Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.401

Rīgā 2011.gada 24.maijā (prot. Nr.32 16.§)
Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 22.panta otrās daļas 3.punktu
un likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 7.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības atkritumu (arī bīstamo atkritumu) sadedzināšanai, kā arī atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām vai aprīkojumiem, kas paredzēti atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, atkritumus oksidējot, kā arī citiem atkritumu termiskās pārstrādes veidiem (tai skaitā pirolīzei, gazifikācijai, plazmas procesiem), ja pēc pārstrādes radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas (turpmāk – atkritumu sadedzināšanas iekārta). Ja atkritumi tiek sadedzināti tā, ka iekārtas galvenā funkcija nav enerģijas vai produktu ieguve, bet atkritumu termiskā apstrāde, iekārtu uzskata par atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

2.2. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai noteikta veida materiālu ražošanai un kurās atkritumus izmanto par pamata vai papildu kurināmo vai kurās atkritumus termiski iznīcina (turpmāk – līdzsadedzināšanas iekārta), veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem (piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesiem), ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas tai pašā atkritumu sadedzināšanas iekārtā;

2.3. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu (turpmāk – iekārta) teritorijām (ieskaitot visas sadedzināšanas līnijas vai līdzsadedzināšanas līnijas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu uzglabāšanas un attīrīšanas iekārtas, skursteņus), sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa vadības un darbības kontroles un sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas apstākļu monitoringa un reģistrācijas iekārtām un sistēmām;

2.4. esošajām atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu.

(Grozīts ar MK 02.10.2012. noteikumiem Nr. 676; MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

2.1 Šo noteikumu prasības attiecas arī uz iekārtām, kas paredzētas atkritumu termiskās apstrādes procesam un tam sekojošam sadedzināšanas procesam, ja atkritumu termiskai apstrādei izmanto nevis oksidāciju, bet citus procesus, piemēram, pirolīzi, gazifikāciju vai plazmas procesu.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. iekārtām, kurās pārstrādā vai sadedzina šādus atkritumus:

3.1.1. augu izcelsmes atkritumus no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības;

3.1.2. augu izcelsmes atkritumus no pārtikas pārstrādes rūpniecības, ja tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.3. šķiedrveida augu izcelsmes atkritumus no neapstrādātas celulozes ražošanas, kā arī ražojot papīru no celulozes, ja līdzsadedzināšanas process notiek ražošanas vietā un tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.4. koksnes atkritumus, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc pārstrādes ir vai var būt halogēnus saturoši organiski savienojumi vai smagie metāli;

3.1.5. korķa pārstrādes atkritumus;

3.1.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, izņemot minētās regulas 12.panta "a" un "b" apakšpunktā, 13.panta "a" un "b" apakšpunktā, kā arī 14.panta "a" un "b" apakšpunktā noteikto, ja tos tiešā veidā iznīcina kā atkritumus;

3.1.7. radioaktīvus atkritumus;

3.1.8. atkritumus, kuri rodas naftas vai gāzes izpētes vai ieguves procesā iekārtās, kas atrodas jūrā, ja sadedzināšana notiek attiecīgajā iekārtā;

3.1.9. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam un kurus sadedzina vai pārstrādā Eiropas Kopienas 2011.gada 25.februāra Regulas (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, 6.panta 1.punkta "b" apakšpunktā minētajās sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās;

3.2. eksperimentālām iekārtām, kas tiek izmantotas sadedzināšanas procesa izpētei, attīstībai un testēšanai, ja šīs iekārtas pārstrādā mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā;

3.3. gazificēšanas un pirolīzes iekārtām, ja šādas atkritumu termiskās apstrādes rezultātā radušās gāzes attīra tiktāl, ka pirms sadedzināšanas tās vairs neuzskata par atkritumiem, un minētās iekārtas nerada lielākas emisijas kā tās, kuras rodas dabasgāzes sadedzināšanas procesā.

(Grozīts ar MK 02.10.2012. noteikumiem Nr. 676; MK 16.11.2016. noteikumiem Nr. 729; MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

4. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras saņēmušas atļauju un nodotas ekspluatācijā pirms 2002.gada 28.decembra, un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras ir saņēmušas atļauju pirms 2002.gada 28.decembra, ar nosacījumu, ka tās tiek nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003.gada 28.decembrī, kā arī atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kas Valsts vides dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai iesniegušas pirms 2002.gada 28.decembra, ar nosacījumu, ka tās tiek nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī, uzskatāmas par esošām atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

5. Noteikumu papildu prasības bīstamajiem atkritumiem neattiecas uz šķidriem atkritumiem, tai skaitā naftas produktu atkritumiem (jebkurām minerālas izcelsmes smēreļļām vai rūpnieciskajām eļļām, arī lietotu iekšdedzes dzinēju eļļām, pārnesumu kārbu eļļām, minerālajām smēreļļām, turbīnu eļļām un hidrauliskajām eļļām), ja:

5.1. tajos esošo polihlorēto aromātisko ogļūdeņražu, tai skaitā polihlorēto bifenilu, polihlorēto terfenilu un pentahlorfenolu, koncentrācija nav lielāka par 50 ppm;

5.2. tie nesatur citus atkritumu klasifikatorā minētos bīstamos atkritumus tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas, tos sadedzinot, piesārņo virszemes vai pazemes ūdeņus, gaisu, augsni vai grunti un apdraud vai varētu apdraudēt cilvēku veselību vai vidi;

5.3. to siltumspēja nav mazāka par 30 MJ/kg;

5.4. tos sadedzinot, nerodas emisija, kura pielīdzināma emisijai, kas rodas pēc gaišās dīzeļdegvielas sadedzināšanas vai ir lielāka par to.

