1. Noteikumi nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu centralizētas rindas.

2. Veselības aprūpes iedalījums ir šāds:

2.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2.2. primārā veselības aprūpe;

2.3. sekundārā veselības aprūpe:

2.3.1. sekundārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.3.2. sekundārā stacionārā veselības aprūpe;

2.4. terciārā veselības aprūpe:

2.4.1. terciārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.4.2. terciārā stacionārā veselības aprūpe.

3. Veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto:

3.1. samaksai par šo noteikumu 2.punktā minētajiem pakalpojumiem;

3.2. samaksai par kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

3.3. samaksai par centralizētajiem iepirkumiem.

4. Rezerves fonda līdzekļus veido valsts budžeta līdzekļi atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam un līdzekļi, ko ieskaita citas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis par viņu pilsoņiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas Republikā. Rezerves fonda līdzekļus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izmanto šādos gadījumos:

4.1. neplānoti mainās pacientu skaits (izņemot epidēmiju gadījumus atbilstoši epidemioloģisko drošību regulējošiem normatīvajiem aktiem);

4.2. prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošos starptautiskajos līgumos un Eiropas Savienības tiesību aktos par sociālās drošības shēmu piemērošanu personām, kas pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā;

4.3. pasākumiem, kas saistīti ar sabiedrības informēšanu par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām;

4.4. veselības aprūpes reformas nodrošināšanai un pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizācijai.

(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.419)

5. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (turpmāk — aģentūra) šo noteikumu 2.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno novirzīt:

5.1. samaksai par ambulatorajiem ārstniecības pakalpojumiem — ne mazāk kā 32 % apmērā;

5.2. samaksai par stacionārajiem ārstniecības pakalpojumiem — ne vairāk kā 61,6 % apmērā;

5.3. samaksai par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu pakalpojumiem — ne mazāk kā 6,4 % apmērā.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

6. Persona saņem no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

7. Saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā. Ambulatori un dienas stacionārā veiktie diagnostiskie izmeklējumi un operācijas, par kurām veicamas pacientu iemaksas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu, noteiktas 32. un 33.pielikumā.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

8. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi nedrīkst pārsniegt 80 latu.

9. Pacienta iemaksu kopsumma par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 150 latu.

10. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas šādas iedzīvotāju kategorijas:

10.1. bērni vecumā līdz 18 gadiem;

10.2. grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;

10.3. politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas;

10.4. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

10.5. tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

10.6. psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu;

10.7. pacienti, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā;

10.8. personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 22.pielikumā noteikto infekcijas slimību gadījumos;

10.9. personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

10.10. valsts sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esošās personas;

10.11. visi iedzīvotāji, kuriem veic profilaktisko apskati šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajā kārtībā;

10.12. visi iedzīvotāji, kuriem veic vakcināciju imunizācijas valsts programmas ietvaros vai pasīvo imūnterapiju.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

11. Pacienta iemaksu par šo noteikumu 10.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām, kā arī pacienta iemaksu pacienta nāves gadījumā sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

12. Pacienta iemaksu iekasē ārstniecības iestāde.

13. No valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tās ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar aģentūru, kā arī valsts aģentūras un valsts pārvaldes iestādes, kuras veselības aprūpes pakalpojumus sniedz saskaņā ar nolikumu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

14. No valsts budžeta neapmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, ja pacientam nav līgumattiecībās ar aģentūru esoša ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību šajos noteikumos minētajos gadījumos), un nesedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem:

14.1. par ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumos personai vecumā līdz 22 gadiem), par silantu lietošanu, par zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem, kā arī par zobu protezēšanu. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14.pantā noteiktajām personām izdevumus par zobārstniecības palīdzību sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm — pilnā apmērā;

14.2. par ambulatori veicamajām injekcijām ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi (izņemot gadījumus, ja sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā un medicīnisko palīdzību onkoloģiskiem slimniekiem, cukura diabēta slimniekiem, slimniekiem ar psihiskām slimībām, bērniem vecumā līdz 18 gadiem, tuberkulozes slimniekiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, hemofilijas slimniekiem, perniciozās anēmijas slimniekiem);

14.3. par pirmreizējiem medicīniski profilaktiskajiem pasākumiem, kas nepieciešami, stājoties darbā, kā arī par obligātajām veselības pārbaudēm, ja mainās darba vides faktori;

14.4. par periodiskajām medicīniskajām apskatēm, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

14.5. par legālu abortu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grūtniecības pārtraukšanas organizatorisko kārtību;

14.6. par spermas donoru bankas uzturēšanu, mākslīgo insemināciju, in vitro fertilizāciju;

14.7. par tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta nosūtījumu (izņemot gadījumus, ja pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību);

14.8. par seksoloģisko ārstēšanu;

14.9. par ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos;

14.10. par kosmetoloģiskajiem pakalpojumiem un estētiski ķirurģiskām operācijām;

14.11. par homeopātisko ārstēšanu;

14.12. par redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu un iegādi, izņemot briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtu kataraktu gadījumos vai afakija iegūtu kataraktu gadījumos vienai vai abām acīm;

14.13. par dzirdes aparātu (izņemot kohleāros implantus bērniem) iegādi;

14.14. par psihoterapeitisko palīdzību (izņemot palīdzību psihiatriskā profila nodaļās vai specializētās slimnīcās);

14.15. par vakcināciju (izņemot pasīvo imūnterapiju un valsts imunizācijas programmā noteiktās vakcinācijas);

14.16. par profilaktiskajām un citām medicīniskajām apskatēm (izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minētās profilaktiskās apskates);

14.17. par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu (izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai);

14.18. par tādu pacientu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

14.19. par speciālistu un stacionāro ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu, ja pacients rakstiski atsakās no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pats vai trešā persona veic maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

14.20. par ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

14.21. par orgānu un audu transplantāciju (izņemot asinis un to preparātus, nieres, autologās perifērisko asiņu cilmes un alogēnās asiņu cilmes šūnas, kaulus un saistaudus, fasciju, ādu, cīpslas, skrimšļaudus, sirds vārstuļus un radzenes);

14.22. par speciālistu mājas vizīti (izņemot psihiatra mājas vizītes pie psihiatriskiem slimniekiem pēc psihiatra izvēles);

14.23. par ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie:

14.23.1. bērniem vecumā līdz 18 gadiem;

14.23.2. I grupas invalīdiem;

14.23.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;

14.24. par ambulatori veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem (izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos izmeklējumus);

14.25. par konsultācijām, klīniskajiem un paraklīniskajiem diagnosticējošajiem izmeklējumiem, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām. Samaksu par minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs;

14.26. par medicīnisko rehabilitāciju, izņemot:

14.26.1. pacientus, kas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai nosūtīti tieši no reģionālajām vai lokālajām daudzprofilu slimnīcām vai specializētajiem centriem (slimnīcām) un stacionēti rehabilitācijai sešu mēnešu laikā pēc izrakstīšanās no minētajām ārstniecības iestādēm;

14.26.2. pacientus ar nervu sistēmas iedzimtu un iegūtu organisku bojājumu sekām ar paralīzi;

14.26.3. dinamisko novērošanu saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

14.26.4. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas saskaņā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu;

14.26.5. ambulatoro medicīnisko rehabilitāciju;

14.26.6. bērniem vecumā līdz 18 gadiem;

14.27. par ķirurģiskām operācijām slimnīcās (izņemot reģionālās un lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcas, specializētos centrus un specializētās slimnīcas, stacionāro ārstniecības iestāžu ambulatorās nodaļas un dienas stacionārus);

14.28. par pacientu īslaicīgo sociālo aprūpi ārstniecības iestādēs (pamatdiagnozes saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-10 red.) kodiem: Z59 — ar dzīvesvietu un ekonomiskiem apstākļiem saistītas problēmas; Z60 — ar sociālo vidi saistītas problēmas);

14.29. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus sniegušas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas, kurām nav līgumattiecību ar aģentūru;

14.30. par ārstēšanos sanatorijās un kūrortos;

14.31. par ambulatorajām fizikālās medicīnas manipulācijām (izņemot šo noteikumu 5.pielikumā minētās manipulācijas bērniem).

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

15. Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:

15.1. Aizsardzības ministrija:

15.1.1. pacienta iemaksas — profesionālā militārā dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem un obligātā militārā dienesta karavīriem, kā arī atvaļinātajiem karavīriem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizsardzības jomā ir noteiktas tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi;

15.1.2. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti profesionālā un obligātā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem, kā arī atvaļinātajiem karavīriem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteiktas tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, veicot medicīnisko ekspertīzi vai dispanserizāciju;

15.1.3. par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti zemessargiem veselības pārbaudes (dispanserizācijas) laikā;

15.2. Tieslietu ministrija — personām, kuras atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā esošajās brīvības atņemšanas iestādēs (izņemot medikamentus tuberkulozes un HIV/AIDS ārstēšanai, ko apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem);

15.3. Iekšlietu ministrija:

15.3.1. Iekšlietu ministrijas sistēmas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem un izglītojamajiem ar speciālajām dienesta pakāpēm — sedz pacientu iemaksas un maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar iekšlietu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un kurus neapmaksā no Veselības ministrijai veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

15.3.2. patvēruma meklētājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, — par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem garantēti šīm personām (izņemot neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kā arī tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no Veselības ministrijai veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem). Ja šo personu veselības aprūpe ir apdrošināta, veselības aprūpes izdevumus sedz apdrošinātājs;

15.3.3. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ambulatori sniegti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kad veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā no Veselības ministrijai veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem).

16. Ja personai, kurai veselības kaitējums ir nodarīts prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, veselības aprūpes pakalpojumi ir sniegti par valsts budžeta līdzekļiem, aģentūra regresa kārtībā piedzen šos izdevumus no personas, kuru par vainīgu atzinusi kompetenta institūcija.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

17. Primārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji sniedz personai ambulatorajās ārstniecības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādes ambulatorajā nodaļā vai dzīvesvietā.

18. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir:

18.1. ģimenes ārsts;

18.2. ārsta palīgs;

18.3. māsa;

18.4. vecmāte;

18.5. zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

19. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

19.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie ģimenes ārsta, zobārsta vai higiēnista;

19.2. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates programmas ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

20. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un aizpilda reģistrācijas anketu (6.pielikums), kuru paraksta persona un ģimenes ārsts.

21. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:

21.1. personas dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, kuru nosaka aģentūras un ģimenes ārsta noslēgtajā līgumā atbilstoši aģentūras apstiprinātajam un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajam ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas plānam;

21.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā jau ir 2000 reģistrētu pacientu vai 900 bērnu, izņemot jau reģistrēta pacienta pirmās pakāpes lejupējos radiniekus vai laulāto un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas.

