1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.aktivitātes "Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība" 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" (turpmāk – apakšaktivitāte) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. prasības projekta iesniedzējam;

1.3. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar komercdarbības atbalstu nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.1.2. projekta ietvaros plānotie ieguldījumi tiks izmantoti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā un ierobežotas jomas darbībā;

2.1.3. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodala:

2.1.3.1. zinātniskās institūcijas ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām;

2.1.3.2. zinātniskās institūcijas pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;

2.1.¹ atbalsta piešķiršanas diena – diena, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 28. punktā noteiktajai definīcijai;

2.1.² ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai – atbalsts, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai;

2.1.³ ierobežotas jomas darbība – pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras saimnieciskā pamatdarbība, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.³ 1. ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā jomā;

2.1.³ 2. tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai;

2.1.³ 3. katru gadu iedalītā jauda finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no pētniecības infrastruktūras kopējās gada jaudas finanšu izteiksmē;

2.2. kombinēta atbalsta veida projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.2.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.2.2. projekta ietvaros plānotie ieguldījumi tiks izmantoti gan projekta iesniedzēja un sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā un ierobežotas jomas darbībā, gan projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saimnieciskajā pamatdarbībā;

2.2.3. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodala:

2.2.3.1. zinātniskās institūcijas ar saimniecisku darbību nesaistītās pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām;

2.2.3.2. zinātniskās institūcijas pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;

2.3. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4. mikro, mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4.¹ materiālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4.² nemateriālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā noteiktajai definīcijai;

2.5. ar saimniecisku darbību nesaistīta pamatdarbība – zinātniskās institūcijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā;

2.5.¹ pārredzama atbalsta kategorija – atbalsta veids, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai definīcijai un ko sniedz dotāciju veidā;

2.5.² pētniecības infrastruktūra – infrastruktūra, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;

2.6. ERAF atbalsta intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

2.7. saimnieciska darbība – tāda darbība, kura piedāvā preces vai pakalpojumus attiecīgā tirgū;

2.8. saimnieciska pamatdarbība – zinātniskās institūcijas pamatdarbība, kura ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā;

2.9. valsts nozīmes pētniecības centrs – zinātnisko institūciju sadarbības ietvars zinātnes resursu koncentrēšanai Eiropas līmeņa pētniecībai zinātnes prioritārajā virzienā, sekmējot Latvijas tautsaimniecības prioritāro nozaru un sabiedrības attīstību;

2.10. valsts zinātniskā institūcija – šo noteikumu izpratnē valsts zinātniskais institūts, valsts dibināta augstskola vai valsts dibinātas augstskolas zinātniskais institūts, kas reģistrēts zinātnisko institūciju reģistrā;

2.10.¹ viens vienots uzņēmums – komersants, kas atbilst Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

2.11. zinātniskās institūcijas pamatdarbība – zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;

2.12. tirgus cena – cena par pakalpojuma sniegšanu, ievērojot tirgus nosacījumus. Ja tirgus cena nav noteikta, pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra sniedz savu pakalpojumu par tādu cenu, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.12.1. cena atspoguļo pakalpojuma izmaksas, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un iekļauj uzcenojumu, kas noteikts, pamatojoties uz tādiem uzcenojumiem, ko piemēro uzņēmumi, kuri darbojas attiecīgā pakalpojuma nozarē;

2.12.2. cena ir godīgas konkurences sarunu rezultāts, ko pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra risina kā pakalpojuma sniedzēja, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, un tā sedz vismaz robežizmaksas.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

3. Kombinēta atbalsta veida projektu īstenošanai finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 651/2014.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)

4. Apakšaktivitātes mērķis ir pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidot tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūs­dienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīs­tību, kā arī nodrošināt nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību.

5. Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, atbalstot šādus valsts nozīmes pētniecības centrus:

5.1. enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību);

5.2. farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi);

5.3. informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī kosmisko datu apstrādes centra izveidi);

5.4. latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.5. lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.6. meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.7. nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.8. sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.9. valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā.

6. Valsts nozīmes pētniecības centra izveides nosacījumi:

6.1. valsts nozīmes pētniecības centru var veidot zinātniskā institūcija, kuras vidējais zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficients valsts nozīmes pētniecības centra atbilstošajā zinātnes virzienā pēdējo triju gadu laikā ir "1,1" vai lielāks. Koeficientu aprēķina saskaņā ar attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajām institūcijām. Minēto koeficientu aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma ir sniegušas zinātniskās institūcijas;

6.2. valsts nozīmes pētniecības centru veido vismaz divas zinātniskās institūcijas, kuras abas kopā atbilst šādām zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju vērtībām:

6.2.1. ja tiek veidots valsts nozīmes pētniecības centrs dabaszinātnēs (fizika, bioloģija, ķīmija), inženierzinātnēs un tehnoloģijās (tai skaitā arhitektūra un būvniecība), veselības, lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnēs:

6.2.1.1. gada vidējais zinātniskās darbības finansējums (konkursa kārtībā iegūtais nacionālais publiskais finansējums zinātniskajai darbībai (tai skaitā ieņēmumi no valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību pasūtītiem zinātniskiem pētījumiem, finansējums tirgus orientētiem pētījumiem, Latvijas Zinātnes padomes finansējums), bāzes finansējums, konkursa kārtībā iegūtais starptautiskais finansējums zinātniskās darbības projektiem, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 20 000 latu;

6.2.1.2. gada vidējais pētījumu veikšanai piesaistītais starptautiskais finansējums (starptautiskie zinātniskās darbības projekti, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 2 500 latu;

6.2.1.3. gada vidējais starptautiskās datubāzēs (Thomson Reuters Web of Science, SCOPUS, ERIH) atrodamo zinātnisko publikāciju un zinātnisko mono­grāfiju skaits, kā arī patentu un šķirņu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 0,5;

6.2.1.4. gada vidējais strādājošo zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 80;

6.2.1.5. strādājošo jauno zinātnieku un strādājošo (noslēgts darba vai prakses līgums) doktorantu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē šo noteikumu spēkā stāšanās dienā – vismaz 0,5;

6.2.2. ja tiek veidots valsts nozīmes pētniecības centrs humanitārajās vai sociālajās zinātnēs:

6.2.2.1. gada vidējais zinātniskās darbības finansējums (konkursa kārtībā iegūtais nacionālais publiskais finansējums zinātniskajai darbībai (tai skaitā ieņēmumi no valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību pasūtītiem zinātniskiem pētījumiem, finansējums tirgus orientētiem pētījumiem, Latvijas Zinātnes padomes finansējums), bāzes finansējums, konkursa kārtībā iegūtais starptautiskais finansējums zinātniskās darbības projektiem, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 5 000 latu;

6.2.2.2. gada vidējais starptautiskās datubāzēs (Thomson Reuters Web of Science, SCOPUS, ERIH) atrodamo zinātnisko publikāciju un zinātnisko monogrāfiju skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decem­brim, – vismaz 0,5;

6.2.2.3. gada vidējais strādājošo zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 80;

6.2.2.4. strādājošo jauno zinātnieku un strādājošo (noslēgts darba vai prakses līgums) doktorantu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē šo noteikumu spēkā stāšanās dienā – vismaz 0,5;

6.3. ir izstrādāta un ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgo nozares ministriju (ja attiecināms) saskaņota valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģija.

7. Šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētajā valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija:

7.1. valsts nozīmes pētniecības centra vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiskie mērķi un attīstības virzieni, kas izstrādāti saskaņā ar valsts zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politiku, kā arī veicamie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti, to kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji stratēģisko mērķu īstenošanai, tai skaitā to sasaiste ar katras minētā centra veidojošās zinātniskās institūcijas darbības stratēģiju (ja attiecināms);

7.2. kopējie valsts nozīmes pētniecības centra veidojošo zinātnisko institūciju zinātnisko darbību raksturojošie dati, kas atspoguļo informāciju par šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajiem zinātniskās darbības kvalitātes rādītājiem, kas noteikti, pamatojoties uz šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju iesniegto informāciju;

7.3. pastāvošo sadarbības formu un jaunizveidojamo sadarbības formu ar zinātniskajām institūcijām, zinātniskajām savienībām un tehnoloģiskajām institūcijām (tai skaitā ārvalstu) raksturojums un analīze, kas pamato starptautiska līmeņa pētniecības sasniegšanu un saglabāšanu;

7.4. informācija par zinātniskajām institūcijām, kurām tiks nodrošināta piekļuve valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūrai, un minētās piekļuves raksturojums, tai skaitā nosacījums, ka zinātniskās institūcijas, kas nav attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra veidotājas, var izmantot valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūru ar saimniecisku darbību nesaistītu pamatdarbību vai saimniecisku pamatdarbību veikšanai, ja valsts nozīmes pētniecības centru veidojošā zinātniskā institūcija ievēro šo noteikumu 30.¹ 3. apakšpunktā vai 79.³ punktā minētos nosacījumus;

7.5. pastāvošās sadarbības un plānotās sadarbības ar komersantiem raksturojums, kas pamato valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju ieguldījumu zinātnes komercializācijā un inovatīvu risinājumu ieviešanā komercdarbībā;

7.6. valsts nozīmes pētniecības centram apakšaktivitātes pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamā finansējuma sadalījums pa valsts nozīmes pētniecības centra veidojošajām zinātniskajām institūcijām;

7.7. informācija par to, kā vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks nodrošināta apakš­aktivitātes ietvaros iegādātās vai izveidotās infrastruktūras uzturēšana un attīstība;

7.8. informācija par zinātnisko institūciju savstarpējās sadarbības nosacījumiem attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra izveidē un darbībā, kā arī informācija par vadošo institūciju, kas būs atbildīga par valsts nozīmes pētniecības centra sadarbības stratēģijas ieviešanu un mērķu sasniegšanu kopumā, un valsts nozīmes pētniecības centra projekta iesnieguma iesniegšanu atbildīgajā iestādē atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajiem nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

8. Katram šo noteikumu 5.punktā minētajam valsts nozīmes pētniecības centram, ievērojot šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto prasību, var saskaņot vienu attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģiju.

