Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 150

Rīgā 1997.gada 22.aprīlī (prot. nr.22 14.§)

Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu
pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 8.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk - darba negadījumu apdrošināšana) līdzekļu veidošanas un izlietošanas, apdrošināšanas maksājumu iekasēšanas un izmaksu veikšanas, kā arī apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību.

2. Darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļus pārvalda Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (turpmāk - fonds) un rajonu (pilsētu) sociālās apdrošināšanas pārvaldes (turpmāk - apdrošināšanas pārvalde).

3. Darba devēji, valsts civiliestāžu vadītāji, mācību un audzināšanas iestāžu vadītāji, kas reģistrējušies apdrošināšanas pārvaldē, saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (turpmāk - likums) 3.panta 2.punktu ir uzskatāmi par apdrošinājuma ņēmējiem, kuriem ir jāapdrošina darbinieki un mācību un audzināšanas iestāžu audzēkņi un studenti, kas nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā (turpmāk - audzēkņi un studenti).

4. Personas, kuras ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un reģistrētas apdrošināšanas pārvaldē pēc apdrošinājuma ņēmēja juridiskās adreses, ir uzskatāmas par apdrošinātajām personām saskaņā ar likuma 3.panta 1.punkta "a" apakšpunktu.

5. Audzēkņi un studenti, kuri reģistrēti apdrošināšanas pārvaldē pēc apdrošinājuma ņēmēja (mācību vai audzināšanas iestādes) juridiskās adreses, ir uzskatāmi par apdrošinātajām personām saskaņā ar likuma 3.panta 1.punkta "b" apakšpunktu.

II. Apdrošināšanas līdzekļu veidošana

6. Apdrošināšanas līdzekļus veido:

6.1. kārtējie apdrošināšanas maksājumi, kurus veic apdrošinājuma ņēmējs;

6.2. soda nauda, nokavējuma nauda un pamatparāda palielinājums;

6.3. regresa kārtībā no apdrošinājuma ņēmējiem piedzītās summas, kas izmaksātas no darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem apdrošinātajām personām vai trešajām personām, ja apdrošinājuma ņēmēji nav veikuši apdrošināšanas maksājumus likumā noteiktajā kārtībā.

7. Apdrošināšanas maksājumus apdrošinājuma ņēmējs aprēķina, piemērojot Ministru kabineta noteikto darba negadījumu apdrošināšanas tarifa likmi attiecīgajam gadam šādiem apdrošināšanas maksājumu objektiem:

7.1. apdrošinātās personas darba ienākumam - ja apdrošinātā persona ir darba vai valsts civildienesta attiecībās;

7.2. Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai) - ja apdrošinātā persona ir audzēknis vai students.

III. Apdrošināšanas atlīdzības piešķiršana, aprēķināšana un izmaksāšana

8. Apdrošināšanas pārvalde pēc apdrošinātās personas pastāvīgās dzīvesvietas izskata jautājumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu, pamatojoties uz:

8.1. akta par darbā notikušo nelaimes gadījumu kopiju, kuru apdrošināšanas pārvaldei vienas dienas laikā pēc attiecīgā akta apstiprināšanas nosūtījis apdrošinājuma ņēmējs;

8.2. Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas atzinuma par konstatēto arodslimību kopiju, kuru apdrošināšanas pārvaldei vienas dienas laikā nosūtījusi minētā komisija.

9. Apdrošināšanas pārvalde, pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumu un fonda personificētās uzskaites sistēmā esošajām ziņām, kā arī ievērojot likumu un šos noteikumus, 20 dienu laikā pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu apdrošinātajai personai vai trešajai personai, nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tās izmaksāšanas ilgumu un izmaksāšanas dienu un par to rakstiski paziņo pieprasītājam.

10. Ja apdrošināšanas atlīdzības pieprasījums tiek noraidīts, pieprasītājam tiek izsniegts rakstisks atteikums ar noraidījuma motivāciju.

11. Ja apdrošinātās personas vai trešās personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas Republikas, apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai nepieciešamie dokumenti un pieprasījums jāiesniedz tajā apdrošināšanas pārvaldē, kurā reģistrēts apdrošinājuma ņēmējs.

12. Ja fonda personificētās uzskaites sistēmā nav ziņu, kas nepieciešamas apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas aprēķināšanai un apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai, apdrošinājuma ņēmējs trīs dienu laikā pēc apdrošināšanas pārvaldes pieprasījuma iesniedz attiecīgu izziņu, kuru parakstījis un ar zīmogu apliecinājis apdrošinājuma ņēmējs vai viņa pilnvarota persona un grāmatvedis. Ja persona vienlaikus ir apdrošināta pie vairākiem apdrošinājuma ņēmējiem, attiecīgu izziņu iesniedz visi apdrošinājuma ņēmēji.

13. Fonds ir tiesīgs pārbaudīt dokumentus un ziņas, kuras snieguši apdrošinājuma ņēmēji, apdrošinātās personas un trešās personas.

14. Personām, kuras Latvijas Republikā bija apdrošinātas un zaudēja darbspējas nelaimes gadījumā darbā vai arodslimības dēļ līdz 1940.gada 17.jūnijam, mēneša vidējā izpeļņa, pēc kuras nosaka apdrošināšanas atlīdzību, tiek pielīdzināta Valsts statistikas komitejas aprēķinātajai vidējai darba samaksai 1996.gadā valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, un tās apmērs ir 110 latu.

15. Ja apdrošinātajai personai ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai trešajai personai - par apgādnieka zaudējumu, bet apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā paredzēts šo noteikumu 9.punktā, apdrošināšanas pārvalde ir tiesīga izmaksāt pieprasītājam avansā apdrošināšanas atlīdzību, kas nepārsniedz paredzamo mēnesī izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.

16. Ja apdrošinātajai personai noteiktie pakalpojumi sniedzami ilgāku laiku un papildu izdevumu apmēra noteikšanai nav iespējams laikus iesniegt visus šo noteikumu 41.punktā minētos dokumentus, apdrošināšanas pārvalde ir tiesīga izmaksāt apdrošinātajai personai pēc tās pieprasījuma vienreizēja avansa veidā naudas summu, kas nepārsniedz valdības noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) apmēru.

17. Ja apdrošināšanas pārvaldē ir iesniegta darbnespējas lapa B, bet apdrošināšanas gadījumu apliecinošie dokumenti desmit dienu laikā nav saņemti, apdrošinātajai personai aprēķina un izmaksā slimības pabalstu. Pēc apdrošināšanas gadījumu apliecinošo un citu šo noteikumu 25.punktā minēto dokumentu saņemšanas apdrošinātajai personai aprēķina un turpmāk maksā pārejošas darbnespējas pabalstu, kā arī izmaksā aprēķināto pabalstu starpību.

18. Ja, lemjot par pārejošas darbnespējas pabalsta piešķiršanu (vai pēc tā piešķiršanas), tiek konstatēts, ka apdrošināšanas gadījums attiecas uz likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" darbības jomu, izmaksātā pārejošas darbnespējas pabalsta summa, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 17.punktam, tiek segta no maternitātes un slimības apdrošināšanai paredzētajiem fonda līdzekļiem.

19. Ieturējumi par pārmaksātu pārejošas darbnespējas pabalsta summu vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai par apgādnieka zaudējumu summu izdarāmi no turpmākajiem pabalsta vai attiecīgās atlīdzības maksājumiem. Ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 20 procentus no aprēķinātā pārejošas darbnespējas pabalsta apmēra vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai par apgādnieka zaudējumu apmēra.

20. Citi ieturējumi no šo noteikumu 19.punktā minētajiem apdrošināšanas atlīdzības veidiem izdarāmi tādā pašā kārtībā kā no darba algas. Ja ieturējumu nav iespējams izdarīt, iesniedzama prasība tiesā.

21. Ja apdrošinātā persona vai trešā persona, kura saskaņā ar likumu saņem apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai par apgādnieka zaudējumu, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā arī turpmāk, ja attiecīgā persona pirms izbraukšanas ir iesniegusi apdrošināšanas pārvaldē pēc pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas rakstisku pieprasījumu un norādījusi Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, kurā ieskaitāma apdrošināšanas atlīdzība, kā arī uzrādījusi pasi ar atzīmi par izrakstīšanos.

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajām personām pēc izbraukšanas no Latvijas Republikas katru gadu līdz 15.decembrim ir jāatjauno (jāiesniedz vai jāatsūta pa pastu) pieprasījums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Pieprasījumam jāpievieno ne agrāk kā attiecīgā gada 1.oktobrī apstiprināts notariāls apliecinājums, ka persona ir dzīva (jānorāda personas pases dati), kā arī citi fonda pieprasītie ar apdrošināšanas gadījumu saistītie dokumenti. Notariālajam apliecinājumam jābūt legalizētam, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

23. Ja pieprasījums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu nav atjaunots vai arī nav iesniegti citi fonda pieprasītie dokumenti, apdrošināšanas pārvalde ar nākamā gada 1.janvāri pārtrauc apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

24. Apdrošinātās personas pensijas kapitāla veidošanai apdrošināšanas pārvalde no darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic likumā "Par valsts pensijām" paredzētās apdrošināšanas iemaksas par visām aprēķinātajām pārejošas darbnespējas pabalstu summām un atlīdzības par darbspēju zaudējumu summām, kas izmaksātas apdrošinātajai personai, ja tā nestrādā, bet ne ilgāk kā līdz tāda vecuma sasniegšanai, ar kuru apdrošinātajai personai ir tiesības uz vecuma pensiju.