22. Katrai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju ne biežāk kā divas reizes kalendāra gada laikā (izņemot gadījumus, ja pārreģistrācijas iemesls ir dzīvesvietas maiņa).

23. Lai pārreģistrētos, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un atkārtoti aizpilda reģistrācijas anketu.

24. Šo noteikumu 20. un 23.punktā minēto aizpildīto reģistrācijas anketu ģimenes ārsts piecu darbdienu laikā iesniedz aģentūrā.

25. Lai iekļautu personu ģimenes ārsta pacientu sarakstā vai svītrotu no tā, aģentūra veic:

25.1. pacienta pirmreizējo reģistrāciju — pacientu pirmo reizi reģistrē ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

25.2. pacienta pārreģistrāciju — iepriekš reģistrētu pacientu pārreģistrē cita ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

25.3. pacienta reģistrācijas bloķēšanu. Tas ir reģistrācijas notikums, ar kuru pacientam piešķir statusu, kas uz laiku aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj pacienta pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta;

25.4. pacientu reģistrācijas atbloķēšanu. Tas ir reģistrācijas notikums, ar kuru pacientam atjauno reģistrāciju, kāda viņam bija pirms tās bloķēšanas;

25.5. pacienta svītrošanu — pacientu svītro no ģimenes ārsta pacientu saraksta.

26. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar aģentūru, aģentūra vietējos plašsaziņas līdzekļos izziņo ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu pārreģistrāciju. Pārreģistrācijas termiņš ir vismaz 30 kalendāra dienu.

27. Pacienti 30 kalendāra dienu laikā izvēlas citu ģimenes ārstu no aģentūras piedāvātā ģimenes ārstu saraksta un iesniedz reģistrācijas anketu izvēlētajam ģimenes ārstam.

28. Pacientus, kuri 30 kalendāra dienu laikā nav pārreģistrējušies pie cita ģimenes ārsta, aģentūra ir tiesīga pārreģistrēt pie šo noteikumu 27.punktā minētajā sarakstā iekļautajiem ģimenes ārstiem.

29. Ja pārreģistrāciju veic saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu, aģentūra un ģimenes ārsts vienojas par pārreģistrējamo pacientu skaitu un rakstiski informē pacientus par pārreģistrāciju.

30. Bērnus, kuriem piešķirts personas kods, bet kuri nav reģistrēti pie ģimenes ārsta, aģentūra ir tiesīga piereģistrēt pie bērna mātes, tēva vai aizbildņa ģimenes ārsta pēc iepriekšējas reģistrācijas saskaņošanas ar attiecīgo ģimenes ārstu.

31. Ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits pārsniedz šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minēto skaitu, aģentūra ir tiesīga piedāvāt ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas dzīvojošiem pacientiem reģistrēties pie ģimenes ārsta, kura darbības pamatteritorijā pacients dzīvo.

32. Ārstniecības likuma 42.pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas pārbaudes atzinumu, aģentūra ir tiesīga svītrot pacientu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un informēt par to pacientu. Pacientam ir tiesības reģistrēties pie cita ģimenes ārsta.

33. Latvijas Republikas valstiskās piederības statusu zaudējušos un mirušos pacientus no pacientu saraksta svītro aģentūra, pamatojoties uz informāciju, kuru tā saņem no Iedzīvotāju reģistra.

34. Pacienta reģistrāciju aģentūra bloķē:

34.1. psihiatriskajās slimnīcās dzīvojošiem pacientiem;

34.2. ieslodzījuma vietās esošām personām;

34.3. personām, kas uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem.

35. Ja ir zudis šo noteikumu 34.punktā minētais pacienta reģistrācijas bloķēšanas iemesls, aģentūra atbloķē pacienta reģistrāciju.

36. Ģimenes ārstam ir tiesības saņemt no aģentūras pilnu savu pacientu sarakstu (elektroniskā (tai skaitā izmantojot interneta pieslēgumu) vai rakstiskā veidā) un informāciju par izmaiņām sarakstā.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

37. Aģentūra ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc reģistrācijas anketas saņemšanas nosūta pacientam rakstisku paziņojumu par reģistrāciju. Ģimenes ārstam nosūta reģistrācijas anketu ar atzīmi par reģistrācijas datumu. Anketu ģimenes ārsts uzglabā, kamēr pacients ir reģistrēts viņa pacientu sarakstā. Ja pacients pārreģistrējas pie cita ģimenes ārsta, aģentūra piecu darbdienu laikā informē to ģimenes ārstu, no kura pacientu saraksta persona ir izstājusies.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

38. Persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta.

39. Pēc personas pieprasījuma aģentūra sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakses atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija. Minēto informāciju aģentūra ievieto savā mājas lapā internetā.

40. Ģimenes ārsta pacients ir:

40.1. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

40.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk — īslaicīgais pacients):

40.2.1. persona, kuru ģimenes ārsts ir piekritis iekļaut savā ģimenes ārsta pacientu sarakstā, bet kura vēl nav saņēmusi reģistrācijas apstiprinājumu no aģentūras;

40.2.2. persona, kura īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir saslimusi un vērsusies pēc ģimenes ārsta palīdzības saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu;

40.2.3. persona, kura periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

40.2.4. persona, kurai vakcināciju veic vakcinācijas iestādē un kura nav reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā.

41. Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar aģentūru sniedz veselības aprūpes pakalpojumus darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpi.

42. Ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrētam pacientam var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

42.¹ Ģimenes ārsta pienākums ir:

42.¹ 1. konstatēt pie viņa reģistrētā vai viņa aprūpē esoša mājas apstākļos miruša pacienta nāves faktu, kā arī, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis, izsniegt normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību noteiktos dokumentus;

42.¹ 2. normatīvajos aktos par patolog­anatomisko izmeklēšanu noteiktajos gadījumos nosūtīt mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai;

42.¹ 3. informēt Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

43. Ģimenes ārsts kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu atbilstoši specialitātes nolikumam nodrošina pacientam veselības aprūpes pakalpojumu ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus:

43.1. pacientu kopējais pieņemšanas laiks — ne mazāk par 20 stundām nedēļā;

43.2. prakses darba laiks — ne mazāk par 40 stundām nedēļā;

43.3. laiks, kad pacientus pieņem ģimenes ārsts, — gan rīta (laikā no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (laikā no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās;

43.4. noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) katru dienu — ne mazāk par stundu;

43.5. noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

43.6. primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darbdienu laikā;

43.7. mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās — vismaz līdz plkst.15.00.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

43.¹ Ārpus šo noteikumu 43.punktā minētā darba laika ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus var nodrošināt dežūrārsts (ārsts, kurš sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus ārpus ģimenes ārstu darba laika).

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

44. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrēto pacientu var nosūtīt saņemt sekundāros veselības aprūpes pakalpojumus.

45. Ģimenes ārsts nodrošina pacientu ar informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī ar informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā informācija par aizvietošanu ir publiski pieejama.

46. Ja ģimenes ārsta prombūtne nepārsniedz mēnesi, ģimenes ārsts par to informē aģentūru. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz vienu mēnesi, ģimenes ārsts ar aģentūru saskaņo savas prombūtnes laiku un informē par ģimenes ārstu, kas viņu aizvietos.

47. Ģimenes ārsts nodrošina, lai viņa prombūtnes laikā viņu aizvietotu cits ģimenes ārsts. Ja ģimenes ārsts nevar nodrošināt aizvietošanu, viņš par to 30 dienas iepriekš informē aģentūru. Aģentūra ģimenes ārstam piedāvā izvēlēties iespējamos aizvietotājus, ievērojot ģimenes ārsta iespējamā aizvietotāja sniedzamo pakalpojumu apjomu un teritoriālo izdevīgumu.

48. Ģimenes ārsts nodrošina šo noteikumu 43.punktā minētās māsas vai ārsta palīga aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

48.1. māsu var aizvietot māsa vai ārsta palīgs;

48.2. ārsta palīgu var aizvietot ārsta palīgs vai māsa.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

49. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde saskaņā ar šo noteikumu 46., 47. un 48.punktu.

50. Aģentūra veido šo noteikumu 18.1., 18.2. un 18.3.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu.

51. Ģimenes ārstu reģistrē ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis aģentūrā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt par ģimenes ārstu aģentūras apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā un būt līgumattiecībās ar aģentūru.

52. Māsu vai ārsta palīgu reģistrē māsu un ārstu palīgu gaidīšanas sarakstā, ja māsa vai ārsta palīgs ir iesniedzis aģentūrā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt kopā ar ģimenes ārstu aģentūras apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

53. Ģimenes ārstu svītro no ģimenes ārstu gaidīšanas saraksta, ja:

53.1. ģimenes ārsts izteicis šādu vēlēšanos;

53.2. ir anulēts ģimenes ārsta sertifikāts;

53.3. ģimenes ārsts ir svītrots no ārstniecības personu reģistra;

53.4. ģimenes ārsts neievēro šajos noteikumos noteikto primārās veselības aprūpes kārtību vai ar aģentūru noslēgtajā līgumā ietvertos noteikumus;

53.5. pie ģimenes ārsta nav reģistrējies minimālais pacientu skaits, ņemot vērā teritorijas nodrošinājumu ar ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

54. Māsu vai ārsta palīgu svītro no māsu un ārsta palīgu gaidīšanas saraksta, ja:

54.1. māsa vai ārsta palīgs ir izteikuši šādu vēlēšanos;

51.2. māsai vai ārsta palīgam ir anulēts attiecīgi māsas vai ārsta palīga sertifikāts;

54.3. māsa vai ārsta palīgs ir svītroti no ārstniecības personu reģistra.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

55. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra plāno atbilstoši šādām teritorijām:

55.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Rīgas rajons);

55.2. Kurzeme (Liepāja, Liepājas rajons, Ventspils, Ventspils rajons, Talsu rajons, Kuldīgas rajons, Saldus rajons, Tukuma rajons);

55.3. Latgale (Daugavpils, Daugavpils rajons, Rēzekne, Rēzeknes rajons, Preiļu rajons, Krāslavas rajons, Ludzas rajons);

55.4. Vidzeme (Valmieras rajons, Cēsu rajons, Madonas rajons, Alūksnes rajons, Valkas rajons, Limbažu rajons, Balvu rajons, Gulbenes rajons);

55.5. Zemgale (Jelgava, Jelgavas rajons, Dobeles rajons, Jēkabpils rajons, Aizkraukles rajons, Bauskas rajons, Ogres rajons).

56. Primārās veselības aprūpes finansēšanai plāno ne mazāk kā 20 % no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra novirza administrēšanai aģentūras teritoriālajām nodaļām, ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaitu un vecumu saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumā minēto formulu.

