Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN RU

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.907

Rīgā 2010.gada 28.septembrī (prot. Nr.49 8.§)

Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām

(Noteikumu nosaukums MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja), tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus;

1.2. minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

2. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženiertīkli) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

3. Dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 800 redakcijā)

3.¹ Dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 800 redakcijā)

4. Remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku ekspluatāciju. Remonts var būt:

4.1. ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana;

4.2. plānotais remonts – bojājumu novēršana dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

5. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu piederības robežu nosaka normatīvie akti vai dzīvojamās mājas pārvaldītāja un attiecīgā pakalpojuma sniedzēja noslēgtie līgumi.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

II. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehniskās apkopes intervāli un apsekošana

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

6. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

7. Ja dzīvojamajā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženiertīkli, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst liegt attiecīgā inženiertīkla īpašniekam nodrošināt tā tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 800 redakcijā)

8. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka ražotājs vai normatīvie akti. Ja nav pieejama ražotāja instrukcija vai minētos intervālus un darbības nenosaka normatīvie akti, tās nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

8.¹ Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvojamās mājas pārvaldītājs uzrauga un regulē siltumenerģijas režīmu atkarībā no diennakts laika un vasaras vai ziemas perioda.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

9. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženiertīkli, to tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka attiecīgās iekārtas vai inženiertīklu īpašnieks, ja tos nav noteicis ražotājs vai normatīvie akti.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

10. Piesaistītā zemesgabala vizuālās apskates ietvaros tiek veiktas šādas darbības:

10.1. ietvēm un piebraucamajiem ceļiem, tiltiem, laipām un kāpnēm:

10.1.1. divas reizes gadā – lietusūdens noteces vizuālā apskate;

10.1.2. divas reizes gadā – seguma un malu stāvokļa vizuālā apskate;

10.2. apzaļumojumiem:

10.2.1. divas reizes gadā – koku lapotņu un sakņu stāvokļa vizuālā apskate;

10.2.2. divas reizes gadā – apzaļumojumu ietekmes uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženiertīkliem vizuālā apskate;

10.3. sētām, žogiem, vārtiem, atbalsta mūriem:

10.3.1. vienu reizi gadā – krāsojuma un citu veidu apstrādes vizuālā apskate;

10.3.2. vienu reizi gadā – vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās;

10.3.3. vienu reizi gadā – vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav radušies citi bojājumi;

10.4. divas reizes gadā – notekūdeņu krājtvertņu un individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, atkritumu konteineru un to laukumu vai atrašanās vietu vizuālā apskate.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

11. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskajā apsekošanā reizi gadā, ja šajā noteikumu punktā nav minēts cits intervāls, veic šādas darbības:

11.1. pamatu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai:

11.1.1. nav notikusi nosēšanās;

11.1.2. nav radušās plaisas;

11.1.3. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);

11.1.4. nav atlobījies apmetums;

11.1.5. aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus;

11.2. nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai:

11.2.1. nav notikusi nosēšanās;

11.2.2. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);

11.2.3. nav radušās deformācijas (piemēram, nosvērumi, izliekumi);

11.2.4. nav radušies mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi;

11.3. jumta un jumta pārkares vizuālā apskate divas reizes gadā:

11.3.1. jumta nesošajām konstrukcijām;

11.3.2. jumta segumam;

11.3.3. jumta šuvēm;

11.3.4. jumta lūkām un savienojumiem;

11.3.5. ūdensnoteku tīrībai;

11.3.6. ūdensnoteku sistēmai, lai konstatētu, vai nav radusies sistēmas daļu deformācija, caurrūsējumi, detaļu neesība, citi bojājumi;

11.4. fasādes elementu vizuālā apskate:

11.4.1. fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm;

11.4.2. logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm;

11.4.3. slēdzenēm, eņģēm – reizi sešos mēnešos;

11.4.4. stiklojumam vai virsmai, kā arī koka logu un durvju rāmju pārklājumiem;

11.5. skursteņu un dūmvadu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi;

11.6. pagraba telpu vizuālā apskate:

11.6.1. sienām, grīdām un griestiem, lai konstatētu, vai nav parādījušies mitruma vai pelējuma plankumi vai kondensāts;

11.6.2. lai konstatētu, vai nav radies kondensāts uz ūdensvada caurulēm vai citām konstrukcijām pagraba telpās;

11.6.3. lai konstatētu, vai neiesūcas ūdens.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 800 redakcijā)

12. Reizi gadā veicama dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

13. Divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu:

13.1. apkures sistēmai;

13.2. ūdensapgādes sistēmai;

13.3. kanalizācijas sistēmai;

