(Noteikumu nosaukums MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 18 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībai, lai tā varētu saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – speciālā atļauja (licence));

1.2. kārtību, kādā kapitālsabiedrībai izsniedz speciālo atļauju (licenci);

1.3. (svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.);

1.4. kārtību, kādā aptur speciālās atļaujas (licences) darbību un anulē speciālo atļauju (licenci);

1.5. kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību, kā arī valsts nodevas apmēru.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

2. Speciālo atļauju (licenci) kapitālsabiedrībai izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

3. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

4. Speciālo atļauju (licenci) vai tās kopiju kapitālsabiedrība kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas vietā novieto patērētājam redzamā vietā. Ja kapitālsabiedrība kreditēšanas pakalpojumu sniedz kā informācijas sabiedrības pakalpojumu, speciālās atļaujas (licences) elektronisko kopiju uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā publicē kapitālsabiedrības mājaslapā internetā.

5. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs triju darbdienu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) stāšanās spēkā savā mājaslapā internetā ievieto informāciju par kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci), norādot informāciju par kreditēšanas veidiem un pakalpojuma sniegšanas vietām. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs triju darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas savā mājaslapā internetā ievieto informāciju par kapitālsabiedrībām izsniegto speciālo atļauju (licenču) apturēšanu un anulēšanu. Šo noteikumu 27.punktā minētajā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesniegtās informācijas pārbaudes pabeigšanas atjauno savā mājaslapā internetā publicēto informāciju par kapitālsabiedrību.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

6. Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no kapitālsabiedrības, kā arī veikt nepieciešamās pārbaudes, tai skaitā pakalpojumu sniegšanas vietā, lai pārliecinātos par kapitālsabiedrības un tās darbības atbilstību šo noteikumu prasībām.

7. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pirms lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, apturēšanu vai anulēšanu, kā arī speciālās atļaujas (licences) spēkā esības laikā ir tiesīgs sniegt norādījumus kapitālsabiedrībai par darbībām, kas tai jāveic, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības vai tās darbības atbilstību šo noteikumu prasībām.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 18 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

7.¹ Patiesais labuma guvējs šo noteikumu izpratnē ir fiziskā persona Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 59. punktu)

8. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), kapitālsabiedrībai jāatbilst šādām prasībām:

8.1. kapitālsabiedrība ir reģistrēta komercdarbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

8.2. (svītrots ar MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 322);

8.3. kapitālsabiedrība ir izstrādājusi patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas iekšējo kārtību, kas nosaka kredītu piešķiršanu un izsniegto kredītu uzraudzību;

8.4. kapitālsabiedrība ir izstrādājusi kārtību, kādā atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantam izvērtē patērētāja spējas atmaksāt kredītu, ja speciālās atļaujas (licences) pieteikumā norādītajam kreditēšanas pakalpojumam tāda nepieciešama saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu;

8.5. kapitālsabiedrība ir izstrādājusi patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtību, lai saprātīgā termiņā nodrošinātu saņemto sūdzību izskatīšanu un atbilžu sniegšanu;

8.6. kapitālsabiedrība ir izstrādājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām un kārtību, kādā tā izvērtē piesaistītā finansējuma atbilstību prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un tā tiesisko izcelsmi.

(Grozīts ar MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 322; MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

9. Speciālo atļauju (licenci) nevar saņemt kapitālsabiedrība:

9.1. (svītrots ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 455);

9.2. kurai ir nokavētie nodokļu, nodevu vai citi obligātie maksājumi valsts budžetā;

9.3. kurai ir noteikts aizliegums veikt komercdarbību;

9.4. kurai pēdējo triju gadu laikā anulēta izsniegtā speciālā atļauja (licence) vai attiecībā uz kuru pieņemts lēmums atteikt izsniegt speciālo atļauju (licenci), izņemot gadījumu, ja speciālā atļauja (licence) anulēta pēc kapitālsabiedrības lūguma saskaņā ar šo noteikumu 42.2.apakšpunktu;