57. Šo noteikumu 56.punktā minētos valsts budžeta līdzekļus aģentūras teritoriālās nodaļas plāno novirzīt samaksai par:

57.1. ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā maksājumam, kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā, minēto pacientu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu (kapitācijas naudu) saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu, paredzot kapitācijas naudas līdzekļus ne mazāk kā 30% apmērā no šo noteikumu 56.punktā paredzētajiem līdzekļiem samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Noteikt mēneša vidējo kapitācijas naudas maksājumu:

57.1.1. (zaudējis spēku ar 01.07.2006.; sk. 226.¹ punktu);

57.1.2. 0,539 latus par vienu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu;

57.2. māsas un ārsta palīga darbu;

57.3. zobārstu, zobārstu asistentu, zobārsta māsu un higiēnistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

57.4. to pacientu veselības aprūpi, kuri nav reģistrēti pie ģimenes ārsta;

57.5. vecmātes, dežūrārsta, vakcinācijas koordinatora darbu;

57.6. speciālistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārstu nosūtījumu);

57.7. ģimenes ārstu veiktajām ārstnieciskajām manipulācijām.

(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.419; MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851; MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954; 57.1.2. apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2006., sk. 226.² punktu)

58. Ģimenes ārstu mēneša ieņēmumus par pacientu aprūpi veido:

58.1. maksājums, kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā, minēto pacientu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu;

58.2. fiksētais maksājums ģimenes ārsta prakses uzturēšanai 160 latu apmērā;

58.3. samaksa par ģimenes ārsta veiktajām manipulācijām (saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu) līdz 7 % apmērā no šo noteikumu 56.punktā minētajiem veselības aprūpes finansēšanas līdzekļiem;

58.4. fiksētās piemaksas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu;

58.5. samaksa par īslaicīgo pacientu (pacienti, kas nav reģistrēti pie ģimenes ārsta, kurš sniedz veselības aprūpes pakalpojumu) aprūpi saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu;

58.6. māsas un ārsta palīga darba samaksa saskaņā ar šo noteikumu X nodaļu;

58.7. līdzekļi samaksai par speciālistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) — ne vairāk kā 75 % apmērā no piešķirto līdzekļu atlikuma, kas nav izlietots samaksai par speciālistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu);

58.8. samaksa par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, aizvietojot uz laiku, ilgāku par vienu mēnesi, — atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 58.1., 58.2., 58.3., 58.4., 58.5., 58.6. un 58.7.apakšpunktu, ja aizvietotājs pilnībā nodrošina aizvietojamā ģimenes ārsta pacientu aprūpi. Ja ģimenes ārsta aizvietotājs pilnībā nenodrošina aizvietojamo pacientu aprūpi, par ko ģimenes ārsta aizvietotājs informē aģentūru, vai informācija par pilna apjoma veselības aprūpes pakalpojumu nenodrošināšanu apstiprinās aģentūras veiktās pārbaudes laikā — samaksu samazina atbilstoši sniegtajam veselības aprūpes apjomam.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

59. Aprēķināto mēneša kapitācijas naudu attiecīgā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpei aģentūras teritoriālā nodaļa sadala:

59.1. pamatmaksājumā — 85 % apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas apmēra;

59.2. ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā — 15 % apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas apmēra.

60. Ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgo maksājumu sadala ģimenes ārsta mēneša darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā un ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā proporcijā 1:1.

61. Ģimenes ārsta mēneša darbības novērtējuma mainīgo maksājumu aģentūras teritoriālās nodaļas aprēķina atbilstoši šo noteikumu 11.pielikumam.

62. Ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma mainīgo maksājumu aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

63. No kapitācijas naudas mainīgā ārsta darbības novērtējuma (mēneša un gada) maksājuma neizmaksātās daļas aģentūras teritoriālās nodaļas veido uzkrājumus, kurus izlieto šādiem mērķiem:

63.1. primārās veselības aprūpes attīstīšanai reģionā (piemēram, prakšu atvēršana, aprīkošana, ģimenes ārstu apmācības organizēšana, jaunatvērto prakšu darbības apmaksa);

63.2. izmaksā ģimenes ārstiem, kuriem bijuši neparedzēti izdevumi sakarā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos viņu darbības pamatteritorijā.

63.¹ Šo noteikumu 43.¹ punktā minētajam dežūrārstam par darbu samaksā saskaņā ar tāmes finansējumu.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

64. Pilna darba samaksa māsai un ārsta palīgam ir noteikta par:

64.1. 1800 pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un teritorijā;

64.2. 800 pacientu vecumā līdz 18 gadiem veselības aprūpi ārsta praksē un teritorijā.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

65. Māsas un ārsta palīga darba samaksu aģentūra aprēķina, ņemot vērā ar ģimenes ārstu noslēgtā līguma nosacījumus, izmantojot vienu no šādiem aprēķina veidiem:

65.1. proporcionāli konkrētā ģimenes ārsta aprūpē esošo pacientu skaitam;

65.2. proporcionāli ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas iedzīvotāju skaitam;

65.3. proporcionāli māsas vai ārsta palīga veikto pacientu apmeklējumu skaitam.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

66. Aģentūras teritoriālās nodaļas, ņemot vērā veselības pakalpojumu sniegšanas teritoriālo apgrūtinājumu (piemēram, neattīstīta transporta infrastruktūra), var noteikt pilnu maksājumu arī par mazāka iedzīvotāju skaita veselības aprūpi, nekā tas noteikts šo noteikumu 64.punktā.

67. Māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanai maksājumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

68. Ģimenes ārsts no saviem ieņēmumiem var noteikt papildu atalgojumu māsai un ārsta palīgam.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

69. Ja pie ģimenes ārsta reģistrēti vairāk par 2000 pacientu vai 1000 bērnu, tad, aprēķinot ģimenes ārsta kapitācijas naudu, var piemērot regresa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumu, ņemot vērā šādus kritērijus:

69.1. sadarbība ar citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;

69.2. ģimenes ārsta pakalpojumu saņemšanas nodrošinājums teritorijā;

69.3. primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;

69.4. sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte, tai skaitā iepriekšējā perioda darba aktivitātes un gada darbības novērtējuma rādītāji (īpaši — prakses darbības organizācija);

69.5. pacientu pārreģistrācijas iespējas pie citiem ģimenes ārstiem;

69.6. iedzīvotāju sūdzības.

69.¹ Zobārstu, zobārstu asistentu, zobārstu māsu un zobu higiēnistu veikto darbu apmaksā atbilstoši zobārstniecības pakalpojumu tarifiem (27.pielikums).

(MK 14.06.2005. noteikumu Nr.419 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

69.² Teritorijās ar nepietiekamu ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājumu un apgrūtinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību aģentūra izņēmuma gadījumos slēdz līgumu ar pašvaldību par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

70. Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona:

70.1. ambulatorajā ārstniecības iestādē;

70.2. slimnīcas ambulatorajā nodaļā;

70.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē, ja tajā organizēta ambulatorās palīdzības sniegšana;

70.4. dienas stacionārā;

70.5. slimnīcā.

71. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

71.1. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma;

71.2. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

71.2.1. pie psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību;

71.2.2. pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību;

71.2.3. pie ftiziopneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi;

71.2.4. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām;

71.2.5. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu;

71.2.6. pie onkologa, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;

71.3. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie ginekologa, lai veiktu šo noteikumu 2.pielikumā minēto ginekoloģisko profilaktisko apskati;

71.4. pēc savas iniciatīvas vēršoties šo noteikumu 70.punktā minētajās ārstniecības iestādēs, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

71.5. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

72. Lai saņemtu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot šo noteikumu 71.2., 71.3. un 71.4.apakšpunktā minētos gadījumus), ģimenes ārsts vai speciālists noformē nosūtījumu. Nosūtījumu noformē uz veidlapas, kas apstiprināta normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību.

73. Lai pacients saņemtu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

73.1. kopīgi ar pacientu izvēlas konsultācijas vai diagnostiskā izmeklējuma vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

73.2. informē pacientu par nepieciešamību pa tālruni vai personīgi pieteikties uz konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu. Nosūtot uz dienas stacionāru, ģimenes ārsts vai speciālists vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.

74. Pacients vienojas ar šo noteikumu 73.punktā minēto ārstniecības iestādi par konkrētu laiku, kad tiks saņemta nosūtījumā norādītā konsultācija vai veikts diagnostiskais izmeklējums.

75. Nosūtījumā norādītā ārstniecības iestāde informē attiecīgo ģimenes ārstu vai speciālistu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu atbilstoši nosūtīšanas mērķim.

76. Pacientu nosūta uz dienas stacionāru ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai šādos gadījumos:

76.1. pacientam nepieciešami sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi un atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešams lietot ārstniecības līdzekļus, kuru saņemšanas laikā nepieciešama ārsta uzraudzība;

76.2. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851);

76.3. pacientam nepieciešama sarežģīta diagnostiska izmeklēšana;

76.4. pacientam pirms diagnostiskas izmeklēšanas nepieciešama speciāla iepriekšēja sagatavošana;

76.5. pacienta izmeklēšanai nepieciešams lietot anestēziju (izņemot lokālo anestēziju);

76.6. ķirurģisko operāciju veikšanai;

76.7. rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.

77. Lai pacients saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

77.1. ja nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, nosūta pacientu uz slimnīcu, pievienojot izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un pacienta veselības stāvokli;

77.2. kopīgi ar pacientu izvēlas slimnīcu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

77.3. vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par pacienta stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.

78. Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka pacientam nepieciešams saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu neatliekamā kārtā, viņš var sniegt personai nosūtījumu, nevienojoties ar slimnīcu par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā slimnīcas uzņemšanas nodaļā veic nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus un atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas stacionēšanai:

78.1. ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka slimnieku nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to nosūtītāju;

78.2. ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojumu nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, slimnīca vienojas ar pacientu par iespējamo stacionēšanas laiku un informē par to pacienta ģimenes ārstu.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

79. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nosūta pacientu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai slimnīcā atbilstoši šo noteikumu 77.1.apakšpunktā noteiktajam, nogādājot pacientu tuvākajā slimnīcā, kura atbilst obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām neatliekamās palīdzības sniegšanai.

80. Ja pacients vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā pēc savas iniciatīvas un pacientu nestacionē:

80.1. un viņa stāvoklis atbilst šo noteikumu 101.1., 101.2., 101.3., 101.4. un 101.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegtos ambulatoros pakalpojumus apmaksā aģentūra atbilstoši veselības aprūpes epizožu un manipulāciju tarifiem un šo noteikumu 3.pielikumam;

80.2. bet viņa stāvoklis neatbilst šo noteikumu 101.1., 101.2., 101.3., 101.4. un 101.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, saņemtos ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā pacients atbilstoši slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādim.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

81. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas.

82. Līdzekļus samaksai par sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra plāno atbilstoši šo noteikumu 55.punktā noteiktajām teritorijām:

82.1. samaksai par speciālistu sniegtajiem ģimenes ārstu kontrolētajiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpoju­miem, kuru katram ģimenes ārstam aprēķina, izmantojot vienu no noteiktajiem maksājumiem:

82.1.1. maksājums par katru reģistrēto iedzīvotāju, ja pie ģimenes ārsta reģistrēto bērnu īpatsvars nepārsniedz 70%:

82.1.1.1. (zaudējis spēku ar 01.07.2006.; sk. 226.¹ punktu);

82.1.1.2. 0,754 latus par vienu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu mēnesī;

82.1.2. maksājums par katru reģistrēto iedzīvotāju, ja pie ģimenes ārsta reģistrēto bērnu īpatsvars pārsniedz 70%:

82.1.2.1. (zaudējis spēku ar 01.07.2006.; sk. 226.¹ punktu);

82.1.2.2. 0,587 latus par vienu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu mēnesī;

82.2. samaksai par speciālistu sniegtajiem pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem.

(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.419; MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954; 82.1.1.2. un 82.1.2.2. apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2006., sk. 226.² punktu)

83. Papildus šo noteikumu 82.punktā minētajiem līdzekļiem aģentūra speciālistu sniegto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plāno un, ja nepieciešams, novirza līdzekļus no šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētās ģimenes ārsta kapitācijas naudas, bet ne vairāk kā 20 % no tās, ja maksa par speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) pārsniedz šo noteikumu 82.1.apakšpunktā minēto apmēru.

84. Samaksu par speciālistu sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā dienas stacionārā, veic:

84.1. saskaņā ar aprūpes epizožu sarakstu (15.pielikums), manipulāciju sarakstu, par kurām veic piemaksas (16.pielikums), ambulatoro pasākumu sarakstu, kuru apmaksa netiek veikta no ģimenes ārsta kontrolētajiem naudas līdzekļiem (29.pielikums);

84.2. saskaņā ar veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem (27.pielikums) un aprūpes epizožu tarifiem (28.pielikums);

84.3. saskaņā ar tāmes finansējumu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851; MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

85. Tāmes finansējumu piemēro samaksai par šādu speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu:

85.1. psihiatrs;

85.2. narkologs;

85.3. ftiziopulmonologs;

85.4. dermatologs venerologs;

85.5. endokrinologs;

85.6. onkologs, onkolohematologs;

85.7. diabētiskās pēdas aprūpes kabinets;

85.8. paliatīvās aprūpes kabinets;

85.9. bronhiālās astmas kabinets;

85.10. traumpunkts;

85.11. stomas kabinets.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

86. Tāmes finansējuma apmēra aprēķinā ietver:

86.1. ārstu un māsu darba algu šo noteikumu X nodaļā minētajā apmērā;

86.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

86.3. darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

87. Šo noteikumu 86.3.apakšpunktā minēto līdzekļu apmēru nosaka katrai ārstniecības iestādei atsevišķi, izmantojot ārstniecības iestādes sniegtos datus par:

87.1. komunālajiem maksājumiem un ar ēkas uzturēšanu saistītajiem faktiskajiem izdevumiem;

87.2. iekšējās infrastruktūras (piemēram, mazvērtīgais inventārs, zāles, veļa, medicīnas iekārtas un ierīces) iegādes un uzturēšanas faktiskajiem izdevumiem.

88. Aģentūra samaksu par stacionārās veselības aprūpes iestādes sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā minēto pakalpojumu cenas formulu, izmantojot šādus samaksas veidus:

88.1. gadījuma samaksa par konkrētu slimības diagnozi vai diagnožu grupu;

88.2. samaksa par slimību profilos iekļautajām diagnozēm;

88.3. samaksa pēc faktiskajām gultasdienām.

89. Gadījuma samaksa ir fiksēta samaksa par noteiktu diagnozi vai diagnožu grupu, kuras ārstēšanas izmaksas, veicot ārstēšanās izmaksu uzskaiti, ir līdzīgas. Grupas veidojot, ņem vērā šādus kritērijus:

89.1. samaksas grupā iekļautās diagnozes;

89.2. samaksas grupai raksturīgās pazīmes (piemēram, ķirurģiskās operācijas, izmeklējumi, pacientu grupas);

89.3. ārstēšanās ilguma intervālu, kurā nosaka nemainīgas ārstēšanās izmaksas;

89.4. izmaksu atšķirības vecuma grupās (0–18 gadu, 18–60 gadu, vairāk par 60 gadiem);

89.5. gadījumus, kuros samaksas grupas tarifam nosaka piemaksas, — blakusdiagnozes, komplikāciju diagnozes, īpašu ārstēšanas shēmu piemērošana, specifiskas medicīnisko tehnoloģiju izmaiņas.

90. Gadījuma samaksas grupas nosaka un grupu tarifus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados, veicot pilnu ārstēšanas izdevumu uzskaiti par pārskata periodu (30. un 31.pielikums).

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

91. Ja pacients ārstējas īsāku laiku, nekā paredz šo noteikumu 89.3.apakšpunktā minētais intervāls, aģentūra samaksā par faktiskajām slimnīcā pavadītajām dienām (atbilstoši gultasdienas tarifam stacionārā) un par šajā laikā veiktajām manipulācijām atbilstoši 27.pielikumam.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

92. Ja pacients ārstējas ilgāku laiku, nekā paredz šo noteikumu 89.3.apakšpunktā minētais intervāls, aģentūra maksā noteikto gadījuma tarifu, pieskaitot tam naudas summu, ko veido pēcintervāla periodā pavadīto gultasdienu skaita reizinājums ar 70% no noteiktā gultasdienas tarifa stacionārā un pēcintervāla periodā veikto manipulāciju tarifu summa atbilstoši 27.pielikumam.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

93. Slimību profilu grupās diagnozes apvieno pēc klīniskajām specialitātēm, izmantojot Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-10 red.) kodus. Slimību profilu vidējo ārstēšanas ilgumu aģentūra pārskata reizi trijos gados, izmantojot datus par ārstniecības iestāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (30. un 31.pielikums).

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

94. Ja pacients ārstējas īsāku laiku, nekā konkrētajam slimību profilam noteiktais vidējais ārstēšanas ilgums, vai vienādu ar to, aģentūra stacionārajai ārstniecības iestādei samaksā par faktisko slimnieka ārstēšanas laiku un par šajā laikā veiktajām manipulācijām atbilstoši 27.pielikumam.

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

95. Ja pacients ārstējas ilgāku laiku, nekā paredz slimību profilam noteiktais vidējais ārstēšanās ilgums, aģentūra stacionāram samaksā 70% no noteiktā gultasdienas tarifa par katru gultasdienu un par veiktajām manipulācijām atbilstoši 27.pielikumam.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

96. Gultasdienas tarifus ne retāk kā reizi trijos gados nosaka kā vidējos tarifus attiecīgajā slimnīcu grupā, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu pārskatiem par faktiskajām izmaksām iepriekšējā periodā (30. un 31.pielikums).

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

97. Veicot samaksu pēc faktiskajām gultasdienām, aģentūra stacionārajai ārstniecības iestādei samaksā par faktisko slimnieka ārstēšanas laiku un par veiktajām manipulācijām atbilstoši 27.pielikumam.

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

98. Norēķinu kārtību par ārstniecības iestādes sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka aģentūras un ārstniecības iestādes līgumā.

99. Aprēķinot stacionārā pavadīto gultasdienu skaitu (ārstēšanās ilgumu), pacienta iestāšanās dienu un izrakstīšanās dienu uzskata par vienu dienu.

100. Ja cietušais (saslimušais) ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz:

100.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde;

100.2. ārstniecības iestāde;

100.3. Katastrofu medicīnas centrs.

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

101. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī trans­portēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

101.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektro­traumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

101.2. pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;

101.3. pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud pacienta dzīvību:

101.3.1. sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

101.3.2. perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

101.3.3. centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;

101.3.4. kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

101.3.5. urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

101.3.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

101.3.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

101.3.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģijas reakcijas;

101.3.9. bronhiālās astmas lēkme;

101.4. ja veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana atbilstoši šo noteikumu 71.1.apakšpunktā, 78. un 79.punktā noteiktajam, kā arī dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē;

101.5. ārpus ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika, ja gaidīšana līdz ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika sākumam var apdraudēt personas dzīvību.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

102. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 101.punktā, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādes sniegtais veselības aprūpes pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi, izņemot gadījumu, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde konstatējusi nāves faktu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

102.¹ Katastrofu medicīnas centrs sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību:

102.¹ 1. katastrofās vai ārkārtējās medicīniskās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma;

102.¹ 2. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas šādos gadījumos:

102.¹2.1. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asinsizplūdumi;

102.¹2.2. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem;

102.¹2.3. smagas politraumas;

102.¹2.4. smags vai plašs apdegums, apsaldējums;

102.¹2.5. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums;

102.¹2.6. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija;

102.¹2.7.smagas akūtas ķirurģiskas saslimšanas vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas;

102.¹2.8. smagas iekšējas asiņošanas;

102.¹2.9. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi;

102.¹2.10. akūts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums, ja nepieciešama bronhologa palīdzība;

102.¹2.11. smagas saindēšanās;

102.¹2.12. neskaidra infekcioza saslimšana vai masveida infekcijas saslimšana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību gadījumiem.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

102.² Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 102.¹ punktā, Katastrofu medicīnas centra sniegtais veselības aprūpes pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Katastrofu medicīnas centra maksas pakalpojumu cenrādi.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

103. Ambulatorā ārstniecības iestāde, slimnīcas ambulatorā nodaļa vai dienas stacionārs nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu savā darba laikā. Reģionālo un lokālo daudzprofilu slimnīcu uzņemšanas nodaļa neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

104. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde reģistrē neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus. Attiecīgās iestādes atbildīgā dežurējošā ārstniecības persona izvērtē saņemto informāciju, nosaka steidzamību, kādā cietušajam (saslimušajam) sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī atsaka nepamatotus izsaukumus (izsaukumus, kas nav minēti šo noteikumu 101.punktā) un sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

105. Kompetentā iestāde, kura organizē neatliekamās medicīniskās palī­dzības sniegšanu valstī, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādes attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvieto tā, lai pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši šo noteikumu 101.1., 101.2., 101.3. un 101.4.apakš­punktā noteiktajam 75 % gadījumu nodrošinātu:

105.1. republikas pilsētās un rajonu pilsētās — ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža;

105.2. pārējās teritorijās — ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

106. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo brigāžu skaitu aģentūra plāno, ņemot vērā:

106.1. iedzīvotāju blīvumu republikas pilsētās un rajonu pilsētās;

106.2. iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu rajonu pilsētās ar lauku teritoriju;

106.3. apkalpojamās zonas lielumu pārējās teritorijās;

106.4. citus faktorus, kuri ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību atbilstoši noteiktajam laikam (piemēram, slikta ceļu kvalitāte).