9. Ja zinātniskā institūcija ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā mazāk nekā pirms trim gadiem, šo noteikumu 6.punktā minēto koeficientu un zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus aprēķina par pēdējo gadu (laikposms no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim) vai pēdējiem diviem gadiem (laikposms no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim), ņemot vērā tās reģistrācijas datumu zinātnisko institūciju reģistrā. Ja zinātniskajai institūcijai nav noslēgts vismaz viens pilns gads, bet tā ir vienas vai vairāku tādu zinātnisko institūciju tiesību un saistību pārņēmēja pēc to reorganizācijas vai likvidācijas, kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā ne vēlāk kā 2008.gadā, šo noteikumu 6.punktā minēto koeficientu un zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus aprēķina, ņemot vērā reorganizēto vai likvidēto zinātnisko institūciju zinātniskās darbības rādītājus.

10. Kopējais apakšaktivitātes pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 80 176 147 euro, un Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums sasniedz vismaz 1 479 515 euro, bet nepārsniedz 2 988 031 euro.

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1217 redakcijā)

11. Apakšaktivitātes pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu kārtas ietvaros pieejamo ERAF līdzfinansējumu.

12. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējums ir 996 010 euro, maksimālais – 24 188 821 euro.

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1217 redakcijā)

13. Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgā iestāde:

13.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu:

13.1.1. izstrādā, apstiprina un ievieto savā tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas;

13.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas un projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

13.1.2.¹ izstrādā, apstiprina un publicē atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē kombinēta atbalsta veida projekta un labuma guvēja projekta daļas vidējās svērtās ERAF atbalsta intensitātes aprēķināšanas metodiku;

13.1.3. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija);

13.1.4. izstrādā un apstiprina komisijas reglamentu;

13.1.5. nosūta ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus;

13.1.6. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi;

13.2. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

13.3. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar apakšaktivitātes īstenošanu;

13.4. nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 10.punktā minētais apakšaktivitātes īste­nošanai pie­eja­mais publiskais finansējums, un uzrauga pieejamā ERAF finansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi apakšaktivitātes līmenī;

13.5. pārbauda atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem;

13.6. mājaslapā internetā publicē informāciju saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktu. Informāciju publicē, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 II un III pielikumā noteiktās prasības;

13.7. izmantojot komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, nosūta komisijai kopsavilkuma informāciju, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 11. pantā noteiktās prasības;

13.8. šo noteikumu 31.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā:

13.8.1. pirms šo noteikumu 10. punktā minētā finansējuma piešķiršanas pārbauda, vai tas nepalielinās kopējo de minimis atbalsta apjomu, ko finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris saņēmis attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados, līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī;

13.8.2. pieņem lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz projekta iesniedzēja, sadarbības partnera, sadarbības iestādes, labuma guvēja vai trešo pušu sniegto informāciju, kas pamato atbilstību Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai;

13.9. atbilstoši šo noteikumu 14.21. apakšpunktā minētajam publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismam Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138/5) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014), 1. pielikumā noteiktajā projekta pārskata (dzīves cikla) periodā (no 2021. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim) nodrošina projekta ikgadēju uzraudzību un atbilstošo datu uzkrāšanu šo noteikumu 26. punktā un 31.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja īsteno šo noteikumu 2.1.³ apakšpunktā minētās darbības.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

14. Sadarbības iestā­des funkcijas nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde:

14.1. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu projektu, no­sakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, un iesniedz minēto līguma vai vienošanās projektu saskaņošanai atbildīgajā iestādē;

14.2. šo noteikumu 31.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) noslēgšanas pārbauda, vai finansējums, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķirs atbilstoši šiem noteikumiem, kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī;

14.3. pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas pārbauda projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību šo noteikumu 2.1.3. vai 2.2.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

14.4. slēdz līgumu vai vienošanos ar finansējuma saņēmēju atbilstoši tā juridiskajam statusam. Ja uz infrastruktūru, kurā projekta ietvaros paredzēts veikt ieguldījumus, projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un tās ir reģistrētas zemesgrāmatā, infrastruktūras objekta īpašnieku vai tā pilnvaroto personu iekļauj līgumā vai vienošanās nosacījumos kā vienu no līgumslēdzējpusēm;

14.5. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un uzrauga Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

14.6. sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par valsts budžeta līdzekļu plānošanu projekta īstenošanai;

14.7. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

14.8. sagatavo un iesniedz informāciju atbildīgajā iestādē par apakšaktivitātes īstenošanu un tai pieejamā finansējuma apguvi, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par atsevišķu projektu;

14.9. sagatavo maksājumu prognozi un iesniedz to maksājumu iestādē;

14.10. sagatavo Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieprasījumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam un iesniedz to vadošajā iestādē un atbildīgajā iestādē;

14.11. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumus un sagatavo izdevumu deklarāciju;

14.12. sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem un to izpildi;

14.13. izskata un apstiprina grozījumus projektā, ievērojot šo noteikumu 81.punktā minētos nosacījumus;

14.14. uzkrāj datus par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

14.15. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar apakšaktivitātes ietvaros noslēgto līgumu vai vienošanos;

14.16. uzrauga projekta atbilstību šo noteikumu 2.1.2., 2.1.3., 2.2.2., 2.2.3., 19.8. apakšpunktā, 25. punktā, 30.¹ 2., 30.¹ 3. un 31.3.3. apakšpunktā minētajām prasībām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

14.17. ja konstatēta neatbilstība, nodrošina neatbilstošo izdevumu atgūšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus;

14.18. uzrauga finansējuma saņēmēja sadarbības partnerim veikto ERAF finansējuma atmaksu atbilstību šo noteikumu 83.¹ punktam;

14.19. pamatojoties uz šo noteikumu 13.8.2. apakšpunktā minēto lēmumu, aizpilda uzskaites veidlapu de minimis atbalsta piešķiršanai (papīra dokumenta formā trijos eksemplāros) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Vienu eksemplāru izsniedz atbildīgajai iestādei, otro – glabā sadarbības iestādē, bet trešo – izsniedz de minimis atbalsta saņēmējam;

14.20. veic de minimis atbalsta uzskaiti viena vienota uzņēmuma līmenī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;

14.21. izveido publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismu, nodrošinot Komisijas regulas Nr.  651/2014 26. panta 7. punktā minēto nosacījumu izpildi, veic projekta ikgadēju uzraudzību un uzkrāj datus Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumā noteiktajā projekta pārskata (dzīves cikla) periodā līdz 2020. gada 31. decembrim šo noteikumu 26. punktā un 31.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja īsteno šo noteikumu 2.1.³ apakšpunktā minētās darbības, un 31.2.2. apakšpunktā minētajā gadījumā. Pēc 2020. gada 31. decembra šajā apakšpunktā minētās funkcijas nodrošina atbilstoši šo noteikumu 13.9. apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr. 487; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

15. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

16. Projekta iesniedzējs var būt zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts, augstskola vai augstskolas zinātniskais institūts (turpmāk – projekta iesniedzējs).

