1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) antīkie šaujamieroči — šaujamieroči, kas izgatavoti līdz 1899.gadam;

2) aprite — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izgatavošana (ražošana), remonts, iegādāšanās, realizēšana, kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts, ievešana Latvijā vai izvešana no tās, minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana, apbalvošana ar tiem, to glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana un iznīcināšana;

3) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no magazīnas vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

4) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

5) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

6) dienesta šaujamieroči — valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, piederoši šaujamieroči, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

7) eksports — Latvijā ražotu vai no citām valstīm ievestu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izvešana no Latvijas realizēšanai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai citās valstīs;

8) elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu;

9) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;

10) gāzes baloniņš — speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība;

11) gāzes pistole (revolveris) — ierocis, kas konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņām, lai īslaicīgi iedarbotos uz cilvēka organismu;

12) glabāšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;

13) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

14) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

15) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

16) ieroča kopija — oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kas nav derīgs lietošanai un kam ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;

17) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama;

18) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

18¹) ieroča dezaktivēšana — šaujamieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai tā, ka visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas ir kļuvušas neatgriezeniski nelietojamas un nav noņemamas, aizvietojamas vai maināmas tā, ka tas ļautu šaujamieroci jebkādā veidā padarīt derīgu šaušanai, vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai;

19) imports — citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai citās valstīs ražotu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu ievešana Latvijā realizēšanai vietējā tirgū;

20) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;

21) izgatavošana — dažādu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu rūpnieciska, amatnieciska vai individuāla ražošana;

22) kalibrs — šaujamieroča stobra iekšējais diametrs, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

23) klasifikācija — ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iedalījums kategorijās atbilstoši to tehniskajiem parametriem un lietojumam;

24) kolekcija — ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēstures, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

25) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;

26) marķēšana — tādu īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča, tā būtiskajām sastāvdaļām un munīcijas, kas ļauj to atšķirt no citiem ieročiem, to sastāvdaļām un munīcijas;

27) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;

28) militārie šaujamieroči un speciālie līdzekļi — speciāli militārajām vajadzībām ražoti šaujamieroči un speciālie līdzekļi, kas paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai, kā arī šo ieroču un speciālo līdzekļu munīcija, sastāvdaļas un palīgierīces;

29) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

30) nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārnēsāšana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

31) pārsūtīšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

32) patrona — šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) munīcija (ar šāviņu vai bez tā), kurā vienā veselumā apvienots propelents (šaujampulveris), aizdedzināšanas ierīce (kapsele) un čaula (var nebūt);

33) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

34) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

35) realizēšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārdošana, maiņa, dāvināšana, pārreģistrēšana vai citāda nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

36) salūtpatrona — patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai;

37) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet nav ieroči;

38) šaujamierocis — pārnēsājams ierocis ar stobru vai bez tā, kurā, šaujampulverim sadegot, šāviņš saņem kinētisko enerģiju virzes kustībai gāzu spiediena rezultātā;

39) šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa — stobrs, tai skaitā kalibra maiņai paredzētie ieliekamie stobri un adapteri, aizslēgs, patronu nodalījums (patronu cilindrs, mehānismu kārba vai rāmis), kas ietverts šaujamieroču kategorijā;

40) šaujamieroča sastāvdaļa — jebkurš elements vai tā aizstājējs, kas ir speciāli konstruēts šaujamierocim un nepieciešams tā darbināšanai, ieskaitot stobru, rāmi, pastobri, mehānismu kārbu vai rāmi, patronu cilindru, sprūdu un aizslēgu, un jebkura ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai, kā arī liesmu slāpētājs;

41) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai izšauti no ieroča;

42) traumatiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kurš konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar samazinātu šaujampulvera vai cita propelenta daudzumu, kura patronas šāviņš ir izgatavots no tāda materiāla, kas samazina iespēju nodarīt cilvēka vai dzīvnieka dzīvībai bīstamus miesas bojājumus;

43) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav magazīnas vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

44) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kas izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un Latvijā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 02.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem un to sastāvdaļām, izņemot:

1) antīkos šaujamieročus un to atdarinājumus, ja no tiem nevar šaut ar patronu, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja;

2) ieroču kopijas;

3) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

4) zemūdens medību ieročus un to munīciju;

5) ar gāzes spiediena spēku darbināmus marķierus, kas izskatās kā šaujamieroči un šauj ar želatīna bumbām, kuras ir pildītas ar krāsvielu un trāpījuma vietā izšķīst, to iezīmējot (peintbola ieročus);

6) ar elektromotora, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināmus priekšmetus, kas izskatās kā šaujamieroči un paredzēti šaušanai ar plastmasas bumbiņām, kuru sākumenerģija nepārsniedz četrus džoulus.