13.4. ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām;

13.5. gāzesapgādes sistēmai;

13.6. elektroapgādes sistēmai.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 800 redakcijā)

13.¹ Vizuālās apskates ietvaros veicama inženiertīklu ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpu grupās esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Vizuālās apskates intervālus ziemas un vasaras periodam nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

14. Papildus šo noteikumu 10., 11., 12., 13. un 13.¹ punktā minētajām apskatēm vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr. 720; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

15. Ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs:

15.1. lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17.punktā minētajiem bojājumiem;

15.2. lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu;

15.3. sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamo māju pārvalda pārvaldnieks, kas nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

15.¹ Ja vizuālajā apskatē ir konstatēti apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs nodrošina šo noteikumu 23.punktā minēto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

16. Būves tehnisko apsekošanu veic, ja kopš dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku (būvju) nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu (1.pielikums) attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis šo noteikumu 2.pielikumā minētais vidējais kalpošanas ilgums.

16.¹ Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāla paraugs norādīts šo noteikumu 3.pielikumā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

III. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumu novēršanas termiņi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi:

17.1. jumta seguma caurtece;

17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;

17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;

17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženiertīklu darbības traucējumus;

17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

17.13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;

17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;

17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;

17.16. inženiertīklu ievadu hermetizācijas bojājumi;

17.17. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu bojājumi;

17.18. bīstamo iekārtu (liftu) atsevišķu elementu bojājumi.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr. 720; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

18. Tādu dzīvojamās mājas, tās iekārtu un inženiertīklu bojājumu novēršanu, kas nav minēti šo noteikumu 17.punktā, veic dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

19. Ja vizuālajā apskatē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

IV. Prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai

(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

20. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs organizē skaitītāja uzstādīšanu patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei, ja tāds nav uzstādīts dzīvojamai mājai, kurai siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants.

21. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, ja dzīvojamai mājai, kurā siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m² gadā vai 150 kWh/m² gadā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei. Aprēķinot vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trīs kalendāra gados, ņem vērā ēkas apkurināmo lietderīgo platību.

(MK 07.01.2014. noteikumu Nr.4 redakcijā)

21.¹ Ja dzīvojamai mājai ir veikta energosertifikācija vai apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude, dzīvojamās mājas pārvaldītājs, plānojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ņem vērā energosertifikātā vai apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes aktā norādītos neatkarīgā eksperta ieteikumus.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 800 redakcijā)

22. Plānojot dzīvojamās mājas renovāciju, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic energoefektivitātes pasākumus, kas:

22.1. nodrošina tādu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, ka siltumenerģijas patēriņš ir mazāks par šo noteikumu 21.punktā minēto siltumenerģijas patēriņa līmeni;

22.2. nodrošina augstāko siltumenerģijas ietaupījumu attiecībā pret pasākuma īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

23. Ja konstatē apstākļus, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs veic šādus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai:

23.1. aprīko ārdurvis ar aizvērējmehānismu;

23.2. nodrošina ar siltuma izolāciju apkures sistēmas cauruļvadus un karstā ūdens cauruļvadus, kuri atrodas neapkurināmās telpās;

23.3. nodrošina ar blīvējumu logus un durvis vai veic to nomaiņu.

(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

23.¹ Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānošanai pārvaldītājs var lemt par dzīvojamās mājas energosertifikācijas veikšanu.

(MK 07.01.2014. noteikumu Nr.4 redakcijā)

V. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

24. Šo noteikumu 8.¹, 13.¹, 15.¹, 21., 22. un 23.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907

Dzīvojamo māju iedalījums kapitalitātes grupās atbilstoši lietotajiem materiāliem, konstrukcijām un vidējam kalpošanas ilgumam

Kapitalitātes grupa		Pamatu konstrukcija, materiāls	Nesošo sienu – bezkarkasa konstrukciju – materiāls; nesošā karkasa konstrukciju materiāls	Pārsegumu konstrukcija, materiāls	Dzīvojamo māju vidējais kalpošanas ilgums gados	Piezīmes
I	Sevišķi kapitālas	akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma	mūra (ķieģeļu) vai lielbloku; kolonnas un sijas (rīģeļi)	monolītā dzelzsbetona vai metāla siju ar monolītā betona aizpildījumu	150
II	Parastas	akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma	mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu; kolonnas un sijas (rīģeļi)	monolītā dzelzsbetona, dzelzsbetona gatavkonstrukciju vai metāla siju ar monolītā dzelzsbetona vai gatavkonstrukciju aizpildījumu	125
III	Atvieglota tipa	akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma	mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu	koka siju, metāla siju ar ķieģeļu mūra velvju aizpildījumu, ķieģeļu mūra velvju, jauktas konstrukcijas	100
IV	Masveida apbūves	monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma	mūra (ķieģeļu) vai lielpaneļu	dzelzsbetona gatavelementu	70	sērijas 1-316; 1-318; 119
V	Masveida apbūves	monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma	paneļu un lielpaneļu	dzelzsbetona gatavelementu	60	sērijas 103; 104; 1-464; 1-467A; 1-602; 602P
VI	Mazstāvu apbūves	akmeņbetona, lentveida betona	ķieģeļu mūra vai koka stāvbūves un guļbūves	koka siju, dzelzsbetona gatavelementu, jauktas konstrukcijas	50	sērijas M3; M4