9.5. kuras finanšu līdzekļi, ko iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai ar kuriem apmaksā atsavinātās kapitālsabiedrības dalībnieku daļas, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve. Par aizdomīgu finanšu darījumu uzskatāms darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu. Par neparastu finanšu darījumu uzskata darījumu, kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

9.5.1. darījums, kurā piedalās persona, kas tiek turēta aizdomās par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā un ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

9.5.2. darījums, kurā izmantota skaidra nauda 10 000 euro apmērā un vairāk (izņemot algu, pensiju un sociālo pabalstu izmaksu, kredītus, starpbanku norēķinus);

9.6. kura nespēj pierādīt piesaistītā finansējuma tiesisku izcelsmi.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1098; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18; MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

10. Par kapitālsabiedrības padomes (ja tāda izveidota) un valdes locekli, prokūristu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu (turpmāk – atbildīgā persona) var būt:

10.1. persona, kura nav krimināli sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

10.2. persona, kura nav sodīta par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā;

10.3. persona, kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai kurai nav piemērots administratīvais sods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus;

10.4. persona, kura nav bijusi padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklis vai prokūrists tādā kapitālsabiedrībā, kurai pēdējo triju gadu laikā ir bijusi anulēta speciālā atļauja (licence) (izņemot gadījumu, ja speciālā atļauja (licence) anulēta pēc kapitālsabiedrības lūguma), vai nav bijusi padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklis vai prokūrists tādā kapitālsabiedrībā, kurai pēdējo triju gadu laikā ir atteikts izsniegt speciālo atļauju (licenci);

10.5. persona, kurai ir nevainojama reputācija.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

11. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pieņemot lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, izvērtē šādas ziņas par kapitālsabiedrību, tai skaitā ziņas, kas saņemtas no citām kompetentajām iestādēm:

11.1. kapitālsabiedrības, tās padomes (ja tāda izveidota) un valdes locekļu, prokūristu un atbildīgo personu pēdējā gada laikā izdarītos administratīvos pārkāpumus komercdarbības, nodokļu, patērētāju tiesību aizsardzības vai fizisko personu datu aizsardzības jomā, tai skaitā pārkāpumus, par kuriem piemēroti administratīvie sodi. Izvērtējot, vai administratīvais pārkāpums atzīstams par būtisku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ņem vērā pieļautā pārkāpuma raksturu un ilgumu, radīto ietekmi (zaudējumi patērētājiem), kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

11.2. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieņemto spēkā stājušos lēmumu izpildi patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai;

11.3. kapitālsabiedrības darbību vai plānoto darbību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā un darbības atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

11.4. normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā noteiktās rakstveida apņemšanās izpildi noteiktā termiņā novērst izdarītos pārkāpumus;

11.5. vai par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un patieso labuma guvēju iestādes rīcībā ir pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, terorismu vai proliferāciju;

11.6. vai kapitālsabiedrība pēdējo triju gadu laikā ir saņēmusi atteikumu reģistrēt komercdarbību, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šāda atļauja (licence) ir nepieciešama finanšu pakalpojumu jomā;

11.7. vai kapitālsabiedrība pēdējo triju gadu laikā ir saņēmusi atteikumu izsniegt tai atļauju (licenci) pakalpojumu sniegšanai, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šāda atļauja (licence) ir nepieciešama finanšu pakalpojumu jomā;

11.8. vai kapitālsabiedrībai pēdējo triju gadu laikā atļauja (licence) pakalpojumu sniegšanai finanšu pakalpojumu jomā ir atcelta, atsaukta vai izbeigta.

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

11.¹ Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pārbaudīt ziņas par kapitālsabiedrības dibinātājiem (akcionāriem), kā arī iegūt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Juridiskajām personām ir pienākums sniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram visu informāciju, kas nepieciešama šajā punktā minētās informācijas pārbaudei (izņemot Patērētāju tiesību aizsardzības centram publiskajos reģistros pieejamo informāciju).