(2) Par šaujamieroci uzskata arī priekšmetu, kas paredzēts vai var tikt pielāgots, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, ja tas izskatās kā šaujamierocis vai ir maskēts kā cits priekšmets un tā konstrukcija vai materiāls, no kura tas izgatavots, ļauj to pārveidot šāviņa raidīšanai šaujampulvera iedarbības rezultātā, izņemot priekšmetus, kas:

1) dezaktivēti;

2) paredzēti trauksmes radīšanai, signalizēšanai, dzīvības glābšanai, dzīvnieku kaušanai, zvejai ar harpūnu vai arī rūpnieciskām vai tehniskām vajadzībām, ja vien tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem.

(02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

5.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu klasifikācija atbilstoši to lietojumam

Ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) militārie šaujamieroči, munīcija un speciālie līdzekļi;

2) dienesta šaujamieroči, gāzes ieroči, pneimatiskie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

3) pašaizsardzības ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi;

4) medību ieroči un to munīcija;

5) sporta ieroči un to munīcija;

6) kolekciju ieroči un to munīcija.

6.pants. Ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija

(1) A kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) militārie ieroči un to munīcija;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodēm ar novirzītu smaguma centru, izņemot medību un sporta šaujamieroču munīciju.

(2) B kategorijas ieroči ir:

1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsula;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet magazīna ir noņemama vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un izskatās kā automātiskie šaujamieroči.

(3) C kategorijas ieroči ir:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 6.punktā minētos šaujamieročus;

2) viena šāviena garstobra—vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsula.

(4) D kategorijas šaujamieroči ir viena šāviena garstobra—gludstobra šaujamieroči.

(5) Pneimatisko ieroču kategorijā ietilpst lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un mazas enerģijas pneimatiskie ieroči.

7.pants. Pašaizsardzībai paredzētie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi

(1) Latvijā pašaizsardzībai atļauti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:

1) pašaizsardzībai klasificēti B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīcija, izņemot šādas kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

2) pašaizsardzībai klasificēti B, C un D kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieroči, ieskaitot traumatiskos šaujamieročus, un to patronas, kuru čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem;

3) pašaizsardzībai paredzētas pusautomātiskās, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes pistoles (revolveri) un to munīcija, ieskaitot tām paredzētās salūtpatronas;

4) pašaizsardzībai paredzēti gāzes baloniņi;

5) pašaizsardzībai paredzētas elektrošoka ierīces;

6) pašaizsardzībai paredzētas psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces agresīvu dzīvnieku aizbaidīšanai.

(2) Pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos atļauts izmantot šādas kairinošas vielas (lakrimatorus):

1) omega-hloracetofenols (fenacilhlorīds) CN (CAS 532-27-4);

2) O-hlorobenzilidenemalonitrils CS (CAS 2698-41-1);

3) Oleoresin Capsicum, Capsaicin OC (piparu gāze, ieskaitot Teren-1 un Skorpion 5003, bet izņemot Teren-4, Teren-6, PMKK+CS un Rezeda) (CAS 8023-77-6);

4) Capsaicin II PAVA (sintētiskā piparu gāze, Nonivamide) (CAS 2444-46-4).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

8.pants. Vispārīgie aizliegumi

Latvijā ir aizliegta:

1) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu;

2) neklasificētu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite;

3) nemarķētu šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī nemarķētas munīcijas, nemarķētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču un nemarķētu gāzes pistoļu (revolveru) aprite;

4) pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un pašizgatavotas munīcijas aprite, izņemot medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm;

5) tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu šaujamieroču vai šaujamieroču ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana un realizēšana;

6) tādu rotaļlietu izgatavošana un pārdošana, kuras pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas;

7) pašizgatavotu gāzes pistoļu (revolveru) un to munīcijas aprite, kā arī gāzes pistoļu (revolveru) pielāgošana (tai skaitā konstruktīvi paredzētu stobra ierobežotāju izskrūvēšana) vai citāda pārveidošana šaušanai ar šaujamieroču patronām un cita veida munīciju, kas nav paredzēta pašaizsardzības gāzes pistolēm (revolveriem);

8) šaujamieroču pārveidošana šaušanai ar gāzes pistoļu (revolveru) patronām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

9.pants. Aizliegumi fiziskajām un juridiskajām personām

(1) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, elektrošoka pistoles ar vadiem un elektrodiem;

2) iegādāties, glabāt un realizēt munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;

3) nēsāt tādus aukstos ieročus, kas īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem paredzētos aukstos ieročus — medībās, zvejā un makšķerēšanā —, sportistiem attiecīgajam sporta veidam paredzētos aukstos ieročus — sacensībās vai treniņos — un aukstos ieročus, ko izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādēs un citos oficiālos kultūras pasākumos;

4) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot, izmantot un realizēt jebkurus ieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidēm, šaujamieročus ar palielinātu magazīnas ietilpību, kā arī nēsāt, izmantot un pielietot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ar nomontētām laidēm.

