1. Noteikumi nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – darba negadījumu apdrošināšana) apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai, tai skaitā aprēķina formulu un iemaksu algas apmēru periodā, kad apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, kā arī iemaksu algas aprēķināšanas kārtību.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - aģentūra) nodaļa izskata jautājumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu, pamatojoties uz:

2.1. sociāli apdrošinātās personas (turpmāk – apdrošinātā persona) vai tiesību uz atlīdzību pārņēmēja rakstisku pieprasījumu piešķirt apdrošināšanas atlīdzību, kurā norādīts vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs un pieprasītās atlīdzības veids;

2.2. Valsts darba inspekcijas elektroniski sniegto informāciju par darbā notikušo nelaimes gadījumu, aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai atzinumu par arodslimību, kas izsniegts atbilstoši normatīvajiem aktiem par arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

2.3. šo noteikumu 11.2., 14.2., 18.¹ 2., 18.¹ 3., 18.¹ 4., 18.² 2., 18.² 3., 18.² 4., 18.⁴ 2., 18.⁴ 3., 18.⁷ 2., 18.⁷ 3., 21.2., 21.3., 21.4., 21.5., 21.6. vai 24.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem un informāciju, kas apliecina tiesības uz attiecīgo apdrošināšanas atlīdzības veidu.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr. 5; MK 09.12.2008. noteikumiem Nr. 1008; MK 19.07.2011. noteikumiem Nr. 569; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 342; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320; MK 20.08.2024. noteikumiem Nr. 556)

3. Aģentūra pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt apdrošināšanas atlīdzību un paziņo to apdrošinātajai personai vai tiesību uz atlīdzību pārņēmējai Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr.569 redakcijā)

4. (Svītrots ar MK 09.12.2008. noteikumiem Nr.1008)

5. (Svītrots ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.142)

6. Aģentūras nodaļa ir tiesīga pārbaudīt dokumentus un ziņas, kuras snieguši darba devēji, apdrošinātās personas un tiesību uz atlīdzību pārņēmēji.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.5)

7. Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai tiesību uz atlīdzību pārņēmējam - par apgādnieka zaudējumu, bet apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā paredzēts šo noteikumu 3.punktā, aģentūras nodaļa ir tiesīga izmaksāt pieprasītājam avansā apdrošināšanas atlīdzību, kuras apmērs nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr. 5; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 790)

8. Ja persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto apdrošināšanas atlīdzību izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikta pensijas izmaksai personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.342 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2015.)

9. (Svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.342, kas piemērojami ar 01.07.2015.)

10. Ja pieprasījums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu nav atjaunots vai nav iesniegti citi aģentūras pieprasītie dokumenti, aģentūras nodaļa ar nākamā gada 1.janvāri pārtrauc apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.5)

10.¹ (Punkts stājas spēkā 01.12.2024. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.12.2024.; sk. 41. punktu)

11. Lēmumu par slimības pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

11.1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

11.2. vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu vai tai pielīdzināmu ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu, kas apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.342, kas piemērojami ar 01.07.2015.)

12. Slimības pabalstu piešķir par kalendāra dienām, un slimības pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 

(MK 20.08.2024. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

13. Ja aģentūras nodaļā ir saņemta informācija par personas pārejošu darbnespēju, bet apdrošināšanas gadījumu apliecinošie dokumenti desmit dienu laikā nav saņemti, slimības pabalstu apdrošinātajai personai aprēķina un izmaksā saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Pēc visu apdrošināšanas gadījumu apliecinošo dokumentu saņemšanas apdrošinātajai personai slimības pabalstu pārrēķina saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.5; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.342, kas piemērojami ar 01.07.2015.)

14. Lēmumu piešķirt atlīdzību par darbspēju zaudējumu pieņem, pamatojoties uz:

14.1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

14.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - komisija) elektroniski sniegto informāciju par personas darbspēju zaudējumu un invaliditāti. Ja informāciju nav iespējams iesniegt elektroniski, izrakstu no komisijas akta par darbspēju zaudējumu (procentos) un invaliditātes izziņas kopiju komisija aģentūrā iesniedz papīra formā.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.142)

15. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A - atlīdzība par darbspēju zaudējumu;

Vm - apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

Iz - atlīdzība par darbspēju zaudējumu (procentos).

16. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu tiek noteikta, ņemot vērā darbspēju zaudējumu (procentos) un tam atbilstošo atlīdzību par darbspēju zaudējumu (procentos) saskaņā ar tabulu:

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.142)

17. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par kārtējo mēnesi aģentūras nodaļas noteiktajā dienā.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.5)

17.¹ Ja darbspēju zaudējumu nosaka atkārtoti un pārtraukums, kad apdrošinātajai personai tika noteikts darbspēju zaudējums (novērtējums procentos), kas dod tiesības uz atlīdzību, nav bijis ilgāks par pieciem gadiem, atlīdzības izmaksu par darbspēju zaudējumu atjauno. Atjaunojot atlīdzības izmaksu, to pārskata, ņemot vērā visus indeksus, kas atlīdzībai piemēroti pirms tās atjaunošanas. Ja pagājuši vairāk nekā pieci gadi, atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir no jauna.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.342 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2015.)

17.² Ja darbspēju zaudējums (novērtējums procentos) pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas nedod tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atkārtoti vērtējot darbspēju zaudējumu un nosakot invaliditāti, kas dod tiesības uz atlīdzību, to piešķir, ņemot vērā apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algu pirms:

17.²1. apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas, ja no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas līdz invaliditātes noteikšanai ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības aprēķināšanai nosaka saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanā dienā;

17.²2. invaliditātes noteikšanas dienas, ja no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas līdz invaliditātes noteikšanai ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības aprēķināšanai nosaka saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā invaliditātes noteikšanas dienā.

(MK 20.08.2024. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

18. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu pārrēķina ar dienu, kad iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu atlīdzības pārrēķināšanai, ja:

18.1. saskaņā ar komisijas lēmumu mainās darbspēju zaudējuma novērtējums (procentos). Šādā gadījumā atlīdzību pārrēķina, ņemot vērā visus indeksus, kas atlīdzībai piemēroti pirms tās pārrēķināšanas, bet nemainot atlīdzības piešķiršanā piemēroto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu;

18.2. apdrošinātajai personai ir piešķirta vecuma vai izdienas pensija;

18.3. iesniegtajos dokumentos konstatētas neprecizitātes un, tās novēršot, mainās atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs;

18.4. ir tiesas nolēmums, kuru izpildot mainās atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs;

18.5. (svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320);

18.6. (svītrots ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 342, kas piemērojami ar 01.07.2015.).

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr. 142; MK 19.07.2011. noteikumiem Nr. 569; MK 22.07.2014. noteikumiem Nr. 412; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 342; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320)  

(Nodaļa MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

18.¹ Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem (tajā skaitā ārstēšanos medicīniskās rehabilitācijas iestādē), ja netiek piemērota valsts garantētā otrā posma medicīniskā rehabilitācija, un ārstniecības līdzekļiem, kā arī pacienta maksājumus, ja tiek saņemta valsts garantētā otrā posma medicīniskā rehabilitācija, atlīdzina, pamatojoties uz:

18.¹ 1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

18.¹ 2. medicīniskās dokumentācijas veidlapu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes", kurā norādīti personai sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un to nepieciešamība;

18.¹ 3. maksājuma dokumentiem, kas apliecina attiecīgos izdevumus;

18.¹ 4. ārstējošā ārsta nosūtījumu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

18.² Izdevumus par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem personai atlīdzina, pamatojoties uz:

18.² 1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

18.² 2. komisijas elektroniski sniegto informāciju par apdrošinātās personas veselības stāvoklim atbilstošas pārkvalifikācijas nepieciešamību vai citas profesijas apgūšanu. Ja minēto informāciju elektroniski iegūt nav iespējams, komisija aģentūrai to iesniedz papīra formā;

18.² 3. izglītības dokumentiem, kas apliecina profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu;

18.² 4. maksājuma dokumentiem, kas apliecina attiecīgos izdevumus.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

18.³ Apdrošinātajai personai saistībā ar ārstniecības iestādes apmeklējumu aģentūra atlīdzina ceļa izdevumus par braukšanu ar sabiedrisko transportlīdzekli atbilstoši braukšanas tarifam attiecīgajā transportlīdzeklī vai izdevumus par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu atbilstoši brauciena maršrutam, kilometrāžai un attiecīgā transportlīdzekļa degvielas patēriņam.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

18.⁴ Ceļa izdevumus atlīdzina, pamatojoties uz:

18.⁴ 1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

18.⁴ 2. medicīniskās dokumentācijas veidlapu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes", kurā norādīti ārstniecības iestādes apmeklējumu datumi un sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;

18.⁴ 3. faktiskos ceļa izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (sabiedriskā transporta biļetes vai čeki, degvielas uzpildes stacijas kases čeki vai kvītis).

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320)

18.⁵ Aģentūra, pamatojoties uz medicīniskās dokumentācijas veidlapu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes", kurā ir ārstējošā ārsta norāde par pavadoņa nepieciešamību, apdrošinātajai personai atlīdzina pavadoņa ceļa izdevumus, pavadot personu no dzīvesvietas līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ. Minētos izdevumus atlīdzina tādā pašā apmērā, kādā atlīdzina ceļa izdevumus personai, ja tā ārstniecības iestādes apmeklējumam izmanto sabiedrisko transportu.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

18.⁶ Apdrošināšanas atlīdzību tehnisko palīglīdzekļu iegādes izdevumu segšanai piešķir, ja attiecīgie tehniskie palīglīdzekļi nav iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

18.⁷ Tehnisko palīglīdzekļu iegādes un remonta izdevumus atlīdzina, pamatojoties uz:

18.⁷ 1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

18.⁷ 2. komisijas elektroniski sniegto informāciju par personas invaliditāti vai darbspēju zaudējumu;

18.⁷ 3. ārstējošā ārsta vai ergoterapeita atzinumu par attiecīgā tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.

(MK 19.07.2011. noteikumu Nr. 569 redakcijā)

18.⁸ (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320)

18.⁹ (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320)

18.¹⁰ Aģentūra apdrošinātai personai var izsniegt rakstveida apliecinājumu par to izdevumu apmaksu, kas saistīti ar apdrošinātai personai paredzamo ārstēšanos medicīniskās rehabilitācijas iestādē un paredzamo ķirurģisko operāciju ārstniecības iestādē Latvijā, pamatojoties uz:

18.¹⁰1. apdrošinātās personas rakstveida iesniegumu, kurā ir norādīts vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese un apliecinājuma pieprasīšanas mērķis;

18.¹⁰2. šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto informāciju un dokumentiem;

18.¹⁰3. ārstējošā ārsta nosūtījumu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma vai nepieciešamās ķirurģiskās operācijas saņemšanai;

18.¹⁰4. ārstniecības iestādes dokumentu, kurā norādīti apdrošinātai personai plānotie ārstniecības izdevumi (operācijas gadījumā tāme).

(MK 20.08.2024. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

18.¹¹ Izdevumus, par kuru apmaksu aģentūra ir izsniegusi šo noteikumu 18.¹⁰ punktā   minēto apliecinājumu, aģentūra apmaksā pēc ārstniecības pakalpojuma sniegšanas apdrošinātajai personai un izdevumus apliecinošo dokumentu saņemšanas, veicot maksājumu uz Latvijas ārstniecības iestādes maksājumu kontu.

(MK 20.08.2024. noteikumu Nr. 556 redakcijā)

(Nodaļa svītrota ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.142)

19. (Svītrots ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr. 142)

20. (Svītrots ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr. 142)

21. Lēmumu piešķirt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pieņem, pamatojoties uz:

21.1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

21.2. ārstniecības iestādes izziņu par apdrošinātās personas nāves cēloņa saistību ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

21.3. informāciju par miršanas fakta reģistrāciju;

21.4. dokumentiem, kas apliecina tiesību uz atlīdzību pārņēmēja radniecību vai laulību ar apdrošināto personu, - dzimšanas apliecību un/vai laulības apliecību (jāuzrāda);

21.5. komisijas informāciju par personas invaliditāti, ja tiesību uz atlīdzību pārņēmējam ir noteikta invaliditāte;

21.6. tiesas spriedumu par apgādības faktu, ja, pamatojoties uz šo noteikumu 21.4. un 21.5.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, nav iespējams konstatēt faktu par pilnīgu vai daļēju apgādību;

21.7. informāciju par bērna vecumā no 18 līdz 24 gadiem mācībām izglītības iestādē.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr. 5; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr. 142; MK 19.07.2011. noteikumiem Nr. 569; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320)

22. Ja atlīdzības par apgādnieka zaudējumu kopējā summa, kas aprēķināta apgādībā bijušajām personām, pārsniedz 80 % no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, katrai personai (saglabājot proporciju, kas izveidojusies starp atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēriem aprēķina sākumā) attiecīgi samazina atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru, lai kopējā aprēķinātā summa nepārsniegtu likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" noteikto ierobežojumu.

22.¹ Mainoties apgādājamo skaitam, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķina, ņemot vērā visus indeksus, kas atlīdzībai piemēroti pirms tās pārrēķināšanas, bet nemainot atlīdzības piešķiršanā piemēroto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

(MK 22.07.2014. noteikumu Nr. 412 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320)

23. Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par kārtējo mēnesi aģentūras nodaļas noteiktajā dienā.

(Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.5)

23.¹ Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu bērnam vecumā no 18 līdz 24 gadiem piešķir un turpina izmaksāt, ja bērns iegūst izglītību atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" un to apliecina:

23.¹ 1. Izglītības un zinātnes ministrijas elektroniski sniegtā informācija;

23.¹ 2. personas iesniegtā ārvalsts izglītības iestādes izziņa, ja izglītību iegūst ārvalsts izglītības iestādē. Ārvalsts izglītības iestādes izsniegtajai izziņai pievieno tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts valodas lietošanu un normatīvajiem aktiem par dokumentu legalizāciju.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

24. Lēmumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

24.1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

24.2. informāciju par miršanas fakta reģistrāciju.

(Grozīts ar MK 09.12.2008. noteikumiem Nr.1008; MK 19.07.2011. noteikumiem Nr.569)

25. (Svītrots ar MK 09.12.2008. noteikumiem Nr.1008.)

26. Apbedīšanas pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pa - apbedīšanas pabalsts;

Vd - mirušās sociāli apdrošinātās personas kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ko nosaka saskaņā ar likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteikto apbedīšanas pabalsta aprēķināšanas kārtību;

Dv – vidējais dienu skaits periodā, kas saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteikts apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 320; grozījumi formulā par skaidrojumu papildināšanu ar norādi uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" stājas spēkā 01.01.2022., sk. 40 punktu)

26.¹ Ja mirusi persona, kura saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pa — apbedīšanas pabalsts;

A — atlīdzība par darbspēju zaudējumu.

(MK 04.01.2005. noteikumu Nr.5 redakcijā)

(Nodaļa MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

27. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par periodu, kāds noteikts likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 12. panta pirmajā daļā un kurā apdrošinātajai personai ir reģistrēta nepārtraukta 36 mēnešu lielākā apdrošināšanas iemaksu algas summa.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

28. Vidējā apdrošināšanas iemaksu algā ieskaita visu apdrošināšanas iemaksu algu, kuru apdrošinātā persona ir guvusi likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 12. panta pirmajā daļā noteiktajā periodā, ja šajā periodā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās apdrošināšanas iemaksas) darba negadījumu apdrošināšanai, kā arī ja šajā periodā apdrošināšanas iemaksu alga mēnesī ir noteikta 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums) saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

29. Mēneši, kuros apdrošinātajai personai nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo apdrošinātajai personai ir bijusi pārejoša darbnespēja vai persona ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, ir attaisnotie periodi.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

30. Mēnešos, kuros apdrošinātajai personai nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos kalendāra mēnešus, kuros apdrošinātajai personai bijuši attaisnotie periodi, iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums).

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

31. Mēnešus, kuros nepilnu mēnesi apdrošinātajai personai ir reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, uzskata par pilniem mēnešiem un ņem vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

32. Mēnešos, kuros nepilnu mēnesi apdrošinātajai personai nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga vai persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas un apdrošināšanas iemaksu alga nav reģistrēta, jo apdrošinātajai personai ir bijuši attaisnotie periodi, apdrošināšanas iemaksu algu nosaka šo noteikumu 30. punktā noteiktajā apmērā un to ņem vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

33. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Vm – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

A1, A2... – apdrošināšanas iemaksu algas summa 36 mēnešu perioda attiecīgajā kalendāra mēnesī, izņemot piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai izmaksājis attaisnoto periodu laikā;

B – mēneši, kuros apdrošinātā persona ir reģistrēta kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, kā arī mēneši, kuros apdrošināšanas iemaksu alga noteikta saskaņā ar šo noteikumu 30. un 32. punktu, izņemot tos pilnos kalendāra mēnešus, kuros apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi attaisnoto periodu dēļ.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

34. Mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu, nevar būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums).

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

34.¹ (Svītrots ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr. 5)

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.150 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 104./105.nr.; 1998, 235./236.nr.).

36. Apdrošinātajai personai, kurai apdrošināšanas gadījums iestājies līdz 2009.gada 31.decembrim, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.142 redakcijā)

37. Ja darbnespējas lapa B nav sagatavota elektroniski, bet gan normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir sagatavota papīra formātā, izmantojot darbnespējas lapas veidlapu, persona to kopā ar iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai iesniedz jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.

(MK 30.06.2015. noteikumu Nr.342 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2015.)

38. Aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta noteikšanai, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neieskaita kalendāra dienas, kurās persona saņēma dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu un atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts par dīkstāvi).

(MK 14.05.2020. noteikumu Nr. 297 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 790)

39. Aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, lai noteiktu atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, mēneši, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona saņēma dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, ir attaisnotie periodi.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 790 redakcijā)

40. Grozījumi šo noteikumu 12. un 26. punkta formulā par skaidrojuma papildināšanu ar norādi uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ja apdrošināšanas gadījums iestājies līdz 2021. gada 31. decembrim, slimības pabalstu un apbedīšanas pabalstu aprēķina saskaņā ar kārtību, kāda bija noteikta līdz 2020. gada 31. decembrim.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 320 redakcijā)

41. Šo noteikumu 10.¹ punkts stājas spēkā 2024. gada 1. decembrī.

(MK 20.08.2024. noteikumu Nr. 556 redakcijā; 10.¹ punkts iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.12.2024.)