IV. Pārejošas darbnespējas pabalsts

25. Lēmumu par pārejošas darbnespējas pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

25.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

25.2. darbnespējas lapu B ar apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājumu par apdrošinātās personas neierašanos darbā;

25.3. apdrošinājuma ņēmēja izziņu par apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu.

26. Ja apdrošinātā persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem, tad tas darba devējs, pie kura apdrošinātā persona cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, no saviem līdzekļiem izmaksā apdrošinātajai personai par pirmajām 14 darbnespējas dienām pārejošas darbnespējas pabalstu, kas saskaņā ar likumu tiek aprēķināts 80% apmērā no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas. Pārējie darba devēji izmaksā slimības naudu vispārējā kārtībā.

V. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu

27. Lēmumu par atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

27.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

27.2. izrakstu no veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - komisija) akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos un invaliditātes izziņas kopiju, kurus komisija trīs dienu laikā nosūtījusi attiecīgajai apdrošināšanas pārvaldei;

27.3. apdrošinājuma ņēmēja izziņu par apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu;

27.4. apdrošinātās personas pieprasījumu par atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanu.

28. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu aprēķina pēc šādas formulas:

A = Vm x Iz /100, kur:

A - atlīdzība par darbspēju zaudējumu,

Vm - apdrošinātās personas mēneša vidējā izpeļņa,

Iz - atlīdzība procentos.

29. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu tiek noteikta, ņemot vērā šādu iedalījumu:

Darbspēju zaudējums procentos Atlīdzība (procentos) par darbspēju zaudējumu
100 80
90 - 99 75
80 - 89 70
70 - 79 65
60 - 69 60
50 - 59 55
40 - 49 50
30 - 39 45
25 - 29 35
15 - 24 30
10 - 14 25

30. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par kārtējo mēnesi apdrošināšanas pārvaldes noteiktajā dienā.

31. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu pārrēķina šādos gadījumos:

31.1. komisija noteikusi citus darbspēju zaudējuma procentus;

31.2. pieaudzis patēriņa cenu indekss;

31.3. apdrošinātā persona sasniegusi tādu vecumu, ar kuru tai ir tiesības uz vecuma pensiju;

31.4. iesniegtajos dokumentos konstatētas neprecizitātes, kas ietekmē atlīdzības apmēru;

31.5. atlīdzības aprēķinos konstatēta aritmētiska kļūda;

31.6. ir tiesas nolēmums, kas ietekmē atlīdzības apmēru;

31.7. invaliditātes izziņā vai ārstējošā ārsta atzinumā ir norādīts, ka apdrošinātā persona nevar sevi apkopt un tai ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība kopšanā vai uzraudzība.

32. Šo noteikumu 31.3.apakšpunktā minētajā gadījumā apdrošinātajai personai, kura saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu un piecus gadus pirms tāda vecuma sasniegšanas, ar kuru tai ir tiesības uz vecuma pensiju, nav strādājusi, atlīdzību nosaka 70% apmērā no summas, kas apdrošinātajai personai pienāktos saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu.

VI. Vienreizējais pabalsts

33. Apdrošinātajai personai, kurai komisija noteikusi darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu ietvaros bez atkārtotas pārskatīšanas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vietā, ja apdrošinātā persona tam piekrīt, apdrošināšanas pārvalde var piešķirt un izmaksāt vienreizēju pabalstu, kas tiek aprēķināts apdrošinātās personas trīs līdz astoņpadsmit mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ņemot vērā šādu iedalījumu:

Darbspēju zaudējums procentos Mēnešu skaits
10 - 12 3
13 - 15 6
16 - 18 10
19 - 21 14
22 - 24 18

34. Lēmumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

34.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

34.2. izrakstu no komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos, kuru komisija trīs dienu laikā nosūtījusi attiecīgajai apdrošināšanas pārvaldei;

34.3. apdrošinātās personas pieprasījumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu.

VII. Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu

35. Lēmumu par atlīdzības par apgādnieka zaudējumu piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

35.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

35.2. izziņu par nāves cēloņa saistību ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kuru pēc apdrošināšanas pārvaldes pieprasījuma izsniedz ārstniecības iestāde vai prakses ārsts;

35.3. apdrošinātās personas miršanas apliecību (jāuzrāda);

35.4. izziņu no dzīvesvietas par ģimenes sastāvu un apdrošinātās personas apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem (norādot radniecību);

35.5. dokumentu, kas apliecina laulību ar apdrošināto personu (jāuzrāda);

35.6. apdrošināšanas ņēmēja izziņu par mirušās apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu;

35.7. dokumentiem, kas apliecina apdrošinātās personas apgādībā bijušo personu darbnespēju vai mēneša vidējā ienākuma apmēru;

35.8. pieprasījumu par atlīdzības par apgādnieka zaudējumu piešķiršanu, ko iesniegušas pilngadīgās personas, kuras bija apdrošinātās personas apgādībā un kurām saskaņā ar likumu ir tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, vai aizbildņi.

36. Ja apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu kopējā summa, kas aprēķināta apgādībā bijušajām personām, pārsniedz 80% no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas, katrai personai attiecīgi (saglabājot proporciju, kas izveidojusies starp atlīdzības apmēriem aprēķina sākumā) samazina atlīdzības apmēru, lai kopējā aprēķinātā summa nepārsniegtu likumā noteikto ierobežojumu.

37. Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķina, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa pieaugumu.

VIII. Apbedīšanas pabalsts

38. Lēmumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz:

38.1. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

38.2. noteikta parauga miršanas izziņu pabalsta saņemšanai, kuru izdevusi dzimtsarakstu nodaļa vai cita iestāde, kurā reģistrēta apdrošinātās personas miršana;

38.3. apdrošinājuma ņēmēja izziņu par apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, ja fonda rīcībā nav vajadzīgo ziņu;

38.4. apdrošinātās personas ģimenes locekļa vai apbedītāja (fiziskās vai juridiskās personas) pieprasījumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu.

IX. Papildu izdevumu un pakalpojumu samaksa

39. Fonds no darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļiem sedz apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas tai radušies sakarā ar ārstēšanu, medicīnisko, sociālo un profesionālo rehabilitāciju, ieskaitot protezēšanu, rehabilitācijas līdzekļu iegādi un remontu, kā arī pārkvalifikāciju vai citas profesijas apgūšanu, ja tādi izdevumi pārsniedz šiem nolūkiem valsts budžetā attiecīgajam pakalpojuma veidam paredzētos izdevumus un kuru samaksa nav garantēta tiesību aktos.

40. Fonds sedz apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas tai radušies sakarā ar ārstniecības iestādes (ārsta) apmeklējumu, - ceļa izdevumus, samaksu pavadonim, pacienta iemaksu un līdzdalības maksājumus.

41. Lēmumu par papildu izdevumu un pakalpojumu samaksu pieņem, pamatojoties uz:

41.1. invaliditātes izziņu vai ārstējošā ārsta atzinumu ar ieteikumu par attiecīgā sociālās rehabilitācijas vai veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamību apdrošinātajai personai;

41.2. šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

41.3. izrakstu no komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos;

41.4. čeku (čekiem), kam pievienots attaisnojuma dokuments (rēķins, kvīts u.tml.), arī par pacienta iemaksu un līdzdalības maksājumiem;

41.5. apdrošinātās personas pieprasījumu par papildu izdevumu vai pakalpojumu samaksu.

X. Noslēguma jautājumi

42. Līdz likuma par valsts sociālo apdrošināšanu pieņemšanai uz darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļu veidošanu attiecas Ministru kabineta 1996.gada 11.jūnija noteikumu nr.206 "Likuma "Par sociālo nodokli" normu piemērošanas noteikumi" prasības šādos gadījumos:

42.1. apdrošinājuma ņēmējam reģistrējoties kā sociālā nodokļa maksātājam apdrošināšanas pārvaldē un reģistrējot apdrošinātās personas, kas ir darba vai valsts civildienesta attiecībās;

42.2. apdrošinājuma ņēmējam aprēķinot un kārtojot apdrošināšanas maksājumus un noformējot atbilstošus maksājumu dokumentus.

43. Līdz 2000.gadam apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par apgādnieka zaudējumu pārrēķina katru pusgadu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa pieaugumu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 150Pieņemts: 22.04.1997.Stājas spēkā: 26.04.1997.Zaudē spēku: 20.02.1999.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 104/105, 25.04.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
43154
26.04.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva