1. Noteikumi nosaka ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā vai citās Šengenas līguma dalībvalstīs, atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot, un kārtību, kādā konstatē šo finanšu līdzekļu esību.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem;

2.2. ārzemniekiem, kuri par ceļošanas dokumentu izmanto diplomātisko vai dienesta (oficiālo) pasi;

2.3. ārzemniekiem, kuri saņēmuši vīzu ar atzīmi "diplomātiskā vīza" vai "dienesta vīza";

2.4. ārzemniekiem, kuri ir ārvalstu delegāciju locekļi un ierodas Latvijas Republikā oficiālā vizītē vai šķērso tās teritoriju tranzītā;

2.5. ārzemniekiem, kuri ieceļo Latvijas Republikā Imigrācijas likuma 4.panta otrās daļas 2., 3. vai 4.punktā noteiktajā kārtībā;

2.6. ārzemniekiem, kuriem ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

2.7. ārzemniekiem, kuri saņēmuši vienreizēju ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) pieņemto lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu;

2.8. ārvalstu jūrniekiem, kuri:

2.8.1. ieceļo Latvijas Republikā, lai dotos uz kuģi Latvijas Republikas ostā;

2.8.2. ieceļo Latvijas Republikā, lai šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, ceļojot uz kuģi citā valstī vai atgriežoties mītnes zemē;

2.8.3. uzturas Latvijas Republikā, kamēr kuģis, uz kura jūrnieks strādā, atrodas Latvijas Republikas ostā;

2.8.4. norakstās no kuģa Latvijas Republikas ostā, lai dotos uz kuģi citā Latvijas Republikas ostā;

2.8.5. norakstās no kuģa Latvijas Republikas ostā, lai šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, dodoties uz kuģi citā valstī vai atgriežoties mītnes zemē;

2.9. ārvalstu gaisa kuģa apkalpes locekļiem, kuri uzturas Latvijas Republikas teritorijā gaisa kuģa nolaišanās laikā;

2.10. ārzemniekiem, kuri nodrošina regulāros starptautiskos pasažieru, kravu vai pasta pārvadājumus.

3. Finanšu līdzekļu esību atbilstoši kompetencei konstatē Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība), Valsts robežsardze vai pārvalde.

4. Dokumenti, kas apliecina nepieciešamo finanšu līdzekļu esību, ir derīgi trīs mēnešus pēc to izsniegšanas.

5. Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir šāds:

5.1. ne mazāk par 14 euro katrai uzturēšanās dienai;

5.2. ne mazāk par darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), ja ārzemnieks vēlas saņemt vīzu un darba atļauju sakarā ar nodarbinātību.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.988)

6. Ja ārzemnieks pieprasa ilgtermiņa vīzu, pārvaldes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu pilnvarotas amatpersonas humānu apsvērumu dēļ (piemēram, ārzemnieka slimības vai viņa tuvu radinieku slimības vai nāves gadījumā vai ja ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās saistīta ar ģimenes apvienošanu un nav pamata uzskatīt, ka viņš kļūs par slogu sociālās palīdzības sistēmai) var samazināt šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto finanšu līdzekļu apmēru.

7. Ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā ieceļo ar vīzu vai ir tādas valsts pilsonis, kuram vīza nav nepieciešama, nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru apliecina:

7.1. dokuments, kas apliecina darba samaksas apjomu vai ienākumus no komercdarbības;

7.2. kredītiestādes izsniegts apliecinājums par ārzemnieka konta stāvokli pēdējo triju mēnešu laikā un starptautisko maksājumu karti, kas ir derīga izmantošanai Latvijas Republikā un citās Šengenas līguma dalībvalstīs;

7.3. ceļojuma čeki vai skaidra nauda euro vai konvertējamā valūtā;

7.4. notariāli apliecināts vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstīts Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa, kurš uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, vai ārzemnieka, kuram ir derīga termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, iesniegums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu un šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.7.apakšpunktā minētie dokumenti, kas apliecina šo izdevumu segšanas iespējas;

7.5. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas juridiskas personas apliecinājums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu;

7.6. atzīme ielūgumā, kurā norādīts, ka uzaicinātājs segs ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos izdevumus;

7.7. citi pierādījumi, kas apliecina, ka ārzemnieka rīcībā ir nepieciešamie finanšu līdzekļi.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.988)

8. Ja ārzemniekam nepieciešams maksāt par paredzamo apmešanās vietu, viņš pierāda, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi (papildus šo noteikumu 5.punktā minētajam finanšu līdzekļu apmēram), lai segtu šos izdevumus, vai to, ka samaksa par apmešanās vietu ir veikta.

