1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek nodrošinātas tiesības ikvienam, kurš cietis nelaimes gadījumā vai saslimis (turpmāk — cietušais (saslimušais)), saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

2. Neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī vienotajā neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmā nodrošina:

2.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes un ambulatorās ārstniecības iestādes (arī ģimenes ārsti) — pirmsslimnīcu etapā;

2.2. slimnīcas — slimnīcu etapā.

3. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcu etapā attiecīgā slimokase ir tiesīga slēgt līgumu ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādi, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām medicīniskās palīdzības kvalitātes un pieejamības nodrošināšanas prasībām, neatkarīgi no tās uzņēmējdarbības veida un formas.

4. Neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem) pirmsslimnīcu etapā sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādes (turpmāk — brigādes) notikuma vietā, kā arī transportējot cietušo (saslimušo) uz ārstniecības iestādi.

5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē tiek reģistrēti un izvērtēti. Attiecīgās iestādes atbildīgā dežurējošā amatpersona, analizējot saņemto informāciju, nosaka steidzamību, kādā cietušajiem (saslimušajiem) sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamā medicīniskā palīdzība atbilstoši noteiktajai prioritātei tiek nodrošināta:

5.1. kā primārā neatliekamā medicīniskā palīdzība —, ja neatliekamā me-dicīniskā palīdzība nepieciešama pirmajās minūtēs pēc traumas (saslimšanas), ieskaitot vitālo funkciju stabilizācijas pasākumus;

5.2. kā sekundārā neatliekamā medicīniskā palīdzība —, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu var atlikt uz laiku, ne ilgāku par trim stundām.

6. Primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestāde nodrošina šādos gadījumos:

6.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana un citi gadījumi, ja ir apdraudēta cietušā dzīvība;

6.2. saindēšanās;

6.3. pēkšņa saslimšana vai trauma uz ielas, sabiedriskā vietā, uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai iestādē;

6.4. pēkšņa saslimšana vai trauma bērnam līdz triju gadu vecumam;

6.5. pēkšņa saslimšana un hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud slimnieka dzīvību:

6.5.1. sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

6.5.2. perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

6.5.3. centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas un muguras sāpes, jušanas un kustību traucējumi;

6.5.4. kuņģa un zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas asas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

6.5.5. urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

6.5.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

6.5.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

6.5.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas;

6.5.9. bronhiālās astmas lēkme;

6.6. ja atbilstoši diagnozei vai veselības stāvokļa smaguma pakāpei nepieciešama pacientu steidzama pārvešana, kā arī dzemdētāju nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē.

7. Primārās neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi dokumentos tiek norādīti ar atzīmi "neatliekami" (turpmāk — neatliekams izsaukums), un neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes palīdzību sniedz visu diennakti, pēc izsaukuma saņemšanas nekavējoties izbraucot uz notikuma vietu.

8. Sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestāde nodrošina šādos gadījumos:

8.1. hronisku sirds un asinsvadu slimību paasināšanās, kā arī slimniekiem pēc sirds operācijas;

8.2. akūtas elpošanas ceļu slimības un hronisku elpošanas ceļu slimību paasināšanās, saaukstēšanās slimības, kurām raksturīga tikai vidēji augsta temperatūra;

8.3. hronisku centrālās un perifērās nervu sistēmas slimību paasināšanās;

8.4. hronisku kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnceļu slimību paasināšanās;

8.5. balsta un kustību sistēmas slimību paasinājumi;

8.6. psihisko slimību paasinājumi bez agresijas parādībām;

8.7. sadzīves traumas, izņemot šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētos gadījumus;

8.8. alerģiskas ādas reakcijas vieglā formā;

8.9. to slimnieku veselības stāvokļa pasliktināšanās, kuriem ir ļaundabīgi audzēji vai asinssaslimšanas;

8.10. ja nepieciešams speciāls sanitārais transports slimnieku plānotai pārvešanai vai transportējot pacientam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

9. Šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7., 8.8. un 8.9.apakšpunktā minēto sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz primārās veselības aprūpes ārstniecības personas — ģimenes ārsti (internisti, pediatri) — triju stundu laikā, bet šo noteikumu 8.10.apakšpunktā minētajā gadījumā — brigādes dienas laikā.

10. Sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību brigādes nodrošina šādos gadījumos:

10.1. ja neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes atbildīgā dežurējošā amatpersona uzskata, ka palīdzības atteikums cietušajam (saslimušajam) var izraisīt dzīvībai bīstamus sarežģījumus;

10.2. ārpus primārās veselības aprūpes iestādes darba laika, ja ir jau sniegta primārā neatliekamā medicīniskā palīdzība.

