Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.602
Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.33 46.§) Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību
(Noteikumu nosaukums MK 24.05.2011. noteikumu Nr.404 redakcijā) Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta trešo, sesto un 7.1 daļu
(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 721 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām un darbiniekiem, specializētajiem atašejiem, valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem (turpmāk – darbinieks) atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī un to izmaksas kārtību. (MK 24.05.2011. noteikumu Nr.404 redakcijā) 2. Saeima, Latvijas Banka, prokuratūra un nozares ministrija vai tās padotības iestāde (turpmāk – nosūtītāja institūcija) pabalstus pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 3. Algas pabalsta par dienestu ārvalstī (turpmāk – algas pabalsts), pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar Eiropas Savienības noteikto dzīves dārdzības (korekcijas) koeficientu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (turpmāk – dzīves dārdzības koeficients). (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1214 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 3.1 Ja dzīves dārdzības koeficients tiek mainīts, nosūtītāja institūcija, aprēķinot šo noteikumu 3.punktā minētos pabalstus, attiecīgo dzīves dārdzības koeficientu piemēro ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc mēneša, kad stājušās spēkā attiecīgās izmaiņas. (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1214 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 3.2 Algas pabalstam par dienestu ārvalstī, pabalstam par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstam par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekiem, kuriem dienesta vieta ir Beļģijā, piemēro dzīves dārdzības koeficientu 1. (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1214 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 3.3 Pēkšņu globāli ekonomiskos un dzīves apstākļus dienesta vietā pasliktinošos gadījumos vai krasu valūtas kursu svārstību gadījumos nosūtītājai institūcijai, ņemot vērā piešķirtos finanšu līdzekļus, ir atļauts palielināt šādu pabalstu un kompensāciju šajos noteikumos noteikto maksimālo apmēru: 3.31. algas pabalsta, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru, bet ne vairāk kā par 10 % kalendāra gadā līdz aktuālā dzīves dārdzības koeficienta piemērošanas brīdim; 3.32. dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru, bet ne vairāk kā par 10 % kalendāra gadā. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 4. Izdevumu kompensācijas nosūtītāja institūcija pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē vai tieši pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz izdevumu apmēru un samaksu apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, īres līgums, komunālo maksājumu apmēru apliecinoši rēķini, līgums ar skolu, čeki, kvītis). 5. Dienesta vieta ir pilsēta vai administratīvā teritorija, kurā darbinieks strādā un dzīvo dienesta laikā ārvalstī. 6. Algas pabalstu darbiniekam nosaka atbilstoši amatam vai dienesta pakāpei un izmaksā, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai pildītu dienesta pienākumus, bet ne agrāk kā ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Algas pabalstu izmaksā par laiku, ko darbinieks pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Algas pabalstu pārtrauc maksāt ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Karavīram par laiku, ko tas pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, algas pabalsta vietā maksā komandējuma naudu. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 7. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12. Ja algas pabalstu izmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu. 8. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad darbinieks: 8.1. atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; 8.2. ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas; 8.3. atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas. 8.1 Ja karavīrs nosūtīts dienēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās vai šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un saskaņā ar minēto organizāciju lēmumu tiek nosūtīts uz starptautiskajām operācijām, algas pabalstu attiecīgajam karavīram aprēķina par karavīra ģimenes locekļu faktisko uzturēšanās laiku ārvalstī, no kuras viņš nosūtīts uz starptautisko operāciju, ņemot vērā karavīra ģimenes locekļu skaitu: 8.1 1. par vienu ģimenes locekli – 30 procentu apmērā; 8.1 2. par diviem un vairāk ģimenes locekļiem – 50 procentu apmērā. (MK 26.06.2012. noteikumu Nr.438 redakcijā) III. Pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī
(Nodaļas nosaukums 21.10.2014. noteikumu Nr.646 redakcijā) 9. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbinieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērns, tajā skaitā ja viņam pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (turpmāk – ģimenes locekļi), ierodas viņa dienesta vietā, bet ne agrāk kā ar rīkojumā noteikto darbinieka pārcelšanās datumu. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā par laiku, ko ģimenes locekļi pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī pārtrauc maksāt ar dienu, kad ģimenes loceklis pārtrauc pastāvīgu uzturēšanos dienesta vietā, bet ne vēlāk kā ar rīkojumā noteikto darbinieka pārcelšanās datumu. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12. Ja pabalstu izmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu. (MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 10. Ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī darbinieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu, izņemot šo noteikumu 10.1 punktā minēto gadījumu. (Grozīts ar MK 27.11.2018. noteikumiem Nr. 721) 10.1 Ja karavīrs nosūtīts mācību komandējumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.1 daļas nosacījumiem un viņa ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstīs karavīrs saņem līdz dienai, kad tiek atstāta dienesta vieta, bet ne ilgāk kā līdz rīkojumā norādītajam mācību komandējuma beigu datumam. (MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 721 redakcijā) 13. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekam izmaksā līdz brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai pabeidz vidējās izglītības iestādi. Par vidējās izglītības turpināšanu pēc 18 gadu vecuma iestāšanās darbinieks rakstiski informē nosūtītāju institūciju un līdz kalendāra gada beigām iesniedz arī izglītības iestādes izsniegtu izziņu. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekam turpina izmaksāt pēc bērna pilngadības sasniegšanas un vidējās izglītības iestādes pabeigšanas, ja viņam pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 14. Ja laulātais vai bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, pabalstu darbiniekam izmaksā par faktisko laulātā vai bērna uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz darbinieka dienesta laiku dienesta vietā. 15. Darbinieks 10 dienu laikā no laulātā vai bērna uzturēšanās sākuma vai beigām rakstiski paziņo nosūtītājai institūcijai datumu, ar kuru sākot laulātais vai bērns uzturēsies dienesta vietā pastāvīgi vai faktiski, kā arī datumu, ar kuru sākot laulātais vai bērns dienesta vietā pastāvīgi vai faktiski vairs neuzturēsies. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 16. Pabalstu par laulātā vai bērna uzturēšanos ārvalstī neizmaksā šo noteikumu 8. punktā minētajos gadījumos. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī neizmaksā arī tādos gadījumos, ja laulātais ir nodarbināts, saglabājot diplomātisko rangu, vai arī ir nodarbināts Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. (MK 21.10.2014. noteikumu Nr.646 redakcijā) 17. Dodoties uz dienesta vietu vai atrodoties dienesta vietā, darbiniekam viena mēneša laikā, kopš rodas tiesības saņemt šo pabalstu, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 18. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja: 18.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi darbinieka pastāvīgā dzīvesvieta; 18.2. darbinieks darbā uz dienesta vietu tiek pārcelts uz laiku, kas ir mazāks par gadu. 19. Ja darbinieks uz dienesta vietu pārceļas kopā ar laulāto, kas tajā uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmērs tiek palielināts par 20 %. Par katru bērnu, kas dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi, tajā skaitā ja viņam pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, pabalsta apmērs tiek palielināts par 10 %. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 21. Atkārtotas pārcelšanās gadījumā pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts, ja starp pārcelšanās datumiem, kas noteikti rīkojumos, ir pagājuši ne mazāk kā pilni divi gadi. 22. Ja darbinieki ir laulātie un viņi dodas uz vienu dienesta vietu atsevišķos laika periodos, pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei izmaksā tam darbiniekam, kurš uz dienesta vietu dodas pirmais, apmērā, kāds pienākas laulātajam ar augstāku amatu. Ja nosūtītājas institūcijas ir dažādas, pabalstu izmaksā institūcija, kuras darbinieks ieņem augstāku amatu. Ja darbinieku nosūtītājas institūcijas ir dažādas un institūcija, kuras darbinieks ieņem zemāku amatu un pirmais pārceļas uz dienesta vietu, savam darbiniekam jau ir izmaksājusi pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, tad institūcija, kuras darbinieks ieņem augstāku amatu, izmaksā savam darbiniekam attiecīgo pabalstu summas starpību. (MK 21.10.2014. noteikumu Nr.646 redakcijā) 24. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 140 euro mēnesī. Pabalstu izmaksā par laiku, kad darbinieks pilda dienesta pienākumus. Ja pabalsts jāizmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu. Pabalstu izmaksā par laiku, kad tiek izmaksāts algas pabalsts. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 25. Pabalstu neizmaksā pārstāvniecības vadītājam un citiem darbiniekiem, kuri tiek nodrošināti ar dienesta transportu. 26. Kārtību, kādā tiek izmantoti specializēto atašeju un sakaru virsnieku lietošanā esošie dienesta transportlīdzekļi, ja tie ir nosūtītāju institūciju īpašums vai tiek nomāti, nosaka nosūtītāja institūcija atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. VI. Dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācija, kā arī ar dzīvokļa īres līguma slēgšanu saistīto izdevumu kompensācija
27. Nosūtītāja institūcija darbinieku nodrošina ar dzīvojamo platību. Ja nosūtītājas institūcijas rīcībā nav dzīvojamās platības (brīva dzīvokļa vai mājas), darbiniekam kompensē īres un komunālos izdevumus saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu. 27.1 Izņēmuma gadījumā, ja darbinieku pārceļ uz dienesta vietu ārvalstī uz īslaicīgu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, un nosūtītājas institūcijas rīcībā nav brīvas dzīvojamās platības, kā arī atbilstoši dienesta vietas īpašajiem apstākļiem un praksei nav iespējams vai ir ekonomiski nepamatoti izīrēt dzīvojamo platību uz īslaicīgu termiņu, nosūtītāja institūcija sedz darbinieka viesnīcas (naktsmītnes) izdevumus saskaņā ar normatīvajos aktos par komandējumu izdevumu atlīdzināšanu noteiktajām viesnīcas maksas normām. Katru šādu gadījumu apstiprina nosūtītājas institūcijas vadītājs, ņemot vērā pārstāvniecības vadītāja vai darbinieka, ja pārstāvniecības vadītāja nav, sniegto ekonomisko pamatojumu. (MK 21.10.2014. noteikumu Nr.646 redakcijā) 28. Ja faktiskie izdevumi par īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto maksimālo īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru vai nosūtītājas institūcijas noteikto apmēru, darbiniekam kompensē faktiskos izdevumus. 29. Īres un komunālo izdevumu kompensācijas summu vienam darbiniekam nosaka divu cilvēku ģimenei (laulātajiem). Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru palielina par 10 %. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 30. Nosakot īres un komunālo izdevumu atbilstību noteiktajam limitam, par pamatu ņem grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu īres līguma noslēgšanas dienā. Lai noteiktu īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru nepilnam gadam, kalendāra gadā noteikto kompensācijas apmēru dala ar 12 un reizina ar apmaksājamo mēnešu skaitu. Īres un komunālo izdevumu maksimālo apmēru aprēķina par laikposmu, kad attiecīgie izdevumi faktiski radušies. (Grozīts ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1291) 30.1 Īres un komunālajos izdevumos ieskaitāmi izdevumi par mēbelēta vai nemēbelēta dzīvokļa īri, mēbeļu īres un autonovietnes izdevumi un iepriekš ar nosūtītājas institūcijas vadītāju saskaņotie regulārie maksājumi par dzīvokļa uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem atbilstoši uzņemošās valsts likumam vai īres līguma noteikumiem (piemēram, dzīvokļa apdrošināšana, dažādu dzīvokļa sistēmu un ierīču apkope). (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 31. Ja darbiniekam vai viņa laulātajam dienesta vietā īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas, īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti. 32. Pārstāvniecību vadītājiem, tai skaitā ģenerālkonsulātu, konsulātu un vēstniecību atsevišķo kanceleju vadītājiem vai specializētajiem atašejiem, prokuroriem, augstāko un vecāko virsnieku sastāva karavīriem vai sakaru virsniekiem, atsevišķos gadījumos, ja tas ir pamatots ar reprezentācijas vajadzībām, var palielināt kompensācijas apmēru, saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju. (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1214; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.404) 33. Ar īres līguma slēgšanu saistītos izdevumus (piemēram, māklera pakalpojumi, depozīta iemaksas), iepriekš saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju, kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot piecu mēnešu īres maksas apmēru. Ar īres līguma izbeigšanu saistītos izdevumus (piemēram, sertificēta dzīvojamo telpu novērtētāja pakalpojumi, profesionāla dzīvokļa tīrīšana atbilstoši uzņemošās valsts likuma vai