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 59. punktu)

12. Kapitālsabiedrība speciālās atļaujas (licences) saņemšanai iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam noformētu un parakstītu iesniegumu. Iesniegumam pievieno atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu sagatavotus šādus dokumentus:

12.1. izziņu par kriminālo un administratīvo sodāmību, ko izsniegusi personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts iestāde, kas uztur informāciju par sodāmību saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, ja kapitālsabiedrības padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklis, prokūrists vai atbildīgā persona ir ārvalstnieks. Izziņai jābūt izsniegtai ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma speciālās atļaujas (licences) saņemšanai iesniegšanas dienas;

12.2. pilnvarotā pārstāvja pilnvaru, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis;

12.3. (svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.);

12.4. šo noteikumu 13.1.2.apakšpunktā minēto informāciju no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas iestādes vai kompetentās iestādes, ja kāds no kapitālsabiedrības dalībniekiem ir nerezidents;

12.5. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas iestādes vai kompetentās iestādes apliecinātu izziņu, ka kapitālsabiedrībai nav nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu kavējumu valsts budžetā, ja iesniegumu iesniedz ārvalstu kapitālsabiedrība;

12.6. informāciju par patiesajiem labuma guvējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajā apjomā;

12.7. informāciju par gadījumiem pēdējos trijos gados, kad kapitālsabiedrība saņēmusi atteikumu reģistrēt komercdarbību vai izsniegt tai atļauju (licenci) pakalpojumu sniegšanai, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šāda atļauja (licence) nepieciešama finanšu pakalpojumu jomā, vai informāciju par šādas reģistrācijas vai atļaujas (licences) atcelšanu, atsaukšanu vai izbeigšanu;

12.8. dokumentus, kas apliecina to finanšu līdzekļu tiesisko izcelsmi, kurus iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai ar kuriem apmaksā atsavinātās kapitālsabiedrības dalībnieku daļas;

12.9. dokumentus, kas apliecina piesaistītā finansējuma apmēru un tiesisko izcelsmi.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr. 709; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18; MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

12.¹ Ārvalstu fizisko un juridisko personu dokumentiem jābūt legalizētiem, ja vien Latvijas Republikas likumos vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Ja dokuments ir svešvalodā, tam nepieciešams tulkojums latviešu valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr.573 redakcijā)

13. Lai sagatavotu dokumentus lēmuma pieņemšanai par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst šādu informāciju:

13.1. no Valsts ieņēmumu dienesta:

13.1.1. informāciju par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu, nodevu vai citiem obligātajiem maksājumiem valsts budžetā;

13.1.2. informāciju, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir iesniegta par to kapitālsabiedrības dalībnieku ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā un kārtējā gadā (no gada sākuma), kas apmaksājuši kapitālsabiedrības pamatkapitālu;

13.2. no Uzņēmumu reģistra – aktuālajā redakcijā informāciju par kapitālsabiedrību, tās valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekļiem, prokūristiem, dalībniekiem (akcionāriem) un patiesajiem labuma guvējiem;

13.3. no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā sodu reģistra (turpmāk – sodu reģistrs) – informāciju par kapitālsabiedrības, tās dalībnieku, padomes (ja tāda izveidota) un valdes locekļu, prokūristu, patiesā labuma guvēju un atbildīgo personu kriminālo un administratīvo sodāmību. Ja kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs) reģistrēts citā valstī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tiesīgs pieprasīt kapitālsabiedrībai iesniegt attiecīgās valsts sodu reģistra vai līdzvērtīgas iestādes izsniegtu izziņu par šajā punktā minēto personu kriminālo un administratīvo sodāmību;

13.4. (svītrots ar MK 05.06.2018. noteikumiem Nr. 322);

13.5. citu informāciju no šajā punktā minētajām vai citām iestādēm, kas nepieciešama, lai izvērtētu šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētās ziņas.

(Grozīts ar MK 19.07.2011. noteikumiem Nr. 573; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18; MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

14. Kapitālsabiedrībai ir tiesības pašai iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā šo noteikumu 13.1., 13.2. un 13.4.apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minētos dokumentus attiecībā uz kapitālsabiedrības kriminālo un administratīvo sodāmību.