(2¹) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt, pārvadāt, nēsāt, ievest Latvijā vai izvest no tās un realizēt dezaktivētus lielas enerģijas pneimatiskos ieročus bez Valsts policijas apliecinājuma, ka lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir dezaktivēts, bet dezaktivētus šaujamieročus — bez Komisijas 2015.gada 15.decembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (turpmāk — Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403) noteiktā dezaktivēšanas apliecinājuma.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot:

1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) A kategorijas ieročus, to munīciju un sastāvdaļas;

3) šaujamieročus, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) un liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus;

5) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

6) munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes pistoļu (revolveru) munīciju, kas satur gumijas skrotis, lodes vai citu cietu vielu šāviņus vai var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, lielāka par metru;

7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces;

8) šaujamieroču būtisko sastāvdaļu sagataves un šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, izņemot šaujamieroču maināmā stobra un aizslēga komplektu, šaujamieroču maināmo stobru, kalibra maiņai paredzēto ieliekamo stobru un adapteru (turpmāk — maināmie stobri) iegādi, realizēšanu, glabāšanu un izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 02.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

12.pants. Ieroča iegādāšanās atļauja

Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu. Atļauja dod tiesības:

1) iegādāties tajā norādītos šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju Latvijā no komersantiem, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) ieroču izgatavošanai vai tirdzniecībai, vai, saņemot atļauju ieroča ievešanai Latvijā, — no ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;

2) noteiktajā kārtībā glabāt un pārvadāt šaujamieroci, tā munīciju un maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci līdz tā reģistrācijai Valsts policijā;

3) Valsts policijā pārreģistrēt sev citas tādas fiziskās vai juridiskās personas šaujamieročus, arī to maināmos stobrus, vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kura saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju.

13.pants. Ieroča glabāšanas atļauja

Ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam noteiktajā kārtībā glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē — fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai īpaši ierīkotā ieroču glabātavā, kā arī pārvadāt vai pārsūtīt ieroci, iegādāties un glabāt tā munīciju, izmantot ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam, kā arī izmantot un pielietot ieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(06.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

14.pants. Ieroča nēsāšanas atļauja

(1) Ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz fiziskajām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.

(2) Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskajai personai tiesības noteiktajā kārtībā glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), pārvadāt vai pārsūtīt ieroci, iegādāties un glabāt tā munīciju, nēsāt un izmantot ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam, kā arī izmantot un pielietot ieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Juridiskās personas, kurām reģistrēti dienesta šaujamieroči, darbiniekiem izsniedz dienesta ieroča, arī garstobra šaujamieroča, nēsāšanas atļauju. Dienesta ieroča nēsāšanas atļauja dod juridiskās personas darbiniekiem tiesības saņemt un nēsāt darba pienākumu pildīšanai juridiskajai personai reģistrēto dienesta šaujamieroci, kā arī to pielietot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Dienesta ieroča nēsāšanas atļauja nedod tiesības iegādāties šaujamieroča munīciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

15.pants. Ieroča realizēšanas atļauja

Ieroča realizēšanas atļauja dod personai tiesības tajā norādītos šaujamieročus, arī to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar tāda Latvijas komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču tirdzniecībai, vai pārreģistrēt tos Valsts policijā citai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

15.¹ pants. Ieroču kolekcijas atļauja

Ieroču kolekcijas atļauja dod tiesības glabāt atļaujā norādītos šaujamieročus, to maināmos stobrus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju atļaujā norādītajā adresē, pārvadāt tos un eksponēt izstādēs šajā likumā un citos ieroču un munīcijas apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

16.pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt ieroča atļauju, iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus un speciālos līdzekļus

(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.

(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņos un sporta sacensībās;

2) iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētas elektrošoka ierīces un pielietot tās pašaizsardzībai;

3) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju un pielietot tās pašaizsardzībai.

(3) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, ja sasniegts 18 gadu vecums un uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas garstobra—gludstobra medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, traumatiskos garstobra šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus atbilstoši to lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās un pašaizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra—vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, kura vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra—vītņstobra sporta šaujamieročus un to munīciju, B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt vai glabāt, pārvadāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

(7) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kuram ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 02.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

17.pants. Ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas aizliegumi

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:

1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;

6) kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;

7) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

8) kurai ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

9) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;

10) par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;

11) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;

12) (izslēgts ar 13.06.2013. likumu);

13) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

14) kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;

15) kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti noteiktie ieroču glabāšanas apstākļi;

16) kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;

17) kura neatbilst šā likuma 16.panta nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

18.pants. Iestādes un juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju

(1) Tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām iestādēm un juridiskajām personām:

1) valsts un pašvaldību iestādēm, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) ar Valsts policijas atļauju — privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ja juridiskās personas dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus (turpmāk — dalībnieki), un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās (turpmāk — vadītāji), kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem). Šā likuma izpratnē privāto tiesību juridiskajām personām ir pielīdzināmas arī personālsabiedrības;

3) ar Valsts policijas atļauju — valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi;

4) ar Valsts policijas atļauju — Latvijā atzītām sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas), un to kolektīvajiem biedriem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem);

5) ar Valsts policijas atļauju — juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju 2. vai 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ja juridiskās personas dalībnieki un vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem);

6) ar Valsts policijas atļauju — valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem);

7) komersantiem, kas saņēmuši šā likuma 42.pantā minētās speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to munīciju;

8) ar Valsts policijas atļauju — komersantiem, kas saņēmuši atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ja to dalībnieki un vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi (izņemot 17.panta 13.punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem).

