1. Metodika nosaka siltuma jaudas virs viena megavata koģenerācijas stacijā ražotās siltumenerģijas tarifa projekta aprēķina kārtību un koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas tarifa projekta aprēķina kārtību koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā bruto elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, ja energoapgādes komersants ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini un apzīmējumi:

2.1. bruto siltuma jauda – kopējā siltuma jauda, ko attīsta siltumenerģiju ražojošās iekārtas;

2.2. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr. 1/5);

2.2.¹ dabasgāzes cena – dabasgāzes gala cena, kas ietver iepirktās dabasgāzes cenu, sistēmas un tirdzniecības pakalpojumu izmaksas;

2.3. divdaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo lietotāja pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Lietotājs maksā enerģijas maksu par patērēto siltumenerģiju un jaudas maksu par kopējo pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no patērētā siltumenerģijas daudzuma;

2.4. enerģijas pašpatēriņš – enerģijas daļa, ko patērē enerģiju ražojošo vai pārveidojošo galveno iekārtu palīgiekārtas;

2.5. elektroenerģijas cenas etalons – elektroenerģijas cena, par kādu varētu pārdot elektroenerģiju, kas ražota efektīvā kondensācijas elektrostacijā;

2.6. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr. 1/5);

2.7. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr. 1/5);

2.8. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr. 1/5);

2.9. koģenerācijas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas vienlaicīgai elektroenerģijas un lietderīgi izmantojamas siltumenerģijas ražošanai vienā tehnoloģiskajā procesā;

2.10. koģenerācijas siltumenerģija – siltumenerģija, kas ražota lietderīgai izmantošanai un uz kuras bāzes izstrādā elektroenerģiju;

2.11. koģenerācijas stacija – stacija, kas sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;

2.12. koģenerācijas stacijas bruto elektriskā jauda – kopējā elektriskā jauda, ko attīsta koģenerācijas stacijas visu ģeneratoragregātu galvenie un pašpatēriņa ģeneratori;

2.13. koģenerācijas stacijas neto elektriskā jauda – koģenerācijas stacijas bruto elektriskā jauda, no kuras atskaitīta šīs koģenerācijas stacijas pašpatēriņa iekārtu barošanai nepieciešamā jauda un jaudas zudumi transformatoros;

2.14. koģenerācijas elektroenerģija – elektroenerģija, kas saražota koģenerācijas iekārtās proporcionāli tehnoloģiskam procesam raksturīgai bruto elektriskās un lietotājam nodotās siltuma jaudas attiecībai. Raksturīgā bruto elektriskās un lietotājam nodotās siltuma jaudas attiecība tiek noteikta režīmā, kad elektroenerģiju kondensācijas režīmā neizstrādā;

2.15. koģenerācijas režīms – koģenerācijas stacijas darba režīms, kurā izstrādā elektroenerģiju, vienlaikus izstrādājot siltumenerģiju lietderīgai izmantošanai;

2.16. komersants – šīs metodikas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai koģenerācijā;

2.17. kondensācijas režīms – koģenerācijas stacijas darba režīms, kurā izstrādā elektroenerģiju, vienlaikus neizstrādājot siltumenerģiju lietderīgai izmantošanai;

2.18. kopkapitāla rentabilitāte – peļņas pirms procentu un nodokļu nomaksas attiecība pret gada vidējo kopkapitāla vērtību. Kopkapitāls ir pamatlīdzekļiem proporcionāli attiecināmā pašu kapitāla un ilgtermiņa aizņemtā kapitāla, par kuru ir noslēgti līgumi, summa. Gada vidējā kopkapitāla vērtība ir kopkapitāla vērtības perioda sākumā un beigās vidējā vērtība;

2.19. neto siltuma jauda – bruto siltuma jauda, no kuras atskaitīta pašpatēriņa siltuma jauda;

2.20. nolietojums – vērtības samazināšanās, pamatlīdzekļu vērtības norakstīšana laika posmā, kurā tos izmanto – pamatlīdzekļa nolietojamās vērtības sadalīšana visā tā aprēķinātajā derīgajā lietošanas laikā;

2.21. palīgiekārtas – funkcionāli vienotai iekārtu kopai piederošās tehniskās iekārtas (dzirnavas, sūkņi, ventilatori u.tml.), kas nepieciešamas iekārtu kopas galveno iekārtu (ģeneratora, turbīnas) darbībai, kā arī iekārtas, kas vienlīdz nepieciešamas gan energobloku, gan visas elektrostacijas darbībai (apgaisme, kompresori u.tml.);

2.22. siltumenerģijas cenas etalons – siltumenerģijas cena, par kādu varētu pārdot siltumenerģiju, kas ražota efektīvā katlumājā;

2.23. siltumenerģija lietderīgai izmantošanai – siltumenerģija, kuru izmanto apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes un tehnoloģiskā siltumenerģijas patēriņa, kas nav siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas nodrošināšanai koģenerācijas stacijā;

2.24. siltuma maksimumslodžu katlu iekārtas – katlu iekārtas, kas paredzētas siltumenerģijas ražošanai, kas nav koģenerācijas siltums;

2.25. tarifu pārskata cikls – laika posms, kādam tiek aprēķināti tarifi;

2.26. tīrā naudas plūsma – naudas plūsma, kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, nodokļu, kredītprocentu un aizņēmuma pamatdaļas samaksas. Nosakot tīro naudas plūsmu, ražošanas izmaksās neietver pamatlīdzekļu nolietojumu;

2.27. viendaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību. Lietotājs maksā par siltumenerģiju pēc noteiktā viendaļīgā tarifa par patērēto siltumenerģiju;

2.28. MWh – megavatstunda;

2.29. MW – megavats;

2.30. EUR/MWh – euro par megavatstundu;

2.31. EUR/MW – euro par megavatu.

(Grozīts ar SPRK padomes 16.06.2011. lēmumu Nr. 1/4; SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr. 1/5; SPRK padomes 30.03.2017. lēmumu Nr. 1/11)

3. Metodika nosaka kārtību, kādā komersants sadala visas izmaksas un neto peļņu, attiecinot uz siltumenerģijas, koģenerācijas elektroenerģijas un kondensācijas režīma elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijā.

(SPRK padomes 29.01.2014. lēmuma Nr.1/1 redakcijā)

4. Komersants iesniedz Regulatoram tarifu projektu, kas izstrādāts saskaņā ar metodikā noteiktajām aprēķina tabulām, kopā ar tarifu projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un plānoto grāmatvedības bilanci, kas attiecināta uz ražošanu par tarifa aprēķina periodu un vidējā kopkapitāla aprēķinu. Tarifu projektu Regulatoram iesniedz arī elektroniskā formā.

5. Komersants, kas ražošanas procesā izmanto dabasgāzi, var tarifus aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas veidā) pie dažādām dabasgāzes cenām ar dabasgāzes cenas soli 0,50 EUR/MWh 30 cenas zem un 30 cenas virs aktuālās dabasgāzes cenas, kas noapaļota līdz 0,50 EUR/MWh.

(SPRK padomes 06.07.2017. lēmuma Nr. 1/22 redakcijā)

6. Komersants iesniedz informāciju par kārtējā gada sagaidāmajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām.

6.¹ Tarifa projektā neiekļauj no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, par attiecīgu summu samazinot kopkapitāla vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu.

Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības), pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

(SPRK padomes 16.06.2011. lēmuma Nr.1/4 redakcijā)

7. (Svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

8. (Svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

9. Koģenerācijas stacijai ar jaudu virs četriem megavatiem tarifu projektā tarifus aprēķina trīs gadu periodam, nosakot vidējo kopkapitāla rentabilitāti trīs gadu periodam:

9.1. 12% reālā naudas izteiksmē, ja peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficients ir lielāks vai vienāds ar vienu;

9.2. pēc formulas KR^KOĢmax =(0.144*k-0.024)x100 reālā naudas izteiksmē, ja peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficients ir mazāks par vienu.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

10. Koģenerācijas stacijai ar jaudu līdz četriem megavatiem tarifu projektā tarifus aprēķina trīs gadu periodam, nosakot vidējo kopkapitāla rentabilitāti trīs gadu periodam:

10.1. 12% reālā naudas izteiksmē, ja peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficients ir lielāks vai vienāds ar vienu;

10.2. pēc formulas KR^KOĢmax =(0.315*k–0.195)x100 reālā naudas izteiksmē, ja peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficients ir mazāks par vienu.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

11. Izmaksas starp siltumenerģiju, koģenerācijas elektroenerģiju un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju sadala shēmā “Izmaksu sadalīšana" attēlotajā kārtībā:

11.1. pieņem, ka koģenerācijas iekārtās ražotās siltumenerģijas kurināmā izmaksas ir tādas pašas, kādas būtu katlumājā, kuras neto lietderības koeficients nav mazāks par 92%, ja par kurināmo izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, un nav mazāks par 85%, ja izmanto cieto kurināmo. Ja ar koģenerācijas iekārtu aizstāj katlu iekārtu, kurā lietderības koeficients ir lielāks par 92%, ja par kurināmo izmantoja gāzi vai šķidro kurināmo, vai attiecīgi par 85%, ja izmantoja cieto kurināmo, tad aprēķinos izmanto šos lielākos lietderības koeficientus;

11.2. siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu ražotās siltumenerģijas, kura nav koģenerācijas siltums, kurināmā izmaksas nosaka, izmantojot katlu iekārtu faktiskos lietderības koeficientus, kas noteikti, lietojot mērījumos iegūtus datus par kurināmā patēriņu un saražoto siltumenerģijas daudzumu vai iekārtu tehnisko dokumentāciju;

11.3. kopējās kurināmā izmaksas siltumenerģijas ražošanai, kuras nosaka kā koģenerācijas iekārtu un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu kurināmā izmaksu summu, izdala ar kopējo no koģenerācijas stacijas pārdoto siltumenerģijas daudzumu, iegūstot koģenerācijas stacijas ražotās siltumenerģijas kurināmā izmaksas uz vienu ražotās siltumenerģijas vienību;

11.4. pārējās kurināmā izmaksas attiecina uz elektroenerģiju. Ja koģenerācijas staciju ir iespējams darbināt vienlaikus koģenerācijas un kondensācijas režīmā, tad koģenerācijas elektroenerģijas kurināmā izmaksas aprēķina, izmantojot koģenerācijas elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu;

11.5. pašpatēriņa elektroenerģijas ražošanas kurināmā izmaksas starp siltumenerģiju, koģenerācijas un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju sadala proporcionāli šo enerģijas daudzumu īpatsvaram kopējā daudzumā. Pirktās elektroenerģijas, ūdens un ķimikāliju izmaksas sadala starp siltumenerģiju, koģenerācijas režīmā un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju proporcionāli minēto enerģijas daudzumu īpatsvaram;

11.6. pastāvīgās izmaksas, kuras ir tieši atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās, starp siltumenerģiju un elektroenerģiju sadala proporcionāli siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaram kopējos koģenerācijas stacijas kapitālieguldījumos;

11.7. pastāvīgās izmaksas, kuras ir daļēji atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās un daļēji arī no saražotajiem siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzumiem, starp siltumenerģiju un elektroenerģiju sadala pēc attiecības, kur vienlaikus ņem vērā gan siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaru kopējos koģenerācijas stacijas kapitālieguldījumos, gan realizētās siltumenerģijas un saražotās elektroenerģijas apjomus;

11.8. koģenerācijas iekārtā un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtās, siltumenerģijas ražošanai nepieciešamos kapitālieguldījumus, kuri nav paredzēti koģenerācijas siltumenerģijas ražošanai, nosaka kā kapitālieguldījumus, kas būtu nepieciešami, ja siltumenerģijas ražošanai tiktu būvēta jauna katlumāja ar ūdenssildāmajiem katliem ar kurināmo, kādu izmanto attiecīgi koģenerācijas iekārtas un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtas, ņemot vērā attiecīgo iekārtu jaudas un summējot minētos kapitālieguldījumus. Iegūtos siltumenerģijas ražošanai nepieciešamos kapitālieguldījumus attiecina uz kopējiem kapitālieguldījumiem koģenerācijas stacijas celtniecībā;