Piezīme. Ģimenes mājām un vasarnīcām kapitalitātes grupu piemēro atbilstoši to tehniskajam raksturojumam.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907

Konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais kalpošanas ilgums

(Pielikums grozīts ar MK 07.01.2014. noteikumiem Nr. 4; MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

Nr. p.k.	Konstruktīvie elementi, apdare un inženierietaises	Vidējais normatīvais kalpošanas ilgums gados atkarībā no mājas kapitalitātes
Nr. p.k.	Konstruktīvie elementi, apdare un inženierietaises	I	II	III	IV	V	VI
1	2	3	4	5	6	7	8
1. Mājas elementi
1.1. Pamati
1.1.1.	dzelzsbetona pāļu	150	125	100	70	60	–
1.1.2.	koka pāļu, atrodoties nemainīgi zem ūdens	150	125	100	–	–	–
1.1.3.	monolītā dzelzsbetona plātnes	150	125	100	–	–	–
1.1.4.	betona un dzelzsbetona gatavelementu un monolītie lentveida	150	125	100	70	60	50
1.1.5.	dabisko akmeņu mūra cementa javā – lentveida un stabveida	150	125	100	–	–	50
1.1.6.	dabisko akmeņu mūra kaļķu javā – lentveida un stabveida	–	–	100	–	–	50
1.1.7.	ķieģeļu mūra lentveida un stabveida	–	–	–	–	–	50
1.1.8.	koka krēsli un gulšņi	–	–	–	–	–	50
1.2. Sienas un karkasi
1.2.1. Karkasi
1.2.1.1.	monolītā dzelzsbetona karkasi	150	125	–	–	–	–
1.2.1.2.	dzelzsbetona gatavelementu un tērauda karkasi	–	125	100	–	–	–
1.2.2. Sienas
1.2.2.1.	monolītā dzelzsbetona vai betona	150	125	–	–	–	–
1.2.2.2.	ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra, nesošās 2,5 ķieģeļu biezumā un biezākas vai karkasa aizpildījuma pašneses mūra	150	125	–	–	–	–
1.2.2.3.	ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra, nesošās līdz 2,5 ķieģeļu biezumam	–	125	100	70	60	–
1.2.2.4.	atvieglotā ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra	–	–	100	–	–	–
1.2.2.5.	lielpaneļu nesošās vai pašneses	–	–	–	70	60	–
1.2.2.6.	iekārto paneļu	–	–	–	70	60	–
1.2.2.7.	sīkbloku, monolītā keramzītbetona vai izdedžbetona	–	–	100	–	–	–
1.2.2.8.	koka guļbūves, pildrežģu vai jauktas (mūra–koka) konstrukcijas	–	–	–	70	60	50
1.2.2.9.	koka stāvbūves vai koka vairogu	–	–	–	70	60	–
1.2.2.10.	atvieglotas konstrukcijas koka stāvbūves	–	–	–	–	–	50
1.2.2.11.	gatavkonstrukciju sienu paneļu vai bloku saduršuves	–	–	–	10	10	–
1.2.2.12.	ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu	40	40	40	40	40	–
1.2.2.13.	ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu	40	40	40	40	40	–
1.2.2.14.	ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda, akmens plātņu apšuvumu	75	75	75	70	60	–
1.2.2.15.	ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda, akmens plātņu apšuvumu	100	100	100	70	60	–
1.2.2.16.	koka ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu	–	–	–	–	–	50
1.2.2.17.	koka ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu	–	–	–	–	–	50
1.2.2.18.	koka ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda apšuvumu	–	–	–	–	–	50
1.2.2.19.	koka ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda apšuvumu	–	–	–	–	–	50
1.2.2.20.	monolītā dzelzsbetona ārsienas siltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu	75	–	–	–	–	–
1.2.2.21.	monolītā dzelzsbetona ārsienas siltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu	100	–	–	–	–	–
1.3. Balkoni, lodžijas, lieveņi
1.3.1.	dzelzsbetona lielizmēra plātņu lodžijas un balkoni	100	100	60	50	60	–
1.3.2.	metāla konsolsiju balkoni	70	70	50	–	–	–
1.3.3.	lieveņi ar dzelzsbetona un betona pakāpieniem	70	70	50	40	40	–
1.3.4.	lieveņi ar koka pakāpieniem	–	–	–	–	20	20
1.4. Pārsegumi
1.4.1.	monolītā dzelzsbetona	150	125	100	–	–	–
1.4.2.	dzelzsbetona gatavelementu klāji ēkās ar 2,5 ķieģeļu biezuma un biezākām sienām	150	125	–	–	–	–
1.4.3.	dzelzsbetona gatavelementu klāji ēkās ar sienām līdz 2,5 ķieģeļu biezumam	–	125	100	70	–	–
1.4.4.	dzelzsbetona gatavelementu pārsegumi lielpaneļu ēkās un ēkās ar atvieglota mūra sienām	–	–	–	70	60	–
1.4.5.	mūra, betona vai dzelzsbetona velves	150	125	100	–	–	–
1.4.6.	dzelzsbetona mazizmēra gatavelementu vai monolitēti gatavelementu pārsegumi	150	125	100	–	–	–
1.4.7.	metāla siju pārsegumi ar dzelzsbetona gatavelementu, monolītā dzelzsbetona, betona vai mūra velvju aizpildījumu	–	125	100	–	–	–
1.4.8.	apmesti metāla vai koka siju starpstāvu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu zem dzīvojamām telpām un palīgtelpām	–	60	60	–	–	–
1.4.9.	apmesti metāla vai koka siju starpstāvu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu zem sanitārajiem mezgliem un virtuvēm	–	30	30	–	–	–
1.4.10.	apmesti metāla vai koka siju bēniņu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu	–	30	30	–	–	–
1.4.11.	neapmesti atvieglotas konstrukcijas koka siju pārsegumi	–	–	–	–	–	50
1.4.12.	bēniņu pārsegumu papildsiltinājums no putupolistirola	70	70	70	70	60	50
1.4.13.	bēniņu pārsegumu papildsiltinājums no akmens vates	100	100	100	70	60	50
1.4.14.	pagraba pārsegumu (pagrabtelpas griestu), caurbrauktuvju papildsiltinājums no putupolistirola	60	60	60	60	60	–
1.4.15.	pagraba pārsegumu (pagrabtelpas griestu), caurbrauktuvju papildsiltinājums no akmens vates	70	70	70	70	60	–
1.5. Jumtu nesošie elementi
1.5.1.	dzelzsbetona gatavelementu klāji	150	125	100	70	60	–
1.5.2.	dzelzsbetona un metāla nesošie gatavelementi (piemēram, spāres, kopturi)	100	100	100	70	–	–
1.5.3.	koka nesošie elementi (piemēram, spāres, jumta krēsls, kopturi, jumta klājs, latojums)	100	100	80	70	–	50
1.6. Jumtu iesegumi
1.6.1.	viļņotās un plakanās azbestcementa loksnes	–	40	40	40	–	40
1.6.2.	šķiedrcementa loksnes	80	80	80	–	–	50
1.6.3.	viļņotās sintētisko materiālu loksnes	–	–	50	–	–	50
1.6.4.	viļņotās bitumenizēto materiālu loksnes	–	–	40	40	–	40
1.6.5.	māla kārniņi	150	125	100	–	–	50
1.6.6.	betona kārniņi	90	90	90	–	–	50
1.6.7.	ruļļmateriālu ieseguma hidroizolācijas paklājs 3–4 kārtās	–	25	25	25	25	–
1.6.8.	ruļļmateriālu ieseguma hidroizolācijas paklājs 1–2 kārtās	–	–	15	–	–	–
1.6.9.	gumijota bitumena (šindeļu) iesegumi	–	50	50	–	–	50
1.6.10.	stiegroti mastikas iesegumi	–	30	30	30	30	–
1.6.11.	nestiegroti mastikas iesegumi	–	15	15	15	15	–
1.6.12.	gludā cinkotā skārda iesegumi	40	40	40	40	–	40
1.6.13.	gludā melnā skārda iesegumi	–	–	20	–	–	20
1.6.14.	profilēto lielizmēra tērauda lokšņu iesegumi	50	50	50	–	–	50
1.6.15.	profilēto mazizmēra tērauda elementu (piemēram, dakstiņu) iesegumi	40	40	40	–	–	40
1.6.16.	niedru un salmu iesegumi	–	125	100	–	–	50
1.6.17.	skaidu, jumstiņu un dēlīšu iesegumi	–	–	30	–	–	30