6. Operators nodrošina, ka:

6.1. iekārtu projektē, būvē un darbina, ievērojot visas šajos noteikumos un citos vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ņemot vērā sadedzināmo atkritumu kategoriju;

6.2. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūto siltumu izmanto iespējami lietderīgi (iegūstot elektroenerģiju vai iegūto siltumu izmantojot apkurei);

6.3. atkritumi tiek sadedzināti pēc iespējas pilnīgāk, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā svara, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas;

6.3.1 tiek samazināts atkritumu sadedzināšanas atlikumu daudzums un bīstamība un, kur tas iespējams, tiek nodrošināta to turpmākā pārstrāde iekārtās vai citur;

6.4. atlikumus, kuru rašanos nav iespējams novērst, kuru daudzumu nav iespējams samazināt un kurus nevar pārstrādāt, apglabā normatīvajos aktos par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem noteiktajā kārtībā;

6.5. darbiniekiem, kuri vada un apsaimnieko iekārtas, ir nepieciešamā izglītība, kā arī zināšanas par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

7. Lai uzsāktu vai turpinātu iekārtas darbību, nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, ko atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā izsniedzis Valsts vides dienests. Valsts vides dienests attiecīgajā atļaujā ietver prasību nodrošināt augstu enerģijas atguves energoefektivitātes līmeni atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un atkritumu apglabāšanas veidiem.

(Grozīts ar MK 04.03.2014. noteikumiem Nr.122; MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

7.1 Par būtisku izmaiņu atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu uzskata atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas darbības veida maiņu, kura saistīta ar bīstamo atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas ir tādu iekārtu daļa, kuru darbībai ir izdota A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un kurās dedzina tikai nebīstamus atkritumus.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

8. Iekārtām piemērojamas arī citos vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības. Veicot monitoringu emisijai gaisā un ūdenī, operators:

8.1. gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju nosaka, nodrošinot rezultātu ticamību. Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem;

8.2. ņem piesārņojošo vielu, tai skaitā dioksīnu un furānu, paraugus un veic to analīzi, kā arī veic references mērījumus automātisko mērījumu iekārtu kalibrēšanai atbilstoši standartiem, kas norādīti šo noteikumu VII nodaļā;

8.3. ievēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības.

9. Ja citos normatīvajos aktos atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām noteiktas stingrākas emisijas robežvērtības nekā šajos noteikumos, spēkā ir stingrākās emisijas robežvērtības.

II. Atkritumu piegāde un pieņemšana

10. Piegādājot un pieņemot atkritumus, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi, tai skaitā gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, kā arī smakas, troksni un riska faktorus, kas rada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

11. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu, kurā norādīts atkritumu:

11.1. radītāja nosaukums un adrese;

11.2. piegādātāja nosaukums un adrese;

11.3. pārvadājuma atļaujas numurs un izsniegšanas datums;

11.4. kategorija un nosaukums atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

11.5. apstrādes metodes;

11.6. fizikālo īpašību apraksts;

11.7. ķīmiskais sastāvs un informācija par nepieciešamajiem drošības pasākumiem šo atkritumu sadedzināšanā;

11.8. bīstamības raksturojums un ķīmiskās vielas vai produkti, ar kuriem atkritumus nedrīkst sajaukt, kā arī piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot darbības ar atkritumiem;

11.9. svars.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

11.1 Pirms atkritumu piegādes un pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operators pārbauda un izvērtē, vai atkritumu aprakstā minētie atkritumi atbilst šo noteikumu 7. punktā minētās atļaujas nosacījumiem un vai tos ir iespējams sadedzināt atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās atbilstoši minētajiem nosacījumiem.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

12. Pirms atkritumu pieņemšanas sadedzināšanai atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā operators:

12.1. nosaka katra atkritumu veida svaru;

12.2. pārbauda, vai ir ievērota atkritumu uzskaites, identifikācijas, marķēšanas un pārvadājumu (tai skaitā pārrobežu pārvadājumu) uzskaites kārtība;

12.3. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

12.4. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

12.5. pārbauda informāciju par atkritumu sastāvu un daudzumu;

12.6. ņem bīstamo atkritumu paraugus pirms to izkraušanas, lai pārbaudītu bīstamo atkritumu atbilstību šo noteikumu 11. punktā minētajam aprakstam un šo noteikumu 7. punktā minētās atļaujas nosacījumiem. Bīstamo atkritumu paraugus uzglabā ne mazāk kā mēnesi pēc to sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

13. Aizliegts sajaukt infekciozus slimnīcu atkritumus ar citiem atkritumiem, kā arī tos iekraut vai pārvietot ar rokām. Šādus atkritumus sadedzina pēc iespējas ātrāk, un to pagaidu uzglabāšana ir aizliegta.

14. Valsts vides dienests nosaka izņēmumus attiecībā uz:

14.1. šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minētajām prasībām, ja šādu paraugu ņemšana nav lietderīga, tai skaitā attiecībā uz slimnīcu atkritumiem;

14.2. šo noteikumu 11. un 12.punktā minētajām prasībām uzņēmumiem un iekārtām, kas sadedzina tikai pašu saražotos atkritumus to ražošanas vietā, ja ir ievērotas citas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

III. Iekārtas darbība un atbildīgo institūciju pienākumi

15. Atkritumu sadedzināšanas iekārtā nodrošina tādu atkritumu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā svara, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas.

16. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā raksturīgā mērījumu punktā, kas saskaņots ar Valsts vides dienestu. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

17. Katru atkritumu sadedzināšanas iekārtas sadedzināšanas kameru aprīko ar vismaz vienu papildu degli, kas automātiski ieslēdzas, lai pēc pēdējās gaisa padeves uzturētu dūmgāzu temperatūru virs 850 °C vai virs 1100 °C. Papildu degļus izmanto arī atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, lai sadedzināšanas kamerā nodrošinātu temperatūru attiecīgi virs 850 °C vai 1100 °C šo procedūru laikā un līdz brīdim, kamēr tajā atrodas nesadedzināti atkritumi. Papildu deglim nedrīkst pievadīt kurināmo, kas var radīt lielākas piesārņojošo vielu emisijas nekā sašķidrinātā gāze, dabasgāze un normatīvajos aktos par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem noteiktā dīzeļdegviela.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

18. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, kamēr dūmgāzu temperatūra ir intervālā no 850 °C līdz 1100 °C, caur degļiem nedrīkst ievadīt degvielu, kas sadegot var radīt lielāku emisiju, nekā sadedzinot sašķidrināto gāzi vai dabasgāzi, vai dīzeļdegvielu, kura atbilst normatīvajiem aktiem par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrā kurināmā veidiem.

19. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C.

20. Iekārtas aprīko ar sistēmu, kas automātiski novērš atkritumu ievadīšanu sadedzināšanas kamerā:

20.1. kamēr nav sasniegta šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

20.2. kamēr netiek uzturēta minimālā šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

20.3. ja nepārtraukto mērījumu rezultāti rāda, ka attīrīšanas iekārtās ir pārsniegta jebkuras monitoringam pakļautās vielas emisijas robežvērtība.

21. Iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai novērstu tādu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, kas ievērojami palielina gaisa piesārņojumu atmosfēras piezemes slānī. Izplūdes gāzes novada dūmvados, kas ir speciāli aprīkoti emisijas mērīšanai un kontrolei un ir pietiekami augsti, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

22. Valsts vides dienests šajos noteikumos minētās atļaujas nosacījumos nosaka atkāpes no šo noteikumu 16., 17., 18. un 19. punktā noteiktajām prasībām, ja nepalielinās iegūto atlikumu daudzums vai netiek iegūti atlikumi ar augstāku organisko savienojumu saturu, kā arī ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, tai skaitā emisiju robežvērtības attiecībā uz kopējo organisko oglekli un oglekļa oksīdu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam. Šo noteikumu 2. pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības attiecas arī uz celulozes un papīra ražošanas iekārtu kopējām organiskā oglekļa emisijām no katliem, kurus kurina ar mizām, kuros līdzsadedzina atkritumus to rašanās vietās, kuri ir ekspluatācijā, kuriem atļaujas izsniegtas pirms 2002. gada 28. decembra un kuriem ir atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

23. Valsts vides dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) par visiem gadījumiem, kad pieļautas atkāpes no šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

24. Centrs izvērtē pieļautās atkāpes no šo noteikumu prasībām un informē par tām Eiropas Savienības Komisiju.

IV. Robežvērtības emisijai gaisā

25. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

26. Emisijas robežvērtības visiem polihlorētajiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem (turpmāk – dioksīni un furāni), kuri iekļauti šo noteikumu 3.pielikumā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā 3.pielikumā noteiktos toksiskās ekvivalences faktorus.

27. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

28. Ja līdzsadedzināšanas iekārtā vairāk nekā 40 % siltuma rodas no bīstamo atkritumu sadedzināšanas, uz šādu iekārtu attiecas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

29. Lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, operators veic mērījumus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajām prasībām.

30. Jauktu sadzīves atkritumu līdzsadedzināšanā ņem vērā šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

31. Jaukti sadzīves atkritumi ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī rūpniecības uzņēmumu un iestāžu radītie atkritumi, kas pēc savām īpašībām un satura ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 01 nodaļā un kas tiek vākti atsevišķi to rašanās vietā, kā arī izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 02 nodaļā.

V. Notekūdeņi, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes

32. Operators nodrošina, ka tiek ierobežota iespēja pazemes vai virszemes ūdeņos novadīt notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes. Minētos notekūdeņus var novadīt pazemes vai virszemes ūdeņos tikai pēc to attīrīšanas, ja tiek ievēroti:

32.1. atļaujā noteiktie emisijas limiti šo noteikumu 5.pielikumā minētajām vielām;

32.2. atļaujas nosacījumi monitoringa veikšanai;

32.3. citi atļaujas nosacījumi un citu normatīvo aktu prasības, tai skaitā emisijas limiti vielām, kas nav minētas šo noteikumu 5.pielikumā, un nosacījumi par bīstamo vielu novadīšanu virszemes un pazemes ūdeņos.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

33. Atļaujā noteiktos emisijas limitus nosaka vietā, kur izplūdes gāzu attīrīšanas procesos radušies notekūdeņi izplūst no sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.

34. Ja notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, attīra uzņēmumam piederošā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (turpmāk – attīrīšanas iekārta) kopā ar citiem atkritumu sadedzināšanas iekārtā radītajiem notekūdeņiem, operators šo noteikumu 59.punktā noteiktos parametrus nosaka šādās vietās:

34.1. izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus – pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

34.2. citus notekūdeņus – pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

34.3. attīrītos notekūdeņus – vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

35. Šo noteikumu 34. punktā minētajos gadījumos operators aprēķina masas bilanci, ņemot vērā atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas prasībām veikto mērījumu rezultātus un nosakot emitēto vielu daudzumu no attīrīšanas iekārtām novadītajos notekūdeņos, kā arī aprēķina, vai izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušies notekūdeņi pēc to attīrīšanas atbilst šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām. Aizliegta notekūdeņu atšķaidīšana, lai sasniegtu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

36. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra ārpus uzņēmuma un šīs attīrīšanas iekārtas nav paredzētas citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņiem jāatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

37. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra ārpus uzņēmuma un šīs attīrīšanas iekārtas paredzētas arī citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām aprēķina šo noteikumu 34. un 35.punktā noteiktajā kārtībā.

38. Iekārtas un ar šīm iekārtām saistītās atkritumu glabātavas projektē tā, lai novērstu piesārņojošo vielu neatļautas vai avārijas noplūdes augsnē, virszemes un pazemes ūdeņos. Iekārtā izveido speciālas tilpnes lietus ūdens, noplūžu un ugunsdzēšanā izmantotā ūdens savākšanai un uzglabāšanai. Tilpnēm jābūt pietiekami ietilpīgām, lai nodrošinātu šāda ūdens piesārņojuma kontroli un attīrīšanu pirms tā novadīšanas.

VI. Atlikumu apsaimniekošana

39. Atlikumi ir sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā vai attiecīgajā iekārtā izplūdes gāzu vai notekūdeņu apstrādes procesā, vai citos procesos radies šķidrs vai ciets materiāls (ieskaitot pelnus, izdedžus, putekļus jeb daļiņas, cietus produktus, notekūdeņu dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izlietotos katalizatorus, izlietotu aktīvo ogli).