īres līguma noteikumiem), iepriekš saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju, kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 34. Darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem ceļa izdevumus kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē. 35. Darbiniekam nodrošina personīgo mantu transportēšanu, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus un nepārsniedzot konteinera (12 m x 2,4 m x 2,6 m) transportēšanai paredzēto apjomu. Personīgo mantu transportēšanas izdevumos ieskaitāma personīgo mantu pakošana atbilstoši nosūtīšanas veidam, kravas iekraušana un izkraušana un kravas apdrošināšana. (MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 36. Personīgo mantu transportēšanu nodrošina ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli. Ja nav iespējams nogādāt personīgās mantas ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli, izdevumus par kravas nogādāšanu ar citiem transportlīdzekļiem kompensē saskaņā ar iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem un ievērojot nosūtītājas institūcijas vadītāja noteikto personīgo mantu transportēšanas kārtību. (MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 37. Darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem kompensē izdevumus, kas saistīti ar: 37.1. veselības apdrošināšanu; 37.2. apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem; 37.3. transportēšanu smagas slimības vai nāves gadījumā. 38. Šo noteikumu 37.1. un 37.2. apakšpunktā paredzētos izdevumus kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet nepārsniedzot 3070 euro gadā pieaugušajam un bērnam, kuram pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un nepārsniedzot 1920 euro gadā bērnam līdz 18 gadu vecumam. (MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 39. Nosūtītājas institūcijas vadītājs var lemt par šo noteikumu 38.punktā minēto apdrošināšanas prēmiju limitu paaugstināšanu, ņemot vērā pārstāvniecības vadītāja, specializētā atašeja vai sakaru virsnieka motivētu iesniegumu, apdrošināšanas prēmiju limitu detalizētu pamatojumu un piešķirto finanšu līdzekļu apmēru. 40. Darbiniekam kompensē šādus bērna skolas un pirmsskolas izdevumus: 40.1. bērna pirmsskolas izdevumus; 40.2. sagatavošanas klases un skolas izglītības iestādes izdevumus, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, ja bērns apmeklē dienesta vietas valsts skolu, pašvaldības, starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzēto skolu vai privāto skolu vai turpina izglītības ieguvi Latvijā tālmācībā un skolā ir noteikta mācību maksa. (Grozīts ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.646; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 146) 41. Pirms pirmsskolas izglītības iestādes, sagatavošanas klases un skolas (turpmāk – skola) izvēles darbinieks iesniedz nosūtītājas institūcijas vadītājam izvērtēšanai informāciju par dienesta vietā esošajām skolām un skolas izdevumus apliecinošus dokumentus. Nosūtītājas institūcijas vadītājs pieņem lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju, pamatojoties uz nosūtītājas institūcijas vadītāja noteiktiem skolas izvēles apstiprināšanas kritērijiem. Izņēmuma gadījumā nosūtītājas institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par kopējā mācību maksā neiekļautu izdevumu segšanu, kas ir objektīvi nepieciešami izglītības iegūšanai (piemēram, mācību programmā iekļautie obligātie pasākumi, centralizēti iegādājamie mācību materiāli, skolas transporta izdevumi). (MK 19.04.2016. noteikumu Nr. 235 redakcijā) 42. Ja bērns pārtrauc mācības skolā laikposmā, par kuru segta bērna skolas izdevumu kompensācija, un no izglītības iestādes nav iespējams atgūt naudu par laikposmu, kurā darbinieka bērns nemācās minētajā iestādē, jaunu bērna skolas izdevumu kompensāciju darbiniekam par jau kompensēto laikposmu neizmaksā. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā, Militārā dienesta likuma 26.pantā un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 14.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem. (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1214, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 43. Ja darbinieks tiek atbrīvots no dienesta, viņa pienākums ir atmaksāt mācību maksas daļu par atlikušo mācību periodu, par kuru saņemta kompensācija. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā un Militārā dienesta likuma 26.pantā minētajiem gadījumiem, kā arī uz citiem no darbinieka neatkarīgiem apstākļiem. (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1214, kas piemērojami ar 01.01.2011.) X. Darbinieka un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumu kompensācija
(Nodaļas nosaukums 21.10.2014. noteikumu Nr.646 redakcijā) 44. Reizi kalendāra gadā darbiniekam, viņa laulātajam un bērnam, kuri uzturas dienesta vietā pastāvīgi, sedz ceļa izdevumus, dodoties uz Latviju un atgriežoties atpakaļ dienesta vietā no Latvijas, ja ir iesniegti atbilstoši izdevumus attaisnojoši dokumenti. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 45. Ja darbinieka laulātais vai bērns pastāvīgi neuzturas dienesta vietā, reizi kalendāra gadā viņiem var segt ceļa izdevumus no pastāvīgās uzturēšanās vietas uz darbinieka dienesta vietu un atpakaļ, ja ir iesniegti atbilstoši izdevumus attaisnojoši dokumenti. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē maršrutā no Latvijas uz darbinieka dienesta vietu un no darbinieka dienesta vietas uz Latviju. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 46. Ja darbinieks pilda dienestu valstī, kurā ir īpaši vai bīstami apstākļi, darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem ar nosūtītājas institūcijas rīkojumu var noteikt ceļa izdevumu kompensāciju biežāk nekā reizi kalendāra gadā. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 46.1 Darbiniekam sedz ceļa izdevumus sakarā ar ierašanos uz ģimenes locekļa vai apgādājamā bērēm, pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem. Izdevumu segšana par aviobiļeti biznesa klasē ir pieļaujama, ja nav pieejama aviobiļete ekonomiskajā klasē vai tas ir ekonomiski izdevīgāk. (MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 146 redakcijā) 46.2 Ja darbinieka bērnam ir nepieciešams doties kārtot iestājpārbaudījumus darbinieka dienesta vietas skolā, kuras izvēle apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu, vai Latvijas skolā, atgriežoties no darbinieka dienesta vietas, darbinieka bērnam un, ja nepieciešams, vienam no vecākiem var kompensēt ceļa izdevumus, pamatojoties uz darbinieka iesniegtajiem izdevumus attaisnojošiem dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē vienu reizi, pārceļoties uz darbinieka dienesta vietu un atgriežoties Latvijā, neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē maršrutā no Latvijas uz darbinieka dienesta vietu, no darbinieka esošās dienesta vietas uz nākamo dienesta vietu vai no darbinieka dienesta vietas uz Latviju, un attiecīgi atgriežoties dienesta vietā vai Latvijā. (MK 19.04.2016. noteikumu Nr. 235 redakcijā) 47. Šo noteikumu 44. un 45. punktā minētos ceļa izdevumus darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem sedz, ja kopš darbinieka ierašanās dienesta vietā pagājuši ne mazāk kā seši mēneši, izņemot šādus gadījumus: 47.1. darbinieks pārceļas no vienas dienesta vietas ārvalstī uz citu dienesta vietu ārvalstī; 47.2. karavīrs nosūtīts mācību komandējumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.1 daļas nosacījumiem; 47.3. darbinieks pilda dienestu valstī, kurā ir īpaši vai bīstami apstākļi un kurā atbilstoši šo noteikumu 46. punktam ar nosūtītājas institūcijas rīkojumu noteikta ceļa izdevumu kompensācija biežāk nekā reizi kalendāra gadā. (MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 721 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 146) 48. Ja darbinieki ir laulātie un dienē vienā dienesta vietā, šajos noteikumos noteiktos pabalstus (izņemot algas pabalstu, pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei šo noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai) un kompensācijas maksā tam darbiniekam, kurš ieņem augstāku amatu, arī gadījumā, ja nosūtītājas institūcijas ir dažādas. Ja darbinieki ieņem vienādu amatu vai darbinieka laulātā atlīdzību par dienestu (darbu) ārvalstīs nosaka atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem, par šajos noteikumos noteikto pabalstu un kompensāciju izmaksu nosūtītājas institūcijas savstarpēji vienojas. (MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 49. Ārlietu ministrija nodrošina aktuālo dzīves dārdzības koeficientu publicēšanu Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā, norādot atsauci uz Eiropas Savienības normatīvo aktu vai lēmumu. (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1214 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 50. Darbinieki, kuru pabalstu vai kompensāciju apmērs vai to izmaksas kārtība saskaņā ar šiem noteikumiem pasliktina uzturēšanās apstākļus dienesta vietā, līdz dienesta beigām esošajā amatā turpina saņemt pabalstus un kompensācijas tādā apmērā, kāds tika noteikts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai (izņemot gadījumu, ja tiek mainīts dzīves dārdzības koeficients). Ja grozījumi šajos noteikumos pasliktina uzturēšanās apstākļus darbiniekiem, kas jau atrodas dienesta vietā, attiecīgos grozījumus šiem darbiniekiem līdz dienesta beigām nepiemēro. (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1214 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.404) 50.1 Pamatojoties uz militārā dienesta specifiku, šo noteikumu 19. un 29.punktu nepiemēro karavīram, kurš uz dienesta vietu ārvalstīs tiek pārcelts uz laiku, kas nepārsniedz gadu, un viņam neizmaksā: 50.1 1. pabalstu par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstīs; 50.1 2. ģimenes locekļu ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensāciju; 50.1 3. ceļa izdevumu kompensāciju, reizi gadā dodoties atvaļinājumā uz Latviju; 50.1 4. bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju; 50.1 5. kompensāciju par izdevumiem ģimenes locekļu veselības apdrošināšanai un viņu apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, kas saistīti ar kaitējumu veselībai. (MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1214 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 50.3 Ja karavīrs nosūtīts mācību komandējumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.1 daļas nosacījumiem, šo noteikumu VII un VIII nodaļas normas, izņemot šo noteikumu 35. un 36. punktu, attiecina tikai uz karavīra ģimenes locekļiem. (MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 721 redakcijā) 50.4 Šo noteikumu 50.1 punkts neattiecas uz karavīru, kurš nosūtīts mācību komandējumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.1 daļas nosacījumiem. (MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 721 redakcijā) 50.6 Šajos noteikumos minētajām izmaksām ir kompensācijas raksturs, un saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par tām nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. (MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) Ministru prezidents V.Dombrovskis
Ārlietu ministrs A.Ronis 1. pielikums
Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr. 602 (Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 1. Noteikt šādus maksimālos darbinieka algas pabalstus, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalstus kalendāra gadā:
(euro)
2. Darbinieku algas pabalstu, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalstu apmērus nosaka nosūtītājas institūcijas vadītājs ar rīkojumu, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus, bet ne mazākā apmērā, kāds tika noteikts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
3. Pabalsta galīgo apmēru aprēķina, reizinot nosūtītājas institūcijas vadītāja noteiktā pabalsta apmēru ar dzīves dārdzības koeficientu. Dzīves dārdzības koeficienti
(Pielikums svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1214, kas piemērojami ar 01.01.2011.) 3. pielikums
Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr. 602 (Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) Noteikt pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei šādā apmērā:
(euro)
4. pielikums
Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr. 602 (Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 286 redakcijā) 1. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēra aprēķināšanai darbinieki atbilstoši amatiem tiek sadalīti šādās grupās:
1.1. I grupa – vēstnieks, pārstāvniecības vadītājs, pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls, prokurors – Eirojusta pārstāvis, augstāko virsnieku sastāva karavīrs, vecākais aizsardzības nozares padomnieks, valsts tiešās pārvaldes amatpersona, kuras amats atbilst 14. mēnešalgu grupai;
1.2. II grupa – padomnieks, prokurors – Eirojusta pārstāvja vietnieks, prokurors – Eirojusta pārstāvja palīgs, nozares padomnieks, sakaru virsnieks, pirmais sekretārs, nozares atašejs, konsuls, konsulāta vadītājs, nodaļas vadītājs, informācijas sistēmu administrators, informācijas sistēmu uzturētājs, valsts tiešās pārvaldes amatpersona, kuras amats atbilst 11., 12. vai 13. mēnešalgu grupai;
1.3. III grupa – vecāko virsnieku un augstāko instruktoru sastāva karavīrs;
1.4. IV grupa – jaunāko virsnieku un vecāko instruktoru sastāva karavīrs;
1.5. V grupa – otrais sekretārs, vicekonsuls, trešais sekretārs, atašejs, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks, speciālists, automobiļa vadītājs, saimniecības pārzinis, vecākais referents, jaunāko instruktoru un kareivju sastāva karavīrs, mājas pārvaldnieks, valsts tiešās pārvaldes amatpersona, kuras amats atbilst 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. mēnešalgu grupai.
2. Noteikt šādu maksimālo dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru kalendāra gadā:
(euro)
3. Ņemot vērā nosūtītājas institūcijas finanšu līdzekļus, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērus var samazināt institūcijas vadītājs ar rīkojumu.
4. Šajā pielikumā neminētajām valstīm piemēro Beļģijai noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām ..
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|