(2) Šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām, un salūtpatronas atļauts iegādāties, glabāt un izmantot valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, kā arī juridiskajām personām, kuras tos izmanto kinofilmu uzņemšanā vai citādā profesionālajā darbībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

19.pants. Ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšana un atļauju darbības apturēšana

(1) Valsts policija anulē ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļauju un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju) vai nepagarina atļaujas derīguma termiņu, ja:

1) uz personu attiecas šā likuma 17.panta 1., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētie aizliegumi;

2) persona neatbilst šā likuma 16.panta vai 18.panta pirmās daļas nosacījumiem;

3) personai atņemtas medīšanas tiesības vai tās mednieka apliecība atzīta par nederīgu (medību šaujamieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju);

4) atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas vai iesniegti nederīgi dokumenti;

5) juridisko personu, kurai reģistrēti ieroči, likvidē vai tās darbību aptur;

6) fiziskā vai juridiskā persona, kurai reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, atsakās uzrādīt valsts iestādes amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ieročus, munīciju un attiecīgo ieroču atļauju, izvairās vai citādi traucē Valsts policijas amatpersonai pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā norādītajā adresē;

7) to nosaka tiesas nolēmums.

(2) Valsts policija aptur ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas darbību (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļaujas un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas darbību) personai, kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā, vai personai, kura kriminālprocesā saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (apsūdzētais).

(3) Ja attiecībā uz personu, kurai apturēta ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība (arī dienesta ieroča nēsāšanas atļaujas vai personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas darbība), tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz reabilitējoša apstākļa pamata vai stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, Valsts policija uz personas iesnieguma pamata atjauno atļaujas darbību un atdod to, ja netiek konstatēti citi ieroču atļauju izsniegšanas aizliegumi. Ja ieroča iegādāšanās vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, tās darbību atjauno, noformējot atļauju no jauna, un to izsniedz, neiekasējot par attiecīgās atļaujas izsniegšanu noteikto valsts nodevu.

(4) Šā panta otrā un trešā daļa piemērojama arī attiecībā uz juridiskās personas ieroču atļaujām gadījumos, kad kriminālprocesā par aizdomās turēto vai apsūdzēto ir atzīti juridiskās personas darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, kā arī dalībnieki vai vadītāji, attiecībā uz kuriem likumā paredzēti ierobežojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

20.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai šādu ieroču kolekcijas atļauju, lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmumu par atļaujas anulēšanu fiziskā un juridiskā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmuma par atļaujas anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

21.pants. Ieroču un munīcijas nodošana Valsts policijai

(1) Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju anulē, aptur tās darbību vai ieroča atļaujas derīguma termiņš (ja tāds ir) nav pagarināts, ierocis, munīcija un šo priekšmetu sastāvdaļas piecu darbdienu laikā pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijai vai ar tās atļauju — komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas tirdzniecībai.

(2) Nododot ieroci un munīciju, fiziskā un juridiskā persona nodod Valsts policijai arī attiecīgo ieroča atļauju un Eiropas šaujamieroču apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

23.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas un izmantošanas nosacījumi juridiskajām personām

(1) Pirms ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas juridiskās personas vadītājs nodrošina ieroču glabātavas ierīkošanu un norīko par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbildīgo personu.

(2) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja viņiem ir dienesta ieroča nēsāšanas atļauja. Dienesta šaujamieroci izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.

(3) Sporta federācijām, to kolektīvajiem biedriem un juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus un to munīciju izsniegt izmantošanai noteiktajā kārtībā treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(4) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem, kas ierīkojuši ieroču glabātavu un saņēmuši Valsts policijas atļauju, pēc saskaņošanas ar Valsts policiju ir tiesības pieņemt glabāšanā sportistu un mednieku personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(5) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izsniegt darba pienākumu pildīšanai tiem darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja vai kuriem Valsts policija atļāvusi darbu ar ieročiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz individuālā darba veicējiem.

(5¹) Juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ir tiesības tām reģistrētos medību šaujamieročus un munīciju, nodrošinot ieroča un munīcijas aprites noteikumu ievērošanu, izsniegt fiziskajai personai, kurai ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, lai šo medību šaujamieroci izmantotu medībās iežogotās platībās un ārpus tām. Šādās medībās piedalās medību šaujamieroci izsniegušās juridiskās personas darbinieks, kurš saņēmis atļauju darbam ar ieročiem un uzrauga ieroča un munīcijas aprites noteikumu ievērošanu.