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

40. Operators veic pasākumus, lai samazinātu atlikumu daudzumu un to bīstamību. Atlikumus pēc iespējas pārstrādā pašā iekārtā vai ārpus tās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

41. Sauso pulverveida atlikumu (tai skaitā putekļu jeb daļiņu un izplūdes gāzu apstrādē iegūto sauso atlikumu) pagaidu uzglabāšanai un pārvietošanai izmanto slēgtus konteinerus, lai novērstu to nokļūšanu vidē.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

42. Operators pirms lēmuma pieņemšanas par atlikumu izmantošanu, pārstrādi un apglabāšanu nosaka atlikumu fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus un iespējamo vides piesārņojumu, kā arī kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu saturu tajā.

VII. Iekārtas darbības kontrole un monitorings

43. Operators mērījumiem izmanto tādas ierīces, lai varētu mērīt visus nepieciešamos sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa parametrus, apstākļus un koncentrācijas. Operators nodrošina, ka veiktie gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumi ir reprezentatīvi un periodiski atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

44. Operators nodrošina, ka visu piesārņojošo vielu (arī dioksīnu un furānu) paraugu ņemšanas un analīzes iekārtu, kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana un kalibrēšana tiek veikta, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uzskatāms, ka tās atbilst šajā nodaļā minēto prasību izpildei. Lai noteiktu emisiju gaisā un ūdenī, automātiskās iekārtas katru gadu pārbauda un testē. Iekārtas ne retāk kā reizi gadā pārbauda atbilstoši references metodēm, izmantojot paralēlus mērījumus.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

44.1 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

45. Operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas noteikšanas vietas ierīkošanu, kā arī gāzu attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudi.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

46. Periodiskajā kontrolē emisijas mērījumus veic tikai attiecīgajā jomā akreditētas testēšanas laboratorijas, kas ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorija, kas akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Piesārņojošo vielu koncentrācijas noteikšanai lieto metroloģiski pārbaudītus mērinstrumentus, un mērījumus veic atbilstoši šo noteikumu 44. punktā noteiktajām prasībām.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

47. Iekārtas operators veic mērījumus un nodrošina tiešsaistes datu pārraidi uz Valsts vides dienestu atbilstoši atļaujas nosacījumiem, kā arī nosaka šādas gaisu piesārņojošās vielas:

47.1. nepārtraukti – NOx (ja ir noteikti attiecīgie emisijas limiti), oglekļa oksīdu (turpmāk – CO), kopējo putekļu jeb daļiņu daudzumu, kopējo organiskā oglekļa daudzumu, HCl, fluorūdeņradi (turpmāk – HF), sēra dioksīdu (turpmāk – SO2 );

47.2. nepārtraukti – sadedzināšanas temperatūru (pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā punktā, kur to iespējams noteikt) atbilstoši atļaujas nosacījumiem, skābekļa koncentrāciju un spiedienu, kā arī izplūdes gāzu temperatūru un tvaika saturu izplūdes gāzēs;

47.3. ne retāk kā divas reizes gadā, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos – smagos metālus, kā arī dioksīnus un furānus.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

48. Pirms iekārtas darbības uzsākšanas, kā arī visnelabvēlīgākajos iekārtas darbības apstākļos (piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) operators testē šo noteikumu 16. un 19.punktā noteikto sadedzināmo atkritumu ekspozīcijas laiku, atkritumu sadedzināšanas minimālo temperatūru, kā arī skābekļa saturu izplūdes gāzēs.

49. Nepārtraukti HF mērījumi nav obligāti, ja tiek nodrošināta tāda HCl attīrīšana, lai netiktu pārsniegtas HCl emisijas robežvērtības. Šādos gadījumos HF nosaka šo noteikumu 47.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

50. Nepārtraukti ūdens tvaiku mērījumi nav obligāti, ja analizējamās izplūdes gāzes tiek izžāvētas pirms mērījumu vietas.

51. Valsts vides dienests atļaujā operatoram nepieprasa nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus, ja operators pieteikumā atļaujas saņemšanai ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka iekārtas darbībā nevar tikt pārsniegtas šo vielu emisijas robežvērtības, un operators mērījumus veic šo noteikumu 47.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

52. Mērījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām, standartizē, ņemot vērā skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam:

52.1. atkritumu sadedzināšanas iekārtām – pēc ūdens satura korekcijas temperatūra 273,15 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 11 %;

52.2. sadedzinot naftas produktu atkritumus, – pēc ūdens satura korekcijas temperatūra 273,15 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 3 %.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

52.1 Sadedzinot vai līdzsadedzinot atkritumus ar skābekli bagātinātā vidē, mērījumu rezultātus standartizē atbilstoši specifiskajiem apstākļiem, ņemot vērā atļaujas nosacījumus.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

52.2 Līdzsadedzināšanas iekārtām mērījumu rezultātus standartizē, ņemot vērā kopējo skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

52.3 Šo noteikumu 52. punktā minētos mērījumus var standartizēt atbilstoši šo noteikumu 4. un 6. pielikumam.

(MK 01.06.2021. noteikumu Nr. 342 redakcijā)

53. Ja, sadedzinot vai līdzsadedzinot bīstamos atkritumus, piesārņojošo vielu emisija samazinās, šo noteikumu 52.punktā minētā standartizācija, attīrot dūmgāzes, nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja skābekļa saturs laikposmā, kurā nosaka attiecīgo piesārņojošo vielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

54. Robežvērtības emisijai gaisā ir ievērotas, ja:

54.1. neviena no dienas laikā noteiktajām vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā un 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

54.2. 97 % no gada laikā noteiktajām dienas vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 4.1.apakšpunktā noteiktās emisijas robežvērtības;

54.3. neviena pusstundu ilgo mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas A ailē noteiktās emisijas robežvērtības vai 97 % no pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām gada laikā nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas B ailē noteiktās emisijas robežvērtības;

54.4. neviena no vākšanas perioda laikā noteiktajām smago metālu vai dioksīnu un furānu paraugu vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 3.tabulā un 2.pielikuma 3.punktā, kā arī šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

54.5. ir ievēroti šo noteikumu 2.pielikuma 4.2.apakšpunktā un 4.pielikumā minētie nosacījumi.

55. Pusstundu ilgo mērījumu vidējās vērtības un 10 minūšu ilgo mērījumu vidējās vērtības nosaka iekārtu darbības laikā (izņemot iekārtas ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kad iekārtā atkritumus nededzina), pamatojoties uz mērījumiem, no kuriem atņem ticamības intervāla vērtības (1.pielikums). Diennakts vidējās vērtības nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajām pusstundas un 10 minūšu mērījumu vidējām vērtībām.