107. Samaksu par neatliekamās palīdzības brigādes darbu veic pēc tāmes finansējuma principiem atbilstoši faktiskajiem izdevumiem sadalījumā pa izdevumu veidiem.

108. Aģentūra nodrošina līgumu slēgšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par:

108.1. ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu — šo noteikumu 111.punktā minētajā kārtībā;

108.2. stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu — ar šo noteikumu 17.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm;

108.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu — ar šo noteikumu 18.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm.

109. Aģentūra veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus šo noteikumu 55.punktā minētajās teritorijās atlasa šādā kārtībā:

109.1. primārās veselības aprūpes ārstus —, veidojot primārās veselības aprūpes ārstu gaidīšanas sarakstus;

109.2. sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus —, veicot atlases procedūru.

110. Aģentūra ir tiesīga, veicot atlases procedūras, slēgt līgumus ar citām stacionārajām ārstniecības iestādēm, ja šo noteikumu 17.pielikumā minētās ārstniecības iestādes nenodrošina no valsts budžeta samaksāto pakalpojumu sniegšanu atbilstoši nepieciešamajam apjomam.

111. Paziņojumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru aģentūra publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievieto informāciju aģentūras mājas lapā internetā. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji pēc aģentūras paziņojuma publikācijas 20 dienu laikā iesniedz piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

112. Aģentūra izveido veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases komisiju ne mazāk kā piecu locekļu sastāvā.

113. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase notiek, ņemot vērā šādus kritērijus:

113.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs atbilst prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos;

113.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iesniedz attīstības stratēģiju vismaz triju gadu periodam;

113.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi un to nodrošināšanai izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas;

113.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nodrošinājums ar kvalificētu medicīnisko personālu;

113.5. atbilstošs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja materiāltehniskais nodrošinājums;

113.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja priekšlikumi valsts budžeta līdzekļu izlietošanas izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā veselības aprūpes pakalpjumu cenu samazināšanas iespējas;

113.7. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs apliecina iespējas un gatavību līguma ietvaros sniegt veselības aprūpes pakalpojumus par noteikto cenu, nepieprasot papildu maksu no veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēja, izņemot pacienta iemaksu un/vai līdzmaksājumu;

113.8. atbilstoša veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pieredze attiecīgo pakalpojumu sniegšanā;

113.9. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

113.10. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

113.11. citi kritēriji, kas raksturo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iespējas sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

114. Aģentūra atbilstoši šo noteikumu 113.punktā noteiktajiem kritērijiem izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, izvēlas atbilstošāko un slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvērtēšanas rezultāti ir vienādi, tad priekšrocības ir tai ārstniecības iestādei vai tās struktūrvienībai, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību sertifikācijas kārtību ir sertifikāts par atbilstību attiecīgajā standartā vai citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.12.2005. noteikumiem Nr.954)

115. No valsts budžeta samaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu finanšu apmēru (budžetu) katram veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nosaka kalendāra gadam. Līguma darbības laikā pakalpojumu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam aģentūra nosaka un iekļauj līgumā ne vēlāk kā mēnesi pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam izsludināšanas.

116. Līguma finanšu apmēru veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem aģentūra nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

116.1. ārstēto pacientu skaits un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi (iepriekšējo triju gadu dinamikā);

116.2. finansējuma apmērs samaksai par pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam;

116.3. reģionālo daudzprofilu slimnīcu gultu slodzes nodrošinājums ir vismaz 85 %.

117. Aģentūra, nosakot līgumu apjomus stacionārajām ārstniecības iestādēm, ņem vērā ārstniecības iestādes telpu platību normatīvu, rēķinot uz gultu ne mazāk par 7 m² palātās un 21 m² papildu platību (administrācijas telpas, koridori, uzņemšanas nodaļa, virtuve, operāciju zāles, slēgta tipa aptieka, palīgdienestu kabineti un palīgtelpas).

118. Aģentūra līgumu ar pakalpojumu sniedzējiem slēdz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

119. Līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un aģentūru slēdz atbilstoši Civillikuma nosacījumiem par līgumu slēgšanu, papildus iekļaujot tajā šādus nosacījumus:

119.1. finanšu apmēru (budžetu) un tā prognozēto sadalījumu pa ceturkšņiem;

119.2. valsts budžeta līdzekļu ietvaros noteiktos ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz tiesībām izmantot citus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus (nosūtījumi, speciālistu konsultācijas) vai izrakstīt kompensējamos medikamentus;

119.3. informācijas apmaiņas nosacījumus un termiņus, statistiskos pārskatus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā kārtību, kādā sniedz pārskatus par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 23., 24., 25. un 26.pielikumam;

119.4. pakalpojumu sniegšanas nosacījumus un rindu veidošanas kārtību specializētu pakalpojumu saņemšanai;

119.5. zaudējumu atlīdzības pienākumu, sankcijas līgumsoda un nokavējuma naudas veidā;

119.6. pakalpojuma sniedzēja darbības kontroles kārtību.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

120. Aģentūra līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj pienākumu pusēm pēc aģentūras pieprasījuma izdarīt grozījumus līgumā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu apjomu vai finanšu apmēru (budžetu), ja:

120.1. pieņemts likums par valsts budžetu kārtējam gadam;

120.2. pieņemti grozījumi likumā par valsts budžetu kārtējam gadam;

120.3. pieņemti jauni normatīvie akti vai izdarīti grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem;

120.4. notikusi veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja pārstrukturizācija vai speciālists, kurš sniedz līgumā noteiktu attiecīgu veselības aprūpes pakalpojumu, pārtraucis darba attiecības ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas ir līguma attiecībās ar aģentūru;

120.5. pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu.

121. Lai nodrošinātu šo noteikumu 108.punktā minētā līguma izpildi, aģentūra pārbauda pakalpojumu pamatotību un efektivitāti, medicīnisko un finanšu dokumentāciju attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī kontrolē datus par plānotā finanšu apmēra sasniegšanu un to prognozēto sadalījumu pa ceturkšņiem.

122. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nesasniedz vai pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru ne vairāk kā 5 % robežās no plānotā gada finanšu apmēra, aģentūra samaksā pakalpojuma sniedzējam visu paredzēto gada finanšu apmēru.

123. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru par vairāk nekā 5 %, aģentūra, izvērtējot pārsnieguma iemeslus (piemēram, neprognozēts saslimstības pieaugums, epidēmija, katastrofa, citi iepriekš neparedzēti apstākļi) un veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja paskaidrojumus, ir tiesīga samaksāt veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam līdz 25 % no pārsniegtās summas.

124. Aģentūra nemaksā par veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja par attiecīgo pakalpojumu ir nepilnīgi vai nesalasāmi aizpildīta medicīniskā dokumentācija vai nav aizpildīta medicīniskā dokumentācija, vai medicīnisko dokumentāciju veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs neuzrāda pēc aģentūrā strādājošā ārsta eksperta vai citas aģentūras pilnvarotas personas pirmā pieprasījuma.

125. Aģentūra līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj tiesības aģentūrai pirms līgumā noteiktā termiņa vienpusēji atkāpties no līguma ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju šādos gadījumos:

125.1. pakalpojumu sniedzējs nepilda līguma noteikumus vai neizpilda tos pilnīgi un laikus, vai pārkāpj normatīvo aktu prasības;

125.2. pret pakalpojumu sniedzēju likumā noteiktajā kārtībā ir ierosināts maksātnespējas process vai pakalpojumu sniedzējs atbilst likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm, vai pakalpojumu sniedzējs ir atzīts par maksātnespējīgu;

125.3. pakalpojumu sniedzējam ir beidzies un netiek atjaunots sertifikāta derīguma termiņš par pakalpojumu sniedzēja atbilstību obligātajām prasībām vai tam normatīvajos aktos noteiktajā veidā ir zudušas vai ierobežotas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

125.4. pakalpojuma sniedzējs ir atteicies vienoties par līguma noteikumu grozījumiem šo noteikumu 120.punktā minētajos gadījumos.

126. Aģentūra līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj tiesības aģentūrai šo noteikumu 125.punktā neminētos gadījumos vienpusēji atkāpties no līguma pirms līgumā noteiktā termiņa, ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš iesniedzot rakstisku brīdinājumu par līguma pārtraukšanu.

127. Aģentūra līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj pienākumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš iesniegt aģentūrā rakstisku brīdinājumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma.

128. Ārstniecības iestāde līdz līgumā ar aģentūru noteiktajam termiņam iesniedz informāciju par iepriekšējā mēnesī izrakstītajiem un pacientiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, fiksējot tos medicīniskajā dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko un uzskaites dokumentu lietvedību.

129. Aģentūra veic iepirkumus valsts pārvaldes iestādēm un līgumattiecībās ar aģentūru esošajām slimnīcām par šo noteikumu 19.pielikumā minēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču (turpmāk — ārstniecības līdzekļi) piegādēm.

130. Aģentūra, darbojoties kā pasūtītājs vai pasūtītāja pārstāvis, veic ārstniecības līdzekļu centralizētos iepirkumus saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

131. Aģentūra, veicot ārstniecības līdzekļu centralizētos iepirkumus:

131.1. darbojas kā iepirkuma pasūtītājs un maksātājs, ja veselības aprūpes pakalpojumu tarifā neietilpst šo noteikumu 19.pielikuma 1.punktā minēto ārstniecības līdzekļu izmaksas;

131.2. darbojas kā iepirkuma konkursa rīkotājs — pasūtītāja pārstāvis, ja maksātājs ir valsts pārvaldes iestāde vai slimnīca.

132. Ja aģentūra darbojas kā iepirkuma pasūtītājs un maksātājs, tā veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības, slēdz līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par iepirkumu.

133. Ja aģentūra darbojas kā iepirkuma konkursa rīkotājs — pasūtītāja pārstāvis, tā veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un sagatavoto iepirkuma līguma projektu vai vispārīgās vienošanās līguma projektu, bet valsts pārvaldes iestādes un slimnīcas slēdz līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par iepirkumu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

134. Valsts pārvaldes iestādes un slimnīcas iesniedz aģentūrā iepirkuma tehnisko specifikāciju, paredzēto finanšu līdzekļu aprēķinus un iepirkuma apjomu, bet aģentūra nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā aģentūra var uzaicināt valsts pārvaldes iestāžu un slimnīcu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā var iekļaut arī citu kompetento institūciju pilnvarotās personas (medikamentu iepirkumiem — Zāļu cenu valsts aģentūras un Zāļu valsts aģentūras pilnvaroto pārstāvi, medicīnas preču iepirkumiem — Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras pilnvaroto pārstāvi).