(6) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, ierīkot ieroču glabātavas un minēto vietu apmeklējuma vai pasākuma laikā pieņemt glabāšanā ieročus un munīciju, ja darbinieki, kuri saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgi par ieroču un munīcijas glabāšanu, atbilst šā likuma 16.panta sestās daļas nosacījumiem, kā arī uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi un to apliecina Valsts policija.

(6¹) Juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju 2. vai 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai un Valsts policijas izsniegtu ieroču glabāšanas atļauju, ir tiesības iegādāties rūpnieciski ražotus šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus), kuri neslāpē šāviena troksni vairāk par 70 procentiem, tos glabāt un izmantot savā darbībā.

(7) Uz juridisko personu attiecas šā likuma 22.panta ceturtajā un sestajā daļā minētie nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013., 19.03.2015. un 02.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016. 5.¹ daļa stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)

24.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības realizēt ieročus un munīciju

(1) Fiziskā un juridiskā persona savā īpašumā esošo reģistrēto šaujamieroci, arī tā maināmo stobru un munīciju, vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci realizē tikai tad, ja ir saņēmusi no Valsts policijas ieroča realizēšanas atļauju, ar tāda komersanta starpniecību, kurš ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas realizēšanai, vai Valsts policijā pārreģistrējot ieroci citai personai, kurai izsniegta ieroča iegādāšanās atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības bez šā panta pirmajā daļā minētā komersanta starpniecības realizēt savā īpašumā esošo rūpnieciski ražoto pašaizsardzības, medību vai sporta šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, ja šādai realizēšanai nav komerciāla rakstura.

(3) Fiziskā un juridiskā persona savā īpašumā esošo reģistrēto gāzes pistoli (revolveri) realizē citai personai tikai ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai gāzes pistoļu (revolveru) realizēšanai, vai pārreģistrējot to Valsts policijā, vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.

27.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu mantošana un dāvināšana

(1) Personu īpašumā esošos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus piecu darbdienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ja šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgā ieroča iegādāšanās atļauju, ieroci un tā munīciju saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas tirdzniecībai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai arī dezaktivē vai iznīcina.

(4) Ja gāzes pistoles (revolvera) mantinieks nevēlas sev reģistrēt gāzes pistoli (revolveri) vai nav sasniedzis šā likuma 16.panta otrajā daļā noteikto vecumu, gāzes pistoli (revolveri) un tā munīciju saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda komersanta starpniecību, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču un munīcijas tirdzniecībai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir sasniegusi attiecīgo vecumu, vai iznīcina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

28.pants. Privātpersonu ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Tiesības veidot šaušanai derīgu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekciju ar Valsts policijas atļauju ir šā likuma 18.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajām juridiskajām personām, kā arī Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 17.pantā minētie aizliegumi, izņemot 13.punktā minēto aizliegumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas ar Valsts policijas atļauju iegādāties kolekcijai šaušanai derīgus B, C un D kategorijas medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(3) Ja fiziskās personas īpašumā esošo šaujamieroču (neskaitot šaujamieroču maināmos stobrus) un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, nepieciešama ieroču kolekcijas atļauja.

(4) Veidot tādu ieroču un munīcijas kolekciju, kuru iegādei un glabāšanai nav nepieciešama Valsts policijas atļauja (ieskaitot tādus šaujamieročus, uz kuriem šis likums neattiecas), drīkst bez Valsts policijas atļaujas.

(5) Ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto kolekciju) pārvadāšanai vai eksponēšanai izstādēs ārpus ieroču kolekcijas atļaujā norādītās glabāšanas vietas ir nepieciešama Valsts policijas atļauja. Šis noteikums neattiecas uz ieročiem, kuru glabāšanai vai nēsāšanai ir izsniegta atļauja.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz licencēto komersantu ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 02.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

30.pants. Šaujamieroču, gāzes pistoļu (revolveru) un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot šaušanu medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņu atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīci atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri), lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci, gāzes pistoli (revolveri) vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

31.pants. Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) izmantošanas un pielietošanas kārtība

(1) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) pielieto, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.

(3) Persona, kas pielieto vai izmanto šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri), dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus), ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(5) Par katru šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

32.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) kategorijas

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendi), kurās atļauts izmantot lokus un arbaletus, kā arī metamos nažus, cirvjus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās un otrās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

36.pants. Kārtība, kādā militārpersonas un amatpersonas pārvadā ieročus un munīciju pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu miera laikā ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienestu darbinieki, kas ieradušies veikt ar Iekšlietu ministriju saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgo valsts institūciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību reglamentējoši normatīvie akti.

37.pants. Šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā

(1) Šaujamieroču, to maināmo stobru un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču izvešanai no Latvijas un ievešanai Latvijā ir nepieciešama Valsts policijas atļauja, bet izvešanai no Latvijas un pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ievešanai Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pārvadāšanai Latvijā — Eiropas šaujamieroču apliecība vai ieroču pārvadāšanas atļauja, izņemot šā likuma 36.pantā minētos gadījumus un gadījumus, kad tiek veikta komercdarbība šajā likumā un stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Izvest no Latvijas un pārvadāt vai pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti B, C un D kategorijas šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju personai atļauts, ja tai ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā valstī izmantošanai medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.