56. Lai iegūtu pamatotu diennakts vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz piecām pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

57. Lai iegūtu pamatotu gada vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz 10 diennakts vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

58. Vidējās HF, HCl un SO2 vērtības tiek noteiktas saskaņā ar atļaujas nosacījumiem un atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, ja tiek veikti periodiski šo vielu koncentrācijas mērījumi.

59. Operators veic mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem atļaujā noteiktajos intervālos, kā arī nosaka parametrus vietā, kur notekūdeņi izplūst no atkritumu sadedzināšanas iekārtas:

59.1. nepārtraukti – notekūdeņu pH, temperatūru un plūsmas ātrumu;

59.2. katru dienu – kopējo suspendēto vielu daudzumu;

59.3. ne retāk kā reizi mēnesī – šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās piesārņojošās vielas (izņemot suspendētās vielas, dioksīnus un furānus), ņemot plūsmai proporcionālus 24 stundu laikā uzkrātus paraugus;

59.4. ne retāk kā reizi sešos mēnešos – dioksīnus un furānus, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos.

60. Piesārņojošo vielu daudzuma monitoringu attīrītos notekūdeņos veic, mērījumu biežumu nosaka un analīzes metodes izvēlas atbilstoši atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

61. Robežvērtības emisijai ūdenī ir ievērotas, ja:

61.1. kopējās suspendētās daļiņas 95 % līdz 100 % paraugu nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

61.2. smagajiem metāliem šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ir pārsniegtas ne vairāk kā vienam mērījumam gadā vai, ja gada laikā analizēti vairāk nekā 20 paraugi, ne vairāk kā 5 % gadījumu;

61.3. dioksīniem un furāniem neviens no divas reizes gadā veiktajiem mērījumiem nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās attiecīgās emisijas robežvērtības.

62. Ja mērījumi liecina, ka tiek pārsniegtas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

63. Visus šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos noteikto mērījumu rezultātus dokumentē tā, lai vides valsts inspektori varētu pārbaudīt iekārtas darbības atbilstību atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

VIII. Netipiski iekārtas darbības apstākļi

64. Valsts vides dienests atļaujā nosaka maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi atkritumu sadedzināšanas iekārtas drīkst darboties tehniski nenovēršamu gaisa vai ūdens attīrīšanas vai mērījumu iekārtu traucējumu vai nepilnīgas darbības apstākļos, kad šajos noteikumos minēto piesārņojošo vielu robežvērtības izplūdes gāzēs vai attīrītos notekūdeņos varētu tikt pārsniegtas.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

65. Operators nekavējoties ziņo attiecīgajai Valsts vides dienestam par visām avārijas situācijām, kuru dēļ radies vai var rasties neatļauts vides piesārņojums, kā arī par steidzamu pasākumu uzsākšanu iespējamās avārijas novēršanai vai avārijas seku likvidēšanai.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

66. Ja iekārta ir bojāta, operators pēc iespējas ātrāk ierobežo vai aptur tās darbību līdz brīdim, kad var tikt atsākta normāla iekārtas darbība.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

67. Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operators nedrīkst turpināt atkritumu sadedzināšanu, ja emisijas robežlielumi pārsniegti ilgāk nekā četras stundas bez pārtraukuma. Emisijas robežlielumus gada laikā nedrīkst pārsniegt ilgāk par 60 stundām. Šis nosacījums (60 stundas) attiecas arī uz vairākām atkritumu sadedzināšanas līnijām kopā, kas vienā iekārtā pievienotas kopīgai izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmai.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

68. Kopējais putekļu jeb daļiņu daudzums emisijā gaisā nekādos apstākļos nedrīkst būt lielāks par 150 mg/m3, kas izteikts kā pusstundas vidējā vērtība, turklāt nepārsniedzot CO un kopējā organiskā oglekļa emisijas robežvērtību. Nepieciešams ievērot arī citas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības iekārtas darbībai.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

IX. Sabiedrības informēšana

69. Centrs savā mājaslapā internetā ievieto visu atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu sarakstu.

70. Ja iekārtas nominālā jauda (atkritumu sadedzināšanas iekārtas visu jaudu summa atbilstoši iekārtas konstrukcijai saskaņā ar iekārtas ražotāja tehnisko dokumentāciju ir atbilstoša atkritumu siltumietilpībai un daudzumam, ko var sadedzināt stundas laikā) ir divas tonnas stundā vai lielāka, operators katru gadu iesniedz pārskatu centram. Centrs minēto pārskatu ievieto savā mājaslapā internetā, nodrošinot tā pieejamību sabiedrībai. Pārskatā ietver šādu informāciju:

70.1. sadedzināto atkritumu daudzums, norādot atkritumu kategorijas;

70.2. emisija gaisā un ūdenī, monitoringa rezultāti un to salīdzinājums ar normatīvajos aktos un atļaujā noteiktajām prasībām;

70.3. cita operatora iesniegtā informācija.

(Grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

X. Noslēguma jautājums

71. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumus Nr.323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 154.nr.; 2002, 119.nr.; 2003, 21.nr.; 2004, 69.nr.; 2009, 118., 172.nr.).

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 04.03.2014. noteikumu Nr.122 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskām emisijām (integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.401

(Pielikums grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

Mērījumu metodes

Katrs atsevišķs diennakts emisijas līmenis, mērīts ar ticamības intervālu ne mazāku kā 95 % mērījumu, nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības vairāk par šādiem procentuāliem lielumiem:

Nr.p.k.

Piesārņojošā viela

Emisijas robežvērtības

1.

Oglekļa monoksīds

10 %

2.

Slāpekļa dioksīds

20 %

3.

Sēra dioksīds

20 %

4.

Kopējais putekļu jeb daļiņu saturs

30 %

5.

Kopējais organiskais ogleklis

30 %

6.

Hlorūdeņradis

40 %

7.

