Ministru kabineta rīkojums Nr.719

Rīgā 2010.gada 8.decembrī (prot. Nr.71 26.§)

Par koncepciju "Par 2010.gadā veikto plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem"

1. Atbalstīt koncepcijas "Par 2010.gadā veikto plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem" (turpmāk - koncepcija) II nodaļā ietverto risinājuma variantu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamību likumprojektā par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli iekļaut normu, kas pašvaldībām dod tiesības savā administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju gadījumos, ja ir apdraudēta iedzīvotāju drošība vai katastrofu sekas var apdraudēt iedzīvotājus, kā arī noteikt tiesisko regulējumu, kādā veic piespiedu evakuāciju ārkārtējās situācijās.

4. Vides ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvērtēt ūdens apsaimniekošanas normatīvo regulējumu un izstrādāt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu gadījumus un prasības ūdensobjekta hidroloģiskā režīma regulēšanai, izmantojot hidrotehnisko būvi, kuru tās īpašnieks (valdītājs) neizmanto saimnieciskajā darbībā.

5. Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izstrādāt tehnisko risinājumu kūdras kaisīšanai no helihoptera.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

 

(Ministru kabineta
2010.gada 8.decembra
rīkojums Nr.719)

Koncepcija "Par 2010.gadā veikto plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem"

I. Situācijas izklāsts

1. Plūdu riski un plūdu situācija 2010. gada pavasarī.

Latvijas klimatiskajos apstākļos visā tās teritorijā, izņemot Kurzemi, kuras rietumos lietus ietekme ir pārsvarā, pavasara pali saistībā ar sniega kušanu ir dabīga parādība, un, ja sniega kušanas ūdeņi paliek dabīgajās palienēs, plūdu apdraudējums nepastāv.

Laba teritoriālā plānošana neparedz palienēs tādu objektu būvniecību, kurus var apdraudēt plūdi, savukārt zālājiem un ganībām īslaicīga applūšana nāk tikai par labu. Latvijā ir ap 200 tūkstošiem hektāru regulāri applūstošu teritoriju, kas veido 3% no valsts teritorijas, tomēr tikai 68 vietās plūdu riski rada regulārus apdraudējumus iedzīvotājiem un infrastruktūrai.

2009./2010.g. ziemā Latvijas teritorijā izveidojās neierasti bieza sniega sega (biezākā pēdējo 80 gadu laikā), kuras kušana pavasara periodā izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos upēs un ledus sastrēgumus. Jāatzīmē, ka raksturīga bija arī teritoriju applūšana blakus nelielām upēm, kas iepriekšējos gados nebija sagādājušas problēmas iedzīvotājiem.

2. Veiktie preventīvie, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi.

Ņemot vērā situāciju, kas izveidojās ziemā - bieza un noturīga sniega sega, kā arī plūdu prognozes, tika veikti nopietni sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu visu institūciju saskaņotu darbību, veicot preventīvos un reaģēšanas pasākumus plūdu gadījumā.

 Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 6. pantu vada un koordinē civilās aizsardzības sistēmas darbību, ņemot vērā izveidojošos apstākļus, tika organizētas tikšanās ar plūdu apdraudēto pašvaldību amatpersonām, lai pārrunātu jautājumus par gatavību iespējamajiem plūdiem.

2009. gadā VUGD teritoriālās struktūrvienības no jauna izstrādāja (sakarā ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu) pašvaldību civilās aizsardzības plānus, kuros kā apdraudējums tika iekļauti arī plūdi, kā arī rīcība plūdu gadījumā, nosakot preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

Plūdu pārvarēšanai institūcijas civilās aizsardzības sistēmas ietvaros veica šādus pasākumus:

- Krīzes vadības padomes sēdes organizēšana 2010. gada 08. martā, lai skatītu jautājumus par valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem;

- Valmieras pilsētas, Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku, Rūjienas, Mazsalacas un Naukšēnu novadu apvienotās, Limbažu novada, Valkas novada, Strenču novada, Smiltenes novada, Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu apvienotās, Gulbenes novada, Lubānas novada, Jēkabpils pilsētas, Pļaviņu novada, Rēzeknes pilsētas, Krāslavas novada, Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu apvienotās, Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu apvienotās, Jūrmalas pilsētas, Ādažu novada, Carnikavas novada, Liepājas pilsētas, Liepājas apvienoto novadu, Ventspils novada, Kuldīgas un Skrundas novadu apvienotās, Līvānu novada, Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes novadu apvienotās, Rēzeknes novada, Bauskas novada, Rundāles novada, Rīgas pilsētas Pārdaugavas izpilddirekcijas un Ziemeļu izpilddirekcijas civilās aizsardzības komisiju sasaukšana, lai izskatītu jautājumus par rīcību plūdu gadījumā;

