Koncepcija par nepieciešamajām darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu noteiktajai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanai (turpmāk – koncepcija) ir izstrādāta, lai noteiktu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (turpmāk – PS operators) nodalīšanas modeli. Šis modelis saskaņā ar 2009.gada 13.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk – direktīva 2009/72/EK), kuras mērķis ir tālāka elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadi, līdz 2011.gada 3.martam jāpārņem Latvijas nacionālajā likumdošanā.

Koncepcijas mērķis ir izvēlēties un ieviest direktīvai 2009/72/EK atbilstošu, darbotiesspējīgu PS operatora īpašumtiesību nodalīšanas modeli.

I. Direktīvā 2009/72/EK izvirzītās prasības

Atbilstoši direktīvas 2009/72/EK prasībām PS operatora īpašumtiesību atsaistīšanu ir iespējams veikt vienā no trijiem veidiem:

1) veikt pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu – nodalīt PS operatora un pārvades sistēmas aktīvus no "Latvenergo" koncerna;

2) iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru – nodalīt PS operatoru no "Latvenergo" koncerna, pārvades sistēmas aktīvus saglabājot "Latvenergo" koncerna ietvaros;

3) nodrošināt PS operatora neatkarības prasību izpildi, izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru un nodalot PS operatora un pārvades sistēmas aktīvus "Latvenergo" meitas sabiedrībā.

1.modelis – pilnīga īpašumtiesību nodalīšana

Priekšrocības:

1) visefektīvāk sasniedzams direktīvā 2009/72/EK izvirzītais mērķis – nodrošināt neatkarīga PS operatora izveidošanu;

2) nav ietekmes uz valsts budžetu;

3) pēc modeļa ieviešanas nav sagaidāms būtisks administratīvo izmaksu pieaugums.

Trūkumi:

1) nepieciešams izdarīt grozījumus Enerģētikas likuma 20.¹ pantā;

2) ievērojami palielināsies "Latvenergo" aizņēmumu izmaksas;

3) radīsies papildu nepieciešamība prasīt elektroapgādes tarifu pārskatīšanu;

4) netiks nodrošināta PS operatora darbības nepārtrauktība, jo operatoram būs jāslēdz jauni līgumi, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – regulators) – no jauna jāapstiprina sistēmas pakalpojumu tarifi.

Izmaiņas tiesību aktos, kas nepieciešamas, ieviešot 1.modeli

1. Grozījumi Enerģētikas likumā

Ja tiek izraudzīts modelis, kas paredz pilnīgu PS operatora īpašumtiesību nodalīšanu, nepieciešams veikt grozījumus Enerģētikas likuma 20.¹ pantā, to precizējot attiecībā uz akciju sabiedrības "Latvenergo" un tās reorganizācijas rezultātā no jauna izveidoto kapitālsabiedrību statusu un pārvades tīklu īpašumtiesībām.

2. Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem":

1) par regulatora juridisku un funkcionālu neatkarību no citām publiskām vai privātām struktūrām atbilstoši direktīvas 2009/72/EK prasībām;

2) par regulatora tiesībām izdot ārējus tiesību aktus;

3) par atsevišķu ikgadēju budžeta piešķīrumu nodrošināšanu regulatoram un tā iespēju neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu, par atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu nodrošināšanu, lai regulators veiktu savus pienākumus.

3. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Jānosaka regulatora kompetence PS operatora sertificēšanā atbilstoši direktīvas 2009/72/EK prasībām.

2.modelis – neatkarīga sistēmas operatora iecelšana

Priekšrocības:

1) nav ietekmes uz valsts budžetu;

2) salīdzinājumā ar 1. un 3.modeli mazāka ietekme uz "Latvenergo" aizņēmumu portfeli;

3) kontrolējams izmaksu pieaugums, kas būtiski neietekmē elektroenerģijas gala tarifus;

4) tiek nodrošināta PS operatora darbības nepārtrauktība, jo PS operatoram nav jāslēdz jauni līgumi un no jauna jāapstiprina sistēmas pakalpojumu tarifi.