Fluorūdeņradis

40 %

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.401

(Pielikums grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

Atkritumu sadedzināšanas iekārtām noteiktās robežvērtības emisijai gaisā

I. Vidējās vērtības diennaktī

1.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojošās vielas

Emisijas robežvērtības

1.Putekļi jeb daļiņas (kopā)

10 mg/m3

2.Gāzu un tvaikveida organiskās vielas, izteiktas kā kopējais ogleklis

10 mg/m3

3.Hlorūdeņradis (HCl)

10 mg/m3

4.Fluorūdeņradis (HF)

1 mg/m3

5.Sēra dioksīds (SO2)

50 mg/m3

6.Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu, kas pārsniedz 6 tonnas stundā, un jaunām sadedzināšanas iekārtām

200 mg/m3

7.Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā

400 mg/m3

II. Vidējās vērtības pusstundā

2.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojošās vielas

Emisijas robežvērtības

A aile (100 %)

B aile (97 %)

1.Putekļi jeb daļiņas (kopā)

30 mg/m3

10 mg/m3

2.Gāzu un tvaikveida organiskās vielas, izteiktas kā kopējais ogleklis

20 mg/m3

10 mg/m3

3.Hlorūdeņradis (HCl)

60 mg/m3

10 mg/m3

4.Fluorūdeņradis (HF)

4 mg/m3

2 mg/m3

5.Sēra dioksīds (SO2)

200 mg/m3

50 mg/m3

6.Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu, kas pārsniedz 6 tonnas stundā, un jaunām sadedzināšanas iekārtām

400 mg/m3

200 mg/m3

  

III. Smago metālu emisijas robežvērtības

3.tabula

Nr.p.k.

Smagie metāli un to savienojumi

Pusstundu ilgu līdz 8 stundas ilgu mērījumu vidējās emisijas robežvērtības

iekārtās, kurās tiek sadedzināti visi atkritumi

iekārtās, kurās tiek sadedzināti tikai bīstamie atkritumi

 1.Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)

kopā 0,05 mg/m3

kopā 0,1 mg/m3

 2.Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)
 3.Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)

0,05 mg/m3

0,1 mg/m3

 4.Antimons un tā savienojumi, izteikti kā antimons (Sb)

kopā 0,5 mg/m3

kopā 1 mg/m3

 5.Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)
 6.Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)
 7.Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)
 8.Kobalts un tā savienojumi, izteikti kā kobalts (Co)
 9.Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)
 10.Mangāns un tā savienojumi, izteikti kā mangāns (Mn)
 11.Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)
 12.Vanādijs un tā savienojumi, izteikti kā vanādijs (V)  

1. Visas 3.tabulā noteiktās vidējās vērtības mēra vismaz pusstundu, bet ne vairāk kā 8 stundas ilgā paraugu ņemšanas periodā.

2. Visas 3.tabulā noteiktās vidējās vērtības attiecas arī uz attiecīgo metālu un to savienojumu gāzveida un tvaika agregātstāvokļiem.

IV. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības

3. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 0,1 ng/m3. Tas attiecas uz kopējo koncentrāciju, kas aprēķināta, ņemot vērā to toksisko ekvivalenci saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Vidējās vērtības mēra vismaz 6 stundas ilgā, bet ne vairāk kā 8 stundas ilgā paraugu ņemšanas periodā.

V. Oglekļa oksīda emisijas robežvērtības

4. Oglekļa oksīda (CO) koncentrācija izplūdes gāzēs (izņemot iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas fāzes) nepārsniedz:

4.1.  diennakts vidējo vērtību – 50 mg/m3;

4.2.  10 minūšu ilgos mērījumos noteikto vidējo vērtību, kas netiek pārsniegta vismaz 95 % mērījumu, – 150 mg/m3 vai pusstundu ilgos mērījumos noteikto vidējo vērtību 24 stundu periodā, kas netiek pārsniegta nevienā mērījumā, – 100 mg/m3.

5. Valsts vides dienests var noteikt atkāpes no šā pielikuma 4.punkta prasībām sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto virstošā slāņa tehnoloģiju, ja oglekļa oksīda emisijas vidējā robežvērtība stundā nepārsniedz 100 mg/m3.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.401
Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu ekvivalences faktori

Nr.p.k.

Dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni

Toksiskās ekvivalences faktors

 1. 2,3,7,8- tetrahlordibenzodioksīns (THDD)

1

 2. 1,2,3,7,8- pentahlordibenzodioksīns (PeHDD)

0,5

 3. 1,2,3,4,7,8- heksahlordibenzodioksīns (HxHDD)

0,1

 4. 1,2,3,6,7,8- heksahlordibenzodioksīns (HxHDD)

0,1

 5. 1,2,3,7,8,9- heksahlordibenzodioksīns (HxHDD)

0,1

 6. 1,2,3,4,6,7,8- heptahlordibenzodioksīns (HpHDD)

0,01

 7.  - oktahlordibenzodioksīns (OHDD)

0,001

 8. 2,3,7,8- tetrahlordibenzofurāns (THDF)

0,1

 9. 2,3,4,7,8- pentahlordibenzofurāns (PeHDF)

0,5

 10. 1,2,3,7,8- pentahlordibenzofurāns (PeHDF)

0,05

 11. 1,2,3,4,7,8- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)

0,1

 12. 1,2,3,6,7,8- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)

0,1

 13. 1,2,3,7,8,9- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)

0,1

 14. 2,3,4,6,7,8- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)

0,1

 15. 1,2,3,4,6,7,8- heptahlordibenzofurāns (HpHDF)

0,01

 16. 1,2,3,4,7,8,9- heptahlordibenzofurāns (HpHDF)

0,01

 17.  - oktahlordibenzofurāns (OHDF)

0,001

Piezīme. Lai noteiktu šajā pielikumā minēto dioksīnu un furānu summāro koncentrāciju, dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masu koncentrācijas pirms to saskaitīšanas reizina ar to toksiskās ekvivalences faktoriem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.401

(Pielikums grozīts ar MK 01.06.2021. noteikumiem Nr. 342)

Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto robežvērtību aprēķināšana emisijai gaisā

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Ja šajā pielikumā nav noteikta specifiska kopējā emisijas robežvērtība konkrētajam gadījumam, izmanto šajā pielikumā iekļauto aprēķinu formulu.