- novērošanas posteņu norīkošana un informācijas apkopošana par ledus apstākļiem;

- ledus spridzināšanas un ledus laušanas ar ledlauzi darbu veikšana;

- dzīvojamo māju un iedzīvotāju skaita precizēšana plūdu apdraudētajās teritorijās;

- transporta apzināšana evakuācijas nodrošināšanai;

- evakuēto iedzīvotāju, kuriem nav iespējas pašiem nodrošināt savu izmitināšanu, izvietošanas vietas noteikšana;

- iedzīvotāju un mājdzīvnieku evakuācija;

- īpašuma apsardzes nodrošināšana;

- iedzīvotāju, kas palikuši plūdu skartajā teritorijā un atteikušies evakuēties, apgāde ar pārtiku;

Lai izpildītu Ministru kabineta 2010.gada 30.marta sēdes protokola Nr.16 53.§ 2.punktu un iegūtu pārskatu par 2010.gada notikušiem plūdiem, VUGD nosūtīja visiem iesaistītiem dienestiem un institūcijām aptaujas anketas par 2010.gada pavasara plūdiem. Kopumā tika izsūtītas 149. aptaujas anketas, no kurām VUGD saņēma 80. aptaujas anketas.

VUGD izvērtēja un apkopoja aptaujas anketas, ieguva šādu informāciju un datus:

2.1. Iesaistīto cilvēku resursu un to nostrādāto stundu skaits

Kopumā 2010.gada plūdu preventīvajos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos tika iesaistīts 2303 cilvēki, nostrādāto kopējo stundu skaits - 27 829 cilvēku stundas.

 

2.2. Iesaistīto tehnisko resursu vienības

 

Plūdu preventīvajos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos tika izmantoti transportlīdzekļi, laivas, VUGD autocisternas un speciālā tehnika, Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) smagā tehnika un helihopteri. Bez tam NBS plūdu preventīvajos pasākumos spridzināšanas darbu veikšanai izmantoja:

- plastisko sprāgstvielu "m/46" (125g briketes) - 309 kg;

- detonējošās auklas "m/47" - 4873 m;

- elektrodetonatorus "ED - 8" - 14 gab;

- spridzināšanas komplektus "1/S" - 2 gab;

- tubulāros spridzināšanas lādiņus "VAGTRUMLNG" - 2 gab;

- mīnu lauka attīrītāja sekcijas "DKR - 4" - 15 gab;

- pagarinātos lādiņus "2" - 1 gab;

- uguns caurulītes "ZTP - 150" - 2 gab.

Iztērēto dažādu veidu sprāgstvielu daudzums 3009kg.

Kā arī tika piesaistīti ledlauži "Upe" un "Tirza" no SIA "Vižņi" un Rīgas brīvostas pārvaldes ledlauži upju ieteku ledus uzlaušanai.

2.3. Plūdos izglābto un evakuēto cilvēku skaits

Apkopojot datus tika noteikts, ka evakuētais cilvēks ir cilvēks, kuru organizēti izveda ārpus riska zonas, bet izglābtais cilvēks- cilvēks, kurš bez citu palīdzības (VUGD, NBS, pašvaldību un Valsts policijas pārstāvjiem) nevarēja izkļūt no riska zonas un nepieciešamības gadījumā tam sniegta pirmā palīdzība (palīdzību sniedz amatpersonas vai personas, kas nav NMPD darbinieki).

Latgales reģionā izglābti 9, evakuēti un izmitināti 7 cilvēki, Zemgales reģionā izglābti 31 un evakuēti 58 cilvēki, no kuriem izmitināja 46 cilvēkus, Kurzemes reģionā evakuēti un izmitināti 4 cilvēki, Rīgas reģionā izglābti 13 un evakuēti 35 cilvēki, no kuriem izmitināti 27 cilvēki.

2.4. Materiāltehniskais nodrošinājums.

2010.gada pavasara plūdi parādīja, ka ne visiem iesaistītajiem dienestiem un institūcijām ir pietiekošs materiāltehniskais nodrošinājums, lai veiktu pasākumus plūdu periodā.