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

135. Valsts pārvaldes iestādes un slimnīcas, kuru vajadzībām aģentūra kā pasūtītājs un maksātājs veic centralizētos iepirkumus, iesniedz aģentūrā pārskatus un nodrošina, lai veselības aprūpes datu informācijas sistēmā tiktu ievadīti dati par finanšu līdzekļu izlietojumu, kas saistīti ar veikto iepirkumu.

136. Aģentūra veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, aģentūra var pieprasīt, lai valsts pārvaldes iestādes un slimnīcas iepirkuma pieprasījumā iekļauj šādas ziņas:

136.1. pacientu skaits, kuriem paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms;

136.2. pieprasīto ārstniecības līdzekļu izmantošanas metodes attiecīgās diagnozes ārstniecībā;

136.3. vidējās izmaksas uz vienu pacientu;

136.4. pieprasīto ārstniecības līdzekļu analogi;

136.5. ārstniecības līdzekļu atlikums un minimālo rezervju daudzums valsts pārvaldes iestādēs un slimnīcās.

137. Ja nepieciešams, aģentūra pieprasa attiecīgas izziņas no kompetentām institūcijām.

138. Nosakot prasības pretendentiem, aģentūra pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spējām nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu. Ja pretendents nav ārstniecības līdzekļu ražotājs, tā pienākums ir iesniegt iepirkuma komisijai arī ražotāja apliecinājumu par spējām nodrošināt iepirkumā noteiktā ārstniecības līdzekļu daudzuma saražošanu.

139. Par piedāvājumu vērtēšanas kritēriju iepirkuma komisija izvēlas viszemāko cenu vai saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Ja nepieciešams, aģentūra veic iepirkuma procedūru, kuras mērķis ir noslēgt vispārīgo vienošanos starp pasūtītāju un vienu vai vairākiem piegādātājiem par ārstniecības līdzekļu piegādi, nosakot vienas vienības cenu. Nosakot par piedāvājumu vērtēšanas kritēriju saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, aģentūra papildus likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 1.panta 9.punkta “a” apakšpunktā minētajiem kritērijiem ņem vērā šādus kritērijus:

139.1. ar publicētiem klīnisko pētījumu datiem pierādītas ārstniecības līdzekļu priekšrocības;

139.2. ārstniecības līdzekļu atbilstība ārstēšanas vadlīnijām un apstiprinātajām medicīniskām tehnoloģijām;

139.3. klīniskā efektivitāte;

139.4. blaknes;

139.5. ārstniecības līdzekļu ievadīšanas veids;

139.6. derīguma termiņš;

139.7. glabāšanas režīms;

139.8. piegādes noteikumi.

140. Konkursa nolikumā nosaka piemērojamos kritērijus un katra kritērija svaru kopējā piedāvājuma novērtējumā.

141. Ja izraudzītais pretendents atsakās noslēgt iepirkuma līgumu vai noteiktajā termiņā neiesniedz iepirkuma līguma izpildes nodrošinājumu, pasūtītājs šo līgumu piedāvā noslēgt pretendentam, kura piedāvājums ir nākamais saimnieciski izdevīgākais piedāvājumus vai attiecīgi piedāvājums ar viszemāko cenu.

142. Priekšlikumus šo noteikumu 4.punktā minētā rezerves fonda līdzekļu izmantošanai var iesniegt:

142.1. Veselības ministrija;

142.2. aģentūra;

142.3. pašvaldība;

142.4. ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu ar aģentūru par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu par tiem;

142.5. citas iestādes, kuras saņem valsts budžeta finansējumu par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu vai uzraudzību.

143. Institūcijas, kuras nav minētas šo noteikumu 142.punktā, priekšlikumus rezerves fonda līdzekļu izmantošanai var iesniegt ar šo noteikumu 142.punktā minēto institūciju starpniecību.

144. Priekšlikumus rezerves fonda līdzekļu izmantošanai iesniedz aģentūrā rakstiski.

145. Priekšlikumā rezerves fonda līdzekļu izmantošanai norāda šādu informāciju:

145.1. iesniedzēja nosaukums un adrese (fiziskai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

145.2. naudas līdzekļu izmantošanas mērķis atbilstoši šo noteikumu 4.punktā noteiktajiem izmantošanas gadījumiem;

145.3. nepieciešamais naudas līdzekļu apmērs latos;

145.4. aprēķins, kas pamato nepieciešamo naudas līdzekļu apmēru.

146. Priekšlikumus rezerves fonda izmantošanai izvērtē un lēmumu par līdzekļu piešķiršanu pieņem izvērtēšanas komisija.

147. Izvērtēšanas komisijas sastāvā ir pieci locekļi:

147.1. divi Veselības ministrijas pārstāvji;

147.2. divi aģentūras pārstāvji;

147.3. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras pārstāvis.

148. Izvērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina veselības ministrs.

149. Priekšlikumus rezerves fonda līdzekļu izmantošanai izvērtēšanas komisija izskata 30 dienu laikā no to saņemšanas.

150. Izvērtējot priekšlikumu rezerves fonda līdzekļu izmantošanai, izvērtēšanas komisija ņem vērā priekšlikuma atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem gadījumiem.

151. 10 dienu laikā pēc izvērtēšanas komisijas sēdes izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs iesniedz veselības minis-tram informācijai izvērtēšanas komisijas sēdes protokolu. Ja nepieciešams, veselības ministrs izvērtēšanas komisijas lēmumu nosūta pārskatīšanai vai pieprasa papildu informāciju, kas pamato izvērtēšanas komisijas lēmuma pieņemšanu.

152. Izvērtēšanas komisijas lēmumu par rezerves fonda līdzekļu izmantošanu apstiprina veselības ministrs.

153. Rezerves fonda līdzekļus novirza, slēdzot rakstisku līgumu starp aģentūru un rezerves fonda līdzekļu saņēmēju. Līgumā nosaka līdzekļu saņemšanas, izlietošanas un pārskatu sniegšanas kārtību.

154. Aģentūra nodrošina no rezerves fonda piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli.

155. Aģentūra reizi pusgadā iesniedz veselības ministram pārskatu par rezerves fonda līdzekļu izlietošanu.

156. Aģentūra aprēķina veselības aprūpes pakalpojumu tarifus:

156.1. manipulācijām;

156.2. aprūpes epizodēm;

156.3. gultasdienām;

156.4. gadījuma samaksai.

157. Aģentūra, aprēķinot veselības aprūpes pakalpojumu tarifu, izmanto ārstniecības iestāžu vidējās izmaksas atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem pārskatiem triju iepriekšējo kalendāra gadu periodā.

158. Veselības pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C — veselības aprūpes pakalpojumu tarifs;

TC — pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas;

P — peļņa (attīstības izdevumi).

159. 5 % no iekasētās pacientu iemaksas un no valsts budžeta samaksātās pacientu iemaksas par atbrīvotajām personu kategorijām novirzāmi attīstības izdevumu segšanai (formulas P elements). 95 % no iekasētās pacientu iemaksas novirzāmi pā-rējo tarifa formulas elementu segšanai.

160. Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kopējās izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VC — mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D — darba samaksa (lati par stundu);

S — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M — medikamenti (ārstniecības līdzekļi);

E — ēdināšanas izdevumi;

FC — pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U — pieskaitāmās izmaksas;

A — administratīvās izmaksas;

R — netiešās ražošanas izmaksas (šajā gadījumā — izdevumi mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam);

N — amortizācija.

161. Koeficientu D aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

161.1. ārstiem:

161.1.1. (zaudējis spēku ar 01.07.2006.; sk. 226.¹ punktu);

161.1.2. 440 latu;

161.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām:

161.2.1. (zaudējis spēku ar 01.07.2006.; sk. 226.¹ punktu);

161.2.2. 264 lati;

161.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām:

161.3.1. (zaudējis spēku ar 01.07.2006.; sk. 226.¹ punktu);

161.3.2. 176 lati.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā; 161.1.2., 161.2.2. un 161.3.2.apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2006., sk. 226.² punktu)

162. Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības saņemt no valsts budžeta finansētus veselības aprūpes pakalpojumus citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs (turpmāk — ES un EEZ dalībvalstis) saskaņā ar 1971.gada 14.jūnija Padomes Regulu (EK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk — regula Nr. 1408/71), un 1972.gada 21.marta Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk — regula Nr. 574/72).

163. Personas tiesības saņemt no valsts budžeta finansētus veselības aprūpes pakalpojumus citās ES un EEZ dalībvalstīs apliecina šādas E veidlapas un Eiropas veselības apdrošināšanas karte (turpmāk — apdrošināšanas karte) vai Eiropas veselības apdrošināšanas kartes aizvietojošais sertifikāts (turpmāk — aizvietojošais sertifikāts), kurus atbilstoši šiem noteikumiem ir aizpildījusi un apstiprinājusi aģentūra:

163.1. E 106 “Sertifikāts, kas apliecina tiesības saņemt slimības un maternitātes apdrošināšanas pabalstus pakalpojumu veidā personām, kuras rezidē citā valstī kā kompetentā valstī” (turpmāk — E 106);

163.2. E 109 “Darba ņēmēja vai pašnodarbinātā ģimenes locekļa reģistrācijas un reģistrācijas aktualizēšanas sertifikāts” (turpmāk — E 109);

163.3. apdrošināšanas karte vai aizvietojošais sertifikāts. Tie apliecina tiesības saņemt pabalstus pakalpojumu veidā, īslaicīgi uzturoties citā dalībvalstī;

163.4. E 112 “Sertifikāts, kas apliecina tiesību saglabāšanu uz pašlaik sniegto slimības vai maternitātes pabalstu” (turpmāk — E 112);

163.5. E 120 “Sertifikāts, kas apliecina tiesības saņemt pabalstus pakalpojumu veidā personām, kuras pretendē uz pensiju, un viņu ģimenes locekļiem” (turpmāk — E 120);

163.6. E 121 “Pensionāra vai viņa ģimenes locekļu reģistrācijas un reģistra aktualizēšanas sertifikāts” (turpmāk — E 121).

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

164. Šo noteikumu 163.punktā minētās E veidlapas, apdrošināšanas karte vai to aizvietojošais sertifikāts personām ir pieejams aģentūrā un aģentūras mājas lapā internetā. Aizpildītas un apstiprinātas E veidlapas, apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu izsniedz aģentūra.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

165. No valsts budžeta līdzekļiem netiek apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi citās ES un EEZ dalībvalstīs personām, kuras ir uzskatāmas par apdrošinātām saskaņā ar regulas Nr. 1408/71 un regulas Nr. 574/72 noteikumiem citas ES vai EEZ dalībvalsts sociālā nodrošinājuma shēmas ietvaros.

