijas sekretariātā saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 31.decembrim paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minētās informācijas un datu elektronisku ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

13. Centrs šo noteikumu 7.punktā minēto informāciju uzreiz pēc iesniegšanas attiecīgajās institūcijās publicē savā mājaslapā internetā.

IV. Noslēguma jautājums

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumus Nr.507 "Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 125.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 31.maija
noteikumiem Nr.419
Prognožu rādītāju saraksts

Nr.p.k.

Rādītājs

Atbildīgā institūcija

I. Makroekonomika

1.Iekšzemes kopprodukts, faktiskajās cenās, mljrd. EUREkonomikas ministrija
2.Iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, %Ekonomikas ministrija
3.Iedzīvotāju skaits, tūkst.Ekonomikas ministrija
4.Importēto ogļu cena, EUR/GJEkonomikas ministrija
5.Importēto naftas produktu cena, EUR/GJEkonomikas ministrija
6.Importētās dabasgāzes cena, EUR/GJEkonomikas ministrija

II. Enerģētikas nozare

7.Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš, PJ:Ekonomikas ministrija
7.1.naftas produktiEkonomikas ministrija
7.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija
7.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija
7.4.atjaunojamie energoresursi:Ekonomikas ministrija
7.4.1.biomasa (neietverot šķidro biodegvielu)Ekonomikas ministrija
7.4.2.šķidrā biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols)Ekonomikas ministrija
7.4.3.saules enerģijaEkonomikas ministrija
7.4.4.citi atjaunojamie energoresursi (piemēram, hidroenerģija, vēja, ģeotermālā enerģija)Ekonomikas ministrija
7.5.citi energoresursiEkonomikas ministrija
7.6.neto elektroenerģijas imports (–/+)Ekonomikas ministrija
8.Saražotā bruto elektroenerģija pēc energoresursa veida, GWhe:
8.1.no naftas produktiemEkonomikas ministrija
8.2.no dabasgāzesEkonomikas ministrija
8.3.no cietajiem kurināmajiem (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija
8.4.no atjaunojamiem energoresursiemEkonomikas ministrija
8.5.no citiem energoresursiemEkonomikas ministrija
9.Enerģijas pieprasījums pa nozarēm:Ekonomikas ministrija
9.1.enerģijas ražošana un pārvade, PJ:Ekonomikas ministrija
9.1.1.naftas produktiEkonomikas ministrija
9.1.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija
9.1.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija
9.1.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija
9.1.5.citi energoresursiEkonomikas ministrija
9.2.rūpniecība (ieskaitot būvniecību), PJ:Ekonomikas ministrija
9.2.1.naftas produktiEkonomikas ministrija
9.2.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija
9.2.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija
9.2.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija
9.2.5.elektroenerģijaEkonomikas ministrija
9.2.6.siltumenerģijaEkonomikas ministrija
9.2.7.citi energoresursiEkonomikas ministrija
9.3.komerciālais un sabiedriskais sektors jeb terciārais sektors, PJ:Ekonomikas ministrija
9.3.1.naftas produktiEkonomikas ministrija
9.3.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija
9.3.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija
9.3.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija
9.3.5.elektroenerģijaEkonomikas ministrija
9.3.6.siltumenerģijaEkonomikas ministrija
9.3.7.citi energoresursiEkonomikas ministrija
9.4.mājsaimniecības, PJ:Ekonomikas ministrija
9.4.1.naftas produktiEkonomikas ministrija
9.4.2.dabasgāzeEkonomikas ministrija
9.4.3.cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)Ekonomikas ministrija
9.4.4.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija
9.5.autotransports, PJ:Ekonomikas ministrija
9.5.1.benzīns (no tā bioetanols)Ekonomikas ministrija
9.5.2.dīzeļdegviela (no tā biodīzeļdegviela)Ekonomikas ministrija
9.5.3.reaktīvā degvielaEkonomikas ministrija
9.5.4.citi naftas produktiEkonomikas ministrija
9.5.5.dabasgāzeEkonomikas ministrija
9.5.6.atjaunojamie energoresursiEkonomikas ministrija
9.5.7.citi energoresursiEkonomikas ministrija
9.6.apkures grādu dienas, skaitsEkonomikas ministrija

III. Rūpnieciskā ražošana

10.Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības izmaiņas un apstrādes rūpniecības īpatsvars, %:Ekonomikas ministrija
10.1.pārtikas rūpniecībaEkonomikas ministrija
10.2.vieglā rūpniecībaEkonomikas ministrija
10.3.kokapstrādeEkonomikas ministrija
10.4.papīra ražošana un poligrāfijaEkonomikas ministrija
10.5.ķīmiskā rūpniecībaEkonomikas ministrija
10.6.nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija
10.7.metālu un metāla izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija
10.8.elektrisko un optisko iekārtu ražošanaEkonomikas ministrija
10.9.mašīnu un iekārtu ražošana
10.10.transportlīdzekļu ražošanaEkonomikas ministrija
10.11.pārējās nozaresEkonomikas ministrija
11.Ražošanas indekss, izteikts pievienotajā bruto vērtībā vai indeksa vienībās:Ekonomikas ministrija
11.1.pārtikas rūpniecībaEkonomikas ministrija
11.2.vieglā rūpniecībaEkonomikas ministrija
11.3.kokapstrādeEkonomikas ministrija
11.4.papīra ražošana un poligrāfijaEkonomikas ministrija
11.5.ķīmiskā rūpniecībaEkonomikas ministrija
11.6.nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija
11.7.metālu un metāla izstrādājumu ražošanaEkonomikas ministrija
11.8.elektrisko un optisko iekārtu ražošanaEkonomikas ministrija
11.9.mašīnu un iekārtu ražošanaEkonomikas ministrija
11.10.transportlīdzekļu ražošanaEkonomikas ministrija
11.11.pārējās nozaresEkonomikas ministrija