15. Ja šo noteikumu 12.punktā minēto iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, kapitālsabiedrība iesniegumu un tam pievienoto dokumentu elektroniskās kopijas apliecina ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, kā arī norāda, vai speciālo atļauju (licenci) vēlas saņemt elektroniska dokumenta formā.

16. Ja iesniegumam nav pievienoti visi šajos noteikumos minētie dokumenti vai tajos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, vai dokumenti nav noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai nepieciešama papildu informācija šo noteikumu 19.punktā minētā lēmuma pieņemšanai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par to rakstiski informē kapitālsabiedrību, norādot termiņu, līdz kuram kapitālsabiedrībai attiecīgie dokumenti vai ziņas jāiesniedz, un attiecīgi pagarina termiņu lēmuma pieņemšanai par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci).

17. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pēc tā rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), ja:

17.1. kapitālsabiedrība, tās padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklis, prokūrists vai atbildīgā persona neatbilst šo noteikumu 8., 9. un 10. punktā minētajām prasībām;

17.2. kapitālsabiedrība šo noteikumu 16.punktā norādītajā termiņā nesniedz šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus vai citu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

17.3. izvērtējot šo noteikumu 11.punktā minētās ziņas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka kapitālsabiedrība nenodrošina tās darbības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

18. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pēc tā rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), ja:

18.1. kapitālsabiedrība sniegusi nepatiesu informāciju;

18.2. kapitālsabiedrības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai iesniegtie dokumenti vai tajos norādītā informācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

18.3. kapitālsabiedrība nav izpildījusi šo noteikumu 7.punktā minētos Patērētāju tiesību aizsardzības centra norādījumus par darbībām, kas kapitālsabiedrībai jāveic, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības vai tās darbības atbilstību šo noteikumu prasībām.

19. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) pieņem mēneša laikā no dienas, kad saņemta visa šo noteikumu 12.punktā minētā informācija un dokumenti.

20. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 19.punktā minētā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē kapitālsabiedrību.

21. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu izsniedz kapitālsabiedrībai noteikta parauga speciālo atļauju (licenci) (2.pielikums). Speciālās atļaujas (licences) saņemšanu kapitālsabiedrības pārstāvis apliecina ar parakstu.

22. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs elektronisko dokumentu apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā speciālo atļauju (licenci) var izsniegt elektroniska dokumenta formā, ja kapitālsabiedrība izteikusi šādu lūgumu.

23. Speciālā atļauja (licence) stājas spēkā dienā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņēmis lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā datumā.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

24. Ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nolaupīta vai pazaudēta, kapitālsabiedrība piecu darbdienu laikā pēc minētā fakta konstatēšanas par to rakstiski informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru, iesniedzot iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) dublikāta izsniegšanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz speciālās atļaujas (licences) dublikātu. Laikā līdz speciālās atļaujas (licences) dublikāta izsniegšanai kapitālsabiedrība ir tiesīga sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus.

25. Ja speciālās atļaujas (licences) darbības laikā ir mainījusies informācija, kas norādīta kapitālsabiedrībai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) (kapitālsabiedrības nosaukums (firma) vai juridiskā adrese), kapitālsabiedrība 10 dienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu iestāšanās iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā iesniegumu par nepieciešamajiem grozījumiem speciālajā atļaujā (licencē) (3.pielikums). Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus.

26. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 25.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu veikšanu speciālajā atļaujā (licencē) vai par atteikumu veikt grozījumus speciālajā atļaujā (licencē). Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija vai informācijas pārbaude, termiņu var pagarināt līdz vienam mēnesim.