1.6.18.	skārda iesegumu krāsojums (ne HAMMERIT tipa)	–	10	10	10	–	10
1.6.19.	slīpo jumtu sniega barjeras	30	30	30	30	–	30
1.7. Jumtūdeņu novadsistēma
1.7.1.	ārējās plastmasas teknes un novadcaurules	50	50	50	50	–	50
1.7.2.	ārējās rūpnieciski pārklātās teknes un novadcaurules, fasāžu izvirzījumu iesegumi	50	50	50	50	–	50
1.7.3.	ārējās cinkotā skārda teknes un novadcaurules, fasāžu izvirzījumu iesegumi	35	35	35	35	–	35
1.7.4.	iekšējās ķeta novadcaurules	45	45	45	45	45	45
1.7.5.	iekšējās polimērmateriāla novadcaurules	70	70	70	70	60	50
1.7.6.	tekņu un novadcauruļu elektriskās apsildes sistēmas	20	20	20	–	–	20
1.8. Kāpnes
1.8.1.	monolītā dzelzsbetona (nesošā daļa)	150	125	100	–	–	–
1.8.2.	dzelzsbetona gatavelementu (nesošā daļa)	150	125	100	70	60	–
1.8.3.	dzelzsbetona, betona, akmens pakāpienu uz dzelzsbetona un metāla laidsijām (nesošā daļa)	100	100	100	–	–	–
1.8.4.	dzelzsbetona, betona, akmens, ķieģeļu mūra pakāpienu (virsma)	70	70	70	70	60	–
1.8.5.	koka konstrukcijas virszemes daļā	–	40	40	–	–	50
1.8.6.	koka konstrukcijas pagrabos	–	30	30	–	–	40
1.9. Starpsienas
1.9.1.	transformējamās	50	50	50	–	–	50
1.9.2.	dzelzsbetona	–	–	–	70	60	–
1.9.3.	ķieģeļu mūra, betona un keramikas bloku	150	125	100	70	–	–
1.9.4.	stiklbloku vai profilētā stikla	70	70	70	–	–	–
1.9.5.	ģipšbetona lielpaneļu, ģipšbetona vai gāzbetona plātņu vai bloku	–	70	70	70	60	–
1.9.6.	koka vairogu un koka, apmestas, starp istabām	–	50	50	–	–	50
1.9.7.	koka vairogu un koka, apmestas, sanitārajos mezglos un virtuvēs	–	20	20	–	–	20
1.9.8.	koka karkasa, pildiņu, galdnieku	–	40	40	–	–	40
1.9.9.	metāla karkasa, ar ģipškartona lokšņu apšuvumu	50	50	50	50	50	50
1.10. Grīdas
1.10.1.	betona klons	–	50	50	50	50	–
1.10.2.	cementa klons	–	30	30	30	30	30
1.10.3.	teraco klons	60	60	60	–	–	–
1.10.4.	ķieģeļu klons	–	–	–	–	–	50
1.10.5.	mastikas (polivinilacetāta)	15	15	15	70	60	–
1.10.6.	mastikas (piemēram, poliesteru, poliuretāna)	20	20	20	20	–	–
1.10.7.	cementa, keramikas un akmens masas flīžu	70	70	70	70	60	50
1.10.8.	polimērmateriāla plātnīšu (piemēram, polivinilhlorīda)	–	10	10	10	10	10
1.10.9.	linoleja vai relīna	20	20	20	20	20	20
1.10.10.	dēļu uz grunts	–	20	20	–	–	20
1.10.11.	dēļu uz pārsegumiem	30	30	30	–	–	30
1.10.12.	ģipškartona grīdu pamatnes	70	70	70	70	60	50
1.10.13.	kokšķiedru plākšņu	–	–	15	15	15	15
1.10.14.	kokskaidu plātņu grīdu pamatnes	40	40	40	40	40	40
1.10.15.	gabalparketa	80	80	80	70	60	50
1.10.16.	parketa dēļu, mozaīkas parketa vai parketa vairogu, cietkoksnes laminātparketa	70	70	70	70	60	50
1.10.17.	laminātparketa	25	25	25	25	25	25
1.10.18.	saplākšņa grīdu pamatnes	40	40	40	40	40	40
1.10.19.	paklājveida – tekstila	15	15	15	15	15	15
1.11. Apkures ierīces
1.11.1. Stacionārās un centrālās apkures ierīces
1.11.1.1.	krāsnis ar cieto kurināmo	100	100	100	70	60	50
1.11.1.2.	kamīni ar cieto kurināmo	100	100	100	70	60	50
1.11.1.3.	pavardi ar cieto kurināmo	50	50	50	–	–	50
1.11.1.4.	pavardi ar sildmūri ar cieto kurināmo	50	50	50	–	–	50
1.11.1.5.	grīdu apkures sistēma ar polimērmateriāla cauruļvadiem	40	40	40	40	40	–
1.11.1.6.	grīdu elektroapkures vadu sistēma	40	40	40	40	40	–
1.11.2. Pārvietojamās apkures ierīces