Trūkumi:

1) PS operators nav pārvades sistēmas īpašnieks;

2) jāizveido jauns PS operators (salīdzinoši pieaugot nodarbināto skaitam) un jāieceļ jauna valde.

Izmaiņas tiesību aktos, kas nepieciešamas, ieviešot 2.modeli

1. Grozījumi Enerģētikas likumā

Nepieciešams veikt grozījumus Enerģētikas likuma 20.¹ pantā, to precizējot un attiecinot tajā noteiktos ierobežojumus arī uz jaunizveidojamām kapitālsabiedrībām.

2. Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem":

1) par regulatora juridisku un funkcionālu neatkarību no citām publiskajām vai privātajām struktūrām atbilstoši direktīvas 2009/72/EK prasībām;

2) par regulatora tiesībām izdot ārējus tiesību aktus;

3) par atsevišķu ikgadēju budžeta piešķīrumu nodrošināšanu regulatoram  un  tā iespēju neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu, par  atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu nodrošināšanu, lai regulators veiktu savus pienākumus;

4) par direktīvā 2009/72/EK noteiktajām regulatora funkcijām tīklu aktīvu īpašnieka uzraudzībā.

3. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Ja tiek ieviests neatkarīga sistēmas operatora modelis, jānosaka pārvades sistēmas īpašnieka (atsevišķi nodalīts komersants vertikāli integrētā uzņēmumā) statuss un regulatora kompetence (uzraudzība) attiecībā uz šo komersantu, kas pēc būtības nav regulējams komersants, kā arī jāievieš direktīvas 2009/72/EK 14.pantā minētās prasības attiecībā uz pārvades sistēmas īpašnieka neatkarības nodrošināšanu. Papildus jāparedz vairāki regulatora pienākumi gan attiecībā uz PS operatora sertificēšanu, gan citas funkcijas, ko paredz direktīva 2009/72/EK:

1) pārraudzīt, kā pārvades sistēmas īpašnieks un PS operators pilda tiem noteiktos pienākumus;

2) pārraudzīt sadarbību starp PS operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku, apstiprināt līgumus un darboties kā domstarpību izšķiršanas iestādei starp PS operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku;

3) apstiprināt ieguldījumu plānus un tīkla attīstības daudzgadu plānu, ko katru gadu iesniedz PS operators;

4) nodrošināt, ka PS operatora tīkla tarifi ietver atlīdzību tīkla īpašniekam vai īpašniekiem;

5) veikt pārbaudes pārvades sistēmas īpašnieka un PS operatora telpās;

6) pārraudzīt, kā tiek izmantotas iekasētās pārslodzes maksas.

3.modelis – neatkarīga pārvades operatora norīkošana

Priekšrocības:

1) nav ietekmes uz valsts budžetu;

2) jāveic relatīvi nelielas izmaiņas tiesiskajā regulējumā;

3) tiek nodrošināta PS operatora darbības nepārtrauktība, jo PS opera­toram nav jāslēdz jauni līgumi un no jauna jāapstiprina sistēmas pakalpojumu tarifi.

Trūkumi:

1) ievērojami palielinās "Latvenergo" aizņēmumu izmaksas;

2) ievērojami palielinās administratīvās izmaksas;

3) pieaug elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem;

4) tiek birokrātiski apgrūtināta PS operatora ikdienas operatīvā darbība un lēmumu pieņemšana.

Izmaiņas tiesību aktos, kas nepieciešamas, ieviešot 3.modeli

1. Grozījumi Enerģētikas likumā

Nepieciešams veikt grozījumus Enerģētikas likuma 20.¹ pantā, to precizējot un attiecinot tajā noteiktos ierobežojumus arī uz "Latvenergo" īpašumā esošām kapitālsabiedrībām.

2. Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem":

1) par regulatora juridisku un funkcionālu neatkarību no citām publiskajām vai privātajām struktūrām atbilstoši direktīvas 2009/72/EK prasībām;

2) par regulatora tiesībām izdot ārējus tiesību aktus;

3) par atsevišķu ikgadēju budžeta piešķīrumu nodrošināšanu regulatoram un tā iespēju neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu, par atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu nodrošināšanu, lai regulators veiktu savus pienākumus.

3. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Ja tiek ieviests neatkarīga pārvades operatora modelis, jānosaka regulatora kompetence gan attiecībā uz PS operatora sertificēšanu, gan citas funkcijas, ko paredz direktīva 2009/72/EK:

1) noteikt sankcijas par diskriminējošu rīcību līdz pat 10 % apjomā attiecīgi no vertikāli integrēta uzņēmuma vai neatkarīga pārvades operatora gada apgrozījuma par labu vertikāli integrētam uzņēmumam;

2) pārraudzīt saziņu starp neatkarīgo pārvades operatoru un vertikāli integrētu uzņēmumu, nodrošinot neatkarīgā pārvades operatora saistību izpildi;

3) darboties kā domstarpību izšķiršanas iestādei starp vertikāli integrētu uzņēmumu un neatkarīgo pārvades operatoru attiecībā uz sūdzībām;

4) pārraudzīt komerciālās un finansiālās attiecības, tostarp aizdevumus, starp vertikāli integrētu uzņēmumu un neatkarīgo pārvades operatoru;

5) apstiprināt visus tirdzniecības un finansiālos nolīgumus starp vertikāli integrētu uzņēmumu un neatkarīgu pārvades operatoru, ja vien tie atbilst tirgus noteikumiem;

6) lūgt vertikāli integrētu uzņēmumu sniegt pamatojumu attiecībā uz jebkuru piedāvāto lēmumu par ieguldījumu plāniem vai atsevišķiem ieguldījumiem, jo īpaši pierādījumus tam, ka nav notikusi nekāda diskriminējoša rīcība par labu vertikāli integrētam uzņēmumam;

7) veikt pārbaudes, tostarp iepriekš nepaziņotas, vertikāli integrēta uzņēmuma un neatkarīga pārvades operatora telpās;  

8) ja neatkarīgais pārvades operators nepārtraukti pārkāpj direktīvās noteiktos pienākumus – jo īpaši attiecībā uz atkārtotu diskriminējošu rīcību par labu vertikāli integrētam uzņēmumam – piešķirt visus vai konkrētus neatkarīga pārvades operatora pienākumus neatkarīgam sistēmas operatoram.

Īstenojot jebkuru modeli, kopējais koncerna aizņēmumu apjoms netiks palielināts, ierobežojums attiecībā uz parāda apkalpošanas seguma attiecības rādītāju tiks ievērots, kapitāla attiecības rādītājs tiks izpildīts un ierobežojums attiecībā uz aizņēmumiem attiecībā pret peļņu pirms nolietojuma tiks ievērots.

II. Latvijai optimālākais modelis un tā ieviešanas iespējas

Izvēloties Latvijai optimālo darbības modeli un plānojot šā modeļa izveidi, izvērtējami šādi kritēriji:

1) pārvades sistēmas operatora funkciju nepārtrauktība;

2) Enerģētikas likuma 20.¹ panta prasību ievērošana par pārvades aktīvu saglabāšanu "Latvenergo" koncernā un aizliegums atsavināt "Latvenergo" kapitāla daļas;

3) pēc iespējas mazāka negatīva finanšu ietekme uz "Latvenergo" koncernu, valsts budžetu un tarifiem.

Izmantojot minētos kritērijus, secināms, ka Latvijai vispiemērotākais risinājums ir neatkarīga sistēmas operatora izveidošana (2.modelis). Tas nodrošina PS operatora funkciju un pārvades pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, jo elektroenerģijas pārvades tīkli paliks tādas kapitālsabiedrības īpašumā, kuras visas kapitāla daļas ir akciju sabiedrības "Latvenergo" īpašums. Šis risinājums mazāk ietekmēs esošo "Latvenergo" kredītportfeli un turpmāko aizņemšanās iespēju, nekā 1. un 3.modelis, bet administratīvo izmaksu pieaugums ir kontrolējams un saprātīgs, līdz ar to tas būtiski neietekmēs pārvades pakalpojumu tarifus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumiem Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums"  Ekonomikas ministrija  vienlaikus izstrādā un īsteno enerģētikas politiku un ir valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā "Latvenergo". Šāda situācija rada interešu sadursmi starp enerģētikas politiku un atsevišķa uzņēmuma interesēm, kas pēc būtības ir līdzīga situācijai starp PS operatoru, tirgotāju un ražotāju vertikāli integrētā energoapgādes komersantā un kuru novērst ir direktīvas 2009/72/EK mērķis.  

Veicot PS operatora īpašumtiesību nodalīšanu, nepieciešams izvērtēt akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas nodošanu citai ministrijai. Ekonomikas ministrija sagatavos ziņojumu Ministru kabinetam par nepieciešamību veikt akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts akciju daļu turētāja maiņu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Ministru kabinets varēs lemt par akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētāja maiņu.

Lai izpildītu direktīvas 2009/72/EK prasības un izveidotu neatkarīga sistēmas operatora modeli, nepieciešams veikt izmaiņas "Latvenergo" koncerna pašreizējā struktūrā. Pirmkārt, nepieciešams izveidot jaunu akciju sabiedrības "Latvenergo" meitas sabiedrību, kas kļūtu par tīklu aktīvu īpašnieci un pārvaldītāju, otrkārt, nepieciešams atsavināt "Latvenergo" piederošo PS operatoru akciju sabiedrību "Augstsprieguma tīkls" par labu Ekonomikas ministrijai (to ar lēmumu noteiks Ministru kabinets), lai panāktu, ka akciju sabiedrības "Latvenergo" un akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētājs atbilstoši direktīvai 2009/72/EK nav viena un tā pati persona. Ekonomikas ministrija ierosina akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu samaksu veikt no līdzekļiem, kas iegūti no "Latvenergo" koncerna maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu, t.i., dividendēs izmaksātās peļņas daļas. "Latvenergo" 2009.gada neauditētā peļņa ir aptuveni 19,7 milj. latu, savukārt akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" provizoriskā kapitāla daļas vērtība to pārdošanas brīdī varētu būt aptuveni 50 tūkst. latu.

III. Nepieciešamie Ministru kabineta lēmumi

Lai īstenotu minētos pasākumus, Ministru kabinetam jāpieņem šādi lēmumi:

1) par atbalstu koncepcijā ietvertā 2.modeļa ieviešanai, paredzot izveidot neatkarīgu sistēmas operatoru;

2) par uzdevumu akciju sabiedrībai "Latvenergo" dibināt jaunu meitas sabiedrību, kas pildīs tīklu aktīvu īpašnieka funkcijas, nodrošinot, ka šai sabiedrībai tiek nodota tās darbībai nepieciešamā akciju sabiedrības "Latvenergo" un akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" manta;

3) par uzdevumu Ekonomikas ministrijai, saskaņojot ar regulatoru, sagatavot visus nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai varētu īstenot koncepcijā ietverto 2.modeli un ieviest direktīvā 2009/72/EK noteiktos principus attiecībā uz regulējošās iestādes neatkarīgo statusu un rīcībspēju;

4) par uzdevumu Ekonomikas ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par nepieciešamību veikt akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētāja maiņu;

5) par uzdevumu akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētājam pirkt akciju sabiedrībai "Latvenergo" piederošās akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļas tā, lai akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" no 2012.gada 3.marta turpinātu darboties kā neatkarīgs sistēmas operators.

2015.gadā, izvērtējot izvēlētā PS operatora īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstību un "Latvenergo" koncerna finanšu situāciju, Ekonomikas ministrijai izskatīt iespēju ieviest 1.modeli, veicot pilnīgu PS operatora īpašumtiesību nodalīšanu.