Saskaņā ar anketās saņemto informāciju par materiāltehnisko nodrošinājumu:

- VUGD būtiski trūkst laivas, hidrokostīmu komplekti, laivu motori un glābšanas vestes;

- Valsts policijai nepieciešams laivas, hidrokostīmi, apgaismes ierīces un transportlīdzekļi;

- pašvaldībām - Piltenes novadam, Skrundas novadam, Krāslavas novadam, Alūksnes novadam, Bauskas novadam, Aizkraukles novadam, Jēkabpils pilsētai, Jēkabpils novadam, Jaunjelgavas novadam, Krustpils novadam, Salas novadam, Rundāles novadam, Ozolnieku novadam, Carnikavas novadam, Ogres novadam, Olaines novadam, Salaspils novadam, Krāslavas novadam, Rēzeknes novadam un Rēzeknes pilsētai nepieciešamas laivas, sūkņi, glābšanas dēļi, hidrokostīmi, traktori un piekabes;

- pašvaldībām - Līvanu novadam, Daugavpils pilsētai, Jūrmalas pilsētai, Saulkrastu novadam, Rīgas pilsētai, Garkalnes novadam, Ādažu novadam, Dobeles novadam, Jelgavas pilsētai, Jelgavas novadam, Gulbenes novadam, Limbažu novadam, Salacgrīvas novadam, Strenču novadam, Valkas novadam, Valmieras pilsētai, Madonas novadam, Nīcas novadam, Liepājas novadam un Kuldīgas novadam materiāltehniskais nodrošinājumus ir pietiekošs,

- Valsts robežsardzes, NBS, A/S "Latvijas gāze", A/S "Latvenergo", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekošs.

Izvērtējot iespējamo tehnisko resursu iesaistīšanu turpmāko plūdu preventīvajos pasākumos var secināt, ka ļoti mazas iespējas ir piesaistīt tehniskos resursus upēs ar zemu ūdens līmeni. Nepieciešamākie preventīvie pasākumi ir ledus laušana, upju grīvu padziļināšana un izveidojušos ledus sastrēgumu un koku sanesumu likvidēšana.

Pēc plūdiem tika apzināta arī informācija par papildus tehniskajiem resursiem, kurus būtu iespējams izmantot pretplūdu pasākumu veikšanai nākotnē. Viens no tiem ir SIA "BGS" piederošs amfībijas veida ekskavators "Watermaster Classic II", kas spētu veikt ledus laušanu un upju grīvas padziļināšanu un ir vienīgais pieejamais Latvijā.

Šā gada 24.maijā VUGD amatpersonas iepazinās šo amfībijas veida ekskavatoru un pārrunāja ar uzņēmuma vadību par turpmākām iespējām izmantot to preventīvajos pasākumos plūdu gadījumā. Ekskavatora nomas aptuvenās izmaksas ir 100 Ls/h. Jauna ekskavatora iegādes izmaksas aptuveni ir 340 000 eiro.

2.5. Pašvaldībām radītie zaudējumi 2010.gada pavasaru plūdos

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saņemtās informācijas no pašvaldībām par finansējuma piešķiršanu par 2010.gada pavasara plūdiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem":

Informācija uz 2010.gada 28.jūliju.