2. Emisijas robežvērtību izplūdes gāzēs, kas rodas līdzsadedzināšanas procesā, katrai atsevišķai piesārņojošai vielai, kā arī oglekļa oksīdam nosaka, izmantojot šādu formulu:

Vatkritumi  × Catkritumi +  Vproc × Cproc = C, kur
Vatkritumi + Vproc

Vatkritumi – izplūdes gāzu tilpums, kas rodas pēc atkritumu sadedzināšanas. To nosaka, ņemot vērā tikai tos atkritumus ar zemāko atļaujā norādīto kaloritāti, kas standartizēti saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem. Ja pēc bīstamo atkritumu sadedzināšanas radies siltuma daudzums, kas ir mazāks par 10 % no kopējā iekārtas radītā siltuma, Vatkritumi aprēķina no nosacīta bīstamo atkritumu daudzuma, kuru sadedzināšana radītu 10 % no kopējā sadedzināšanas procesā radītā siltuma;

Catkritumi – emisijas robežvērtības, kas noteiktas atkritumu sadedzināšanas iekārtām konkrētām piesārņojošām vielām un oglekļa oksīdam (2.pielikums);

Vproc – izplūdes gāzu tilpums, kas rodas, sadedzinot kurināmo (neskaitot atkritumus). To nosaka pie skābekļa satura saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem;

Cproc – attiecīgo piesārņotāju un oglekļa monoksīda emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs uzņēmumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem;

C – kopējās emisijas robežvērtības un skābekļa saturs saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem lielumiem konkrētām piesārņojošām vielām un konkrētām rūpniecības nozarēm vai, ja tabulā attiecīgās vērtības nav noteiktas, kopējās emisijas robežvērtības CO un attiecīgajām piesārņojošām vielām, kas aizstāj attiecīgās emisijas robežvērtības. Kopējais skābekļa saturs aizstāj standartizēto skābekļa saturu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto sastāvu, ņemot vērā parciālos tilpumus.

II. Specifiskas prasības cementa ražotnēm, kurās notiek atkritumu līdzsadedzināšana

3. Paraugu ņemšanas periods un mērījumu nosacījumi atbilst šo noteikumu prasībām. Pusstundas vidējās vērtības izmanto vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības.

Kopējās emisijas robežvērtības, līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs

1.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojošā viela

Kopējās emisijas robežvērtības

1.Putekļi jeb daļiņas (kopā)

30 mg/m3

2.HCl

10 mg/m3

3.HF

1 mg/m3

4.NOx esošām iekārtām

800 mg/m3

5.NOx jaunām iekārtām

500 mg/m3

6.Cd + Tl

0,05 mg/m3

7.Hg

0,05 mg/m3

8.Sb +As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V

0,5 mg/m3

9.Dioksīni un furāni

0,1 ng/m3

4. Lai salīdzinātu atbilstību ar emisijas robežvērtībām, mērījumu rezultātus standartizē šādos apstākļos:

4.1. temperatūra – 273,15 K;

4.2. spiediens – 101,3 kPa;

4.3. skābekļa saturs sausā gāzē – 10 %.

5. Cementa ražotnēm, kuras jau darbojas vai uzsāk atkritumu līdzsadedzināšanu līdz 2004.gada 28.decembrim, piemēro esošām iekārtām noteiktās NOx emisijas robežvērtības.

Kopējās emisijas robežvērtības sēra dioksīdam un kopējam organiskajam ogleklim, līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs

2.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojošā viela

Kopējās emisijas robežvērtības

1.SO2

50 mg/m3

2.Kopējais organiskais ogleklis

10 mg/m3

5.1 Saskaņā ar šā pielikuma 1. un 2. tabulu noteiktās emisiju robežvērtības piemēro kā:

5.1. vidējās diennakts emisijas robežvērtības putekļiem jeb daļiņām (kopā), HCl, HF, NOx, SO2 un kopējam organiskajam ogleklim nepārtrauktiem mērījumiem;

5.2. vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz astoņām stundām smagajiem metāliem;

5.3. vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no sešām stundām līdz astoņām stundām dioksīniem un furāniem.

6. Valsts vides dienests atļaujā var noteikt izņēmumus attiecībā uz SO2 un kopējo organisko oglekli, ja šo vielu emisija nenotiek, sadedzinot atkritumus.

7. Valsts vides dienests nosaka emisijas limitus oglekļa oksīdam.

III. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus līdz 2015. gada 31. decembrim

8. Pusstundas vidējās vērtības tiek izmantotas vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības. Operators nodrošina, ka, nosakot sadedzināšanas iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, ņem vērā prasības sadedzināšanas iekārtu apvienošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām.

9. Cproc cietajai degvielai tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %. To nosaka atbilstoši šā pielikuma 3. tabulai.

3. tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2850 mg/m3200 mg/m3200 mg/m3
2.NOX400 mg/m3200 mg/m3200 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m350 mg/m330 mg/m330 mg/m3

9.1 Cproc biomasai (augu izcelsmes produkti, ko iegūst no lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības un ko var izmantot enerģijas iegūšanai, kā arī šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. un 3.1.5. apakšpunktā minētie atkritumi) tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %. To nosaka atbilstoši šā pielikuma 3.tabulai.

3.tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2200 mg/m3200 mg/m3200 mg/m3
2.NOX350 mg/m3300 mg/m3200 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m350 mg/m330 mg/m330 mg/m3

9.2 Cproc šķidrajam kurināmajam tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 3 %. To nosaka atbilstoši šā pielikuma 3.tabulai.

3.tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2850 mg/m3400 līdz 200 mg/m3 (robežvērtība lineāri samazinās, nominālajai ievadītajai siltuma jaudai pieaugot no 100 līdz 300 MW)200 mg/m3
2.NOX400 mg/m3200 mg/m3200 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m350 mg/m330 mg/m330 mg/m3

IV. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kuru darbībai atļauja ir izsniegta līdz 2013. gada 7. janvārim, ja šādu sadedzināšanas iekārtu darbība ir uzsākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī

10. Pusstundas vidējās vērtības tiek izmantotas vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības. Operators nodrošina, ka, nosakot sadedzināšanas iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, ņem vērā prasības sadedzināšanas iekārtu apvienošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām.

10.1 Cproc sadedzināšanas iekārtām, kuru darbībai atļauja A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai ir izsniegta līdz 2013. gada 7. janvārim vai par kurām to operators ir iesniedzis iesniegumu, lai saņemtu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, pirms šā datuma, ja šādas iekārtas sāktas ekspluatēt ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

10.1. Cproc cietajam kurināmajam (izņemot biomasu) tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %:

4. tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2

400 mg/m3

Kūdrai: 300 mg/m3

200 mg/m3200 mg/m3
2.NOX

300 mg/m3

Putekļveida brūnoglēm: 400 mg/m3

200 mg/m3200 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m330 mg/m3

25 mg/m3

Kūdrai: 20 mg/m3

20 mg/m3

10.2. Cproc biomasai tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %:

4.tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2200 mg/m3200 mg/m3200 mg/m3
2.NOX300 mg/m3250 mg/m3200 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m330 mg/m320 mg/m320 mg/m3

10.3. Cproc šķidrajam kurināmajam tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 3 %:

4.tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2350 mg/m3250 mg/m3200 mg/m3
2.NOX400 mg/m3200 mg/m3150 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m330 mg/m325 mg/m320 mg/m3

V. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kuras nav minētas šā pielikuma IV nodaļā

11. Cproc sadedzināšanas iekārtām, kuras nav minētas šā pielikuma IV nodaļā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

11.1. Cproc. cietajam kurināmajam (izņemot biomasu) tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %:

5. tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2

400 mg/m3

Kūdrai: 300 mg/m3

200 mg/m3

Kūdrai: 300 mg/m3,
izņemot sadedzināšanu verdošā slānī: 250 mg/m3

150 mg/m3

Cirkulācijas vai verdošā slāņa sadedzināšanas iekārtās ar papildu gaisa padevi vai, kurinot ar kūdru, visu veidu sadedzināšanai verdošā slānī: 200 mg/m3

2.NOX

300 mg/m3

Kūdrai: 250 mg/m3

200 mg/m3

150 mg/m3

Putekļveida brūnoglēm: 200 mg/m3

3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m320 mg/m320 mg/m3

10 mg/m3

Kūdrai: 20 mg/m3

11.2. Cproc biomasai tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 %:

5.tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2200 mg/m3200 mg/m3150 mg/m3
2.NOX250 mg/m3200 mg/m3150 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m320 mg/m320 mg/m320 mg/m3

11.3. Cproc šķidrajam kurināmajam tiek izteikts mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 3 %:

5.tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaNominālā ievadītā siltuma jauda
< 50 MW50–100 MW100–300 MW> 300 MW
1.SO2350 mg/m3200 mg/m3150 mg/m3
2.NOX300 mg/m3150 mg/m3100 mg/m3
3.Putekļi jeb daļiņas50 mg/m320 mg/m320 mg/m310 mg/m3

VI. Kopējās emisijas robežvērtības, līdzsadedzinot atkritumus

12. Kopējās emisijas robežvērtības C, izteiktas mg/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam, nosaka atbilstoši šā pielikuma 6. tabulai. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir pusstunda, bet maksimālais – astoņas stundas.

6. tabula

Nr. p. k.Piesārņojošā vielaKopējās emisijas robežvērtības
1.Cd + Tl0,05
2.Hg0,05
3.Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V0,5

13. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas ng/Nm3, ja skābekļa saturs ir 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam, dioksīniem un furāniem nepārsniedz 0,1. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir sešas stundas, bet maksimālais – astoņas stundas.

VII. Speciāli nosacījumi rūpniecības sektoriem, kas līdzsadedzina atkritumus (izņemot šajā pielikumā minētos)

14. Kopējās emisijas robežvērtības dioksīniem un furāniem, izteiktas ng/Nm3, nepārsniedz 0,1. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir 6 stundas, bet maksimālais – 8 stundas.

15. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas mg/Nm3, nosaka atbilstoši 7.tabulai. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir pusstunda, bet maksimālais – 8 stundas.

Emisijas robežvērtības atkritumu līdzsadedzināšanas procesā

7.tabula

Nr.p.k.

Piesārņojošā viela

Kopējās emisijas robežvērtības

1.Cd + Tl

0,05

2.Hg

0,05

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.401
Emisijas robežvērtības pēc izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu attīrīšanas

Nr.p.k.

Piesārņojošā viela

Emisijas robežvērtības, izteiktas kā masas koncentrācija nefiltrētiem paraugiem

1.Kopīgās suspendētās vielas

30 mg/l
(95 %)

45 mg/l
(100 %)

2.Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)

0,03 mg/l

3.Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)

0,05 mg/l

4.Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)

0,05 mg/l

5.Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)

0,15 mg/l

6.Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)

0,2 mg/l

7.Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)

0,5 mg/l

8.Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)

0,5 mg/l

9.Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)

0,5 mg/l

10.Cinks un tā savienojumi, izteikti kā cinks (Zn)

1,5 mg/l

11.Dioksīni un furāni, izteikti kā atsevišķu dioksīnu un furānu summa, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam

0,3 ng/l

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.401
Emisijas koncentrācijas aprēķins

Emisijas koncentrāciju standarta skābekļa koncentrācijā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Es =21 – Osx Em , kur
21 – Om

Es – aprēķinātā emisijas koncentrācija standarta skābekļa koncentrācijā;

Em – izmērītā emisijas koncentrācija;

Os – standarta skābekļa koncentrācija;

Om – izmērītā skābekļa koncentrācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 401Pieņemts: 24.05.2011.Stājas spēkā: 28.05.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 82, 27.05.2011.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
230727
{"selected":{"value":"05.06.2021","content":"<font class='s-1'>05.06.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.06.2021","iso_value":"2021\/06\/05","content":"<font class='s-1'>05.06.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2016","iso_value":"2016\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2016.-04.06.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.03.2014","iso_value":"2014\/03\/07","content":"<font class='s-1'>07.03.2014.-22.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.10.2012","iso_value":"2012\/10\/06","content":"<font class='s-1'>06.10.2012.-06.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2011","iso_value":"2011\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2011.-05.10.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.06.2021
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"