(3) Iegādāties ārvalstīs un ievest Latvijā B, C un D kategorijas šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus personai atļauts, ja tā ir Valsts policijā saņēmusi ieroču iegādāšanās atļauju un atļauju ieroču ievešanai Latvijā.

(4) Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai un pārsūtīt tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no to munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā. Šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus muitas kontroles vai robežkontroles laikā no iesaiņojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(5) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas atļauja šaujamieroču ievešanai Latvijā, izvešanai no Latvijas vai tranzītam caur Latviju, bet pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs — Eiropas šaujamieroču apliecība vai ieroču pārvadāšanas atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai pielādētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus speciālā makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(6) Muitas iestāde informē Valsts policiju par katru gadījumu, kad šaujamieroci, tā maināmo stobru vai munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci privātpersona ieved Latvijā vai izved no Latvijas, pārvadā tranzītā caur Latviju vai pārsūta uz valsti vai no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(7) Valsts policija par katru gadījumu, kad citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Latvijā iegādājies B, C vai D kategorijas šaujamieroci vai tā maināmo stobru, informē attiecīgo ārvalsts iestādi, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādīto kompetento iestādi.

38.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijā iegādāties šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kā arī citu ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tā maināmo stobru un munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, var Valsts policijā saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un pēc tā iegādāšanās — atļauju šaujamieroča, tā maināmā stobra un munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas.

(2) Piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tā maināmā stobra vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kā arī citas ārvalsts pilsonis uzrāda iegādāto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijā un saņem atļauju šā ieroča un tā munīcijas izvešanai no Latvijas.

(3) Par katru gadījumu, kad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Latvijā iegādājas šaujamieroci vai tā maināmo stobru, Valsts policija sniedz informāciju attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

42.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Valsts policija izsniedz speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības:

1) ražot, realizēt, eksportēt un eksponēt izstādēs A kategorijas šaujamieročus (izņemot militāros šaujamieročus un speciālos līdzekļus), B, C un D kategorijas šaujamieročus, pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus), minēto ieroču munīciju, aukstos ieročus vai speciālos līdzekļus;

2) remontēt A kategorijas šaujamieročus (izņemot militāros šaujamieročus un speciālos līdzekļus), B, C un D kategorijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) vai speciālos līdzekļus;

3) iegādāties, importēt un realizēt vairumtirdzniecībā A, B, C un D kategorijas dienesta lietojumam klasificētus šaujamieročus un to munīciju, gāzes pistoles (revolverus), speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, tādu juridisko personu vajadzībām, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības iegādāties šādus ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus, kā arī eksportēt šos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus;

4) iegādāties, importēt, eksportēt un realizēt:

a) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus un to munīciju,

b) pneimatiskos ieročus un to munīciju,

c) pašaizsardzībai paredzētās gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju,

d) pašaizsardzībai paredzētos speciālos līdzekļus,

e) aukstos ieročus.

(2) Militāro šaujamieroču un speciālo līdzekļu izgatavošana, remonts un imports to valsts iestāžu vajadzībām, kurām atļauti militārie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi, un šo priekšmetu eksports un tranzīts atļauts komersantiem, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Minēto speciālo atļauju (licenci) izsniedz stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu šaujampulvera izgatavošanai, kā arī šaujampulvera izgatavošanas kārtību nosaka civilajām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu apriti regulējoši normatīvie akti.

(4) Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanai dod tiesības ražot arī attiecīgās kategorijas ieroču, munīcijas, izņemot šaujampulveri, vai speciālo līdzekļu sastāvdaļas, šos priekšmetus glabāt, realizēt, eksportēt un eksponēt izstādēs, kā arī iegādāties un glabāt attiecīgās kategorijas ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas un ieroču sastāvdaļu sagataves.

(5) Speciālā atļauja (licence) ieroču remontam dod tiesības arī iegādāties un glabāt ieroču remontam nepieciešamās ieroču sastāvdaļas.

(6) Speciālā atļauja (licence) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču realizēšanai dod tiesības arī iegādāties, glabāt, importēt, eksportēt, realizēt un eksponēt izstādēs garstobra medību un sporta šaujamieroču maināmos stobrus un šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus).

(7) Speciālā atļauja (licence) B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču munīcijas realizēšanai dod tiesības arī iegādāties, glabāt, importēt, eksportēt, realizēt un eksponēt izstādēs rūpnieciski ražotas attiecīgo šaujamieroču patronu sastāvdaļas un patronu lādēšanas iekārtas.

(8) Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizēšanai dod arī tiesības tos eksponēt izstādēs, kā arī veikt starpniecības darījumus ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem.