11. Brigādes attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvieto tā, lai pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas primārā neatliekamā medicīniskā palīdzība 75 % gadījumu tiktu nodrošināta:

11.1. republikas pilsētās un rajonu pilsētās — ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas;

11.2. pārējās teritorijās — ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas.

12. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo brigāžu skaitu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes vadītājs plāno, ņemot vērā:

12.1. iedzīvotāju blīvumu republikas pilsētās un rajonu pilsētās;

12.2. iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu rajonu pilsētās ar lauku teritoriju;

12.3. apkalpojamās zonas lielumu pārējās teritorijās;

12.4. citus faktorus, kuri ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību atbilstoši noteiktajam laikam.

13. Notikuma vietā neatliekamo medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz arī ārstniecības personas, kuras nodarbinātas primārās veselības aprūpes sistēmā, arī prakses ārsti un citas atbilstoši sagatavotas un ekipētas ārstniecības personas, kuras, ja nepieciešama cietušo (saslimušo) transportēšana, izsauc brigādi. Ambulatorajās ārstniecības iestādēs neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem) sniedz primārās veselības aprūpes ārstniecības personas.

14. Slimnīcu etapā neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem) sniedz attiecīgās slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, vai īpaši iekārtotās telpās un, ja nepieciešams, uzņem cietušo (saslimušo) slimnīcā.

15. Cietušie (saslimušie) slimnīcās var saņemt:

15.1. primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību — visu diennakti;

15.2. sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību:

15.2.1. primāro apskati — visu diennakti;

15.2.2. neatliekamo medicīnisko palīdzību — ārpus ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika.

16. Nelielās slimnīcās neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošina sertificēti ārsti, kuri apmācīti neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, vai neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēti ārsta palīgi (feldšeri) vai māsas.

17. Pilsētu (rajonu) slimnīcās, kurās ir ķirurģiska un terapeitiska profila nodaļas, neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti nodrošina neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts.

18. Daudzprofilu slimnīcās neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti nodrošina neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts un dežurējošie terapeitiskā un ķirurģiskā profila ārsti speciālisti.

19. Specializētajās ārstniecības iestādēs (centros) neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti nodrošina neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris) un dežurējošais ārsts atbilstoši ārstniecības iestādes (centra) profilam.

20. Šo noteikumu 16., 17. un 18.punktā minētajām ārstniecības iestādēm uzņemšanas nodaļā vai attiecīgajās telpās jāparedz iespēja nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību lielam cietušo (saslimušo) skaitam vienlaikus.

21. Ambulatorajās ārstniecības iestādēs un slimnīcās, ņemot vērā medicīnisku katastrofu iespēju attiecīgās pašvaldības teritorijā, veidojamas papildu brigādes, kas paredzētas pirmsslimnīcu etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ārkārtējās medicīniskajās situācijās.

22. Veselības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs metodiski vada, pārrauga un kontrolē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu katastrofu medicīnas sistēmas ietvaros.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

23. Pašvaldības ir atbildīgas par:

23.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšanu cietušajiem (saslimušajiem) attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

23.2. pašvaldību neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu personāla apmācību un kvalifikācijas celšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas jautājumos;

23.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu gatavību veikt papildu darbu ārkārtējā medicīniskā situācijā, kā arī to materiālo resursu atjaunošanu, kas izlietoti, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtējās situācijās.

24. Šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā cietušajiem (saslimušajiem) ārstniecības iestādē nodrošina attiecīgās ārstniecības iestādes vadītājs.

25. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes un citas ārstniecības iestādes primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju noteiktajai diagnozei šo noteikumu 6.punktā minētajos gadījumos bez maksas sniedz valsts garantētās medicīniskās palīdzības ietvaros saskaņā ar Veselības ministrijas noteiktajiem ārstniecības pakalpojumu standartiem.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

26. Sekundārā neatliekamā medicīniskā palīdzība atbilstoši neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju noteiktajai diagnozei šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos tiek sniegta un apmaksāta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

27. Izdevumus, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu, ambulatoro ārstniecības iestāžu un slimnīcu papildu darbu, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtējās situācijās, un izlietotajiem materiālajiem resursiem, kā arī to atjaunošanu, savas kompetences ietvaros sedz atbildīgās institūcijas no valsts un pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

28. Šo noteikumu 5., 8., 9., 11., 16., 17., 18. un 19.punkts tiek ieviests pakāpeniski līdz 2004.gada 1.janvārim, nepieļaujot ārstniecības iestāžu pašreizējo neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas operativitātes un pieejamības rādītāju pasliktināšanos.