27. Ja speciālās atļaujas (licences) darbības laikā notiek izmaiņas šo noteikumu 1. pielikuma 2., 3. un 4. punktā norādītajā informācijā, kapitālsabiedrības padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļu sastāvā, informācijā par prokūristiem, kapitālsabiedrības dalībnieku īpašumā esošo daļu apmērā vai mainās pamatkapitāla daļu īpašnieki (dalībnieki) vai patiesā labuma guvēji, kapitālsabiedrības pienākums ir informēt par to Patērētāju tiesību aizsardzības centru un iesniegt aktuālo informāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad veiktas vai notikušas izmaiņas. Ja minētās izmaiņas skar nerezidentu, informācijai pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 59. punktu)

28. Speciālās atļaujas (licences) darbības laikā kapitālsabiedrībai ir pienākums divas reizes gadā – līdz 1.martam un 1.septembrim – iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā šādu informāciju (par katru kredīta veidu atsevišķi):

28.1. ar patērētājiem noslēgto jauno kreditēšanas līgumu skaits iepriekšējā pusgadā;

28.2. patērētājiem no jauna izsniegto kredītu kopējā summa iepriekšējā pusgadā;

28.3. patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa summa iepriekšējā pusgada beigās;

28.4. ar patērētājiem noslēgto jauno kreditēšanas līgumu procentu likme iepriekšējā pusgadā;

28.5. to kredītu apjoms (skaits un summa) iepriekšējā pusgada beigās, kuriem patērētāji kavējuši maksājumus, dalījumā pēc maksājumu kavējuma termiņa;

28.6. cita informācija pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma, kas nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei vai tirgus attīstības tendenču noteikšanai, saprātīgā termiņā iepriekš brīdinot par to kapitālsabiedrību.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.341 redakcijā)

28.¹ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs noteikt formu, kādā sniedzama šo noteikumu 28.punktā minētā informācija.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.341 redakcijā)

28.² Speciālās atļaujas (licences) darbības laikā kapitālsabiedrībai ir pienākums divas reizes gadā – līdz 1. martam un 1. septembrim – iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā informāciju par piesaistītā finansējuma apmēru un tiesisko izcelsmi iepriekšējā pusgadā, kā arī informāciju par atpakaļ atdoto finansējumu iepriekšējā pusgadā.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 59. un 60. punktu)

28.³ Speciālās atļaujas (licences) darbības laikā kapitālsabiedrībai ir pienākums reizi gadā – līdz nākamā gada 1. martam – iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā informāciju par kriminālo un administratīvo sodāmību attiecībā uz padomes vai valdes locekli, prokūristu vai atbildīgo personu, kas ir ārvalstnieks.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 59. punktu)

(Nodaļa svītrota ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

29. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

30. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

31. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

32. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

33. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

34. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

35. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

36. (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

37. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot uzraudzību vai pamatojoties uz citu valsts iestāžu iesniegto informāciju, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

38. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja:

38.1. kapitālsabiedrība, tās padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklis, prokūrists vai atbildīgā persona neatbilst šo noteikumu 8., 9. un 10. punktā minētajām prasībām;

38.2. kapitālsabiedrība nesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā pieprasītos dokumentus un informāciju kapitālsabiedrības pārbaudes veikšanai vai nesadarbojas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai novērstu pārkāpumus patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

38.3. kapitālsabiedrība nav izpildījusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai vai nepilda normatīvajos aktos noteikto rakstveida apņemšanos noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu;

38.4. kapitālsabiedrība noteiktajos termiņos nav sniegusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram šo noteikumu 27.punktā minēto informāciju;

38.5. kapitālsabiedrībai nokavēto nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu summa ir lielāka par 1425 euro un to samaksas kavējums pārsniedz vienu mēnesi pēc maksājuma termiņa beigām. Šādā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību līdz brīdim, kad tam ir sniegta informācija par pilnīgu parāda samaksu;

38.6. kapitālsabiedrība sistemātiski neievēro kapitālsabiedrībā noteikto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas, patērētāju sūdzību izskatīšanas un patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas kārtību;

38.7. kapitālsabiedrības darbība patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā neatbilst patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

38.8. Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā ir informācija par speciālās atļaujas (licences) darbības laikā kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļa, prokūrista vai atbildīgās personas pieļautiem pārkāpumiem komercdarbības, patērētāju tiesību aizsardzības vai fizisko personu datu aizsardzības jomā;

38.9. kapitālsabiedrība nav samaksājusi ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību šajos noteikumos noteiktajā termiņā un apmērā.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1098; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18; MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

39. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu par to rakstiski informē kapitālsabiedrību, norādot darbības apturēšanas pamatojumu.

40. Ja kapitālsabiedrība novērsusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumā par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu konstatētos pārkāpumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) darbības atjaunošanu 10 darbdienu laikā no dienas, kad kapitālsabiedrība vai cita iestāde ir sniegusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram visu nepieciešamo informāciju, kas pierāda pārkāpuma novēršanu. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija vai informācijas pārbaude, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz vienam mēnesim.

41. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apturētas speciālās atļaujas (licences) atjaunošanu to rakstiski paziņo kapitālsabiedrībai.

42. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, ja:

42.1. kapitālsabiedrība sešu mēnešu laikā pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu nav uzsākusi pakalpojumu sniegšanu vai pārtraukusi komercdarbību uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem;

42.2. kapitālsabiedrība iesniegusi iesniegumu (5.pielikums) ar lūgumu anulēt speciālo atļauju (licenci);

42.3. kapitālsabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

42.4. ir pieņemts tiesas nolēmums vai Uzņēmumu reģistrā iekļauta informācija par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

42.5. speciālās atļaujas (licences) darbība apturēta uz laiku saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu un kapitālsabiedrība noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus, kuru dēļ speciālās atļaujas (licences) darbība apturēta.

43. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, ja:

43.1. ir konstatēti būtiski komercdarbību, nodokļu jomu, patērētāju tiesību aizsardzību vai fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi;

43.2. Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā ir informācija par kapitālsabiedrībai, tās padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklim, prokūristam vai atbildīgajai personai speciālās atļaujas (licences) darbības laikā piemērotiem administratīvajiem sodiem par administratīviem pārkāpumiem komercdarbības, nodokļu, patērētāju tiesību aizsardzības vai fizisko personu datu aizsardzības jomā;

43.3. kapitālsabiedrība Patērētāju tiesību aizsardzības centram sniegusi nepatiesu informāciju.

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 495; sk. 59. punktu)

44. Kapitālsabiedrība, kurai izsniegtā speciālā atļauja (licence) ir anulēta vai kurai apturēta speciālās atļaujas (licences) darbība, nedrīkst:

44.1. slēgt jaunus kreditēšanas līgumus ar patērētājiem;

44.2. izdarīt izmaiņas speciālās atļaujas (licences) darbības laikā noslēgtajos līgumos, ja izmaiņas ir patērētājam nelabvēlīgākas salīdzinājumā ar līgumā izdarāmo izmaiņu piedāvāšanas brīdī pastāvošajiem tirgus nosacījumiem, vai slēgt pārjaunojuma līgumus, izņemot gadījumus, ja netiek izsniegts jauns aizdevums un tiek veikta esošu saistību restrukturizācija.

45. Speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšana vai anulēšana neskar speciālās atļaujas (licences) darbības laikā noslēgto līgumu saistību izpildi.

46. Patērētājs, kas noslēdzis patērētāja kreditēšanas līgumu ar kapitālsabiedrību, kurai izsniegtā speciālā atļauja (licence) tikusi anulēta pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas, ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no kreditēšanas līguma, rakstiski informējot kapitālsabiedrību. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība nedrīkst prasīt, lai patērētājs maksātu līgumsodu vai atlīdzinātu zaudējumus sakarā ar patērētāja kreditēšanas līguma atcelšanu.

47. Ja patērētājs izmanto šo noteikumu 46.punktā noteiktās tiesības vienpusēji atkāpties no kreditēšanas līguma, patērētāja pienākums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par atkāpšanos no kreditēšanas līguma, atmaksāt kredīta devējam saņemto kredīta summu un procentus, kas uzkrāti par kredīta izmantošanu no kredīta saņemšanas dienas līdz dienai, kad tas atmaksāts. Procentus aprēķina, pamatojoties uz kreditēšanas līgumā noteikto aizdevuma procentu likmi.