IV. Transports

12.Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (autobusi, tramvaji, trolejbusi, dzelzceļš), milj. pasažierkilometruSatiksmes ministrija
13.Pasažieru apgrozība autotransportā, milj. pasažierkilometruSatiksmes ministrija
14.Kravu apgrozība autotransportā, milj. tkmSatiksmes ministrija
15.Kravu apgrozība dzelzceļā, milj. tkmSatiksmes ministrija
16.Jauno transportlīdzekļu īpatsvars pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaitā, %Satiksmes ministrija
17.Vieglo autotransportlīdzekļu nobrauktie kilometri gadā, milj. kmSatiksmes ministrija

V. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā)

18.Mājsaimniecību patēriņa izdevumi (izņemot privāto transportu), EUREkonomikas ministrija
19.Komerciālā un sabiedriskā sektora jeb terciārā sektora radītā iekšzemes kopprodukta daļa un iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, %Ekonomikas ministrija
20.Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājokli mājsaimniecībās, m2/mājokliEkonomikas ministrija
21.Vidējā platība uz vienu nodarbināto iedzīvotāju komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, m2/nodarbinātoEkonomikas ministrija
22.Mājsaimniecību mājokļu skaits, 1000 mājokļuEkonomikas ministrija
23.Nodarbinātie iedzīvotāji komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, 1000 nodarbinātoEkonomikas ministrija

VI. Lauksaimniecība

24.Lauksaimniecības sektora radītā iekšzemes kopprodukta daļa un iekšzemes kopprodukta pieaugums, %Ekonomikas ministrija
25.Liellopi, tūkst.:Zemkopības ministrija
25.1.slaucamās govis, tūkst.Zemkopības ministrija
26.Aitas, tūkst.Zemkopības ministrija
27.Cūkas, tūkst.Zemkopības ministrija
28.Mājputni, tūkst.Zemkopības ministrija
29.Kazas, zirgi, tūkst.Zemkopības ministrija
30.Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (šķidrā, cietā vai cita kūtsmēslu uzglabāšana, ganību periods (kopsumma 100 %)) pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %:Zemkopības ministrija
30.1.slaucamo govju kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija
30.2.pārējo liellopu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija
30.3.aitu un kazu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija
30.4.cūku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija
30.5.mājputnu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmasZemkopības ministrija
31.Slāpekļa daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadāZemkopības ministrija
32.Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības, ilggadīgie stādījumi u.c.)Zemkopības ministrija
33.Graudaugu sējumu platība, ha:Zemkopības ministrija
33.1.kviešu sējumu platībaZemkopības ministrija
33.2.miežu sējumu platībaZemkopības ministrija
33.3.auzu sējumu platībaZemkopības ministrija
33.4.rudzu sējumu platībaZemkopības ministrija
34.Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t:Zemkopības ministrija
34.1.graudaugi (atsevišķi norādot kviešus, rudzus, miežus, auzas u.c.)Zemkopības ministrija
34.2.pākšaugiZemkopības ministrija
34.3.cukurbietesZemkopības ministrija
34.4.lopbarības saknesZemkopības ministrija
34.5.kartupeļiZemkopības ministrija
34.6.dārzeņiZemkopības ministrija
34.7.rapsisZemkopības ministrija
34.8.kukurūza skābbarībai un zaļbarībaiZemkopības ministrija
35.Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t:Zemkopības ministrija
35.1.kviešu sējumiemZemkopības ministrija
35.2.miežu sējumiemZemkopības ministrija
35.3.auzu sējumiemZemkopības ministrija
35.4.rudzu sējumiemZemkopības ministrija
36.Veiktie emisiju samazināšanas pasākumi (piemēram, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas ar segumu vai bez tā, kūtsmēslu un minerālmēslu iestrāde augsnē)Zemkopības ministrija

VII. Mežsaimniecība

37.Apsaimniekotā meža platība, haZemkopības ministrija
38.Apsaimniekotā meža platība, ja tiek veikti papildu pasākumi, haZemkopības ministrija
39.Neapsaimniekotā meža platība, haZemkopības ministrija

VIII. Atkritumu saimniecība

40.Radītais cieto sadzīves atkritumu daudzums, tLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
41.Bioloģiski noārdāmo atkritumu daļa no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
42.Cieto sadzīves atkritumu daudzums, kas noglabāti izgāztuvēs, t vai %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
43.Sadedzināto sadzīves atkritumu daudzums, t vai %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
44.Kompostēto sadzīves atkritumu daudzums, t vai %Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

IX. Notekūdeņu apsaimniekošana

45.Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām piesaistīto iedzīvotāju skaits, cilv.Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
46.Saražotais un izmantotais/izvietotais notekūdeņu dūņu daudzums, tLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
47.Novadītais notekūdeņu daudzums, tūkst. m3Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
48.Vidē novadītais slāpekļa paliekošais piesārņojums ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, tLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 419Pieņemts: 31.05.2011.Stājas spēkā: 03.06.2011.Zaudē spēku: 05.10.2018.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 86, 02.06.2011.
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
231085
03.06.2011
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)