(9) Speciālā atļauja (licence) šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizēšanai dod tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju pieņemt glabāšanā atbilstošas kategorijas un veida fizisko personu personiskos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un munīciju uz laiku līdz 36 mēnešiem, bet ne ilgāk par ieroča nēsāšanas atļaujā norādīto derīguma termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 19.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)

43.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kā arī šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām izsniedz individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieki vai vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un uz viņiem un komersantu neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Speciālo atļauju (licenci) aizliegts izsniegt:

1) ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieks vai vadītājs, vai darbinieks, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,

b) ir persona, kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss,

c) atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā,

d) nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, — pirms pārbaudes laika beigām,

e) atbrīvots no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā,

f) tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu,

g) administratīvi sodīts par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

2) ja par individuālo komersantu, komercsabiedrības dalībnieku vai vadītāju, vai darbinieku, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tas ieroci vai speciālo līdzekli var izmantot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību,

b) Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs fiziskās personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;

3) ja individuālajam komersantam, komercsabiedrības dalībniekam vai vadītājam, vai darbiniekam, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:

a) konstatētas medicīniskās pretindikācijas darbam ar ieročiem,

b) (izslēgts ar 13.06.2013. likumu),

c) ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, — pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;

4) komersantam, kuram anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, — kamēr nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

5) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kam pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem;

6) komersantam, kura dalībnieks vai vadītājs ir fiziskā persona, kas bijusi tāds individuālais komersants vai komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, vai kas bijusi šāda komersanta vadītājs;

7) komersantam, par kuru valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka tā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts drošību vai ka tas pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus;

8) komersantam, kas nav ierīkojis noteiktajām prasībām atbilstošu ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vietu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz komersanta pilnvarotām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

45.pants. Speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšana un speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga apturēt tās darbību uz laiku līdz 60 dienām, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai
mantu, — lai veiktu pārbaudi un saņemtu kompetentu institūciju atzinumus;

2) komersants ir pārkāpis ieroču, munīcijas, šo priekšmetu sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas, pārvadāšanas, realizēšanas noteikumus vai citus ieroču aprites noteikumus, — lai pārtrauktu un novērstu pārkāpumu.

(2) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga to anulēt, ja:

1) konstatēti šā likuma 43.pantā minētie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi;

2) komersants pārkāpj šā likuma prasības;

3) komersants nav novērsis šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto pārkāpumu;

4) ir atklājušies fakti par to, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai mantu;

5) komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;

6) komersantu likvidē vai tā darbību aptur uz laiku, ilgāku par 60 dienām;

7) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(3) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)

49.pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas un speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ievēro ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumus.

(2) Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvadāšanu vai pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts robežsardze un muitas iestādes.

(3) Fiziskajai un juridiskajai personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda ierocis, munīcija, speciālais līdzeklis un to sastāvdaļas un attiecīgā ieroča atļauja.

(4) Valsts policijas darbiniekam ir tiesības, iepriekš nebrīdinot, pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā adresē un izņemt ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, ja pārkāpta to glabāšanas kārtība.

(5) Ja nozaudēts vai nolaupīts šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa vai munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai gāzes pistole (revolveris), tā īpašnieks nekavējoties par to ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

50.pants. Atsevišķu valsts institūciju un pašvaldību īpašumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Jaunsardzes un informācijas centra, Nacionālo bruņoto spēku un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites civilo kontroli, kā arī Latvijā esošo ārvalstu bruņoto spēku un to amatpersonu ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites civilo kontroli veic Aizsardzības ministrija.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites kontroli veic attiecīgi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

(3) Satversmes aizsardzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti kontrolē attiecīgi Satversmes aizsardzības biroja direktora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka un Latvijas Bankas prezidenta noteiktās amatpersonas, pašvaldības policijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti — attiecīgā pašvaldība, bet ostas policijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu apriti — attiecīgās ostas pārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 02.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

51.pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izņemšana

(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izņemt Valsts policijas darbinieks vai citas valsts pārvaldes iestādes amatpersona, ja:

1) pārkāpta ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites kārtība;

2) tas nepieciešams administratīvajā vai kriminālprocesā;

3) fiziskā vai juridiskā persona, kurai anulēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauja vai apturēta tās darbība vai kurai beidzies ieroča atļaujas derīguma termiņš, nenodod ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policijai šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

4) beidzies speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai speciālā atļauja (licence) anulēta;

5) šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes pistoles (revolvera) īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

6) juridiskā persona, kurai reģistrēti ieroči, likvidējas vai pārtrauc darbību;

7) ieroči, munīcija vai speciālie līdzekļi neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai izmantošanai;

8) to nosaka tiesas nolēmums.

(2) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai saukta pie administratīvās atbildības par šā likuma 17.panta 7.punktā minēto administratīvo pārkāpumu, Valsts policija ir tiesīga izņemt uz laiku ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas, kā arī ieroča atļauju un glabāt to, kamēr nav pieņemts lēmums par atļaujas anulēšanu vai atļaujas darbības apturēšanu vai personu attaisnojošs nolēmums.

(3) Valsts policijai ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju, ja persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nav spējīga nodrošināt to tālāku pārvadāšanu vai nēsāšanu vai ir pamatotas aizdomas, ka personai iestājušās medicīniskas pretindikācijas, kā arī citos gadījumos, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

(4) Mirušā ieroču īpašnieka radinieki vai personas, kas dzīvo attiecīgajā ieroču atļaujā norādītajā adresē un gāzes pistoles (revolvera) glabāšanas adresē, nodrošina, lai Valsts policija varētu izņemt ieročus un munīciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. un 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

52.pants. Izņemto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu glabāšana un atsavināšana

(1) Ja pieņemts lēmums par ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu vai atļaujas anulēšanu, vai derīguma termiņa nepagarināšanu un šis lēmums stājies spēkā vai persona pēc atļaujas derīguma termiņa nav to pagarinājusi vai saņēmusi jaunu atļauju, nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.

(2) Ja personai ir anulēta personiskā apbalvojuma ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, tās nodoto vai tai izņemto personisko apbalvojuma šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policija uz ieroča īpašnieka iesnieguma pamata var glabāt līdz ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesību ierobežojuma beigām, bet ne ilgāk par gadu no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2¹) Ja personai apturēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība, tās nodoto vai tai izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz atļaujas darbība tiek atjaunota vai atļauja tiek anulēta.

(2²) Ja ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība tiek atjaunota, ieroča īpašnieka nodoto vai tam izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 30 dienām no dienas, kad paziņots lēmums par attiecīgās atļaujas darbības atjaunošanu.

(3) Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes pistoles (revolvera) īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā Valsts policija nodoto vai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas glabā līdz mantinieku noskaidrošanai vai bezvēsts prombūtnē esošās personas atrašanai, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no ieroča nodošanas vai izņemšanas dienas.

(4) Šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajā gadījumā uz laiku izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 90 dienām no izņemšanas dienas.

(5) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, 2.¹ un 2.², trešajā un ceturtajā daļā minēto termiņu beigām Valsts policija ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodod realizēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) šaujamieroču realizēšanai, vai uz iesnieguma pamata pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai nodod dezaktivēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai pieņem lēmumu par iznīcināšanu.

(6) Komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgu ieroču un munīcijas realizēšanai, ir pienākums pieņemt realizēšanai no Valsts policijas izņemtos šaujamieročus, to sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un pēc realizēšanas izmaksāt atlīdzību to īpašniekam.

(7) Ja realizēšanai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, komersants to nodod Valsts policijai lēmuma pieņemšanai par iznīcināšanu vai iekļaušanu valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā vai nodod dezaktivēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam.

(8) (Izslēgta ar 19.01.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2012., 13.06.2013. un 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

54.pants. Atbildība par ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšanu personu sauc pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ieroču aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 10., 13.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 10., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74., 162.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2011.)

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.167 “Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtība”;

2) 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”;

3) 2003.gada 4.novembra noteikumi Nr.631 “Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju veidošanas un ieroču un munīcijas klasifikācijas noteikumi”;

4) 2005.gada 1.marta noteikumi Nr.159 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi”;

5) 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, kā arī to derīguma termiņa pagarināšanu”;

6) 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2011.)

4. Personas, kuras iegādājušās gāzes pistoles (revolverus) pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz 2014.gada 31.decembrim tās reģistrē, iesniedzot Valsts policijai attiecīgu iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un gāzes pistoles (revolvera) veidu, marku, modeli, sēriju un numuru, vai izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu. Gāzes pistoles (revolverus), kas nav marķētas atbilstoši šā likuma prasībām, pirms to reģistrācijas iesniedz marķēšanai komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ieroču remontam, un pēc marķēšanas reģistrē Valsts policijā.

5. Uz nenoteiktu laiku izsniegto ieroča nēsāšanas atļauju derīguma termiņš ir līdz 2023.gada 30.septembrim.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

6. Šā likuma 18.¹ panta piektā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

7. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 22.panta pirmās daļas otrā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, 22.panta papildināšanu ar 2.¹ daļu un 48.panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(06.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

8. Šā likuma 23.panta 5.¹ daļa un 39.panta devītā daļa stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

9. Valsts policijas izsniegtās izziņas un atzinumi, ka ieroči ir dezaktivēti, ir derīgi dezaktivētu ieroču glabāšanai un nēsāšanai, dezaktivēta šaujamieroča pārvadāšanai Latvijas teritorijā, kā arī dezaktivēta lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārvadāšanai. Dezaktivētus šaujamieročus, attiecībā uz kuriem ir Valsts policijas izsniegtas izziņas un atzinumi, ka ieroči ir dezaktivēti, var izvest no Latvijas, ievest Latvijā, iegādāties vai realizēt, ja ir saņemts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2403 noteiktais dezaktivēšanas apliecinājums.

(02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

10. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.decembrim izdod šā likuma 53.¹ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 18.jūnija direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/51/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.