48. Kapitālsabiedrība, kurai anulēta speciālā atļauja (licence), iesniegumu jaunas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai drīkst iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc dienas, kad tika pieņemts lēmums par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, izņemot gadījumu, ja speciālā atļauja (licence) anulēta pēc kapitālsabiedrības lūguma atbilstoši šo noteikumu 42.2.apakšpunktam. Ja speciālā atļauja (licence) tiek anulēta, kapitālsabiedrībai samaksātā valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību netiek atmaksāta.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

49. Valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir 250 000 euro.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1098; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 471)

50. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 euro.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 18 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 471)

51. Valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kapitālsabiedrība maksā pirms šo noteikumu 12. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 18 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

51.¹ Ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību kapitālsabiedrība maksā:

51.¹ 1. pirmo reizi – līdz dienai, kad no speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas dienas ir pagājis gads, proporcionāli dienu skaitam par periodu līdz attiecīgā kalendāra gada beigām. Ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību nemaksā par pirmo kalendāra gadu no dienas, kad izsniegta speciālā atļauja (licence);

51.¹ 2. par katru nākamo kalendāra gadu – līdz kārtējā gada 1. decembrim.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 18 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

52. Valsts nodevu kapitālsabiedrība maksā ar kredītiestādes vai tādas iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus, norādot maksājuma mērķi – valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 18, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

53. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

54. Ja speciālās atļaujas (licences) izsniegšana tiek atteikta vai līdz Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma pieņemšanas brīdim kapitālsabiedrība atsauc iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas atteikumu vai sniegto informāciju par speciālās atļaujas (licences) atsaukšanu, atmaksā kapitālsabiedrībai samaksāto valsts nodevu 70 procentu apmērā saskaņā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto kārtību.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 59. punktu)

55. Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 21.pantā, kas paredz prasības attiecībā uz minimālo apmaksājamo pamatkapitāla lielumu kapitālsabiedrībām, kura sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumus.

56. Šo noteikumu 28.punktu piemēro ar 2013.gada 1.janvāri.

57. (Svītrots ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.455)

58. Speciālā atļauja (licence), kas izsniegta vai pārreģistrēta līdz 2015. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) norādītā termiņa beigām, ja vien netiek pieņemts lēmums par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu vai darbības apturēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms speciālajā atļaujā (licencē) norādītā derīguma termiņa beigām kapitālsabiedrība iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā iesniegumu brīvā formā par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz nenoteiktu laiku. Šādā gadījumā valsts nodeva nav jāmaksā. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 12. punktā minētās ziņas un dokumentus, ja tajos norādītā informācija ir mainījusies vai beidzies dokumenta derīguma termiņš un šī informācija nav paziņota Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu. Līdz spēkā esošās licences derīguma termiņa beigām kapitālsabiedrība samaksā valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību proporcionāli dienu skaitam par periodu no speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām līdz attiecīgā kalendāra gada beigām.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 18 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

59. Grozījumus šo noteikumu 7.¹ punktā, 8.6. apakšpunktā, 9.3., 9.4., 9.5., 9.5.2., 9.6. apakšpunktā, 10. punktā, 11.1., 11.5., 11.6., 11.7., 11.8. apakšpunktā, 11.¹ punktā, 12.1., 12.6., 12.7., 12.8., 12.9., 13.2., 13.3., 17.1. apakšpunktā, 27., 28.², 28.³ punktā, 38.1., 38.8., 43.1., 43.2. apakšpunktā, 54. punktā un 1. pielikuma 4.¹ punktā, 8.4. apakšpunktā un 10. punktā attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuras speciālo atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, piemēro ar 2020. gada 1. janvāri.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

60. Šo noteikumu 28.² punktā minēto informāciju iesniedz par periodu no 2020. gada 1. janvāra.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 495 redakcijā)