166. Personām, kuras Latvijas Republikā uzturas, pamatojoties uz termiņuzturēšanās atļauju, E veidlapas, apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz uzturēšanās atļaujā norādīto termiņu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

167. Personām, kurām saskaņā ar regulu Nr. 1408/71 un regulu Nr. 574/72 ir tiesības saņemt no valsts budžeta finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, aizpildītas un apstiprinātas E veidlapas, apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz šo tiesību pastāvēšanas laiku.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

168. Aizpildītas un apstiprinātas E veidlapas, apdrošināšanas karte vai to aizvietojošais sertifikāts nodrošina personām tiesības atbilstoši regulai Nr. 1408/71 saņemt no Latvijas Republikas valsts budžeta finansētus veselības aprūpes pakalpojumus citās ES un EEZ dalībvalstī tādā pašā kārtībā, kādā tos saņem saskaņā ar šo dalībvalstu sociālā nodrošinājuma shēmām apdrošinātās personas.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

169. Lai saņemtu aģentūras aizpildītu un apstiprinātu E 106, E 109, E 120, E 121 veidlapu, apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu, persona iesniedz aģentūrā iesniegumu. Ja persona Latvijas Republikā uzturas, pamatojoties uz uzturēšanās atļauju, iesniegumam pievieno pases kopiju.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

170. Iesniegumu aģentūrā persona iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu vai faksu. Iesniegumu apdrošināšanas kartes vai to aizvietojošā sertifikāta saņemšanai persona var aizpildīt aģentūras mājas lapā internetā tiešsaistes režīmā.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

171. Aģentūra aizpilda šo noteikumu 169.punktā minētās E veidlapas un 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz tās personai vai nosūta pa pastu. Aģentūra aizpilda šo noteikumu 169.punktā minēto apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu un 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz to personai.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

172. Personai nav tiesību saņemt šo noteikumu 169.punktā minētās E veidlapas, apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu, ja tas neatbilst Ārstniecības likumā minētajiem nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 167.punktā minētās personas) vai šo noteikumu 165. vai 166.punktā minētajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā aģentūra pieņem rakstisku lēmumu, kurā norāda E veidlapas, apdrošināšanas kartes vai to aizvietojošā sertifikāta izsniegšanas atteikuma iemeslus, un paziņo to personai.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

173. Aģentūra izsniedz aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu, lai nodrošinātu personām tiesības saņemt no valsts budžeta finansētus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus citās ES un EEZ dalībvalstīs, ja persona turp dodas, lai saņemtu attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu.

174. Aģentūra aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu izsniedz tikai attiecībā uz tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus finansē no valsts budžeta, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

174.1. veselības aprūpes pakalpojums neietilpst šo noteikumu 14.punktā minētajos veselības aprūpes pakalpojumos;

174.2. iesnieguma izskatīšanas laikā neviena no šo noteikumu 13.punktā minētajām ārstniecības iestādēm nevar nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu un par to saņemts pamatots ārstniecības iestādes atteikums;

174.3. šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību;

174.4. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851).

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

175. Aģentūra aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu neizsniedz attiecībā uz tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai kuriem izmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

176. Lai saņemtu aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu, persona aģentūrā iesniedz:

176.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

176.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kontakttālrunis;

176.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kas personai nepieciešams saskaņā ar ārstniecības iestādes atzinumu;

176.1.3. pamatojums šī pakalpojuma saņemšanai citā ES vai EEZ dalībvalstī;

176.1.4. vēlamā pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs, ja personai tāds zināms;

176.1.5. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851);

176.2. pakalpojuma saņēmēja pasi (bērniem — dzimšanas apliecību), kuru aģentūra nokopē un kopiju pievieno lietas materiāliem;

176.3. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851).

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

177. Aģentūrai ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm papildu atzinumus.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

178. Personas iesniegtos dokumentus izskata un lēmumu par aizpildītas un apstiprinātas E 112 veidlapas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt veidlapu E 112 pieņem aģentūras izveidota komisija. Komisijas izveidošanas un darbības kārtību apstiprina Veselības ministrija.

179. Aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu, ja:

179.1. persona neatbilst Ārstniecības likuma 17.pantā minētajiem nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 167.punktā minēto gadījumu) vai šo noteikumu 165. vai 166.punktā minētajiem nosacījumiem;

179.2. gadījums, par kuru ir saņemts iesniegums, neatbilst šo noteikumu 174. un 175.punktā un regulas Nr. 1408/71 22.pantā minētajiem noteikumiem.

180. Aģentūra 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas pieņem lēmumu par aizpildītas un apstiprinātas E 112 veidlapas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu.

181. Pieņemot lēmumu par aizpildītas un apstiprinātas E 112 veidlapas izsniegšanu, aģentūrai ir tiesības noteikt dalībvalsti un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, pie kura pakalpojumi saņemami, ņemot vērā ekonomiskā izdevīguma apsvērumus. Ja persona atsakās saņemt pakalpojumus pie aģentūras izvēlētā pakalpojumu sniedzēja, aģentūrai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu.

182. Izsniedzot aizpildītu un apstiprinātu E 112 veidlapu, aģentūra tajā norāda dalībvalsti, kurā personai ir tiesības saņemt pieprasītos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un laikposmu, kurā pakalpojumi saņemami.

183. Par aizpildītas un apstiprinātas E 112 veidlapas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt E 112 veidlapu aģentūra pieņem pamatotu rakstisku lēmumu un paziņo to personai.

184. Personām, kuras saņēmušas veselības aprūpes pakalpojumus citās ES un EEZ dalībvalstīs, norēķinoties par tiem ar saviem līdzekļiem, šajos noteikumos minētajos gadījumos ir tiesības saņemt izdevumu atmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

185. Izdevumus atmaksā aģentūra no valsts budžeta līdzekļiem.

186. Izdevumus atmaksā par tādu personu saņemtajiem pakalpojumiem, kuras Latvijas Republikā ir tiesīgas saņemt no valsts budžeta finansētu veselības aprūpes pakalpojumu.

187. Aģentūra atmaksā izdevumus tikai par pakalpojumiem, par kuriem jau ir veikta samaksa pakalpojumu sniedzējam.

188. Aģentūra atmaksā personas izdevumus par citās ES un EEZ dalībvalstīs saņemtajiem pakalpojumiem, ja:

188.1. persona ir saņēmusi pakalpojumus, uz kuriem personai ir tiesības, pamatojoties uz regulas Nr. 1408/71 22.panta 1.daļas “a” punktu, 22.a pantu, 22.panta trešo daļu, 31.1.a pantu vai 34.a pantu, bet nav izpildījusi prasības attiecībā uz apdrošināšanas kartes vai aizvietojošā sertifikāta saņemšanu un uzrādīšanu pakalpojumu sniedzējam;

188.2. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851);

188.3. persona ir saņēmusi pakalpojumus, uz kuriem personai ir tiesības, pamatojoties uz regulas Nr. 1408/71 22.panta 1.daļas “c” punkta “i” apakšpunktu, bet nav izpildījusi prasības attiecībā uz E 112 veidlapas saņemšanu un uzrādīšanu pakalpojumu sniedzējam;

188.4. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851);

188.5. persona ir saņēmusi pakalpojumus, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49.pantu, un Eiropas Kopienu tiesības paredz šo izdevumu atmaksu no kompetentās valsts budžeta.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

189. Lai saņemtu izdevumu atmaksu, persona 60 dienu laikā no dienas, kad tā beigusi saņemt pakalpojumus citā ES vai EEZ dalībvalstī, personīgi vai ar citas personas starpniecību iesniedz aģentūrā vai nosūta pa pastu šādus dokumentus:

189.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

189.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kontakttālrunis;

189.1.2. saņemtie pakalpojumi, par kuriem tā samaksājusi;

189.1.3. ES vai EEZ dalībvalsts un pakalpojumu sniedzējs, pie kura pakalpojumi saņemti;

189.1.4. pakalpojumu saņemšanas laikposms;

189.1.5. iemesls pakalpojumu saņemšanai citā ES vai EEZ dalībvalstī;

189.1.6. izdevumi par pakalpojumiem;

189.1.7. atmaksājamā summa;

189.1.8. norēķinu rekvizīti;

189.2. maksājumu apliecinoša dokumenta oriģinālu, pēc kura iespējams identificēt maksātāju;

189.3. dokumentu, kas apliecina pakalpojumu saņemšanu (piemēram, pakalpojumu sniedzēja izziņa, ārstējošā ārsta atzinums, slimības vēstures izraksts);

189.4. (svītrots ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851).

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

190. Saņemot šo noteikumu 189.punktā minētos dokumentus, aģentūra:

190.1. izvērtē, kuri no personas izdevumiem ir atmaksājami, saņemot attiecīgu informāciju no ES vai EEZ dalībvalsts (kurā pakalpojumi saņemti) kompetentās institūcijas saskaņā ar regulas Nr. 574/72 34.panta otro daļu;

190.2. pārbauda izdevumus apliecinošo dokumentu īstumu;

190.3. analizē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nepieciešamību;

190.4. šo noteikumu 188.5.apakšpunktā minētajā gadījumā pārbauda, vai pakalpojumi ir apmaksājami no valsts budžeta.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

191. Aģentūra atmaksā personas izdevumus regulā Nr. 1408/71 un citos Eiropas Kopienu tiesību aktos noteiktajā apmērā. Aģentūra neatmaksā pacienta iemaksu veidojošos izdevumus.

192. Aģentūra sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 189.punktā minēto dokumentu saņemšanas no personas izskata jautājumu par izdevumu atmaksu, pieņem lēmumu un rakstiski paziņo to personai.

193. Pieņemot lēmumu par izdevumu atmaksu personai, aģentūra 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pārskaita atmaksājamo summu uz personas norādīto norēķinu kontu.

194. Atmaksājamo summu aģentūra izmaksā Latvijas nacionālajā valūtā, pamatojoties uz Eiropas Centrālās Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kurā iesniegts personas iesniegums.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

195. Aģentūras lēmumu par E veidlapu izsniegšanu vai atteikumu izsniegt E veidlapu persona var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

195.¹ Savstarpējiem norēķiniem ar ES vai EEZ dalībvalstīm par šo valstu personām, kurām saskaņā ar regulu Nr. 1408/71 un regulu Nr. 574/72 ir tiesības saņemt no valsts budžeta finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts aģentūru un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra aprēķina vidējās viena pacienta izmaksas, pamatojoties uz valsts aģentūrām piešķirto valsts budžeta līdzekļu un neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādes tāmes apmēru.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)

196. Centralizētu pretendentu rindu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai (turpmāk — rinda) veido aģentūra sadarbībā ar ārstniecības iestādēm.