Nr.p.k.	Pašvaldības nosaukums	Objekts	Pašvaldību zaudējumi (Ls)	Plānotais finansējums no valsts budžeta (Ls)	Pašvaldību līdz-finansējums (Ls)
1	Jēkabpils pilsētas dome	Jēkabpils pilsētas objekti (ielas, nogāze, aizsargdambis)	6 135	4 295	1 840
2	Jelgavas pilsētas dome	Jelgavas pilsētas objekti (Bērnu jaunatnes sporta skolas airēšanas bāze, caurtekas, ielas, pretplūdu pasākumi)	69 724	48 807	20 917
3	Rēzeknes pilsētas dome	Rēzeknes pilsētas objekts (iela)	5 067	3 549	1 518
4	Alūksnes novada pašvaldība	Alūksnes novada objekti (caurtekas, autoceļš)	10 047	7 033	3 014
5	Apes novada dome	Apes novada pašvaldības objekti (ceļi)	1 380	966	414
6	Auces novada dome	Auces novada pašvaldības objekts (ceļš)	2 215	1 550	665
7	Ādažu novada dome	Ādažu novada pašvaldības objekti (aizsargdambis, caurtekas, ielas tilts, pretplūdu darbu veikšana)	22 888	16 022	6 866
8	Balvu novada pašvaldība	Balvu novada pašvaldības objekti (ceļi, iela)	1 942	1 360	582
9	Carnikavas novada dome	Carnikavas novada pašvaldības objekti (sūkņu stacijas)	1 890	1 323	567
10	Ciblas novada pašvaldība	Ciblas novada pašvaldības objekts (ceļš)	2 032	1 422	610
11	Daugavpils novada dome	Daugavpils novada pašvaldības objekti (ceļi)	124 969	87 478	37 491
12	Dobeles novada pašvaldība	Dobeles novada pašvaldības objekts (gājēju tilts)	7 421	5 195	2 226
13	Garkalnes novada dome	Garkalnes novada pašvaldības objekti (ceļi, ielas)	20 952	14 666	6 286
14	Gulbenes novada dome	Gulbenes novada pašvaldības objekti (ceļi, ielas, caurtekas, tilti)	20 380	14 266	6 114
15	Ilūkstes novada pašvaldība	Ilūkstes novada pašvaldības objekti (ceļi)	177 605	124 323	53 282
16	Jēkabpils novada pašvaldība	Jēkabpils novada objekti (ceļi)	11 791	8 254	3 537
17	Jelgavas novada pašvaldība	Jelgavas novada pašvaldības objekti (autoceļi, tilti, ielas)	93 535	65 474	28 061
18	Kocēnu novada dome	Kocēnu novada pašvaldības objekti (laipas)	1 901	1 331	570
19	Krustpils novada pašvaldība	Krustpils novada pašvaldības objekti (ceļi)	54 006	37 804	16 202
20	Ķekavas novada pašvaldība	Ķekavas novada pašvaldības objekti (ceļi)	14 032	9 822	4 210
21	Līvānu novada dome	Līvānu novada pašvaldības objekti (ceļi, gājēju tilti)	34 766	24 335	10 431
22	Ludzas novada pašvaldība	Ludzas novada pašvaldības objekti (ceļi)	5 196	3 637	1 559
23	Olaines novada pašvaldība	Olaines novada pašvaldības objekti (autoceļi)	21 858	15 300	6 558
24	Pļaviņu novada dome	Pļaviņu novada pašvaldības objekti (ēkas, būves, aizsargdambis, lietus kanalizācijas kolektori, apkures katls, caurtekas)	41 597	18 465	23 132
25	Preiļu novada dome	Preiļu novada pašvaldības objekti (ceļi, tiltiņš)	13 870	9 709	4 161
26	Rēzeknes novada dome	Rēzeknes novada pašvaldības objekti (ceļi)	7 358	5 150	2 208
27	Rugāju novada dome	Rugāju novada pašvaldības objekti (autoceļi)	36 216	25 351	10 865
28	Salacgrīvas novada dome	Salacgrīvas novada pašvaldības objekti (iela, ceļi)	5 848	4 094	1 754
29	Salas novada pašvaldība	Salas novada pašvaldības objekti (ceļi, aizsargdambja nogāze)	29 403	20 582	8 821
30	Siguldas novada dome	Siguldas novada pašvaldības objekti (autoceļi)	25 577	17 904	7 673
31	Smiltenes novada dome	Smiltenes novada pašvaldības objekts (hidrotehniskā būve)	6 109	4 276	1 833
32	Strenču novada dome	Strenču novada pašvaldības objekti (estrāde, caurteka, iela)	14 791	10 354	4 437
33	Tērvetes novada dome	Tērvetes novada pašvaldības objekti (autoceļi)	8 381	5 867	2 514
34	Valkas novada dome	Valkas novada pašvaldības objekti (ceļš)	2 864	2 005	859
35	Ventspils novada pašvaldība	Ventspils novada pašvaldības objekti (upes krasts, tilta balsts, autoceļi)	23 002	16 101	6 901
36	Viļakas novada dome	Viļakas novada pašvaldības objekti (ielas, autoceļi)	46 633	32 643	13 990
		KOPĀ:	973 381	670 713	302 668

2.6. Institūciju savstarpējā sadarbība

Institūciju savstarpējā sadarbība tika iepriekš plānota un vairākas reizes notika starpinstitūciju sanāksmes, lai pārrunātu gatavību plūdiem. Anketās institūciju un dienesta sadarbība savstarpējā tiek vērtēta kā laba.