11.9. uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmās pastāvīgās izmaksas iegūst, summējot divas pastāvīgo izmaksu daļas. Pirmo pastāvīgo izmaksu daļu iegūst, pastāvīgās izmaksas, kuras ir tieši atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošās iekārtās (pamatlīdzekļu nolietojums, aizņēmuma pamatdaļas maksājums, procentu maksājums), reizinot ar aprēķināto siltumenerģijas ražošanas iekārtu kapitālieguldījumu īpatsvara rādītāju. Otro pastāvīgo izmaksu daļu iegūst, reizinot pastāvīgās izmaksas, kuras ir daļēji atkarīgas no kapitālieguldījumu lieluma siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtās un daļēji arī no saražotajiem siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomiem, ar rādītāju, kur vienlaikus ņem vērā gan siltumenerģijas un ražošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu īpatsvaru kopējos koģenerācijas stacijas kapitālieguldījumos, gan realizētās siltumenerģijas daudzumu;

11.10. pārējās pastāvīgās izmaksas attiecina uz elektroenerģiju, tās sadalot starp koģenerācijas un kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju proporcionāli attiecīgajā režīmā saražotās elektroenerģijas īpatsvaram kopējā elektroenerģijas daudzumā;

11.11. lai siltumenerģijas un koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas tarifa aprēķins nebūtu atkarīgs no kondensācijas režīmā ražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas, koģenerācijas stacijām, kuras paredzēts darbināt arī kondensācijas režīmā, peļņas vai zaudējumu un naudas plūsmas aprēķinus veic siltumenerģijas un koģenerācijas elektroenerģijai, neietverot ienākumus un izmaksas, kuras saistītas ar kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju;

11.12. aprēķinot kopkapitāla rentabilitāti, izmanto uz siltumenerģiju un koģenerācijas elektroenerģiju attiecināmo gada vidējo kopkapitāla vērtību un peļņu pirms procentiem un nodokļiem;

11.13. siltumenerģijas un koģenerācijas elektroenerģijas tarifu aprēķina, kopējās izmaksas, nodokļus un nepieciešamo neto peļņu dalot ar attiecīgo pārdoto enerģijas daudzumu. Aprēķinu veic iterācijas ceļā, sākumā pieņemtās cenu vērtības ievada peļņas vai zaudējumu aprēķina tabulā un maina pieņemtās cenu vērtības līdz tās sakrīt ar tarifu aprēķinā iegūtajām ar nosacījumu, ka kopkapitāla rentabilitāte atbilst nepieciešamajai vērtībai;

11.14. koģenerācijas stacijai, kurā ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju tikai koģenerācijas režīmā, aprēķinot tarifu tikai ražotajai siltumenerģijai, izmaksu pārdale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju pēc iepriekšminētās kārtības nav nepieciešama. Aprēķinātajā tarifu projektā ietver ienākumus par pārdoto elektroenerģijas pārpalikumu, izmantojot koģenerācijas stacijai noteikto iepirkuma tarifu vai vienošanās cenu. Siltumenerģijas tarifu projektu aprēķina tā, lai kopējie ienākumi no elektroenerģijas un siltumenerģijas pārdošanas nepārsniedz metodikā noteikto kopkapitāla rentabilitātes vērtību. Koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs nedrīkst būt augstāks par siltumenerģijas cenas etalonu;

11.15. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

11.16. ja elektroenerģijas cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – Noteikumi Nr.221) 52.punktu un 55.punktu, siltumenerģijas tarifu aprēķina saskaņā ar metodikas 34.¹, 34.² un 33.punktā noteiktajiem nosacījumiem un 34.punktā noteikto kārtību ciktāl 34.¹ un 34.² punktā nav noteikts citādi.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/16; SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

12. Ja koģenerācijas stacijā saražotā enerģija (siltumenerģija vai elektroenerģija) tiek izmantota tehnoloģiskajā procesā paša komersanta vajadzībām, pārdota lietotājiem, kuriem siltumenerģija tiek pārdota par vienošanās cenu, vai tiek izmantota citiem mērķiem, visas izmaksas sadala proporcionāli šiem nodotās enerģijas apjomiem. Tarifu projektā iekļauj tikai to izmaksu daļu, kura attiecināma uz nodotās enerģijas daļu, kurai rēķina konkrētos tarifus.

13. Aprēķinātajā tarifu projektā iekļautā aizņemtā kapitāla procentu likme nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes publicēto vidējo ilgtermiņa aizņēmumu procentu likmi iekšzemes komersantiem.

14. Komersants precīzi un pārskatāmi atspoguļo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar ražošanu saistītos aktīvus un darbības. Aprēķinātajā tarifu projektā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

14.¹ Komersants tarifu projektā iekļauj saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, to pamatojot, kā arī iesniedzot attiecīgā kurināmā piegādes līguma kopiju.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

15. Tarifu projektā iekļauj pamatlīdzekļu vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu ražošanas iekārtām, kuras nepieciešamas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas procesā.

16. Tarifu projektā aprēķinātais elektroenerģijas tarifs koģenerācijas stacijām ar uzstādīto jaudu virs četriem megavatiem nedrīkst pārsniegt elektroenerģijas cenas etalonu. Aprēķinātais siltumenerģijas tarifs koģenerācijas stacijām ar uzstādīto jaudu līdz četriem megavatiem nedrīkst pārsniegt siltumenerģijas cenas etalonu.

17. Lai sekmētu efektīvu darbību esošām un jaunām koģenerācijas stacijām, kuru kopējais kurināmā izmantošanas lietderības koeficents ir zemāks nekā astoņdesmit procenti (80%), elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu etalonam piemēro koeficientu 0,9.

18. Komersants, aprēķinot tarifu projektu, norāda pamatinformāciju saskaņā ar 1.tabulu “Pamatinformācija".

1.tabula

Pamatinformācija

19. Atsevišķu 1.tabulas rindu skaidrojumi:

19.1. tabulas rinda 18.2 – ietver arī tvaika katlus gadījumos, kad tos izmanto kā siltuma maksimumslodžu katlu iekārtas;

19.2. tabulas rinda 18.3 – norāda koģenerācijas stacijas kopējo uzstādīto bruto elektrisko jaudu, tai strādājot koģenerācijas režīmā;

19.3. tabulas rinda 18.4 – norāda koģenerācijas stacijas kopējo uzstādīto neto elektrisko jaudu, tai strādājot koģenerācijas režīmā;

19.4. tabulas rinda 18.5 – koģenerācijas stacijas uzstādītā bruto siltuma jauda bez siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu jaudām;

19.5. tabulas rinda 18.6 – lietotājam nodotā siltuma jauda, kuru var nodrošināt koģenerācijas iekārtas koģenerācijas režīmā;

19.6. tabulas rindas 18.7., 18.8 – siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu kopējās uzstādītās bruto jaudas;

19.7. tabulas rinda 18.9 – kurināmā izmantošanas lietderības koeficients, kas noteikts saskaņā ar koģenerācijas stacijas projektu vai iekārtu dokumentāciju, koģenerācijas stacijai strādājot koģenerācijas režīmā. To nosaka kā attiecību starp izstrādātās (bruto) elektroenerģijas un lietotājam pārdotās siltumenerģijas apjomu summu un elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērēto pēc kurināmā zemākā sadegšanas siltuma noteikto siltumenerģiju;

19.8. tabulas rinda 18.10 – bruto elektriskās un lietotājam nodotās siltuma jaudas attiecība koģenerācijas režīmā, kas noteikta saskaņā ar koģenerācijas stacijas projektu vai iekārtu dokumentāciju;

19.9. tabulas rinda 18.11 – pieņem ne mazāku kā 92%, ja koģenerācijas iekārtās izmanto dabasgāzi vai šķidro kurināmo, un ne mazāku kā 85%, ja tās izmanto cieto kurināmo;

19.10. tabulas rinda 18.12 – pastāvīgs lielums neatkarīgi no koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas īpatsvara kopējā ražotās elektroenerģijas apjomā;

19.11. tabulas rinda 18.13 – faktiskais siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu vidējais neto lietderības koeficients gadā;

19.12. tabulas rinda 18.14,18.15 – norāda cietā kurināmā zemāko sadegšanas siltumu, pie kura nosaka cietā kurināmā pirkšanas līgumcenu, norāda dabasgāzes iepriekšējā perioda faktisko zemāko sadegšanas siltumu. 18.15, 18.17, 18.19 attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;

19.13. tabulas rinda 18.20 – kopējie kapitālieguldījumi, kas nepieciešami, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbību, atskaitot apgrozāmos līdzekļus darbības sākšanai un celtniecības laikā uzkrātos procentu maksājumus. Komersants iesniedz detalizētu ieguldījumu pārskatu. Koģenerācijas staciju, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990.gada, 18.20 rindas vērtību aprēķina pēc formulas:

K = ĪK_E x EJ_U^BRUTO + ĪK_ŪK x QJ_ŪK^BRUTO

19.14. tabulas rinda 18.21 – koģenerācijas stacijas, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990.gada, ievieto 853,7;

19.15. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

19.16. tabulas rinda 18.23 – ja koģenerācijas iekārtās izmanto dabasgāzi, nosaka pēc šādas formulas:

ĪK_KOĢ = 32.631 x QJ_U^{BRUTO –0.0377} ;

ja koģenerācijas iekārtās izmanto šķidro kurināmo, nosaka pēc šādas formulas:

ĪK_KOĢ = 34.589 x QJ_U^{BRUTO –0.0377} ;

ja koģenerācijas iekārtās izmanto cieto kurināmo, nosaka pēc šādas formulas:

ĪK_KOĢ = –16.194 x LN(QJ_U^BRUTO)+121.035, kur LN(QJ_U^BRUTO) – naturālais logaritms no QJ_U^BRUTO ;

19.17. tabulas rinda 18.24 – izmanto tās pašas formulas, kuras rindai 18.23, QJ_U^BRUTO vietā izmantojot siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu uzstādīto bruto siltuma jaudu QJ_ŪK^BRUTO;

19.18. tabulas rinda 18.26 – attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;

19.19. tabulas rinda 18.28 – izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas koģenerācijas iekārtas un siltuma maksimumslodžu iekārtas;

19.20. tabulas rinda 18.29 – izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas tikai koģenerācijas iekārtas, un tiek izmantotas esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K ir kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un nepieciešamajās papildiekārtās, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbu. Ja šīs siltuma maksimumslodžu iekārtas ekspluatācija sākta pēc 1990.gada, K_Q^ŪK un atbilstoši K_Q noteikšanai (1.27 poz.) var izmantot faktiskos sākotnējos kapitālieguldījumus siltuma maksimumslodžu iekārtās;

19.21. tabulas rinda 18.30 – izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas tikai tvaika turbīnas, un tiek izmantoti esošie tvaika katli un esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K ir kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un nepieciešamajās papildiekārtās, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbu, bet K_Q =3.07 x K_Q^ŪK. Ja šo tvaika katlu un siltuma maksimumslodžu iekārtu ekspluatācija sākta pēc 1990.gada, K_Q^ŪK un atbilstoši K_Q noteikšanai var izmantot faktiskos kopējos sākotnējos kapitālieguldījumus tvaika katlos un siltuma maksimumslodžu iekārtās, K_Q vietā ievietojot minēto kapitālieguldījumu summu;

19.22. kad nav nepieciešama ražošanas izmaksu sadale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju, tabulas rindas 18.23–18.31 neizmanto;

19.23. tabulas rinda 18.32 – ekonomiski pamatotais koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500, jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas ekonomiskais ieguvums – efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz saražotās enerģijas vienību;

19.24. tabulas rindas 18.32 – 18.34 aprēķina tikai koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem;

19.25. tabulas rindas 18.34, 18.37 formulas ir lineāras sakarības starp kopkapitāla rentabilitāti un peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficientu, kuras iegūtas matemātiskas modelēšanas rezultātā;

19.26. tabulas rindas 18.35 – 18.37 aprēķina tikai koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem megavatiem.
(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

20. Komersants saražoto enerģijas daudzumu un kurināmā patēriņu aprēķina saskaņā ar 2.tabulu “Saražotais enerģijas daudzums un kurināmā patēriņš".

 2.tabula

Saražotais enerģijas daudzums un kurināmā patēriņš

21. Atsevišķu 2.tabulas rindu skaidrojumi:

21.1. tabulas rindas 20.1, 20.3 – lietotājam pārdoto siltumenerģijas daudzumu no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām uzskaita atsevišķi. Rindā 20.3 ietver siltumenerģijas daudzumu, ko nodrošina siltuma maksimumslodžu katlu iekārtās un koģenerācijas iekārtas ražotā siltumenerģija, kas nav koģenerācijas siltums;

21.2. tabulas rinda 20.9 E^NETO – no koģenerācijas stacijas kopējais pārdotās elektroenerģijas daudzums;

21.3. tabulas rinda 20.9 un 20.10 – uz elektroenerģijas pašpatēriņu nav attiecināms komersanta enerģijas patēriņš tehnoloģiskajām, saimnieciskajām vai cita veida vajadzībām;

21.4. tabulas rinda 20.11 – atlikušo elektroenerģijas pašpatēriņa daudzumu attiecina uz kondensācijas režīmā ražoto elektroenerģiju, ja tiek plānota tās ražošana;

21.5. tabulas rinda 20.14 – ja koģenerācijas stacija nav paredzēta darbam kondensācijas režīmā vai arī darbs kondensācijas režīmā laika periodā, kuram tiek veikts tarifa aprēķins, netiek plānots, tad kurināmā patēriņu elektroenerģijas ražošanai aprēķina šādā kārtībā:

a) no kopējā kurināmā patēriņa koģenerācijas iekārtā atņem kurināmā patēriņu siltumenerģijas ražošanai: KP_KOĢ^BRUTO=KP–KP_Q;

b) LK_KOĢ=E_KOĢ^BRUTO/ KP_KOĢ^BRUTO;

c) aprēķinus, sākot ar rindu 20.14, veic kā parādīts 2.tabulā, izmantojot ar 21.5. a) punktā norādīto formulu noteikto LK_KOĢ.

21.6. tabulas rinda 20.17 – rādītājam jābūt lielākam vai vienādam ar 80%, lai koģenerācijas elektroenerģiju iepirktu par saskaņā ar šo metodiku noteikto tarifu;

21.7. tabulas rinda 20.19 – kurināmā patēriņš siltuma maksimumslodžu iekārtās.

22. Komersants saražotās enerģijas izmaksu aprēķināšanu un sadalījumu veic saskaņā ar 3.tabulu “Izmaksu sadalījums".

3.tabula

Izmaksu sadalījums

23. Atsevišķu 3.tabulas rindu skaidrojumi:

23.1. tabulas rinda 22.5 – siltuma maksimumslodžu iekārtu kurināmā izmaksas;

23.2. tabulas rinda 22.8.–22.11 – aprēķina saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli" un koģenerācijas stacijas tehnisko dokumentāciju atbilstoši kurināmā faktiskajam patēriņam;

23.3. tabulas rinda 22.12 – ietver pirktās elektroenerģijas izmaksas. Elektroenerģijas izmaksas, kuras rodas laika periodā, kad elektroenerģija netiek ražota, attiecina uz siltumenerģijas ražošanu;

23.4. tabulas rinda 22.24 – parāda citas rindā 22.20–22.23 neminētās izmaksas, tās raksturojot;

23.5. tabulas rinda 22.28 – iekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu tām ražošanas iekārtām, kuras izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas procesā;

23.6. tabulas rinda 22.15.¹ – aprēķina emisijas kvotu iegādes cenu reizinot ar starpību starp piešķirto un nepieciešamo emisijas kvotu apjomu gadā.

(Grozīts ar SPRK padomes 16.06.2011. lēmumu Nr.1/4; SPRK padomes 28.03.2012. lēmumu Nr.1/8)

24. Komersants aprēķina tarifu projektu saskaņā ar 4.tabulu “Tarifu aprēķins".

4.tabula

Tarifu aprēķins

25. Atsevišķu 4.tabulas rindu skaidrojumi:

25.1. tabulas rinda 24.4, 24.5, 24.6 – komersants pēc vienošanās ar siltumenerģijas lietotāju var pārdot siltumenerģiju pēc divdaļīga vai viendaļīga tarifa;

25.2. tabulas rinda 24.6 – ja siltumenerģijas lietotāja kopējā pieprasītā siltuma jauda atšķiras no koģenerācijas iekārtu un siltuma maksimumslodžu iekārtu uzstādītās neto siltuma jaudas, tad QJU^NETO un QJŪK^NETO vietā ievieto lietotāja kopējo pieprasīto siltuma jaudu;

25.3. tabulas rinda 24.8, 24.9, 24.10 – komersants pēc vienošanās ar elektroenerģijas lietotāju var pārdot elektroenerģiju pēc divdaļīga tarifa, kas sastāv no maksas par elektroenerģiju un maksas par elektrisko jaudu, vai arī pēc viendaļīga tarifa.

26. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu veic saskaņā ar 5.tabulu “Peļņas vai zaudējumu aprēķins", kurā iekļauj tikai tos ienākumus un izmaksas, kuras attiecas uz siltumenerģiju un koģenerācijas elektroenerģiju.

5.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

27. Atsevišķu 5.tabulas rindu skaidrojumi:

27.1. tabulas rinda 26.2 – siltumenerģijas tarifs viendaļīga tarifa gadījumā; enerģijas komponente divdaļīga tarifa gadījumā, kura tiek aprēķināta 4.tabulas rindā 24.5;

27.2. tabulas rinda 26.3 – vienāda ar nulli viendaļīga tarifa gadījumā;

27.3. tabulas rinda 26.19-26.21 – tarifu projekta aprēķinam pievieno plānoto grāmatvedības bilanci par tarifa aprēķina periodu un vidējā kopkapitāla aprēķinu.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

28. Komersants naudas plūsmas aprēķinu veic saskaņā ar 6.tabulu “Naudas plūsmas pārskats", kurā iekļauj tikai tos ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz siltumenerģiju un koģenerācijas elektroenerģiju.

6.tabula

Naudas plūsmas pārskats

29. (Svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

30. Siltumenerģijas un koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas tarifu projektu aprēķina saskaņā ar 4.tabulas “Tarifu aprēķins" rindās 24.4– 24.6; 24.8– 24.10 norādītajām formulām.

31. Siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu projektu aprēķina šādā kārtībā:

31.1. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

31.2. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

31.3. koģenerācijas stacijām divdaļīga siltumenerģijas tarifa gadījumā tarifu projektu aprēķina, atrodot 5.tabulas rindas 26.1 un 26.3 vērtības, pie kurām izpildās nosacījums, ka 5.tabulas rindas 26.20 vērtība nepārsniedz 9.punktā noteikto kopkapitāla rentabilitātes normu un 5.tabulas rindas 26.1, 26.3 vērtības ir vienādas ar 4.tabulas 24.6 un 24.8 vērtībām. Aprēķina sākumā 5.tabulas rindā 26.2 ievieto 4.tabulas rindas 24.5 vērtību. Aprēķinot kopkapitāla rentabilitātes vērtību, izmanto gada vidējo kopkapitāla daļu, ko attiecina uz siltumenerģiju un koģenerācijas režīmā ražoto elektroenerģiju, kuru nosaka šādi:

kur KK – kopējā gada vidējā kopkapitāla vērtība;

31.4. koģenerācijas stacijām viendaļīga siltumenerģijas tarifa gadījumā tarifu projektu aprēķina, atrodot 5.tabulas rindas 26.1 un 26.2 vērtības, pie kurām izpildās nosacījums, ka 5.tabulas rindas 26.20 vērtība nepārsniedz 9.punktā noteikto kopkapitāla rentabilitātes normu un 5.tabulas rindas 26.1, 26.2 vērtības ir vienādas ar 4.tabulas 24.4 un 24.8 vērtībām. Aprēķina sākumā 5.tabulas rindā 26.3 ievieto nulli;

31.5. ja koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas iepirkuma cena ir zemāka vai augstāka nekā tiek aprēķināta ar metodiku, komersants var aprēķināt elektroenerģijas tarifa projektu, kas nodrošina rentabilitāti, kura nepārsniedz metodikā noteiktos rentabilitātes rādītājus. Elektroenerģijas tarifa projekta aprēķināšanai izmanto metodikas 4.nodaļā norādīto kārtību, siltumenerģijas iepirkuma cenu izmantojot kā sākuma lielumu. Tarifu projektā aprēķinātais elektroenerģijas tarifs nedrīkst pārsniegt elektroenerģijas cenas etalonu un siltumenerģijas iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt siltumenerģijas cenas etalonu.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

32. Aprēķinot tikai koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifu projektu, izmaksu pārdale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju ir nepieciešama divdaļīga siltumenerģijas tarifa izmantošanas gadījumā un gadījumā, ja elektroenerģiju izstrādā arī kondensācijas režīmā. Aprēķinā ietver ienākumus par realizēto elektroenerģijas pārpalikumu, izmantojot koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas noteikto iepirkuma tarifu vai vienošanās cenu. Siltumenerģijas tarifa vērtību aprēķina tādu, lai kopējie ienākumi no elektroenerģijas un siltumenerģijas pārdošanas nepārsniedz metodikā noteiktos rentabilitātes rādītājus.

33. Koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs nedrīkst būt augstāks par siltumenerģijas cenas etalonu.

34. Tarifa projekta aprēķinu veic šādā kārtībā:

34.1. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

34.2. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);

34.3. koģenerācijas stacijām divdaļīga siltumenerģijas tarifa gadījumā tarifu projekta aprēķinu sāk, ievietojot 5.tabulas rindā 26.1 koģenerācijas stacijai noteikto elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma cenu vai vienošanās cenu, un 5.tabulas rindā 26.2 ievietojot 4.tabulas rindas 24.5 vērtību, kuru aprēķina, veicot mainīgo izmaksu pārdali starp elektroenerģiju un siltumenerģiju. Atrod 5.tabulas rindas 26.3 vērtību, pie kuras izpildās nosacījums, ka 5.tabulas rindas 26.20 vērtība nepārsniedz 10.punktā noteikto kopkapitāla rentabilitātes normu. 4.tabulas rindas 24.2, 24.3, 24.4, 24.6, 24.7, 24.8, 24.9 un 24.10 vērtības aprēķinā neizmanto. 3.tabulā visos izmaksu posteņos, kas nav mainīgās izmaksas, iekļauj kopējās izmaksas, tās nedalot starp siltumu un elektroenerģiju. 5.tabulas rindā 26.10 ievieto kopējās mainīgās izmaksas;

34.4. koģenerācijas stacijām viendaļīga siltumenerģijas tarifa gadījumā tarifu projekta aprēķinu sāk, ievietojot 5.tabulas rindā 26.1 koģenerācijas stacijai noteikto elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma cenu vai vienošanās cenu, un 5.tabulas rindā 26.3 ievietojot nulli. Atrod 5.tabulas rindas 26.2 vērtību, pie kuras izpildās nosacījums, ka 5.tabulas rindas 26.20 vērtība nepārsniedz 10.punktā noteikto kopkapitāla rentabilitātes normu. 4.tabulas vērtības aprēķinā neizmanto. 3.tabulā iekļauj kopējās izmaksas, tās nedalot starp siltumenerģiju un elektroenerģiju.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

34.¹ Koģenerācijas stacijām, uz kurām attiecas 11.16.punkts, aprēķinot koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifu projektu, izmaksu pārdale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju ir nepieciešama. Mainīgo izmaksu pārdali veic saskaņā ar 3.tabulā iekļautajām formulām. Uz siltumenerģiju attiecināmās pastāvīgās izmaksas tiek iegūtas proporcionāli kapitālieguldījumiem, kas attiecināti uz siltumenerģijas ražošanu, pielietojot 1.tabulā aprēķināto ĪK_Q. Siltumenerģijas tarifa vērtību aprēķina tādu, lai ienākumi no siltumenerģijas pārdošanas nepārsniedz metodikā 9.punktā noteiktos rentabilitātes rādītājus.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

34.² Siltumenerģijas tarifu aprēķinu veic saskaņā ar 34.punktā noteikto kārtību, ievērojot to, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nauda plūsmas pārskatā iekļauj tikai izmaksas, kapitālieguldījumus, kas attiecināti uz siltumenerģiju un ieņēmumus par siltumenerģiju.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

35. Elektroenerģijas cenas etalona noteikšanai izmanto aprēķinu maksimāli efektīvā kondensācijas elektrostacijā ražotai elektroenerģijai.

36. Aprēķinu elektroenerģijas cenas etalona noteikšanai veic izmantojot atšķirīgus pieņēmumus, atkarībā no koģenerācijas stacijā izmantojamā kurināmā veida:

36.1. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot dabasgāzi, aprēķinu veic, izmantojot lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 55%;

36.2. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot ogles, aprēķinu veic, izmantojot lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 42%;

36.3. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot ogļu, reģeneratīvo resursu un atkritumu maisījumu, aprēķinu veic, izmantojot svērto lietderības koeficientu, kuru nosaka, ņemot vērā katra kurināmā īpatsvaru, un pieņemot, ka atjaunojamo resursu un atkritumu izmantošanas gadījumā lietderības koeficients nav mazāks par 30%.

37. Siltumenerģijas cenas etalona noteikšanai izmanto aprēķinu maksimāli efektīvā katlumājā ražotai siltumenerģijai.

38. Aprēķinu siltumenerģijas cenas etalona noteikšanai veic izmantojot atšķirīgus pieņēmumus, atkarībā no koģenerācijas stacijā izmantojamā kurināmā veida:

38.1. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot dabasgāzi, aprēķinu veic, izmantojot lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 92%;

38.2. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot šķidro kurināmo, aprēķinu veic, izmantojot lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 83%;

38.3. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot vairākus kurināmā veidus, aprēķinu veic, izmantojot svērto lietderības koeficientu, kuru nosaka, ņemot vērā katra kurināmā īpatsvaru;

38.4. ja koģenerācijas stacijā plānots izmantot cieto kurināmo, aprēķinu veic, izmantojot lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 85%.

(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

39. (Svītrots ar SPRK padomes 30.03.2017. lēmumu Nr. 1/11)

39.¹ Tarifu projektu Regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.² Regulators apstiprina vai noraida tarifus, izvērtējot to veidojošo izmaksu pamatojumu.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.³ Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma var noteikt tarifu piemērošanas kārtību un kārtību, kādā komersants informē lietotājus, attiecīgo pašvaldību un Regulatoru par piemērojamiem tarifiem.

39.³ 1. Komersants, piemērojot siltumenerģijas tarifu koģenerācijas stacijai ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto tarifu piemērošanas kārtību ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo dabasgāzes cenu, pārdotās elektroenerģijas cenu un iepriekšējā periodā piemēroto un faktisko dabasgāzes cenu un pārdotās elektroenerģijas cenu.

39.³2. Komersants, piemērojot siltumenerģijas tarifu koģenerācijas stacijai ar uzstādīto elektrisko jaudu virs četriem megavatiem, saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto tarifu piemērošanas kārtību ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo dabasgāzes cenu, iepriekšējā periodā piemēroto un faktisko dabasgāzes cenu.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 06.07.2017. lēmumu Nr. 1/22)

39.⁴ Tarifu projekta izvērtēšanas laikā komersants var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.⁵ Komersants var iesniegt Regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.⁶ Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma, atbilstoši Enerģētikas likuma 6.panta 3.¹ daļai var dot uz noteiktu termiņu atļauju komersantam pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku, ja mainījusies kurināmā cena vai saražotās elektroenerģijas pārdošanas cena. Atļaujā Regulators nosaka atskaites periodu komersanta iesniedzamajai informācijai par kurināmā izmaksu un pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu izmaiņām.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.⁷ Ja komersants ir saņēmis 39.⁶ punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:

39.⁷1. tarifu aprēķinu (arī Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas un saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas izmaiņām;

39.⁷2. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu un pārdoto elektroenerģijas apjomu;

39.⁷3. pamatojumu kurināmā cenas izmaiņām un pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;

39.⁷4. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.⁸ Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu aprēķina atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu pamatojumu.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.⁹ Ja Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis kurināmā cenas izmaiņu un saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas izmaiņu pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā komersanta noteiktajā laikā.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

39.¹⁰ Ja Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida kurināmā cenas izmaiņu un saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas izmaiņu pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā komersanta noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta komersantam, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos, un nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

40. Enerģētikas likuma 49.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, kad viena siltumenerģijas apgādes sistēmas operatora licences darbības zonā darbojas vairāki siltumenerģijas ražotāji, saskaņā ar šo metodiku aprēķinātais un apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir maksimālā pieļaujamā robeža piedāvātajai siltumenerģijas cenai.

41. Tarifu pārskata cikla laikā komersants var iesniegt Regulatoram jaunu tarifu projektu.

42. (Svītrots ar SPRK padomes 30.03.2017. lēmumu Nr. 1/11)

43. Siltumenerģijas un koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas tarifu pārskata cikls koģenerācijas stacijai ir trīs gadi vai mazāk atbilstoši obligātā iepirkuma termiņam.

(SPRK padomes 19.02.2015. lēmuma Nr.1/5 redakcijā)

44. Koģenerācijas stacijām tarifus aprēķina, pamatojoties uz prognozētajām komersanta izmaksām gadā.

(SPRK padomes 19.02.2015. lēmuma Nr.1/5 redakcijā)

45. Izmaksu prognozēs neietver inflāciju, kurināmā un elektroenerģijas cenu izmaiņas, nodokļu un nodevu izmaiņas un citu valsts noteiktu maksājumu izmaiņas.

46. Komersants, kas ražošanas procesā izmanto dabasgāzi un kuram elektroenerģijas tarifs tiek noteikts saskaņā ar šo metodiku, pie aprēķinātajiem siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifiem pieskaita dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti saražotajai siltumenerģijai K_AKCsilt un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti saražotajai elektroenerģijai K_AKCel. Dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti saražotajai siltumenerģijai (EUR/MWh) aprēķina saskaņā ar formulu K_AKCsilt = Y x (KP_Q+KP_Q^pašp + KP_ŪK) / R_Q. Dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti saražotajai elektroenerģijai (EUR/MWh) aprēķina saskaņā ar formulu K_AKCel = Y x (KP_KOĢ^NETO + KP_KOĢ^pašp) / E_KOĢ^NETO. Apzīmējums Y ir dabasgāzes akcīzes nodokļa likme EUR/MWh.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

46.¹ Komersants, kura koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 4 MW un kas ražošanas procesā izmanto dabasgāzi un elektroenerģijas cenu nosaka saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, pie aprēķinātā siltumenerģijas tarifa pieskaita dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti saražotajai siltumenerģijai K_AKCsilt. Dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti (EUR/MWh) aprēķina saskaņā ar formulu K_AKCsilt = Y x (KP + KP_ŪK)/ R_Q, kur Y ir dabasgāzes akcīzes nodokļa likme EUR/MWh.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

46.² Komersants, kura koģenerācijas stacijā uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW un kas ražošanas procesā izmanto dabasgāzi un elektroenerģijas cenu nosaka saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, pie aprēķinātā siltumenerģijas tarifa pieskaita dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti saražotajai siltumenerģijai K_AKCsilt. Dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti (EUR/MWh) aprēķina saskaņā ar formulu K_AKCsilt = Y x (KP_Q+KP_Q^pašp + KP_ŪK) / R_Q, kur Y ir dabasgāzes akcīzes nodokļa likme EUR/MWh.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

47. Komersants tarifu projekta aprēķinā iekļauj iepriekšējā perioda, kas nav ilgāks par diviem gadiem, neparedzētos ieņēmumus un ir tiesīgs iekļaut neparedzētās izmaksas. Neparedzētās izmaksas un ieņēmumus veido nodokļu un nodevu izmaiņas, kurināmā cenas un pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņas. Iepriekšējā perioda neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus komersants sadala uz laika periodu, ne ilgāku par diviem gadiem, aprēķinot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu uz attiecīgo laika posmu. Vienlaicīgi komersants aprēķina saražotās siltumenerģijas tarifu projektu bez neparedzētajām izmaksām vai ieņēmumiem.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

48. (Svītrots ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/16)

49. (Svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

50. (Svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)

51. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/16)

52. Metodikas 46.punkts stājas spēkā brīdī, kad stājas spēkā saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 22.panta sesto daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi.

53. Atzīt par spēku zaudējušu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2005.gada 21.decembra lēmumu Nr.311 apstiprināto Koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas un koģenerācijas stacijā ar jaudu virs četriem megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodiku ("Latvijas Vēstnesis" 2005, 209.nr., 2008, 105.nr., 2009, 21, 46, 84 nr.).

54. Aizstāt visā tekstā apzīmējumu "Ls" un vārdu "lati" attiecīgajā locījumā ar apzīmējumu "EUR" un vārdu "euro". Šajā punktā noteiktās izmaiņas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

55. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts Regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, komersants konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk – konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts Regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda izmantota, tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

56. Tarifu projekts, kuru komersants iesniedzis regulatorā līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 19.februāra lēmuma Nr.1/5 "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 11.jūnija lēmumā Nr. 1/10 "Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodika"" spēkā stāšanās dienai un kura izvērtēšana nav pabeigta, tiek izvērtēts saskaņā ar spēkā esošo metodiku tarifu projekta izvērtēšanas brīdī.

(SPRK padomes 19.02.2015. lēmuma Nr.1/5 redakcijā)

57. Tarifu projektam, kuru komersants iesniedzis Regulatorā līdz 2017.gada 3.aprīlim un kura izvērtēšana nav pabeigta, komersants iesniedz saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, to pamatojot, kā arī iesniedz attiecīgā kurināmā piegādes līguma kopiju. Ja komersants nevar pamatot saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, Regulators nosaka tarifu atbilstoši komersanta aprēķinātajam saražotās siltumenerģijas tarifam, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/11 redakcijā)

58. Komersants, kuram Regulators līdz 2017.gada 3.aprīlim ir apstiprinājis tarifus pie dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām, no 2017.gada 3.aprīļa līdz dienai, kad komersants sāk piemērot apstiprināto tarifu saskaņā ar metodikas 39.³ 1. vai 39.³ 2.apakšpunktu un 59.punktu vai kad stājas spēkā jauni tarifi, piemēro Regulatora apstiprināto tarifu, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

(SPRK padomes 06.07.2017. lēmuma Nr. 1/22 redakcijā)

59. Komersants, kuram Regulators līdz 2017.gada 3.aprīlim apstiprinājis tarifus pie dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām vai dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem, var iesniegt Regulatorā pieprasījumu noteikt apstiprināto tarifu piemērošanas kārtību, pārejai no mērvienības "EUR/tūkst.nm³" uz "EUR/MWh" piemērojot koeficientu 10,538, kā arī vienlaikus iesniedzot attiecīgo tabulu un pēc 2017.gada 3.aprīļa noslēgto dabasgāzes piegādes līguma kopiju un dokumentu, kas apliecina aktuālo dabasgāzes cenu.

(SPRK padomes 06.07.2017. lēmuma Nr. 1/22 redakcijā)

60. Komersants, kura līdz 2017.gada 3.aprīlim apstiprinātajiem tarifiem Regulators ir noteicis tarifu piemērošanas kārtību, paziņo informāciju par kārtējā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas tarifu saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto kārtību, kādā komersants informē lietotājus, attiecīgo pašvaldību un Regulatoru par piemērojamiem tarifiem.

(SPRK padomes 06.07.2017. lēmuma Nr. 1/22 redakcijā)