197. Aģentūra veic rindu pārraudzību un veido vienotu datorizētu sistēmu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas plānošanai un uzskaitei (turpmāk — rindu reģistrs).

198. Rindu veido:

198.1. ortopēdijā — saskaņā ar šo noteikumu 20.pielikuma 1.punktu;

198.2. otorinolaringoloģijā (kohleāro implantu ievietošana bērniem) — saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikuma 3. un 4.punktu;

198.3. hematoloģijā (autologo šūnu transplantācija).

199. Rindu veido atbilstoši:

199.1. medicīniskajām indikācijām plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;

199.2. likumā par valsts budžetu kārtējam gadam veselības aprūpei piešķirtajiem finanšu līdzekļiem;

199.3. ārstniecības iestādes tehnoloģiskajam nodrošinājumam un nodrošinājumam ar ārstniecības personām;

199.4. pacienta izvēlei ārstēties konkrētā ārstniecības iestādē, kas sniedz atbilstošu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

200. Ģimenes ārsts, konsultējoties ar ārstu, kurš attiecīgi darbojas kādā no šo noteikumu 198.punktā minētajām specialitātēm (turpmāk — ārsts speciālists), izvērtē pacienta veselības stāvokli un pieņem lēmumu par pacienta iekļaušanu rindā.

201. Ģimenes ārsts informē pacientu par plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iespējām un kārtību. Ģimenes ārsts atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību aizpilda nosūtījuma veidlapu, norādot, kurā šo noteikumu 198.punktā minētajā rindā pacients iekļaujams un kurā ārstniecības iestādē pacients vēlas saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, un nosūta to aģentūrai.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

202. Ja nepieciešams, ģimenes ārsts laikposmā līdz plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai nosūta pacientu uz papildu izmeklējumiem.

203. Aģentūra reģistrē šo noteikumu 201.punktā minēto nosūtījuma veidlapu un iekļauj pacientu ģimenes ārsta norādītajā rindā, piešķirot kārtas numuru un prognozējot iespējamo pakalpojuma saņemšanas laiku. Veidlapas saņemšanas datumu aģentūrā reģistrē kā pacienta rindā iestāšanās datumu.

(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.851)

204. Aģentūra informē pacientu un ģimenes ārstu par prognozējamo laiku un ārstniecības iestādi, kurā varēs saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu.

205. Pacients un ārstniecības iestāde, kura sniegs plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, savstarpēji vienojas par konkrētu laiku, kad pacients iestāsies ārstniecības iestādē. Ārstniecības iestāde informē aģentūru par šo vienošanos.

206. Pacients noteiktajā laikā ierodas ārstniecības iestādē, lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu.

207. Ārstniecības iestāde un pacients var vienoties par citu plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laiku, ja:

207.1. attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu plānotajā laikā nav iespējams sniegt pacienta veselības stāvokļa vai no ārstniecības iestādes neatkarīgu iemeslu dēļ;

207.2. pacients attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties, lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, un viņš par to vismaz trīs dienas iepriekš ir informējis ārstniecības iestādi.

208. Ja ārstniecības iestāde un pacients vienojas par citu plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laiku, ārstniecības iestāde rakstiski par to informē aģentūru.

209. Ja pacients noteiktajā laikā neierodas ārstniecības iestādē, lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības iestāde par to ziņo aģentūrai. Aģentūra nosaka citu šī pakalpojuma saņemšanas laiku, izdara grozījumus rindu reģistrā un informē par to pacientu un ģimenes ārstu.

210. Laikposmā līdz plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai pacientu ambulatori konsultē tās ārstniecības iestādes ārsts speciālists, kura sniegs plānveida veselības aprūpes pakalpojumu. Konsultācijas laikā ārsts speciālists:

210.1. ja nepieciešams, veic papildu diagnostiskos izmeklējumus;

210.2. izvērtē medicīniskās indikācijas un kontrindikācijas plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai;

210.3. sniedz ģimenes ārstam ieteikumus par pacienta aprūpi;

210.4. konstatējot neatbilstību medicīniskajām indikācijām, rakstiski sniedz pacientam pamatotu atteikumu plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai un informē pacientu par optimālo ārstniecības veidu. Par pieņemto lēmumu ārsts nekavējoties rakstiski informē aģentūru.

211. Aģentūra svītro pacientu no rindas, ja:

211.1. pacientam vairs nav nepieciešams attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums un pacients par to rakstiski informējis to ārstniecības iestādi, kura sniegs plānveida veselības aprūpes pakalpojumu. Ārstniecības iestāde rakstiski informē aģentūru;

211.2. pacients attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu saņem ārpus rindas un pacients vai trešā persona, veicot maksājumu ārstniecības iestādei, nodrošina pilnu samaksu par attiecīgo pakalpojumu;

211.3. tā saņēmusi šo noteikumu 210.4.apakšpunktā minēto informāciju;

211.4. pacients miris.

212. Pēc plānveida veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas ārstniecības iestāde informē aģentūru.

213. Aģentūra nosaka plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā valsts finansējuma sadalījumu atsevišķos pakalpojumu veidos, kā arī, izvērtējot šo noteikumu 198.2. un 198.3.apakšpunktā minētos kritērijus, veic plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas procesa analīzi valstī.

214. Aģentūra informē pacientus un ārstniecības iestādes par plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas termiņu izmaiņām vai atlikšanu, norādot iemeslu.

215. Pēc pacienta pieprasījuma aģentūra informē viņu par izmaiņām rindā.

216. Aģentūra veic rindā esošo pacientu uzskaiti rindu reģistrā, iekļaujot tajā šādu informāciju:

216.1. pacienta personas dati (vārds, uzvārds, personas kods);

216.2. datums, kad pacients uzņemts rindā;

216.3. diagnoze, plānveida veselības aprūpes pakalpojuma veids un ārstniecības iestāde, kurā tiks sniegts attiecīgais pakalpojums;

216.4. pacienta kārtas numurs rindā (pieteikšanas secībā) un plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas prognozējamais datums un laiks;

216.5. ja plānveida veselības aprūpes pakalpojums tiek atlikts, — tā atlikšanas iemesls un precizētais minētā pakalpojuma sniegšanas laiks.

217. Aģentūra aktualizē rindu reģistrā esošo informāciju:

217.1. izslēdz pacientus no rindu reģistra;

217.2. precizē pacienta personas datus;

217.3. veic izmaiņas pakalpojumu saņemšanas laikā un vietā;

217.4. atzīmē plānotā pakalpojuma saņemšanu un samaksas veidu.

218. Aģentūra pārrauga plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas procesu ārstniecības iestādē un, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus līgumā ar pakalpojumu sniedzēju.

219. Lai steidzamības kārtā nodrošinātu pacientiem nepieciešamos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus ortopēdijā (gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanai), aģentūra veido papildu rindas:

219.1. pamatojoties uz šo noteikumu 20.pielikuma 2. un 3.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuru esību pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots ārstu konsilijs;

219.2. pamatojoties uz šo noteikumu 20.pielikuma 1.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām, ja pacients sedz plānveida endoprotezēšanas izdevumus 50 % apmērā no noteiktā veselības aprūpes pakalpojumu tarifa (tarifā iekļauta endoprotēzes vērtība).

220. Lai steidzamības kārtā nodrošinātu pacientiem nepieciešamos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus otorinolaringoloģijā (kohleāro implantu ievietošana bērniem), aģentūra veido papildu rindas:

220.1. pamatojoties uz šo noteikumu 21.pielikuma 1.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuru esību pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots ārstu konsilijs;

220.2. pēc šo noteikumu 220.1.apakš-punktā minēto pacientu iekļaušanas aģentūras veidotajā papildu rindā secīgi iekļauj pacientus, pamatojoties uz šo noteikumu 21.pielikuma 2. un 4.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuru esību pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots ārstu konsilijs.

221. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.aprīli.

222. Šo noteikumu 82.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju sarakstu 2005.gadam apstiprina veselības ministrs.

223. Līdz 2006.gada 1.janvārim ir spēkā aģentūras noteiktie un veselības ministra apstiprinātie šo noteikumu 57.1.apakšpunktā, 69.¹ punktā, 82.1., 84.1. un 84.2.apakšpunktā, 90., 93.un 96.punktā minētie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi un maksājumi 2005.gadam, veselības aprūpes pakalpojumu saraksti 2005.gadam, kuri atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 6.punktā noteiktajām diagnostisko izmeklējumu grupām un šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā minētajām operācijām, kā arī šo noteikumu 7.pielikuma 2.punktā minētie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi.

(MK 14.06.2005. noteikumu Nr.419 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.10.2005. noteikumiem Nr.815)

224. Aģentūra atbilstoši šo noteikumu X nodaļā minētajai veselības aprūpes pakalpojumu cenas formulai veic šo noteikumu 223.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un maksājumu pārrēķinu. Veselības ministrija līdz 2006.gada 1.janvārim iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 82.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kā arī šo noteikumu 223.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un maksājumu sarakstu.

(MK 14.06.2005. noteikumu Nr.419 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.10.2005. noteikumiem Nr.815)

225. Šajos noteikumos minētās ģimenes ārsta funkcijas veic arī primārās veselības aprūpes pediatrs un primārās veselības aprūpes internists.

226. Ar 2005.gada 1.jūniju aģentūra primārās veselības aprūpes ārstu sarakstā nereģistrē jaunus primārās veselības aprūpes pediatrus un primārās veselības aprūpes internistus.

226.¹ Šo noteikumu 57.1.1., 82.1.1.1., 82.1.2.1., 161.1.1., 161.2.1. un 161.3.1.apakšpunkts zaudē spēku ar 2006.gada 1.jūliju.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

226.² Šo noteikumu 57.1.2., 82.1.1.2. un 82.1.2.2., 161.1.2., 161.2.2. un 161.3.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.954 redakcijā)

227. Atzīt par spēku zaudējušiem:

227.1. Ministru kabineta 1997.gada 21.oktobra noteikumus Nr.360 “Slimokasu izveides un darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 280., 342./346.nr.; 2003, 167.nr.; 2004, 27., 173.nr.);

227.2. Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumus Nr.35 “Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 32./33.nr.; 2003, 167.nr.).

228. E 111 veidlapas, kuras izdotas līdz 2005.gada 1.augustam, apliecina personas tiesības līdz 2006.gada 1.janvārim saņemt tādus pašus pakalpojumus, kādi pieejami saskaņā ar apdrošināšanas karti vai to aizvietojošo sertifikātu.

(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.851 redakcijā)