17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktās prasības:

17.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris atbilst šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajam nosacījumam, aprēķinot zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficientu, un veido vienu vai vairākus šo noteikumu 5.punktā minētos valsts nozīmes pētniecības centrus atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajiem valsts nozīmes pētniecības centra izveides nosacījumiem;

17.2. projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noslēgts vismaz viens pilns kalendāra gads, un par minēto gadu Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegts zinātniskās institūcijas publiskais pārskats, kā arī Centrālās statistikas pārvaldē iesniegts šo noteikumu 47.2.4.apakšpunktā minētais valsts statistikas pārskats. Ja zinātniskajai institūcijai atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajiem nosacījumiem nav noslēgts vismaz viens pilns gads, bet tā ir vienas vai vairāku zinātnisko institūciju tiesību un saistību pārņēmēja pēc to reorganizācijas vai likvidācijas, minētā prasība par Izglītības un zinātnes ministrijā un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegtajiem dokumentiem attiecīgi attiecināma uz reorganizētajām vai likvidētajām zinātniskajām institūcijām, kuru tiesību un saistību pārņēmējs ir projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris. Ja minētie dokumenti uz projekta iesniegšanas dienu attiecīgi Izglītības un zinātnes ministrijā vai Centrālajā statistikas pārvaldē nav iesniegti, zinātniskā institūcija nevar pretendēt uz finansējumu apakšaktivitātes ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros;

17.3. projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim nav nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu (attiecināms uz līguma vai vienošanās noslēgšanas dienu);

17.4. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nav saņēmis vai neplāno saņemt finansējumu no valsts, Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finan­šu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros;

17.5. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju, izņemot Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minēto gadījumu;

17.6. uz projekta iesniedzēju un sadarbības partneri neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā, ja projekta iesniegumu iesniedz kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanai.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

18. Projekta iesniedzējs valsts nozīmes pētniecības centra projektu iesniedz un īsteno sadarbības projekta veidā (turpmāk – sadarbības projekts), noslēdzot sadarbības līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – sadarbības līgums) un ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. sadarbības projekta ietvaros paredzēta ieguldījumu veikšana kādā no šo noteikumu 5.punktā minētajiem valsts nozīmes pētniecības centriem;

18.2. projekta iesniedzējs, ievērojot šo noteikumu 7.8.apakšpunktā minētos nosacījumus, ir attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošā zinātniskā institūcija, kas noteikta par minētā centra vadošo institūciju. Sadar­bības partneri ir pārējās attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošās zinātniskās institūcijas.

19. Sadarbības līgumā tiek iekļauts vismaz šāds regulējums:

19.1. sadarbības mērķi un principi;

19.2. pušu saistības un ieguldījumi;

19.3. pušu tiesības, pienākumi un atbildība, tai skaitā apņemšanās finansēt iegūto rezultātu uzturēšanas izmaksas un to izmantošanu projekta iesniegumā norādītajiem mērķiem projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām;

19.4. finansiālā un tehniskā sadarbība, tai skaitā līdzfinansējuma un projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtība;

19.5. īpašuma tiesību sadale uz projekta ietvaros iegūtajiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem;

19.6. sadarbības līguma darbības termiņš, kārtība attiecībā uz tā laušanu un grozījumu izdarīšanu;

19.7. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības;

19.8. katra sadarbības partnera projekta daļas kopējais ERAF finansējuma apmērs, tai skaitā de minimis atbalsta apmērs (ja attiecināms) (euro), un ERAF vidējā svērtā atbalsta intensitāte (%);

19.9. kārtība, kādā norēķinās par piekļuvi pētniecības infrastruktūrai, paredzot, ka pakalpojumu sniedz:

19.9.1. par pašizmaksu, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un neiekļaujot uzcenojumu, ja sadarbības partneris pētniecības infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības veikšanai;

19.9.2. par tirgus cenu, ja sadarbības partneris pētniecības infrastruktūru izmanto saimnieciskās pamatdarbības veikšanai.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr. 314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1217; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

20. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja infrastruktūra (ēkas, telpas), kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā vai arī valsts īpašumā un nodota projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā vai arī projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un tās ir reģistrētas zemesgrāmatā.

21. Finansējuma piešķiršanas nosacījumi:

21.1. valsts nozīmes pētniecības centram pieejamo finansējumu atbildīgā iestāde aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajai metodikai;

21.2. finansējumu piešķir šādām atbalstāmām darbībām:

21.2.1. pētniecības infrastruktūras izbūve vai modernizēšana;

21.2.2. projekta informācijas un publicitātes pasākumi, ievērojot šo noteikumu 36.1.5., 36.¹ 4. un 36.¹ 5. apakšpunkta nosacījumus;

21.2.3. projekta pamatojošās dokumentācijas izstrāde, ievērojot šo noteikumu 36.2., 36.¹ 4 un 36.¹ 5. apakšpunkta nosacījumus.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)

22. Apakšaktivitātes ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros atbalsts tiek piešķirts ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta vai kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanai.

23. Projekta iesniedzējs ir tiesīgs uzsākt projekta īstenošanu:

23.1. pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja īsteno kombinēta atbalsta veida projektu;

23.2. no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai projektu iesniegumu atlasei, ja īsteno ar komercdarbības atbalstu nesaistītu projektu.

24. Pēc tam kad noslēgts līgums vai vienošanās, sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšana un izdevumu deklarācijas sagatavošana, nepārsniedzot 50% no projekta paredzētā ERAF līdzfinansējuma apmēra.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

25. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projekta ietvaros veiktos ieguldījumus saimniecisku un ar saimniecisku darbību nesaistītu pamatdarbību veikšanai izmanto, ievērojot šādus nosacījumus:

25.1. pakalpojumu sniedz par pašizmaksu, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un neiekļaujot uzcenojumu, ja pētniecības infrastruktūras lietotājs (trešā puse) ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai un pētniecības infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības veikšanai;

25.2. pakalpojumu sniedz par tirgus cenu, ja pētniecības infrastruktūras lietotājs (trešā puse) pētniecības infrastruktūru izmanto saimnieciskās pamatdarbības veikšanai.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

26. Ja tiek īstenots ar komercdarbības atbalstu nesaistīts projekts, maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 89,5 %.

27. Ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu 10,5 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no šādiem nacionāliem līdzekļiem:

27.1. ja projekta iesniedzējs ir valsts zinātniskā institūcija:

27.1.1. no valsts budžeta finansējuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai;

27.1.1.¹ no šo noteikumu 10.punktā minētā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētā valsts budžeta finansējuma. Zinātniskajai institūcijai valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros pieejamo valsts budžeta finansējumu, kas izmantojams ar komercdarbības atbalstu nesaistītas projekta daļas nacionālā līdzfinansējuma daļējai nodrošināšanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

B_IC – zinātniskajai institūcijai valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros pieejamais valsts budžeta finansējums (euro);

I – zinātniskās institūcijas variante (I = 1, 2, .., n);

C – valsts nozīmes pētniecības centra variante (C = 1, 2, .., 9);

B_A – šo noteikumu 10.punktā minētais Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums (euro);

F_IC – zinātniskās institūcijas ar komercdarbības atbalstu nesaistītās projekta daļas ERAF līdzfinansējums valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros (euro);

∑F_IC – valsts nozīmes pētniecības centrus veidojošo zinātnisko institūciju kopējais ar komercdarbības atbalstu nesaistīto projekta daļu ERAF līdzfinansējums (euro);

27.1.2. no zinātniskās institūcijas rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā:

27.1.2.1. līdzekļiem, kas gūti saimnieciskās darbības rezultātā;

27.1.2.2. kredītresursu līdzekļiem;

27.1.2.3. valsts aizdevuma līdzekļiem;

27.1.2.4. ieguldījumiem natūrā, ievērojot šo noteikumu 28.punktā minētos nosacījumus. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ieguldījumus natūrā var aizstāt ar šo noteikumu 27.1.1.¹ apakšpunktā minēto zinātniskajai institūcijai valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros pieejamo valsts budžeta finansējumu;

27.2. ja projekta iesniedzējs nav valsts zinātniskā institūcija – tikai no tā rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā kredītresursu līdzekļiem vai ieguldījumiem natūrā, ievērojot šo noteikumu 28.punktā minētos nosacījumus. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217)

28. Ieguldījumus natūrā var veidot zemes vai nekustamā īpašuma, vai tā daļas piešķīrums, nodrošinot šādu nosacījumu izpildi:

28.1. ieguldījumi ir plānoti un norādīti projekta iesniegumā;

28.2. zeme vai nekustamais īpašums ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā vai arī valsts īpašumā un nodots finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā;

28.3. zemes vai nekustamā īpašuma vērtība naudas izteiksmē ir novērtēta atbilstoši tā atlikušajai vērtībai ieguldījuma veikšanas dienā;

28.4. zemes vai nekustamā īpašuma, vai tā daļas, kas tiek ieguldīta projekta īstenošanā, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts novērtētājs;

28.5. īpašuma piešķīrums ir tieši saistīts ar projektu un ir nepieciešams tā īstenošanai;

28.6. nekustamā īpašuma iegādei nav izmantoti Eiropas Savienības, valsts budžeta vai citi publiski līdzekļi, un to vērtība nav bijusi, netiek un netiks iekļauta attiecināmajos izdevumos jebkura cita atbalsta saņemšanai no Eiropas Savienības vai valsts budžeta līdzekļiem;

28.7. nekustamo īpašumu drīkst lietot tikai saskaņā ar projekta mērķiem;

28.8. nekustamais īpašums nedrīkst tikt atsavināts, iznomāts, izīrēts vai ieķīlāts piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām.