9. Finanšu līdzekļus vai to esību apliecinošos dokumentus, kā arī biļeti turpceļam un atpakaļceļam vai pietiekamus finanšu līdzekļus ceļojumam nepieciešamās degvielas iegādei (ja ārzemnieks ceļo ar personīgo transportlīdzekli) uzrāda attiecīgajām amatpersonām, pieprasot vīzu, vai Valsts robežsardzei pēc tās pieprasījuma.

10. Ja ārzemnieks pieprasa vīzu vairākkārtējai ieceļošanai, viņš iesniedz pierādījumus, kas apliecina nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru pirmajai uzturēšanās reizei, un pievieno iesniegumu, kurā apliecina, ka ir informēts par finanšu līdzekļu nepieciešamību turpmākajām ieceļošanas un uzturēšanās reizēm. Ja ārzemnieks saņēmis vīzu un darba atļauju, nepieciešamais iztikas nodrošinājums ir nepieciešams visam nodarbinātības periodam.

11. Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs mēnesī ir šāds:

11.1. darba samaksa vai ienākumi no komercdarbības Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo divkāršai mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) – ja uzturēšanās atļauju pieprasa Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie ārzemnieki un viņu uzturēšanās ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību;

11.2. darba samaksa Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) – ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nodarbinātību, kas nav minēta šo noteikumu 11.1.apakšpunktā;

11.3. darba samaksa Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) – ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu un vēlas būt nodarbināts Latvijas Republikā, vai finanšu līdzekļi atbilstoši minimālās mēneša darba algas trīskāršam apmēram – ja ārzemnieks nevēlas būt nodarbināts Latvijas Republikā;

11.4. finanšu līdzekļi atbilstoši sociālās apdrošināšanas iestāžu uzskaitē esošajiem pensionāriem mēnesī izmaksāto vecuma pensiju divkāršam vidējam lielumam iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju) – ja uzturēšanās atļauju pieprasa Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 26.punktā minētais ārzemnieks;

11.5. finanšu līdzekļi atbilstoši minimālās mēneša darba algas trīskāršam apmēram – ja uzturēšanās atļauju pieprasa Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktā minētais ārzemnieks;

11.6. finanšu līdzekļi atbilstoši minimālajai mēneša darba algai – gadījumos, kuri nav paredzēti šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.3., 11.4., 11.5. un 11.7.apakšpunktā;

11.7. darba samaksa Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.490)

12. Bērnam nepieciešamais iztikas nodrošinājums ir 60 procenti no šo noteikumu 11.6.apakšpunktā minētā nepieciešamā finanšu līdzekļu apmēra.

13. Ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā pieprasa vai ir saņēmis uzturēšanās atļauju, nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru apliecina:

13.1. dokuments, kas apliecina darba samaksas apjomu vai ienākumus no komercdarbības;

13.2. kredītiestādes izsniegts apliecinājums par ārzemnieka konta stāvokli. Ja kredītiestāde nav reģistrēta Latvijas Republikā, pievieno starptautisko maksājumu karti, kas derīga izmantošanai Latvijas Republikā;

13.3. kredītiestādes izsniegts apliecinājums par citas personas konta stāvokli ar norādi, ka ārzemniekam ir tiesības rīkoties ar šo kontu;

13.4. ceļojuma čeki;

13.5. notariāli apliecināts vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstīts Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa, kurš uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, vai ārzemnieka, kuram ir derīga termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, iesniegums par regulāru uzturēšanās izdevumu segšanu un dokumenti, kas apliecina, ka personas rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi ārzemnieka, sevis un apgādībā esošo personu nodrošināšanai attiecīgi šo noteikumu 11.6.apakšpunktā un 12.punktā noteiktajā apmērā;

13.6. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas juridiskas personas apliecinājums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu Latvijas Republikā;

13.7. dokumenti par pensijas apmēru.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.490)

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija noteikumus Nr.515 "Noteikumi par ārzemniekiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 112.nr.).

15. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.490 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2009.gada 25.maija Direktīvas 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.