2.7. Institūciju un dienestu sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem

Apkopojot informāciju, ko iesnieguši plašsaziņas līdzekļi (Latvijas radio 1, ziņu aģentūra "LETA", laikraksts "Novaja gazeta", laikraksts "Bauskas dzīve", laikraksts "Auseklis" un laikraksts "Dzirkstele") par 2010.gada pavasaru plūdu periodu, var konstatēt, ka iesaistīto institūciju un dienestu sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem tiek vērtēta kā apmierinoša. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzsver, ka VUGD sniegtā informācija ir bijusi operatīva. Tai pašā laikā tiek atzīmēts, ka pašvaldības, pašvaldības policijas, Valsts policijas un NBS sniegtā informācija varēja būt operatīvāka un precīzāka.

Plašsaziņas līdzekļi plūdu periodā aptuveni 504 reizes publiskoja notikuma gaitu un sniedza būtisku informāciju sabiedrībai par esošo situāciju. Tiek norādīts, ka iesaistīto dienestu un institūciju viedokļi, sniedzot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, dažreiz ir bijuši atšķirīgi.

3. Vides ministrijas veiktie pasākumi plūdu risku samazināšanā.

Pirms 2010.gada pavasara paliem postošāko ietekmi uz vairākām pretplūdu aizsargbūvēm atstāja 2007.gada pali, kādēļ vairākas pašvaldības lūdza valdībai atbalstu šo būvju sakārtošanā. Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2007.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.11 1.§ "Jēkabpils aizsargvaļņa stāvoklis un rīcība iespējamo plūdu novēršanā" 2. punktam, 2007.gadā Vides ministrija sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja neatliekamo pasākumu sarakstu un veicamo darbu izmaksu tāmes. Ministru kabinets ar 2007.gada 25.jūlija rīkojumu Nr.452 "Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu īstermiņa pasākumiem plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, Jēkabpils rajona Salas pagastā un Aizkraukles rajona Pļaviņās" piešķīra 713048,53 latus pretplūdu pasākumu veikšanai minētajās pašvaldībās 2007.gadā.

Piešķirto līdzekļu ietvaros Jēkabpils pilsētā tika veikta Daugavas aizsargdambja rekonstrukcija, Jēkabpils rajona Salas pagastā par tika nobetonēta pārgāzne un nostiprināts Salas upes izskalotais krasts 100 m garumā, lai novērstu Gravānu ciema applūšanu, kā arī Ziemeļsusējas kreisais krasts 60 m garumā. Pļaviņu pilsētā tika rekonstruēts Daugavas aizsargdambis 750 m garā posmā 10-12 metru platumā starp Atvaru un Upes ielām, un ar akmens bērumu atjaunots Daugavas krasts 70 metru garumā.

Līdz ar to, 2007.gada vasarā un rudenī veikto pasākumu rezultātā tika novērsti avārijas draudi visās uzskaitītajās būvēs, kurās pašvaldības bija paredzējušas veikt neatliekamos avārijas remonta pasākumus, atjaunota šo būvju atbilstība to projektos paredzētajiem mērķiem - samazināt plūdu riskus Daugavas HES kaskādes otrās pakāpes būvēs, tādējādi nodrošinot pretplūdu gatavību un samazinot iespējamos riskus. Tomēr šie pasākumi aprobežojās tikai ar jau esošo hidrotehnisko būvju avārijas un neatliekamo remontu veikšanu, lai sagatavotos 2008.gada un nākamo gadu pavasaru paliem, bet vēl nenodrošināja pietiekamu pretplūdu drošību ilgtermiņā. Kopumā jāatzīst, ka būves pēc remonta izturēja gan 2009.gada, gan 2010.gada pavasara palus.

Plānošanas periodā līdz 2013.gadam darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma ietvaros Vides ministrija paredzējusi aktivitātes "Vides risku samazināšana" ietvaros 15 milj. EUR no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) vides risku novirzīšanai, tai skaitā 10mlj paredzēti Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšanai un 5 milj. hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai.

 Izmantojot ERAF līdzekļus 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros tiek īstenotas divas 3.4.1.5.aktivitātes "Vides risku samazināšana" apakšaktivitātes:

1. apakšaktivitāte "Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana" tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā 2 atlases kārtās. Pirmajā kārtā ir paredzēta aizsargdambju rekonstrukcija Pļaviņu un Jēkabpils pilsētās, kā arī Salas pagastā (novadā). Maksimālais ERAF līdzfinansējums, kas ir pieejams 1.kārtā, ir 3,28 milj. LVL. Projektus līdz 2009.gada 27.novembrim iesniedza Pļaviņu pilsētas pašvaldība (projektā paredzēta pilsētas aizsargdambja rekonstrukcija un pagarinājums kopumā 2,1 km garumā, kopējās izmaksas 681 542,91 LVL) un Jēkabpils pilsētas pašvaldība (projektā paredzēta aizsargdambju (kreisā un labā krasta) rekonstrukcija kopumā 5 km garumā, kopējās izmaksas 2 664 386,70 LVL). Lēmumi par abu iesniegto projektu apstiprināšanu ar nosacījumiem tika pieņemti 2010.gada 27.janvārī - nosacījumi izpildīti un uzsākta projektu īstenošana. Otrajā kārtā paredzēta dolomītu atsiju atbērtnes likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus Pļaviņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, lai palielinātu ūdens caurteci un veicinātu brīvāku ledus iešanu. Maksimālais ERAF finansējums, kas ir pieejams 2.kārtā, ir 3,75 milj. LVL. Noslēgts pakalpojumu līgums par tehnisko izpēti un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi dolomītu atsiju atbērtnes likvidēšanai Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā. Otro kārtu saskaņā ar MK noteikumiem par aktivitātes īstenošanu paredzēts izsludināt līdz 2011.gada 30.jūnijam."

2.apakšaktivitāte "Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu risku novēršanai un samazināšanai" tiek īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā 2 atlases kārtās. Katras kārtas ietvaros pieejams ERAF finansējums 1,757 milj. latu. Potenciālais projekta iesniedzējs var būt pašvaldības vai valsts institūcija, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem civilās aizsardzības jomā nodrošina pretplūdu pasākumus teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1C kritērijam. Pirmajā atlases kārtā apstiprināts Zemkopības ministrijas iesniegtais projekts par 3 Rīgas HES ūdenskrātuvei pieguļošo teritoriju sūkņu staciju "Tome", "Ikšķile-2" un "Spolītes" renovāciju. Kopējās projekta izmaksas ir 1 351 544,09 LVL. Otro kārtu saskaņā ar MK noteikumiem par aktivitātes īstenošanu paredzēts izsludināt līdz 2011.gada 1.martam."

 Ir noslēdzies konkurss ar nosaukumu "Informācijas sistēmas izstrāde par plūdu riskam pakļautajām teritorijām Daugavas upes baseinam Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda aktivitātes "Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana" ieviešanai". Pašlaik ne valsts nedz pašvaldību rīcībā nav ne nepieciešamo datu par applūšanas biežumu un applūšanas līmeņiem, ne applūšanas teritoriju kartes, pieejamie dati ir ļoti vispārīgi un plašās līdzenās teritorijās precīzāki līmeņi nav nosakāmi bez papildus izpētes darbiem. Šo datu trūkums neļauj pašvaldību teritoriju plānojumos precīzi noteikt aizsargjoslas ap virszemes ūdensobjektiem. Galvenais Projekta uzdevums ir iezīmēt plūdu riska kartes un sagatavot tādu informācijas sistēmu, lai tajā varētu viegli integrēt jaunākus un precīzākus datus, un lai tā būtu viegli uzturama un lietotājam draudzīga.

II. Risinājuma variants

1. Normatīvā regulējuma pilnveidošana:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīva 2007/60EK ,,Par plūdu risku novērtēšanu un pārvaldību" prasību ieviešana;

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīva 2007/60EK ,,Par plūdu risku novērtēšanu un pārvaldību'' uzdod visām dalībvalstīm līdz 2013.gada beigām veikt sākotnējo plūdu izvērtēšanu un sagatavot plūdu kartes, tomēr atstājot šo risku noteikšanu un kartēšanas mērogu pašu dalībvalstu pārziņā. Latvija plūdu direktīvu ir integrējusi Ūdens apsaimniekošanas likumā ar 2009.gada aprīlī veiktajiem likuma grozījumiem.

 Lai izpildītu direktīvas prasības attiecībā uz plūdu risku sākotnējo izvērtējumu, kā arī lai dotu iespējas apgūt šajā plānošanas periodā pieejamo finansējumu aktivitātē "Vides risku samazināšana" Vides ministrija izstrādāja un Ministru kabinets ar savu 2007.gada 20.decembra rīkojumu Nr.830 atbalstīja Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.-2015.gadam. Programmas izstrādē veikta plūdu risku novērtēšana un gala rezultātā sagatavotas plūdu risku pārskata kartes Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseiniem A3 formātā, kā arī sagatavots prioritāro plūdu riska vietu saraksts, kurās tālāk jāveic detalizēti izpētes vai pretplūdu aizsardzības pasākumi. Programma ietver pasākumu programmu apdraudējuma samazināšanai prioritārajos objektos, nepieciešamo papildus finansējumu šo pasākumu veikšanai un nosaka atbildīgās institūcijas. Programma tika saskaņota arī ar Latvijas Pašvaldību savienību un vēl programmas izstrādes laikā notika konsultācijas ar atsevišķām pašvaldībām, kuras izrādījušas interesi par viņu novados esošo plūdu apdraudēto teritoriju iekļaušanu Programmas sarakstā, lai turpmāk varētu pretendēt uz ES finansējumu vides risku samazināšanai. Diemžēl 2010.gada plūdu pieredze rāda, ka sakarā ar daudzu hidromelioratīvo būvju slikto stāvokli, atsevišķās vietās plūdu ietekme bija lielāka, nekā to varētu paredzēt pēc pieejamajiem aprēķinu modeļiem, kas balstās uz kartogrāfisko materiālu un ūdens līmeņa novērojumiem Valsts Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs'' piederošajās ūdens līmeņa monitoringa stacijās.

1.2. Hidrobūvju īpašnieku (valdītāju), kas neveic saimniecisko darbību, rīcība attiecībā uz hidrotehnisko būvju uzturēšanu un ūdens līmeņa regulēšanu;

Kopumā jāatzīst, ka arī precīzas atbildības noteikšanu un dažādu institūciju veiksmīgu savstarpējo sadarbību plūdu risku mazināšanā negatīvi ietekmē neskaidrais stāvoklis iekšējo publisko ūdeņu pārvaldībā, ko pierāda arī 2010.gada sākumā Ministru kabinetā skatītais jautājums ,,Par tiesisko regulējumu, kas saistīts ar valsts īpašumā esošajiem publiskajiem ūdeņiem'' attiecībā uz Daugavas posmu starp Vanšu tiltu un Rīgas HES ūdenskrātuvi. Lai gan daudzi šaurāki ūdens saimniecības jautājumi, kā iekšējie ūdensceļi un ostas, enerģētika, zvejas tiesības, vides aizsardzība u.c., jau tiek sekmīgi risināti sektoru griezumā, tomēr publisko ūdeņu apsaimniekošana, pašvaldībām nododot tos apsaimniekotājiem kopā ar hidrotehniskajām būvēm, kā arī privāto ūdeņu apsaimniekošana plūdu risku gadījumā, līdz šim rada virkni neskaidrību. Tomēr minētie jautājumi varētu prasīt vairāku normatīvo aktu grozījumus, kas būtu jārisina atsevišķi, jo nav samērojams uzdevums saistībā ar pasākumiem, kas paveicami, lai savlaicīgi uzsāktu gatavošanos iespējamajiem 2011.gada pavasara paliem.

Aktuālāki no plūdu risku samazināšanas viedokļa šķiet, ka šobrīd netiek pietiekami kontrolēta tādu hidrobūvju īpašnieku (valdītāju), kas neveic saimniecisko darbību, rīcība attiecībā uz hidrotehnisko būvju uzturēšanu un ūdens līmeņa regulēšanu, būtu nepieciešams stiprināt tiesisko regulējumu, attiecinot uz šiem īpašniekiem tādas paša prasības, kādas attiecībā uz mazo HES īpašniekiem jau ietvertas Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.736 ,,Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju''. Tomēr tādā gadījumā šādas atļaujas būtu jāizsniedz vairāk nekā tūkstoš regulējamu ezeru un zivju dīķu hidrobūvju īpašniekiem, pret ko minēto noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Pašvaldību savienība un paši būvju īpašnieki kategoriski iebilda. Jāizvērtē iespējas šādas hidrobūves klasificēt pēc spiediena augstuma, regulējamā ūdens tilpuma, vai kādiem citiem parametriem, lai samazinātu iespējamo slogu uzņēmējdarbībai saistībā ar šādu papildus prasību izvirzīšanu. Bez tam konstatēts, ka slēdzot līgumus par ūdensobjektu nomu vai to apsaimniekošanu valsts institūcijām un pašvaldībām nepieciešams stingri ievērot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus šo ūdensobjektu režīma un hidrobūvju darbības nodrošināšanā.