29. Kombinēta atbalsta veida projektā var īstenot vienu vai vairākas šo noteikumu 21.punktā minētās darbības, kas tiek veiktas, lai:

29.1. izveidotu jaunu pētniecības darbību;

29.2. paplašinātu esošo pētniecības darbību;

29.3. dažādotu esošos pētniecības virzienus ar jauniem papildu pakalpojumiem;

29.4. būtiski mainītu pētījumu veikšanas procesu.

30. Īstenojot kombinēta atbalsta veida projektu, projekta iesniedzējs projektā ietver:

30.1. informāciju par projekta ietvaros plānoto materiālo aktīvu (un to kopējo attiecināmo izmaksu) sadali starp projekta iesniedzēju un vienu vai vairākiem sadarbības partneriem (turpmāk – labuma guvēji);

30.2. procentuālo apmēru (un tā aprēķinu), kādā materiālos aktīvus katrs labuma guvējs plāno izmantot saimnieciskām pamatdarbībām;

30.3. informāciju par katra labuma guvēja projekta izmaksu daļas vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta, pamatojoties uz plānotajām projekta attiecināmajām izmaksām katram labuma guvējam, ievērojot šo noteikumu 31.punktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314)

30.¹ Finansēšanas nosacījumi kombinēta atbalsta veida projekta ietvaros:

30.¹ 1. finansējumu sniedz:

30.¹ 1.1. pārredzamām atbalsta kategorijām;

30.¹ 1.2. ja projekta iesniedzējs pamato projekta ietvaros plānotā publiskā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem;

30.¹ 2. nav atbalstāmas darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punktā un 3. punkta "c" un "d" apakšpunktā noteiktajam;

30.¹ 3. labuma guvējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 2., 3. un 4. punktā noteikto nosacījumu izpildi.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)

31. Kombinēta atbalsta veida projekta ietvaros ERAF finansējuma apmēru un ERAF atbalsta intensitāti nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

31.1. projekta ar saimniecisku darbību nesaistītajai daļai, kuras ietvaros plānotos ieguldījumus paredzēts izmantot projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā (turpmāk – ar saimniecisku darbību nesaistītā daļa):

31.1.1. piemēro ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta īstenošanas nosacījumus;

31.1.2. maksimāli pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 89,5 %;

31.2. projekta saimnieciskajai daļai, kuras ietvaros plānotos ieguldījumus paredzēts izmantot projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saimnieciskajā pamatdarbībā (turpmāk – saimnieciskā daļa), piemēro vienu no šādām komercdarbības atbalsta kategorijām:

31.2.1. de minimis atbalsts, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;

31.2.2. ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu;

31.3. šo noteikumu 31.2.1.apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādus nosacījumus:

31.3.1. projekta saimnieciskajai daļai maksimāli pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 100 %;

31.3.2. jebkurā triju fiskālo gadu periodā kopējais de minimis atbalsta apmērs, kas labuma guvējam piešķirts atbilstoši šiem noteikumiem kopā ar citās atbalsta programmās piešķirto de minimis atbalstu, nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī;

31.3.3. nav atbalstāmas tādas nozares un darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā noteiktajam;

31.3.4. lai saņemtu de minimis atbalstu, labuma guvējs atbildīgajā iestādē un sadarbības iestādē iesniedz:

31.3.4.1. de minimis atbalsta pieprasījumu, ko pamato šo noteikumu 79.¹ punktā minētais ERAF atbalsta intensitātes pārrēķins;

31.3.4.2. uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;

31.3.4.3. papildu informāciju (ja attiecināms), kas pamato de minimis atbalsta apmēra viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstību šo noteikumu 31.3.2. apakšpunkta nosacījumiem;

31.4. šo noteikumu 31.2.2. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādus nosacījumus:

31.4.1. projekta saimnieciskajai daļai publiskā atbalsta intensitāte nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 6. punktā noteikto robežvērtību. Maksimāli pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte ir 50 %, ja ERAF finansējums netiek kumulēts ar citu publisko finansējumu, tai skaitā valsts vai pašvaldības galvojums, aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem vai cits publiskais finansējums;

31.4.2. publiskais atbalsts vienai pētniecības infrastruktūrai nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "j" apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību;

31.5. projekta un katra labuma guvēja projekta daļas ERAF vidējo svērto atbalsta intensitāti aprēķina atbilstoši šo noteikumu 13.1.2.¹ apakšpunktā minētajai metodikai;

31.6. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2.apakšpunktā minēto izmaksu ar saimniecisku darbību nesaistīto procentuālo daļu nosaka, ņemot vērā vidējo svērto procentuālo apmēru, kādā ilgtermiņa ieguldījumus un ieguldījumus natūrā attiecīgais labuma guvējs plāno izmantot ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām.

(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

32. Saimnieciskām pamatdarbībām paredzētas kombinēta atbalsta veida projekta daļas ieguldījumi ir attiecināmi, ja tos:

32.1. izmanto tikai projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā;

32.2. iekļauj labuma guvēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek labuma guvēja īpašumā;

32.3. izmanto projekta iesniegumā norādītajiem mērķiem un tie paliek Latvijā un labuma guvēja aktīvos:

32.3.1. vismaz trīs gadus pēc visa attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma veik­šanas, ja labuma guvējs atbilst mikro, mazā vai vidējā komersanta definīcijai;

32.3.2. vismaz piecus gadus pēc visa attiecīgā ieguldījuma veikšanas, ja labuma guvējs atbilst lielā komersanta definīcijai;

32.4. iegādājas no trešajām personām par tirgus nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr. 487; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

33. Kombinēta atbalsta veida projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina:

33.1. projekta procentuālajai daļai, kuru paredzēts izmantot ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām, – atbilstoši šo noteikumu 27.punktā minētajiem nosacījumiem;

33.2. projekta procentuālajai daļai, kuru paredzēts izmantot saimnie­ciskām pamatdarbībām, – no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera rīcībā esošiem līdzekļiem (izņemot valsts budžeta finansējumu saskaņā ar normatī­vajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai), kredītresursu vai valsts aizdevuma līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts publisks atbalsts, tai skaitā aizņēmumiem no citām juridiskām personām.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

34. Atbilstoši šiem noteikumiem kombinēta atbalsta veida projektam piešķirto finansējumu neapvieno ar atbalstu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros.

35. Šo noteikumu 31.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā de minimis atbalsta piešķiršanu un uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)

36. Ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:

36.1. tiešās izmaksas:

36.1.1. zinātniskās institūcijas ēku un telpu rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, ēku nojaukšanas, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecības izmaksas, tai skaitā:

36.1.1.1. būvprojektēšanas izmaksas;

36.1.1.2. būvdarbu izmaksas, lai nodrošinātu darba drošības, higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu pētnieciskajā darbā;

36.1.1.3. būvobjekta labiekārtošanas darbu izmaksas, kas nepārsniedz 10 % no kopējām būvniecības izmaksām;

36.1.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma iegādes izmaksas, kuras tieši nodrošina pētniecības veikšanas procesu projekta īstenošanas nozarē un kuras iekļautas finanšu pārskatos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos, tai skaitā:

36.1.2.1. lietotu zinātnisko iekārtu iegādes izmaksas, ja to iegādei nav izmantoti Eiropas Savienības fonda, cita finanšu instrumenta vai publiskā finansējuma līdzekļi un ja iekārtas cena nepārsniedz tās tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunu iekārtu cenu, kā arī iekārtai ir attiecīgajai darbībai nepieciešamie tehniskie parametri un tā atbilst piemērojamajām normām un standartiem;

36.1.2.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas;

36.1.3. pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar projekta aktivitāšu īstenošanu, tai skaitā būvuzraudzības izmaksas;

36.1.4. zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas, kas nepārsniedz 2 846 euro vienam zinātniskajam darbiniekam;

36.1.4.¹ nemateriālo aktīvu izmaksas;

36.1.5. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, un tās nepārsniedz 7 115 euro;

36.1.6. neparedzētās izmaksas, kuras var izmantot tikai projekta tiešo attiecināmo izmaksu segšanai un kas nepārsniedz 5 % no projekta tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas;

36.2. netiešās izmaksas: projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ja tās saistītas ar šo noteikumu 47.2.1. un 48.3.apakšpunktā minēto prasību izpildi un nepārsniedz 3 % no projekta tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas;

36.3. neatgūstamie šo noteikumu 36.1. un 36.2.apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

36.¹ Kombinēta atbalsta veida projekta ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:

36.¹ 1. materiālo aktīvu izmaksas;

36.¹ 2. nemateriālo aktīvu izmaksas;

36.¹ 3. neparedzētās izmaksas, kuras var izmantot tikai šo noteikumu 37.1. un 37.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai un kuras nepārsniedz 5 % no šo noteikumu 36.¹ 2., 37.1., 37.2. un 37.3. apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas;

36.¹ 4. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2. apakšpunktā minētās izmaksas pilnā apmērā, ja projekta saimnieciskajai daļai ERAF finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;

36.¹ 5. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2. apakšpunktā minēto izmaksu nesaimnieciskā daļa, ja projekta saimnieciskajai daļai ERAF finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu;

36.¹ 6. nesaimnieciskās daļas neatgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)

37. Šo noteikumu. 36.¹ 1. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ietver:

37.1. zinātniskās institūcijas ēku un telpu rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecības izmaksas, tai skaitā:

37.1.1. būvdarbu izmaksas, lai nodrošinātu darba drošības, higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu pētnieciskajā darbā;

37.1.2. būvobjekta labiekārtošanas darbu izmaksas, kas nepārsniedz 10 % no kopējām būvniecības izmaksām;

37.1.3. būvprojektēšanas izmaksas, kas ir ilgtermiņa ieguldījuma tieši attiecināmas izmaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas norādīšanu finanšu pārskatos;

37.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma iegādes izmaksas, kuras tieši nodrošina pētniecības procesu projekta īstenošanas nozarē un kuras iekļautas finanšu pārskatos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, kas nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas norādīšanu finanšu pārskatos, tai skaitā:

37.2.1. lietotu zinātnisko iekārtu un tehnoloģiju iegādes izmaksas, ja to iegādei nav izmantoti Eiropas Savienības fonda, cita finanšu instrumenta vai publiskā finansējuma līdzekļi un ja:

37.2.1.1. iekārta tiek iekļauta tāda labuma guvēja aktīvos, kas atbilst mikro, mazā vai vidējā komersanta definīcijai;

37.2.1.2. iekārtas cena nepārsniedz tās tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunu iekārtu cenu, kā arī iekārtai ir attiecīgajai darbībai nepieciešamie tehniskie parametri un tā atbilst tai piemērojamajām normām un standartiem;

37.2.2. zinātniskās aparatūras un aprīkojuma piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā;

37.3. zinātnisko darbinieku darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas, kas nepārsniedz 2 846 euro vienam zinātniskajam darbiniekam;

37.4. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625);

37.5. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625);

37.6. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625);

37.7. (svītrots ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625).

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.487; MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

38. Ja projekta iesniegumā paredzēti šo noteikumu 36.1.1.3. vai 37.1.2.apakšpunktā minētie būvobjekta labiekārtošanas darbi, projekta iesniedzējs sniedz būvobjekta labiekārtošanas darbu nepieciešamības pamatojumu, kā arī norāda precīzas labiekārtošanas darbu pozīcijas un to izmaksas.

39. Apakšaktivitātes ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

39.1. šo noteikumu 36.1.1., 36.1.3., 36.1.5. vai 37.1.apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās radušās uz darba līguma pamata;

39.2. projekta administrēšanas izmaksas;

39.3. mazvērtīgā inventāra iegādes izmaksas;

39.4. nekustamā īpašuma (ēkas un zemes) iegādes izmaksas;

39.5. būvniecības darbu virsizdevumi, tai skaitā transporta izmaksas, peļņa un neparedzētie darbi, kas pārsniedz 15 % no būvniecības tāmes attiecināmo izmaksu kopsummas;

39.6. kārtējās uzturēšanas izmaksas;

39.7. transportlīdzekļa iegādes izmaksas;

39.8. izmaksas, kas attiecas uz līzinga un nomas darījumiem;

39.9. apdrošināšanas izmaksas;

39.10. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu transakcijām, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi;

39.11. šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās agrāk par 2006.gada 24.oktobri;

39.12. muitas nodokļi un nodevas;

39.13. atgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi;

39.14. citas izmaksas, kas šo noteikumu 36. vai 37.punktā nav noteiktas kā attiecināmas;

39.15. izmaksas, kuras radušās pēc līguma vai vienošanās termiņa beigām vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

39.16. izmaksas, kas nav pamatotas ar izmaksu attaisnojošiem dokumentiem vai ir radušās normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ, tai skaitā lietotu iekārtu iegādes izmaksas, ja attiecīgās iekārtas pārdevējs nav iesniedzis deklarāciju par tās izcelsmi un apliecinājis, ka pēdējo septiņu gadu laikā tā nav tikusi iegādāta, izmantojot Eiropas Savienības fonda, cita finanšu instrumenta vai publiskā finansējuma līdzekļus;

39.17. šo noteikumu 36.1.3., 36.1.5., 36.1.6. un 36.2.apakšpunktā minēto izmaksu saimnieciskā daļa, ja projekta saimnieciskajai daļai ERAF finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. pantu.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

40. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ilgtermiņa ieguldījumus:

40.1. kas atbilst šo noteikumu 47.2.1. apakšpunktā minētās zinātniskās institūcijas teritoriāli telpiskās attīstības stratēģijas 3.1. apakšpunktā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un attīstības virzieniem;

40.2. par kuriem projekta noslēguma pārskata iesniegšanas dienā būs pilnībā samaksāts un kas būs finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera aktīvos atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajā sadarbības līgumā iekļautajiem nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

41. Apakšaktivitātes ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Padomes 2002.gada 25.jūnija Regulas (EK, EURATOM) Nr.1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, prasībām.

42. Uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai atlasei nosūta zinātniskajām institūcijām, kas atbilst šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajam nosacījumam, aprēķinot zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficientu, kā arī šo noteikumu 16.punktā un 17.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

43. Lai izstrādātu zinātnisko institūciju sarakstu, kurām nosūtāms uzaicinājums iesniegt projekta iesniegumu:

43.1. Izglītības un zinātnes ministrija ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz atbildīgajā iestādē zinātnisko institūciju sarakstu, kas atbilst šo noteikumu 42.punktā minētajiem nosacījumiem;

43.2. atbildīgā iestāde ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņo katram šo noteikumu 5. punktā minētajam valsts nozīmes pētniecības centram un to veidojošajām zinātniskajām institūcijām uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu maksimāli pieejamā ERAF līdzfinansējuma apmēra aprēķina atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai metodikai.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

44. Uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai atlasei atbildīgā iestāde norāda:

44.1. valsts nozīmes pētniecības centru, kura izveidei attiecīgā zinātniskā institūcija ir kvalificējusies atbilstoši šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

44.2. zinātniskās institūcijas, kas kvalificējušās attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra izveidei atbilstoši šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

44.3. projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu:

44.3.1. ievērojot šo noteikumu 7.8.apakšpunktā minēto prasību, termiņš attiecināms uz zinātnisko institūciju, kas apstiprinātajā valsts nozīmes pētniecības centra sadarbības stratēģijā noteikta par attiecīgā centra vadošo institūciju;

44.3.2. termiņš nav īsāks par pieciem mēnešiem un nepārsniedz septiņus kalendāra mēnešus no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai atlasei;

44.4. projekta iesnieguma iesniegšanas vietu un kārtību;

44.5. kopējo attiecīgajam valsts nozīmes pētniecības centram pieejamo ERAF līdzfinansējumu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai metodikai;

44.6. tīmekļa vietni, kurā publicēti projekta iesnieguma sagata­vošanai izmantojamie dokumenti;

44.7. citu informāciju, kuru atbildīgā iestāde uzskata par nepieciešamu norādīt uzaicinājumā.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.487; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

45. Par katru šo noteikumu 5.punktā minēto valsts nozīmes pētniecības centru tiek iesniegts viens projekta iesniegums.

46. Ja pēc šo noteikumu 44.punktā minētā uzaicinājuma nosūtīšanas zinātniskās institūcijas tiek apvienotas vai pievienotas citai zinātniskajai institūcijai, projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris var būt attiecīgo zinātnisko institūciju tiesību un saistību pārņēmējs, kas pēc apvienošanas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim.

47. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz, ievērojot šādas prasības:

47.1. projekta maksimālais ERAF līdzfinansējums nepārsniedz šo noteikumu 44.punktā minētajā uzaicinājumā norādīto apmēru attiecīgajam valsts nozīmes pētniecības centram;

47.2. projekta iesniegumu veido aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa (2.pielikums) un šādi pielikumi:

47.2.1. zinātniskās institūcijas (projekta iesniedzēja un sadarbības partnera) teritoriāli telpiskās attīstības stratēģija (3.pielikums), kas ir saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir valsts zinātniskā institūcija;

47.2.2. rakstisks apliecinājums par projektam nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanu:

47.2.2.1. apliecinājumu par nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanu no projekta iesniedzēja rīcībā esošajiem nacionālajiem publiskajiem vai privātajiem līdzekļiem un ieguldījumiem natūrā (ja attiecināms) izsniedz projekta iesniedzējs. Ja projekta iesniedzējs līdzfinansējuma nodrošināšanai plāno izmantot kredītresursu līdzekļus, pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz kredītiestādes apliecinājumu par līdzfinansējuma nodrošināšanu no kredītresursu līdzekļiem (4.pielikums);

47.2.2.2. apliecinājumu par nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanu no sadarbības partnera (ja attiecināms) rīcībā esošajiem līdzekļiem izsniedz sadarbības partneris. Ja sadarbības partneris līdzfinansējuma nodrošināšanai plāno izmantot kredītresursu līdzekļus, pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz kredītiestādes izziņu par kredīta piešķiršanu (4.pielikums);

47.2.3. projekta iesniedzēja izziņa par projekta īstenošanas vietām, kurās tiks veikti projektā paredzētie būvdarbi un zinātniskās aparatūras un aprīkojuma uzstādīšana (norādot attiecīgās vietas adresi un lietošanas pamatu). Ja par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem ieguldījumi tiks veikti infrastruktūrā, uz kuru projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un tās ir reģistrētas zemesgrāmatā, projekta iesnieguma pielikumā pievieno ilgtermiņa nomas līguma apliecinātu kopiju;

47.2.4. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto valsts statistikas pārskatu kopijas par pēdējiem trijiem noslēgtajiem pārskata gadiem par zinātnisko vai pētniecības darbu izpildi (ja minēto dokumentu apliecinātas kopijas par kādu no pēdējiem trijiem noslēgtajiem pārskata gadiem ir iesniegtas atbildīgajā iestādē darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātnes un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" aktivitāšu īstenošanas ietvaros, iesniedz par to rakstisku apliecinājumu, nepievienojot minēto dokumentu apliecinātas kopijas) vai piekrišanas vēstuli, kurā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pilnvaro atbildīgo iestādi pieprasīt no Centrālās statistikas pārvaldes projekta iesniedzēja un sadarbības partnera Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto valsts statistikas pārskatu kopijas par pēdējiem trijiem noslēgtajiem pārskata gadiem par zinātnisko vai pētniecības darbu izpildi;

47.2.5. deklarācija par projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera atbilstību mikro, mazā vai vidējā komersanta kategorijai, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris pretendē uz atbalstu atbilstoši mikro, mazā, vidējā vai lielā komersanta statusam (deklarāciju sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši mikro, mazo vai vidējo komersantu definīcijai). Lai noteiktu projekta iesniedzēja un sadarbības partnera statusu, tiek ņemti vērā tikai dati par pēdējo noslēgto finanšu gadu. Papildus iesniedz šādus attiecīgo statusu pamatojošus dokumentus:

47.2.5.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (izdota ne agrāk kā 20 darb­dienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas) par nodokļu samaksu un vidējo projekta iesniedzēja un sadarbības partnera institūcijā strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos gados (atsevišķi pa gadiem) vai piekrišanas vēstuli, kurā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pilnvaro atbildīgo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgu izziņu (6.pielikums);

47.2.5.2. operatīvo finanšu pārskatu, ja projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim finanšu gads nav noslēgts (finanšu pārskats projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāks par trijiem kalendāra mēnešiem);

47.2.6. uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību vai de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību, ja projekta iesniedzējs iesniedz kombinēta atbalsta veida projektu finansējuma saņemšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;

47.2.7. šo noteikumu 18.punktā minētā sadarbības līguma apliecināta kopija vai tā projekts;

47.2.8. sadarbības partnera apliecinājums par dalību projekta īstenošanā (7.pielikums) (attiecināms, ja atbilstoši šo noteikumu 47.2.7.apakšpunktam projekta iesniegumam tiek pievienots šo noteikumu 18.punktā minētā sadarbības līguma projekts);

47.3. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas vadītājs vai tā pilnvarota persona, projekta iesniegumam pievienojot attiecīgo pilnvarojumu.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.487; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

48. Projekta iesniedzējs papildus šo noteikumu 47.2.apakšpunktā minētajiem pielikumiem var iesniegt:

48.1. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmuma izrakstu par attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra veidojošo institūciju sadarbības stratēģijas saskaņošanu;

48.2. Uzņēmumu reģistra izziņu, kas apliecina, ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nav ar tiesas lēmumu atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju neatrodas likvidācijas procesā (ja attiecināms);

48.3. tehnisko dokumentāciju aprīkojuma, iekārtu un tehnoloģiju iepirkumam, iepirkuma dokumentāciju būvprojekta izstrādei vai izstrādātu tehnisko projektu būvdarbu veikšanai (ja tāda ir izstrādāta);

48.4. izziņu no zemesgrāmatas vai Valsts zemes dienesta kadastra, kas apliecina, ka infrastruktūra, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir valsts īpašumā, kā arī apliecinājumu par to, ka šī infrastruktūra ir nodota valsts zinātniskās institūcijas valdījumā vai lietošanā un ka objekts ir valsts zinātniskās institūcijas bilancē, vai apliecinoša dokumenta kopiju, kas norāda, ka infrastruktūra, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā (izziņu apliecina ar zemesgrāmatā reģistrēta dokumenta kopiju);

48.5. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera Valsts ieņēmumu dienestā vai nozares ministrijā iesniegto gada pārskatu (sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par budžeta izpildi) kopijas par pēdējiem trijiem noslēgtajiem pārskata gadiem. Ja minēto dokumentu kopijas par kādu no pēdējiem trijiem noslēgtajiem pārskata gadiem ir iesniegtas atbildīgajā iestādē darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātnes un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" aktivitāšu īstenošanas ietvaros, iesniedz par to rakstisku apliecinājumu, nepievienojot minēto dokumentu kopijas. Zvērināta revidenta ziņojums par gada pārskatu (kopija) jāiesniedz, ja to nosaka Gada pārskatu likums;

48.6. citus dokumentus, kurus projekta iesniedzējs uzskata par nepieciešamu iesniegt, lai pamatotu projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

49. Ja projekta iesniedzējs neiesniedz šo noteikumu 48.1., 48.2., 48.4. un 48.5.apakšpunktā minētos dokumentus vai izziņas, atbildīgā iestāde tās iegūst normatīvajos aktos par administratīvo procesu noteiktajā kārtībā.

50. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu atbildīgajā iestādē var iesniegt:

50.1. papīra formā (lapas ir caurauklotas, sanumurētas, pēdējās lapas otrā pusē diegu gali ir pielīmēti, uzlīmē ir informācija par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību, projekta iesniedzēja nosaukums, projekta iesnieguma sagatavošanas datums, projekta iesniedzēja amatpersonas paraksts), pievienojot identisku projekta iesnieguma veidlapas elektronisko versiju elektronisko datu nesējā. Visus dokumentus ievieto iepakojumā (aploksnē) un to aizzīmogo;

50.2. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, tai skaitā:

50.2.1. tam jābūt izstrādātam DOC (Microsoft Office Word document), XLS (Microsoft Excel format file) vai PDF (Portable Document Format) datņu formātā;

50.2.2. projekta iesnieguma veidlapai un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināliem jābūt parakstītiem katram atsevišķi ar to autora drošu elektronisko parakstu un apliecinātiem ar laika zīmogu pirms projekta iesniegumu atlases termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tiem jābūt apliecinātiem katram atsevišķi ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projekta iesniegumu atlases termiņa beigām.

51. Šo noteikumu 44.punktā minētajā uzaicinājumā norādītais projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigu datums ir pēdējā diena, kad projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā vai nosūtot pa pastu.

52. Atbildīgā iestāde reģistrē iesniegto projekta iesniegumu tā saņemšanas dienā. Apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu atbildīgā iestāde projekta iesniedzējam izsniedz personīgi uzreiz pēc projekta iesnieguma iesniegšanas vai 10 darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigu datuma nosūta pa pastu vai elektroniski elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

53. Labuma guvēja pienākumi:

53.1. sagatavot un glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas līdz projektu iesniegumu vērtēšanas beigām, bet, ja projektu apstiprina, – visu projekta pārskata (dzīves cikla) periodu;

53.2. sniegt Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju šo noteikumu 53.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātām to kopijām.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr. 625 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

54. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegtos projektu iesniegumus vērtē komisija. Komisijas sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjus.

55. Komisijas darbību nosaka atbildīgās iestādes izstrādāts un apstiprināts reglaments.

56. Komisijas sēdēs novērotāja statusā bez balsstiesībām var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes, Latvijas Zinātnieku savienības un Latvijas jauno zinātnieku apvienības pārstāvji. Komisija vērtēšanas procesā var pieaicināt vienu vai vairākus eksper­tus bez balsstiesībām.

57. Uzsākot komisijas darbu, komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta apliecinājumu, ka:

57.1. komisijas sēžu laikā iegūto informāciju un dokumentu saturu neizpaudīs trešajām personām;

57.2. viņu darbībā nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņi varētu pārkāpt normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību noteiktos ierobežojumus Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītajai personai, un nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta projekta iesniedzēja iesniegtā projekta iesnieguma apstiprināšanā vai noraidīšanā.

58. Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem (5.pielikums), ievērojot šos noteikumus un citus normatīvos aktus, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību.

59. Projekta iesniedzēju un projekta iesniegumu vērtē šādā secībā – atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, 2.punktā minētajiem projekta iesniedzēja atbilstības kritērijiem, 2.punktā minētajiem projekta atbilstības vērtēšanas kritērijiem, 3.punktā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un 4.punktā minētajam finansējuma piešķiršanas kritērijam.

60. Projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem kritērijiem, atbilstības kritērijiem un finansējuma piešķiršanas kritērijam vērtē ar vērtējumu "Jā" (atbilst) vai "Nē" (neatbilst). Projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtē, piešķirot noteiktu punktu skaitu.

61. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja atbilstība visiem šo noteikumu 5.pielikuma 1., 2. un 4.punktā minētajiem projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem ir novērtēta ar "Jā".

62. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu noraidīt projekta iesniegumu un neturpina tā vērtēšanu, ja ir spēkā kaut viens no šādiem nosacījumiem:

62.1. projekta iesniedzējs neatbilst šo noteikumu 5.pielikuma 2.14.apakšpunktā minētajām prasībām;

62.2. projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 5.pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 2.1., 2.2., 2.3. vai 2.15.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

62.3. projekta iesniegumam nav pievienots šo noteikumu 47.2.1.apakšpunktā minētais pielikums;

62.4. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 3.6., 3.7. vai 3.8.apakšpunktā minētajiem kvalitātes kritērijiem projekta iesniegums kādā no tiem saņēmis mazāk par vienu punktu vai vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 3.2.apakšpunktā minētajam kvalitātes kritērijam saņēmis mazāk par diviem punktiem.

63. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu noraidīt projekta iesniegumu, ja tas šo noteikumu 5.pielikuma 4.punktā minētajā finansējuma piešķiršanas kritērijā ir novērtēts ar "Nē".

64. Ja projektu iesniegumu atlases kārtā vairāki projektu iesniegumi saņem vienādu punktu skaitu un minētajiem projektu iesniegumiem attiecīgās kārtas finansējums nav pietiekams, prioritāri atbalstāms ir projekts, kurš atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 3.2., 3.4. un 3.6.apakšpunktā minē­tajiem kvalitātes kritērijiem kopvērtējumā ir saņēmis lielāku punktu skaitu. Ja minēto kvalitātes kritēriju kopvērtējumā vairāki projekti saņem vienādu lielāko punktu skaitu, tad augstāku novērtējumu saņem projekts ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 5.pielikuma 3.5.apakšpunktā minētajā kritērijā.

65. Ja projekta iesniegumā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma, uzskata, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam vai attiecīgajā kritērijā tiek piešķirts zemākais vērtējums.

66. Atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu. Minētajā lēmumā var ietvert šādus nosacījumus:

66.1. projekta iesnieguma precizēšana atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11., 1.12., 1.13., 1.14., 1.15., 1.16., 1.17., 2.4., 2.5., 2.6., 2.8., 2.9., 2.10., 2.11., 2.12. vai 2.13.apakšpunktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem;

66.2. šo noteikumu 47.2.2., 47.2.3., 47.2.4., 47.2.5., 47.2.6., 47.2.7. un 47.2.8.apakšpunktā minēto pielikumu iesniegšana;

66.3. izmaksu precizēšana ar nosacījumu, ka šo noteikumu 36.1.1.3., 36.1.4., 36.1.5., 36.1.6., 36.2., 36.¹ 3., 37.1.2. un 37.3. apakšpunktā minētais izmaksu ierobežojums netiek pārsniegts;

66.4. citas atbildīgās iestādes noteiktas tiesiski pamatotas darbības veikšana, kura ir vērsta uz līguma vai vienošanās noslēgšanu.

(Grozīts ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

67. Atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas nosūta:

67.1. projekta iesniedzējam – lēmumu par projekta iesnieguma ap­stip­rināšanu, projekta iesnieguma noraidīšanu vai projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;

67.2. sadarbības iestādei – lēmumu par projekta iesnieguma ap­stip­rināšanu un apstiprinātā projekta iesnieguma oriģināleksemplāru, kas iesniegts papīra formā, vai projekta iesniegumu, kas iesniegts elektroniska dokumenta formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

68. Ja ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniedzējs lēmumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 darbdienām un vienlaikus nepārsniedz 30 darbdienas no lēmuma spēkā stāšanās dienas, nodrošina nosa­cījumu izpildi un iesniedz atbildīgajā iestādē izvērtēšanai informāciju par no­sacījumu izpildi. Lēmumā noteiktajā termiņā informāciju par nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā divas reizes.

69. Atbildīgā iestāde 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 68.punktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un sagatavo atzinumu par lēmumā ietverto no­sacījumu izpildi (turpmāk – atzinums).

70. Ja projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 68.punktā minētajā lēmumā ietverto nosacījumu izpildi lēmumā noteiktajā termiņā, atbildīgās iestādes atzinums ir pozitīvs un atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā no atzinuma parakstīšanas dienas nosūta:

70.1. projekta iesniedzējam – atzinumu;

70.2. sadarbības iestādei – lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, atzinumu un apstiprinātā projekta iesnieguma oriģināleksemplāru, kas iesniegts papīra formā, vai projekta iesniegumu, kas iesniegts elektroniska dokumenta formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

71. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina šo noteikumu 68.punktā minētajā lēmumā ietverto nosacījumu izpildi lēmumā noteiktajā termiņā, atzinumu par to, ka lēmumā ietvertie nosacījumi nav izpildīti, atbildīgā iestāde nosūta projekta iesniedzējam ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas.

72. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

73. Labuma guvējs nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citām labuma guvēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, ja labuma guvējs atbilst šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajai mikro, mazā vai vidējā komersanta definīcijai, un piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, ja labuma guvējs atbilst šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētajai lielā komersanta definīcijai.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314)

74. Finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas iesniedz iepirkuma plānu sadarbības iestādē. Ja finansējuma saņēmējs, ievērojot šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minētos nosacījumus, projekta ietvaros veic iepirkumu pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas, tas pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas iepirkuma plānu iesniedz sadarbības iestādē.

75. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros pirmo iepirkuma procedūru par iekārtu piegādi, būvdarbu veikšanu vai būvprojekta izstrādi izsludina ne vēlāk kā 90 kalendāra dienu laikā no līguma vai vienošanās noslēgšanas dienas.

76. Projekta īstenošanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par 2015. gada 31. augustu.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.625 redakcijā)

77. Labuma guvējam līguma vai vienošanās darbības laikā ir pienākums apdrošināt materiālos ieguldījumus pret zaudējumiem vai bojājumiem ugunsgrēka, vētras postījumu, plūdu vai trešo personu prettiesiskas rīcības gadījumā. Ja šādi bojājumi radušies, saņemtā apdrošināšanas atlīdzība ir jāizmanto bojātās vērtības atjaunošanai. Ja ar šādu kompensāciju nepietiek, labuma guvējs zaudējumus sedz no saviem vai sadarbības partnera līdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajā sadarbības līgumā iekļautajiem nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314)

78. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādes tīmekļa vietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

79. Sadarbības iestāde var lemt par līguma vai vienošanās izbeigšanu arī šādos gadījumos:

79.1. projekta iesniegumam ir pievienota izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu, bet sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) nav noslēdzis ar kredītiestādi attiecīgu līgumu par summu, ne mazāku kā 75 % no izziņā minētās;

79.2. projekta iesniegumā ir paredzēta šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minētā ēku vai telpu rekonstrukcija vai renovācija vai jaunas ēkas būvniecība, bet sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās, finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumus par ēku vai telpu rekonstrukciju vai renovāciju vai jaunas ēkas būvniecību par summu, ne mazāku kā 75 % no projektā paredzētajām rekonstrukcijas, renovācijas vai būvniecības izmaksām;

79.3. 12 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās, sadarbības iestādē nav iesniegts starpposma maksājuma pieprasījums vismaz par 15 % no līgumā vai vienošanās nosacījumos norādītā kopējā publiskā finansējuma;

79.4. 18 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās, sadarbības iestādē nav iesniegts starpposma maksājuma pieprasījums vismaz par 30 % no līgumā vai vienošanās nosacījumos norādītā kopējā publiskā finansējuma;

79.5. 24 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās, sadarbības iestādē nav iesniegts starpposma maksājuma pieprasījums vismaz par 50 % no līgumā vai vienošanās nosacījumos norādītā kopējā publiskā finansējuma.

79.¹ Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs veic projekta un labuma guvēja projekta daļas vidējās svērtās ERAF atbalsta intensitātes pārrēķinu (turpmāk – ERAF pārrēķins), nodrošinot šādu nosacījumu izpildi:

79.¹ 1. ERAF pārrēķinu veic atbilstoši šo noteikumu 13.1.2.¹ apakšpunktā minētajai metodikai, ņemot vērā projekta faktiskās ieguldījumu izmaksas un procentuālo apmēru, kādā ieguldījumus plānots izmantot ar saimniecisku darbību nesaistītajām un saimnieciskajām pamatdarbībām;

79.¹ 2. ERAF pārrēķins ietver projekta un katra labuma guvēja projekta daļas vidējo svērto ERAF atbalsta intensitātes un ERAF finansējuma apmēra aprēķinu, kā arī labuma guvēja saimnieciskās projekta daļas ERAF finansējuma apmēra atbilstības pārbaudi šo noteikumu 31.3.2.apakšpunktam;

79.¹3. ERAF pārrēķinu iesniedz sadarbības iestādē saskaņošanai ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu;

79.¹ 4. sadarbības iestāde pārbauda ERAF pārrēķinā izmantotos datus un rezultātus, ievērojot šo noteikumu 13.1.2.¹ apakšpunktā minētās metodikas nosacījumus, un sniedz finansējuma saņēmējam informāciju par pārbaudes rezultātiem;

79.¹ 5. finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē saskaņošanai iesniedz projekta grozījumu pieprasījumu, kas paredz projekta un katra labuma guvēja projekta daļas ERAF finansējuma apmēra korekciju, kuru pamato ERAF pārrēķins, ja projekta īstenošanas laikā veikto izmaiņu dēļ konstatē vienu vai vairākas šādas izmaiņas:

79.¹ 5.1. tiek pārsniegts šo noteikumu 31.3.2. apakšpunktā minētais atbalsta apmērs;

79.¹ 5.2. tiek mainīts līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktais projekta vai apakšprojekta kopējais ERAF finansējuma vai de minimis atbalsta apmērs.

(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

79.² Šo noteikumu 2.1.2., 2.1.³ un 2.2.2. apakšpunktā minētās darbības atbalstāmas un šo noteikumu 32.1. un 32.2. apakšpunktā minētie attiecināmības nosacījumi ir piemērojami projekta pārskata (dzīves cikla) periodā.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

79.³ Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta dzīves cikla laikā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera institūcijā ar komercdarbības atbalstu nesaistītam projektam vai kombinēta atbalsta veida projekta ar saimniecisku darbību nesaistītai projekta daļā ierobežotas jomas darbībai iedalītā jauda finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no pētniecības infrastruktūras kopējās gada jaudas finanšu izteiksmē. Ja kādā no kalendāra gadiem projekta pārskata (dzīves cikla) periodā ierobežotas jomas darbībai iedalītā jauda finanšu izteiksmē pārsniedz 20 procentus no pētniecības infrastruktūras kopējās gada jaudas, finansējuma saņēmējam piemēro šo noteikumu 13.9. apakšpunktā minēto publiskā finansējuma atgūšanas mehānismu.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

79.⁴ Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris institūcijas finanšu vadības un grāmatvedības politikas aprakstā norāda kārtību, kādā institūcija nodrošina projekta atbilstību šo noteikumu 2.1.³ 3. apakšpunktā, 25. un 79.³ punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

79.⁵ Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris uzkrāj datus par šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minēto ēku un telpu enerģijas patēriņu, ja šīm telpām ir atsevišķa enerģijas uzskaite.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

80. Sadarbības iestāde var lemt par proporcionālu projekta finansējuma samazinājumu šādos gadījumos:

80.1. faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredzēts projekta iesniegumā;

80.2. nav īstenota kāda no līgumā vai vienošanās nosacījumos paredzētajām darbībām, bet tiek sasniegts projekta mērķis;

80.3. nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;

80.4. līdzekļu izlietojums nav samērīgs un pamatots;

80.5. iepirkums nav veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkuma jomā;

80.6. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

80.7. (svītrots ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314);

80.8. (svītrots ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314);

80.9. (svītrots ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314);

80.10. (svītrots ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314).

80.¹ Sadarbības iestāde piemēro proporcionālu projekta ERAF finansējuma samazinājumu (korekciju) šādos gadījumos:

80.¹ 1. ja ar komercdarbības atbalstu nesaistīta projekta vai projekta daļas ietvaros iegādātu ilgtermiņa ieguldījumu projekta pārskata (dzīves cikla) periodā izmanto saimnieciskai darbībai, finanšu izteiksmē pārsniedzot šo noteikumu 79.³ punktā minēto ierobežotas jomas darbībai iedalītās jaudas apmēru. Finansējuma samazinājuma apmēra noteikšanai piemēro šo noteikumu 14.21. apakšpunktā minēto publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismu;

80.¹ 2. ja aktivitātes ietvaros kombinēta atbalsta veida projektu īstenošanas laikā vai laikposmā no projektu īstenošanas uzsākšanas līdz trijiem vai pieciem gadiem (atbilstoši labuma guvēja atbilstībai mikro, mazā, vidējā vai lielā komersanta definīcijai) pēc attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iekļaušanas konkrētā labuma guvēja aktīvos tiek pārsniegts šo noteikumu 31.3.2.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs;

80.¹ 3. ja kombinēta atbalsta veida projekta saimnieciskās vai ar saimniecisku darbību nesaistītās daļas apmēra (euro vai procentos) izmaiņu rezultātā tiek pārsniegts ERAF finansējuma apmērs, ko nosaka līgums vai vienošanās.

(MK 11.06.2013. noteikumu Nr. 314 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1217; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr. 625; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 181)

81. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību. Šo noteikumu 79.¹ 5., 80.¹ 2. un 80.¹ 3.apakšpunktā minētajos gadījumos sadarbības iestāde projekta grozījumu pieprasījumu un lēmuma par plānoto ERAF finansējuma samazinājumu projektu iesniedz saskaņošanai atbildīgajā iestādē. Veicot grozījumus, nodrošina:

81.1. labuma guvēja projekta daļas ERAF finansējuma apmēra atbilstību tam ERAF finansējuma apmēram, ko nosaka līgums vai vienošanās;

81.2. labuma guvējam pieejamā ERAF finansējuma apmēra atbilstību šo noteikumu 31.3.2., 31.4.2. un 79.¹ 2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

82. Finansējuma saņēmējs, neizdarot grozījumus projektā, var veikt izmaksu pārdali, ja izmaksu pārdales rezultātā netiek pārsniegts labuma guvējam un projektam pieejamais ERAF finansējuma apmērs, ko nosaka līgums vai vienošanās, vai šo noteikumu 31.3.2.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs:

82.1. starp šo noteikumu 36.1.1., 36.1.2., 36.1.3., 36.1.4., 36.1.5. un 36.2.apakšpunktā vai 37.1., 37.2. un 37.3.apakšpunktā minētajām izmaksu pozīcijām, nepārsniedzot piecus procentus no pārdalāmās izmaksu pozīcijas un ievērojot šo noteikumu 36.1.1.3., 36.1.4., 36.1.5., 36.1.6., 36.2., 36.¹ 3., 37.1.2. un 37.3. apakšpunktā minētos izmaksu ierobežojumus;

82.2. šo noteikumu 36.1.1., 36.1.2., 36.1.3., 36.1.4., 36.1.5. un 36.2.apakšpunktā vai 37.1., 37.2. un 37.3.apakšpunktā minēto izmaksu pozīciju ietvaros.

(Grozīts ar MK 11.06.2013. noteikumiem Nr.314; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.625)

83. Finansējuma saņēmējs, sniedzot sadarbības iestādei maksājuma pieprasījumu, pievieno:

83.1. skaidrojumu par šo noteikumu 82.punktā minētās izmaksu pārdales pamatotību. Ja minētais skaidrojums nav iesniegts vai iesniegtais skaidrojums nav pamatots, sadarbības iestāde izmaksu pārdali var uzskatīt par nenotikušu, par to informējot finansējuma saņēmēju;

83.2. ERAF pārrēķinu, kas pamato projekta un katra labuma guvēja projekta daļas ERAF finansējuma apmēru konkrēta maksājuma pieprasījuma ietvaros. Ja iesniegtais ERAF pārrēķins nav veikts atbilstoši šo noteikumu 79.¹ punktam, sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu neapstiprināt maksājuma pieprasījumu, par to informējot finansējuma saņēmēju.

(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314 redakcijā)

83.¹ Pēc maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam iesniedz informāciju par kopējo maksājuma pieprasījuma ietvaros atmaksājamo ERAF finansējuma apmēru un tā sadalījumu pa labuma guvējiem, ņemot vērā šo noteikumu 83.2.apakšpunktā minētā ERAF pārrēķina rezultātus.

(MK 11.06.2013. noteikumu Nr.314 redakcijā)

84. Ja, īstenojot projektu, rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinājuma izmaksas, finansējuma saņēmējs tos sedz no saviem līdzekļiem.

85. Atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju no finansējuma saņēmēja par projekta īstenošanas gaitu un sasniegto rezultātu atbilstību plānotajiem rezultātiem.

86. Atbildīgajai iestādei, ja nepieciešams, ir tiesības ierosināt grozījumus projektā, sagatavojot un nosūtot sadarbības iestādei un finansējuma saņēmējam priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem projektā.

87. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 86.punktā minēto priekšlikumu saņemšanas sagatavo un iesniedz projekta grozījumu pieprasījumu sadarbības iestādē vai arī sniedz argumentētu pamatojumu atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei par lēmumu neierosināt grozījumus projektā.

88. Maksājuma pieprasījumu sagatavo un Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja izdevumus atmaksā euro.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1217)