1.11.2.1.	pārvietojamie pavardi, krāsniņas un kamīni ar cieto kurināmo	–	20	20	20	20	20
1.12. Logi un durvis
1.12.1.	koka rāmja logi un balkona durvis	20	20	20	20	20	20
1.12.2.	stikla pakešu logi plastmasas rāmjos	20	20	20	20	20	20
1.12.3.	stikla pakešu logi līmēta koka rāmjos	20	20	20	20	20	20
1.12.4.	stikla pakešu logi alumīnija/koka rāmjos	20	20	20	20	20	20
1.12.5.	durvis dzīvokļu telpās	40	40	40	40	40	40
1.12.6.	dzīvokļu ieejas durvis	40	40	40	40	40	40
1.12.7.	ēku koka ārdurvis	30	30	30	30	30	30
1.12.8.	ēku tērauda ārdurvis	50	50	50	50	50	50
1.12.9.	ēku stikla pakešu ārdurvis plastmasas rāmjos	10	10	10	10	10	10
1.12.10.	ēku stikla pakešu ārdurvis alumīnija rāmjos	25	25	25	25	25	25
1.12.11.	ārdurvju aizvērējmehānismi	15	15	15	15	15	15
1.12.12.	garāžas vārti (durvis)	–	–	–	–	–	30
1.13. Iekšējā apdare
1.13.1.	mūra virsmu apmetums	60	60	60	50	50	–
1.13.2.	koka virsmu apmetums – sienu, griestu, uz skaliņu režģojuma	40	40	40	–	–	40
1.13.3.	keramikas flīžu apdare	60	60	50	50	50	50
1.13.4.	ģipškartona lokšņu apdare	30	30	30	30	30	30
1.13.5.	krāsojums ar ūdens krāsām	5	5	5	5	5	5
1.13.6.	krāsojums ar emulsijas krāsām	7	7	7	7	7	7
1.13.7.	krāsojums ar eļļas vai sintētiskajām krāsām, emaljām un lakām	10	10	10	10	10	10
1.13.8.	apdare ar tapetēm vai audumu	10	10	10	10	10	10
1.14. Ārējā apdare
1.14.1.	dabiskā akmens apdare	150	125	100	–	–	–
1.14.2.	apdare ar cementa (MINERIT tipa) vai keramikas plātnēm	–	70	70	70	60	–
1.14.3.	apdare ar paklājmozaīkas plātnītēm	–	30	30	30	30	–
1.14.4.	cēlapmetums	70	50	50	–	–	–
1.14.5.	ķieģeļu mūra apmetums jauktā javā	70	50	50	50	–	–
1.14.6.	ķieģeļu mūra apmetums kaļķu javā	–	50	50	–	–	–
1.14.7.	betona vai apmetuma kaļķu krāsojums	–	20	20	–	–	–
1.14.8.	betona vai apmetuma silikātkrāsojums	20	20	20	–	–	–
1.14.9.	betona vai apmetuma polimērkrāsojums	20	20	20	–	–	–
1.14.10.	betona vai apmetuma silīcijorganiskais krāsojums	25	25	25	–	–	–
1.14.11.	plānkārtas apmetums uz sietu pa ārējās efektīvās siltumizolācijas slāni	40	40	40	30	30	–
1.14.12.	koka virsmu eļļas krāsojums (dienvidu fasādēs)	3	3	3	3	3	3
1.14.13.	koka virsmu eļļas krāsojums (ziemeļu fasādēs)	10	10	10	10	10	10
2. Inženiertīkli un ar tiem saistītās inženierietaises
2.1. Aukstā ūdens ūdensvads un kanalizācija
2.1.1.	cinkoto cauruļu (ar vītņu savienojumiem) cauruļvadi (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)	30	30	30	30	30	30
2.1.2.	cauruļvadi no melnām tērauda gāzes vadu caurulēm	15	15	15	15	15	15
2.1.2.1.	daudzslāņu cauruļvadi	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20
2.1.2.2.	plastmasas (ar hloru sastāvā) cauruļvadi	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20
2.1.3.	kanalizācijas cauruļvadi ar ķeta cauruļu veidgabaliem	45	45	45	45	45	45
2.1.4.	kanalizācijas cauruļvadi ar plastmasas cauruļu veidgabaliem	70	70	70	70	70	70
2.1.5.	tualetes krāni	30	30	30	30	30	30
2.1.6.	keramikas roku mazgātnes	30	30	30	30	30	30
2.1.7.	keramikas klozetpodi, bidē	30	30	30	30	30	30
2.1.8.	skalošanas tvertnes	150	125	100	70	60	50
2.1.9.	polimērmateriāla vannas	30	30	30	30	30	30
2.1.10.	emaljētas ķeta vannas	60	60	60	60	60	60
2.1.11.	emaljētas metāla vannas	50	50	50	50	50	50
2.1.12.	dušas kabīnes ar emaljēta metāla paliktņiem	30	30	30	30	30	30
2.1.13.	trauku mazgātnes un virtuves izlietnes no nerūsošā tērauda	40	40	40	40	40	40
2.1.14.	ķeta aizbīdņi un ventiļi	40	40	40	40	40	40
2.1.15.	misiņa ventiļi	40	40	40	40	40	40
2.2. Karstā ūdens ūdensvads
2.2.1.	cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu savienojumiem) sistēmās ar atgaisošanu un ūdens attīrīšanu (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)	20	20	20	20	20	20
2.2.2.	cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu savienojumiem) sistēmās bez ūdens sagatavošanas (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)	15	15	15	15	15	15
2.2.2.1.	daudzslāņu cauruļvadi	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20
2.2.2.2.	plastmasas (ar hloru sastāvā) cauruļvadi	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20	15–20
2.2.2.3.	melnās tērauda gāzes vada caurules	10	10	10	10	10	10
2.2.3.	jaucējkrāni (lodveida)	30	30	30	30	30	30
2.2.4.	dvieļu žāvētāji (cinkoto cauruļu, niķelētie, tikai ar vītņu savienojumiem, uz karstā ūdens cauruļvadiem)	30	30	30	30	30	30
2.2.5.	ķeta aizbīdņi un ventiļi
2.2.6.	misiņa ventiļi un konuskrāni	40	40	40	40	40	40
2.2.7.	vannas krāsnis (ar cieto kurināmo)	25	25	25	25	25	25
2.3. Centrālapkure
2.3.1.	radiatori (ķeta)	50	50	50	50	50	50
2.3.2.	kaloriferi kāpņu telpās	40	40	40	40	40	–
2.3.3.	konvektori	40	40	40	40	40	40
2.3.4.	stāvvadi	40	40	40	40	40	40
2.3.4.1.	sildelementu pieslēgumvadi, vara stāvvadi	50	50	50	50	50	50
2.3.4.2.	sildelementu pieslēgumvadi, daudzslāņu stāvvadi	50	50	50	50	50	50
2.3.5.	maģistrālie vadi (polimērmateriāla)	50	50	50	50	50	50
2.3.6.	iekšējie maģistrālie vadi, tērauda, rūpnieciski izolēti	50	50	50	50	50	50
2.3.7.	maģistrālie vadi (polimērmateriāla)	50	50	50	50	50	50
2.3.8.	cauruļvadu izolācija (akmens vates)	50	50	50	50	50	50
2.3.9.	aizbīdņi	40	40	40	40	40	40
2.3.10.	ventiļi	40	40	40	40	40	40
2.3.11.	individuālā siltuma mezgla apkures siltummainis	40	40	40	40	40	40
2.3.12.	individuālā siltuma mezgla karstā ūdens siltummainis	40	40	40	40	40	40
2.3.13.	individuālā siltuma mezgla automātiskā regulētājiekārta	40	40	40	40	40	40
2.4. Telpu vēdināšana un ventilācija
2.4.1.	elektriskie ventilatori	40	40	40	40	40	40
2.4.2.	vēdināšanas kanāli (sienās)	100	100	70	70	60	50
2.4.3.	stacionārie kondicionieri	40	40	40	40	40	40
2.4.4.	ventilācijas gaisa vadi, skārda, rūpnieciski izgatavoti	50	50	50	50	50	50
2.5. Sausie atkritumvadi
2.5.1.	atkritumu lūkas, vārsti, aizbīdņi	–	–	–	30	30	–
2.5.2.	atkritumu savākšanas kamera	–	–	–	70	60	–
2.5.3.	ventilācija	–	–	–	30	30	–
2.5.4.	šahta	–	–	–	70	60	–
2.6. Dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes iekārtas
2.6.1.	dabasgāzes spiediena pazeminātājiekārta	50	50	50	50	50	50
2.6.2.	iekšējie cauruļvadi	50	50	50	50	50	50
2.6.3.	gāzes pavardi	20	20	20	20	20	20
2.6.4.	gāzes ūdenssildītāji	15	15	15	15	15	15
2.6.5.	gāzes apkures ierīces	20	20	20	20	20	20
2.7. Elektroiekārtas
2.7.1.	elektroapgādes ievada sadalnes ierīces	40	40	40	40	40	40
2.7.2.	elektroapgādes maģistrālie tīkli no vara kabeļiem	40	40	40	40	40	40
2.7.3.	dzīvokļu elektroapgādes tīkli no vara vadiem	40	40	40	40	40	40
2.7.4.	koplietošanas telpu grupu dežūrapgaismojuma elektroapgādes tīkls	30	30	30	30	30	30
2.7.5.	ražošanas un tehnisko telpu apgaismojuma tīkls	40	40	40	40	40	40
2.7.6.	liftu un pacēlāju barošanas tīkls	30	30	30	30	30	30
2.7.7.	iebūvēto iekārtu barošanas tīkli	40	40	40	40	40	40
2.7.8.	sadzīves elektropavardi	30	30	30	30	30	30
2.8. Vājstrāvas ietaises
2.8.1.	mājas iekšējo sakaru un apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas tīklu instalācija	30	30	30	30	30	30
2.8.2.	mājas iekšējo sakaru un apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas tīklu sadales, sensori, mēraparāti u.tml.	30	30	30	30	30	30
2.8.3.	namruņu tīklu instalācija	30	30	30	30	30	30
2.8.4.	namruņu sarunu iekārtas dzīvokļos	30	30	30	30	30	30
2.8.5.	namruņu portālās sarunu iekārtas (pie ieejām)	30	30	30	30	30	30
2.8.6.	namruņu instalācijas elektriskās slēdzenes	30	30	30	30	30	30
2.8.7.	mājvadības sistēma (Building management system (BMS))	50	50	50	50	50	50
2.9. Pasažieru lifti
2.9.1.	pasažieru lifti	30	30	30	30	30	–
2.10. Ārējie ūdensvada, kanalizācijas un siltumapgādes inženiertīkli
2.10.1.	ūdensvada ievads, ķeta cauruļu	40	40	40	40	40	40
2.10.2.	ūdensvada ievads, tērauda cauruļu	40	40	40	40	40	40
2.10.3.	ūdensvada ievads, polimērmateriāla cauruļu	50	50	50	50	50	50
2.10.4.	pagalma saimnieciskā, lietusūdens kanalizācija un kanalizācijas izlaides, ķeta cauruļu	40	40	40	40	40	40
2.10.5.	pagalma saimnieciskā, lietusūdens kanalizācija un kanalizācijas izlaides, keramikas, polimērmateriāla vai azbestcementa cauruļu	50	50	50	50	50	50
2.10.6.	ūdens izdales krāni	35	35	35	35	35	35
2.10.7.	centralizētās siltumapgādes trase	35	35	35	35	35	35
2.10.8.	pagalma gāzesvads	50	50	50	50	50	50
2.10.9.	pamatu drenāža	50	50	50	50	50	50
2.11. Ārējais labiekārtojums
2.11.1	brauktuvju asfaltbetona segums	20	20	20	20	20	20
2.11.2.	ietvju asfaltbetona segums, noklājs pa ēkas perimetru	20	20	20	20	20	20
2.11.3.	laukumi un celiņi ar šķembu segumu	10	10	10	10	10	10
2.11.4.	laukumi un celiņi ar betona flīžu segumu	35	35	35	35	35	35

Piezīme. Dzīvojamo māju, to konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums norādīts ekspluatācijai normālos apstākļos. Agresīvas vides iedarbībai pakļauto elementu, apdares un inženierietaišu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums piemērojams ar koeficientu 0,8 – vāji agresīvā, 0,6 – vidēji agresīvā un 0,4 – ļoti agresīvā vidē.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907

Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāls

(Pielikums MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 800)

Nr.p.k.	Apsekošanas datums	Apsekojamais objekts (dzīvojamā māja vai tās daļa, iekārtas vai elementa nosaukums, inženiertīklu veids)	Apsekošanas rezultāts	Nepieciešamās darbības bojājumu novēršanai (ja konstatēti bojājumi)	Apsekotājs (juridiskās personas nosaukums, fiziskās personas vārds, uzvārds)	Paraksts

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 907Pieņemts: 28.09.2010.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 156, 01.10.2010.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

Twitter
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids