1. Noteikumi nosaka:

1.1. zemākās mēnešalgas pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu (turpmāk – ārstniecības iestāde), nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona);

1.2. speciālo piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (turpmāk – piemaksa), tās apmērus un noteikšanas kārtību.

2. Lai noteiktu ārstniecības personu mēnešalgu, ārstniecības iestādes vadītāja vai pašvaldības izglītības iestādes vadītāja izveidota komisija (ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā) novērtē attiecīgos amatus un nosaka amata kvalifikācijas kategoriju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem. Ārstniecības iestādes vai pašvaldības izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā ārstniecības iestādes vai pašvaldības izglītības iestādes darba samaksas fondu, kā arī šo noteikumu 1. un 2.pielikumu, apstiprina attiecīgās iestādes ārstniecības personu mēnešalgu skalu (turpmāk – mēnešalgu skala).

3. Ārstniecības personas mēnešalgas konkrēto apmēru atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai nosaka ārstniecības iestādes vai pašvaldības izglītības iestādes vadītājs, ievērojot mēnešalgu skalā noteiktos mēnešalgu apmērus. Ārstniecības personām, kurām mēnešalgu nosaka atbilstoši darba apjomam (stundu skaitam mēnesī), faktisko mēnešalgu aprēķina, mēnešalgu reizinot ar faktiski nostrādāto stundu skaitu un iegūto reizinājumu dalot ar vienai darba algas likmei atbilstošo stundu skaitu.

4. Ja ārstniecības personas darbs ir saistīts ar īpašu risku, ārstniecības persona saņem piemaksu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemaksu aprēķina, pamatojoties uz mēnešalgu skalā noteiktajiem mēnešalgu apmēriem. Piemaksas piešķiršanas kārtību, piemaksas apmēra noteikšanas kritērijus un konkrētus piemaksas apmērus nosaka ārstniecības iestādes vadītājs vai pašvaldības izglītības iestādes vadītājs.

5. Ārstniecības personai atbilstoši darba stāžam ārstniecības jomā tiek noteikta piemaksa šādā apmērā:

5.1. ja darba stāžs ir no 1 gada līdz 9 gadiem (ieskaitot), – līdz 10 % no ārstniecības personai noteiktās mēnešalgas;

5.2. ja darba stāžs ir no 10 līdz 15 gadiem (ieskaitot), – no 1 līdz 10 % no ārstniecības personai noteiktās mēnešalgas;

5.3. ja darba stāžs ir no 16 līdz 20 gadiem (ieskaitot), – no 2 līdz 15 % no ārstniecības personai noteiktās mēnešalgas;

5.4. ja darba stāžs ir vairāk nekā 20 gadu, – no 3 līdz 15 % no ārstniecības personai noteiktās mēnešalgas.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 781 redakcijā)

5.¹ Nosakot piemaksas apmēru, ārstniecības iestādes vadītājs ņem vērā ārstniecības personas izglītības līmeni, akadēmisko vai zinātnisko grādu un darba vērtējumu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 781 redakcijā)

6. Noteikumu izpilde finansējama ārstniecības iestādes un pašvaldības izglītības iestādes darba samaksas fonda ietvaros atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

7. Noteikumi piemērojami ar 2010.gada 1.jūliju.