Lai risinātu minētos jautājumus, Vides ministrija ar 2010.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.122 ,,Par darba grupas izveidošanu'' ir izveidojusi starpministriju darba grupu, kurā bez Vides ministrijas un tās padotībā esošo institūciju pārstāvjiem iekļauti arī Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un nevalstisko organizāciju eksperti. Darba grupas uzdevumos ietilpst ne tikai sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1014 ,,Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība'', bet arī izvērtēt, vai spēkā esošais normatīvais regulējums ir pietiekams un atbilstošs tādos laika apstākļos, kas varētu atkārtoties līdzīgi, kā 2010.gada plūdu laikā.

1.3. Ārkārtējās situācijas izsludināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā un piespiedu evakuācijas veikšana;

Civilās aizsardzības likuma 3.panta 3.daļa nosaka, ka ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, var izsludināt ārkārtējo situāciju. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 10.panta 1.daļas 4.punkta ārkārtējo situāciju izsludināšana ir Ministru kabineta kompetence. Ņemot vērā minēto šobrīd pašvaldībām nav tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju savā administratīvajā teritorijā katastrofas gadījumā. Izvērtējot situāciju, ko radīja plūdi 2010.gada pavasarī un ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus, būtu lietderīgi gadījumos, kad katastrofas sekas nav pārsniegušas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, bet ir apdraudēta minētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju drošība, dot tiesības pašvaldībām izsludināt ārkārtējo situāciju.

2010.gada 22.martā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.161 "Par koncepciju par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā", kas uzdod Aizsardzības ministrijai izstrādāt un aizsardzības ministram līdz 2010.gada 01.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā likumprojektus par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli un par grozījumiem Civilās aizsardzības likumā.

Civilās aizsardzības likuma 11.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka iedzīvotājiem ir pienākums - katastrofas gadījumā rīkoties saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sniegto informāciju, kā arī operatīvo un avārijas dienestu amatpersonu norādījumiem notikuma vietā.

Neskatoties uz minēto un uz to, ka iedzīvotāju dzīvība un veselība ir apdraudēta, ir situācijas, kad tie tomēr atsakās evakuēties. Šobrīd normatīvajos aktos tiesiskā regulējuma par šādiem gadījumiem nav.

Būtu lietderīgi ieviest piespiedu evakuāciju gadījumos, kad katastrofas mēroga dēļ ir apdraudēta iedzīvotāju dzīvība un veselība un ir izsludināta ārkārtēja situācija.

1.4. Publisko ūdeņu apsaimniekošana.

Civillikuma 1104.pantā iekļauta prezumpcija, ka publiskie ūdeņi ir valsts īpašums. Ilgstošā Vides ministrijas praksē ir konstatētas problēmas ar tiesisko regulējumu par publisko ūdeņu izmantošanu jeb atbildīgo personu vai iestādi. Šīs problēmas būtība ir tāda, ka valsts, nosakot savas īpašuma tiesības uz publiskajiem ūdeņiem, nav nepārprotami noteikusi, kas atbild par publisko ūdeņu apsaimniekošanu. Turklāt atsevišķos gadījumos valsts ir sadalījusi apsaimniekošanas funkcijas, piemēram, nodalot zvejas nomas un ūdenstilpnes nomas tiesības, kas tikai palielina nenoteiktību.

III. Risinājuma variantu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

 Neietekmēs valsts un pašvaldību budžetus, jo jaunas struktūrvienības un amata vietas netiks veidotas.

IV. Priekšlikumi turpmākās rīcības plānojumam

4.1. Aizsardzības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamību iekļaut likumprojektā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" normu, kas pašvaldībām dod tiesības savā administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju gadījumos, ja ir apdraudēta iedzīvotāju drošība vai katastrofu sekas var apdraudēt iedzīvotājus, kā arī noteikt tiesisko regulējumu, kādā veic piespiedu evakuāciju ārkārtējo situāciju gadījumos. Atbildīgā ministrija: Aizsardzības ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju.

4.2. Vides ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju izvērtēt ūdens apsaimniekošanas normatīvo regulējumu un veikt grozījumus, lai noteiktu gadījumus un prasības ūdens objekta hidroloģiskā režīma regulēšanai, izmantojot hidrotehnisko būvi, kuras īpašnieks (valdītājs) neizmanto to saimnieciskās darbības veikšanai. Atbildīgā ministrija: Vides ministrija.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece