Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses

1.pants. 2009.gada 9.novembrī Džakartā parakstītais Pamatnolīgums par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, (turpmāk - Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 48.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 15.aprīlī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 27.aprīlī

 


РАМКОВО СПОРАЗУМЕНИЕ
ЗА ВСЕОБХВАТНО ПАРТНЬОРСТВО
И СЪТРУДНИЧЕСТВО
МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКАТА ОБЩНОСТ
И НЕЙНИТЕ ДЪРЖАВИ-ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА,
И РЕПУБЛИКА ИНДОНЕЗИЯ,
ОТ ДРУГА СТРАНА

ACUERDO MARCO GLOBAL
DE ASOCIACIÓN Y COOPERACIÓN
ENTRE LA COMUNIDAD EUROPEA
Y SUS ESTADOS MIEMBROS,
POR UNA PARTE,
Y LA REPÚBLICA DE INDONESIA,
POR OTRA

RÁMCOVÁ DOHODA
O KOMPLEXNÍM PARTNERSTVÍ
A SPOLUPRÁCI
MEZI EVROPSKÝM SPOLEČENSTVÍM
A JEHO ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ
A INDONÉSKOU REPUBLIKOU
NA STRANĚ DRUHÉ

RAMMEAFTALE
MELLEM DET EUROPÆISKE FÆLLESSKAB
OG DETS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE OG
REPULBIKKEN INDONESIEN PÅ DEN ANDEN SIDE
OM ET OMFATTENDE PARTNERSKAB OG SAMARBEJDE

RAHMENABKOMMEN
ÜBER UMFASSENDE PARTNERSCHAFT
UND ZUSAMMENARBEIT
ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN GEMEINSCHAFT UND
IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS UND
DER REPUBLIK INDONESIEN ANDERERSEITS

ÜHELT POOLT
EUROOPA ÜHENDUSE JA SELLE LIIKMESRIIKIDE
NING TEISELT POOLT
INDONEESIA VABARIIGI VAHELINE
LAIAHAARDELISE PARTNERLUSE
JA KOOSTÖÖ RAAMLEPING

ΣΥΝΟΛΙΚΗ ΣΥΜΦΩΝΙΑ-ΠΛΑΙΣΙΟ
ΕΤΑΙΡΙΚΗΣ ΣΧΕΣΗΣ ΚΑΙ ΣΥΝΕΡΓΑΣΙΑΣ
ΜΕΤΑΞΥ ΤΗΣ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗΣ ΚΟΙΝΟΤΗΤΑΣ
ΚΑΙ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ, ΑΦΕΝΟΣ,
ΚΑΙ ΤΗΣ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑΣ ΤΗΣ ΙΝΔΟΝΗΣΙΑΣ, ΑΦΕΤΕΡΟΥ

FRAMEWORK AGREEMENT
ON COMPREHENSIVE PARTNERSHIP AND COOPERATION
BETWEEN THE EUROPEAN COMMUNITY AND
ITS MEMBER STATES, OF THE ONE PART, AND
THE REPUBLIC OF INDONESIA,
OF THE OTHER PART

ACCORD-CADRE GLOBAL
DE PARTENARIAT ET DE COOPÉRATION
ENTRE LA COMMUNAUTÉ EUROPÉENNE
ET SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART,
ET LA RÉPUBLIQUE D'INDONÉSIE, D'AUTRE PART

ACCORDO QUADRO
DI PARTENARIATO GLOBALE E COOPERAZIONE
TRA LA COMUNITÀ EUROPEA E I SUOI STATI MEMBRI,
DA UNA PARTE, E LA REPUBBLICA DI INDONESIA, DALL'ALTRA

PAMATNOLĪGUMS
PAR VISAPTVEROŠU PARTNERĪBU UN SADARBĪBU
STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM,
NO VIENAS PUSES, UN INDONĒZIJAS REPUBLIKU,
NO OTRAS PUSES

EUROPOS BENDRIJOS
BEI JOS VALSTYBIŲ NARIŲ
IR INDONEZIJOS RESPUBLIKOS
PAGRINDŲ SUSITARIMAS
DĖL VISAPUSĖS PARTNERYSTĖS
IR BENDRADARBIAVIMO

ÁTFOGÓ
PARTNERSÉGI KERETMEGÁLLAPODÁS
EGYRÉSZRŐL
AZ EURÓPAI KÖZÖSSÉG
ÉS TAGÁLLAMAI,
MÁSRÉSZRŐL
AZ INDONÉZ KÖZTÁRSASÁG KÖZÖTT

FTEHIM QAFAS
DWAR SĦUBIJA KOMPRENSIVA
U KOOPERAZZJONI
BEJN IL-KOMUNITÀ EWROPEA U
L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MINN NAĦA WAĦDA, U
R-REPUBBLIKA TAL-INDONEŻJA,
MIN-NAĦA L-OĦRA

KADEROVEREENKOMST
INZAKE EEN BREED PARTNERSCHAP EN SAMENWERKING
TUSSEN DE EUROPESE GEMEENSCHAP
EN HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS,
EN DE REPUBLIEK INDONESIË,
ANDERZIJDS

UMOWA RAMOWA
O WSZECHSTRONNYM PARTNERSTWIE
I WSPÓŁPRACY
MIĘDZY WSPÓLNOTĄ EUROPEJSKĄ
I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI Z JEDNEJ STRONY
A REPUBLIKĄ INDONEZJI
Z DRUGIEJ STRONY

ACORDO­‑QUADRO GLOBAL
DE PARCERIA E COOPERAÇÃO
ENTRE A COMUNIDADE EUROPEIA E
OS SEUS ESTADOS­‑MEMBROS, POR UM LADO, E
A REPÚBLICA DA INDONÉSIA,
POR OUTRO

ACORD-CADRU
DE PARTENERIAT ŞI
DE COOPERARE GLOBALĂ
ÎNTRE COMUNITATEA EUROPEANĂ ŞI
STATELE SALE MEMBRE, PE DE O PARTE, ŞI
REPUBLICA INDONEZIA,
PE DE ALTĂ PARTE

RÁMCOVÁ DOHODA
O KOMPLEXNOM PARTNERSTVE
A SPOLUPRÁCI
MEDZI EURÓPSKYM SPOLOČENSTVOM
A JEHO ČLENSKÝMI ŠTÁTMI NA JEDNEJ STRANE
A INDONÉZSKOU REPUBLIKOU
NA STRANE DRUHEJ

OKVIRNI SPORAZUM
O OBSEŽNEM PARTNERSTVU
IN SODELOVANJU
MED EVROPSKO SKUPNOSTJO IN
NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI TER
REPUBLIKO INDONEZIJO
NA DRUGI STRANI

PUITESOPIMUS
EUROOPAN YHTEISÖN JA SEN JÄSENVALTIOIDEN
SEKÄ INDONESIAN TASAVALLAN
KOKONAISVALTAISESTA KUMPPANUUDESTA
JA YHTEISTYÖSTÄ

RAMAVTAL
OM ETT VITTOMSPÄNNANDE PARTNERSKAP
OCH SAMARBETE
MELLAN EUROPEISKA GEMENSKAPEN OCH
DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN, OCH
REPUBLIKEN INDONESIEN,
Å ANDRA SIDAN

KERANGKA PERSETUJUAN MENGENAI KEMITRAAN
DAN KERJA SAMA MENYELURUH ANTARA
KOMUNITAS EROPA DAN NEGARA ANGGOTANYA,
DI SATU PIHAK, DAN REPUBLIK INDONESIA
DI PIHAK LAINNYA



PAMATNOLĪGUMS PAR VISAPTVEROŠU PARTNERĪBU UN SADARBĪBU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN INDONĒZIJAS REPUBLIKU,
NO OTRAS PUSES

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk "Kopiena", un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis",

no vienas puses, un

INDONĒZIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

no otras puses,

turpmāk "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saites starp Indonēzijas Republiku un Kopienu un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saiknes, kas tās vieno,

TĀ KĀ Puses piešķir īpašu nozīmi visaptverošām savstarpējām attiecībām,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā iekļautos principus,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos ievērot, veicināt un aizsargāt demokrātijas principus un cilvēka pamattiesības, tiesiskumu, mieru un starptautisko tiesiskumu, kā tas, cita starpā, paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Romas Statūtos un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, ja tie ir piemērojami abām Pusēm,

VĒLREIZ APLIECINOT cieņu pret Indonēzijas Republikas suverenitāti, teritoriālo integritāti un valsts vienotību,

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos īstenot tiesiskuma un labas pārvaldības principus un vēlmi veicināt savas tautas ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un vides aizsardzības prasības,

VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie noziegumi, kas satrauc starptautisko sabiedrību, nedrīkst palikt nesodīti un ka šādos noziegumos apsūdzētās personas jāsauc tiesas priekšā un, ja atzītas par vainīgām, attiecīgi jāsoda, un ka jānodrošina efektīva lietu ierosināšana pret šādām personām, veicot pasākumus valstu līmenī un uzlabojot sadarbību globālā līmenī,

PAUŽOT pilnu apņemšanos cīnīties pret visa veida starpvalstu organizēto noziedzību un terorismu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, humānisma principiem migrācijas un bēgļu jautājumos un starptautiskajām cilvēktiesībām, izveidojot efektīvu starptautisku sadarbību un instrumentus, lai nodrošinātu šādas noziedzības un terorisma izskaušanu,

TĀ KĀ Puses atzīst, ka attiecīgo starptautisko konvenciju un citu attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju, tostarp ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1540, pieņemšana ir pamatā visas starptautiskās kopienas apņēmībai apkarot masu iznīcināšanas ieroču izplatību,

ATZĪSTOT vajadzību nostiprināt atbruņošanās un neizplatīšanas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, cita starpā, lai nepieļautu briesmas, ko rada masu iznīcināšanas ieroči,

ATZĪSTOT 1980. gada 7. marta Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi - Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) dalībvalstīm - un turpmāko pievienošanās protokolu nozīmību,

ATZĪSTOT to, cik būtiski ir stiprināt Pušu savstarpējās attiecības, lai uzlabotu to sadarbību un Pušu kopīgo gribu nostiprināt, padziļināt un dažādot savas attiecības abpusēju interešu jomās, pamatojoties uz vienlīdzību, nediskrimināciju, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu,

APSTIPRINOT savu vēlmi, ņemot vērā reģionālā līmenī īstenotos pasākumus, uzlabot sadarbību starp Kopienu un Indonēzijas Republiku, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un abpusējs izdevīgums,

SASKAŅĀ ar valstu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA
BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

 

1. PANTS
Vispārīgi principi

1. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, kā tas paredzēts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kas piemērojami abām Pusēm, ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir būtiska šā Nolīguma sastāvdaļa.

2. Puses apstiprina tām kopīgās vērtības, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā.

3. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, sadarboties, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu, un dot savu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

4. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gada Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

5. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos īstenot labas pārvaldības un tiesiskuma principus, tostarp tiesu varas neatkarību, un apkarot korupciju.

6. Šā Nolīguma īstenošanas pamatā ir vienlīdzības un abpusēja izdevīguma principi.

2. PANTS
Sadarbības mērķi

Lai stiprinātu savas divpusējās attiecības, Puses apņemas uzturēt visaptverošu dialogu un veicināt turpmāku savstarpējo sadarbību visās nozarēs, kurās Pusēm ir abpusējas intereses. Puses jo īpaši centīsies:

a) izveidot sadarbību divpusējā līmenī, kā arī visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās;

b) attīstīt tirdzniecību un ieguldījumus Pušu starpā un abām pusēm izdevīgā veidā;

c) izveidot sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās jomās, kurās abas Puses ir ieinteresētas, lai veicinātu tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas un novērstu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, tostarp veicinot arī EK un ASEAN reģionālās iniciatīvas, kas tiek īstenotas pašreiz vai vēl tiks īstenotas;

d) izveidot sadarbību citās abpusēji interesējošās nozarēs, sevišķi tūrisma un finanšu pakalpojumu jomā, nodokļu piemērošanas un muitas jomā, makroekonomikas politikas, rūpniecības politikas un mazo un vidējo uzņēmumu jomā, informācijas sabiedrības, zinātnes un tehnoloģijas jomā, enerģētikas, transporta un transporta drošības jomā, izglītības un kultūras jomā, cilvēktiesību, vides aizsardzības un dabas resursu, tostarp jūras vides, jomā, mežsaimniecības, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, sadarbību jūras politikas un zivsaimniecības jomā, veselības aprūpes, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības jomā, statistikas, personas datu aizsardzības jomā, sadarbību valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācijā, un intelektuālā īpašuma tiesību jomā;

e) izveidot sadarbību migrācijas, tostarp legālās un nelegālās migrācijas, cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības jautājumos;

f) izveidot sadarbību cilvēktiesību un tieslietu jautājumos;

g) izveidot sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanai;

h) izveidot sadarbību, lai apkarotu terorismu un starptautiskos noziegumus, piemēram, aizliegto narkotiku un to prekursoru ražošanu un nelegālo tirdzniecību, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

i) uzlabot abu Pušu pašreizējo līdzdalību un veicināt iespējamo līdzdalību apakšreģionālās un reģionālās sadarbības programmās;

j) palielināt abu Pušu atpazīstamību attiecīgi otras Puses reģionā;

k) veicināt cilvēku savstarpējo saprašanos, izmantojot dažādu nevalstisku struktūru, piemēram, analītiķu grupu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu sadarbību semināru, konferenču, jauniešu apmaiņas programmu un citu pasākumu veidā.

3. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroču izplatības apkarošana

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir vieni no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2. Tādēļ puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot spēkā esošās saistības, kas paredzētas daudzpusējos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos/konvencijās, kā arī citus starptautiski apspriestus nolīgumus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā paredzētās starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā Nolīguma būtisks elements.

3. Puses turpmāk vienojas sadarboties un veikt pasākumus, lai stiprinātu tādu starptautisko dokumentu izpildi atbruņošanās un masu iznīcināšanas ieroču neizplatības jomā, kas piemērojami abām Pusēm, cita starpā, daloties ar informāciju, speciālajām zināšanām un pieredzi.

4. Puses vienojas arī sadarboties un dot savu ieguldījumu, lai cīnītos pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, rīkojoties, lai parakstītu, ratificētu vai pievienotos visiem pārējiem būtiskajiem starptautiskajiem dokumentiem un pilnībā tos īstenotu.

5. Puses turklāt vienojas sadarboties, lai izveidotu efektīvu valsts eksporta kontroli un novērstu izplatīšanu, kontrolējot tādu preču eksportu un tranzītu, kas saistītas ar masu iznīcināšanas ieročiem, tostarp, piemērojot masu iznīcināšanas ieroču galīgās izmantošanas kontroli divējāda lietojuma tehnoloģijām un efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

6. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šos elementus. Šis dialogs var notikt reģionālā līmenī.

4. PANTS
Tiesiskā sadarbība

1. Puses sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz to tiesisko sistēmu, tiesību aktu un tiesisko iestāžu attīstību, tostarp to efektivitāti, jo īpaši, apmainoties ar viedokļiem un speciālistu zināšanām, kā arī palielinot resursus. Atbilstīgi savām pilnvarām un kompetencei Puses cenšas izstrādāt abpusēju tiesisko palīdzību krimināllietās un attiecībā uz izdošanu.

2. Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas satrauc starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti, un tām personām, kas apsūdzētas šādos noziegumos, jāstājas tiesas priekšā un, ja tās atzītas par vainīgām, tās ir attiecīgi jāsoda.

3. Puses vienojas sadarboties, īstenojot Prezidenta dekrētu par valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2004.-2009. gadam, tostarp veicot sagatavošanas darbus, lai ratificētu un īstenotu starptautiskos cilvēktiesību dokumentus, piemēram, Konvenciju par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu un Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus.

4. Puses piekrīt, ka savstarpējs dialogs par šo jautājumu būtu lietderīgs.

5. PANTS
Sadarbība terorisma apkarošanā

1. Puses, vēlreiz apstiprinot terorisma apkarošanas nozīmi, saskaņā ar piemērojamām starptautiskām konvencijām, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību jomā, kā arī Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un, ņemot vērā ANO visaptverošo pretterorisma stratēģiju, kas iekļauta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, un ES un ASEAN 2003. gada 28. janvāra Kopīgo deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terorisma aktus.

2. Puses, īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus, kas piemērojami abām Pusēm, sadarbojas terorisma apkarošanā, tostarp izmantojot:

- informācijas apmaiņu par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu tiesību aktiem;

- viedokļu apmaiņu par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto terorisma apkarošanai, tostarp tehniskajās jomās un mācību jomā, un apmaiņu ar pieredzi terorisma novēršanā;

- sadarbību tiesībaizsardzības jomā, stiprinot tiesisko sistēmu un pievēršoties nosacījumiem, kas veicina terorisma izplatību;

- sadarbību robežu kontroles un apsaimniekošanas jomā, ko īsteno, palielinot resursus, izveidojot sakaru veidošanas, mācību un izglītības programmas, organizējot augstu amatpersonu, akadēmisko aprindu, analītiķu un attiecīgās nozares speciālistu apmaiņas vizītes, un rīkojot seminārus un konferences.

II SADAĻA
SADARBĪBA REĢIONĀLĀS UN STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJĀS

6. PANTS

Puses apņemas apmainīties ar viedokļiem un sadarboties reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, ASEAN un ES dialogā, ASEAN Reģionālajā forumā (ARF), Āzijas un Eiropas Sanāksmē (ASEM), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencē par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) un Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

III SADAĻA
DIVPUSĒJA UN REĢIONĀLA SADARBĪBA

7. PANTS

1. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo Nolīgumu, vienlaikus piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, abas puses vienojas veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaikus. Izvēloties atbilstošo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto pušu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un attiecīgā gadījumā nodrošinot saskaņotību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistīta Kopiena un ASEAN partneri.

2. Kopiena un Indonēzija var attiecīgā gadījumā izlemt piešķirt finansiālu atbalstu sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas Nolīgums vai kas ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šī sadarbība var jo īpaši ietvert mācību sistēmu organizāciju, seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās.

IV SADAĻA
SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN IEGULDĪJUMU JOMĀ

8. PANTS
Vispārīgi principi

1. Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.

2. Puses apņemas veicināt savstarpējās tirdzniecības attīstību un dažādošanu visaugstākajā līmenī un abpusēji izdevīgā veidā. Puses apņemas panākt uzlabotus piekļuves nosacījumus tirgum, strādājot pie tā, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus, jo īpaši, savlaicīgi atceļot ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un veicot pasākumus caurskatāmības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju darbu šajā jomā.

3. Atzīstot, ka tirdzniecībai būtiska nozīme attīstībā un ka palīdzība tirdzniecības atvieglojumu shēmu veidā ir izrādījusies izdevīga jaunattīstības valstīm, Puses cenšas palielināt apspriedes par šādu palīdzību pilnīgā saskaņā ar PTO.

4. Puses informē viena otru par notikumiem tirdzniecības politikas jomā un ar to saistītajās jomās, piemēram, politikas jomās, kas saistītas ar lauksaimniecību, pārtikas drošumu, dzīvnieku veselību, patērētāju aizsardzību, bīstamām ķīmiskām vielām un atkritumu apsaimniekošanu.

5. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu to attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā, tostarp nodrošinot tehniskās kapacitātes izveidi problēmu risināšanai jomās, kas minētas 9. līdz 16. pantā.

9. PANTS
Sanitārie un fitosanitārie (SFS) jautājumi

Puses apspriež un apmainās ar informāciju par likumdošanas, sertifikācijas un pārbaužu procedūrām PTO Līguma par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem (SPS), Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (SAAK), Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) un CODEX Alimentarius komisijā (CAC).

10. PANTS
Tirdzniecības tehniskie šķēršļi (TBT)

Puses sekmē starptautisko standartu izmantošanu un sadarbojas, un apmainās ar informāciju par standartiem, atbilstības novērtējuma procedūrām un tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši atbilstīgi PTO Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT).

11. PANTS
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Puses sadarbojas, lai uzlabotu un nodrošinātu intelektuālā īpašuma aizsardzību un izmantošanu, pamatojoties uz labāko praksi, un uzlabojot zināšanu izplatīšanu par šo jomu. Šāda sadarbība var ietvert informācijas un pieredzes apmaiņu par tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašumu tiesību prakse, sekmēšana, izplatīšana, racionalizēšana, pārvaldīšana, saskaņošana, aizsardzība un efektīva piemērošana, šādu tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, cīņa pret viltošanu un pirātismu.

12. PANTS
Tirdzniecības atvieglošana

Puses dalās ar pieredzi un izskata iespējas vienkāršot importa, eksporta un citas muitas procedūras, palielina tirdzniecības noteikumu caurskatāmību un attīsta sadarbību muitas jomā, tostarp savstarpējus administratīvās palīdzības mehānismus, un cenšas panākt viedokļu un kopīgas rīcības saskaņotību saistībā ar starptautiskām iniciatīvām. Puses pievērš īpašu uzmanību starptautiskās tirdzniecības, tostarp transporta pakalpojumu, drošības dimensijas nostiprināšanai un līdzsvarotas piekļuves nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanu un cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem.

13. PANTS
Sadarbība muitas jomā

Neskarot citus šajā Nolīgumā paredzētos sadarbības veidus, abas Puses deklarē savu ieinteresētību un apsver iespēju nākotnē noslēgt protokolu par sadarbību muitas jomā, tostarp savstarpēju palīdzību, šajā Nolīgumā paredzētajā institucionālajā struktūrā.

14. PANTS
Ieguldījumi

Puses sekmē ieguldījumu lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējiem ieguldījumiem ar konsekventa dialoga palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību ieguldījumu jautājumos, izpētot administratīvos mehānismus, lai veicinātu ieguldījumu plūsmu, un veicinot stabilu, caurskatāmu, atklātu un nediskriminējošu ieguldījumu režīmu.

15. PANTS
Konkurences politika

Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu caurskatāmību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū.

16. PANTS
Pakalpojumi

Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgajām normatīvajām vidēm, veicinot piekļuvi abu Pušu tirgiem, sekmējot piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem, veicinot pakalpojumu tirdzniecību starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos.

V SADAĻA
SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

17. PANTS
Tūrisms

1. Puses var sadarboties, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un izveidotu labāko praksi tā, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas Vispasaules tūrisma ētikas kodeksu un ilgtspējības principiem, kas ir Agenda 21 procesa pamatā.

2. Puses var attīstīt sadarbību, lai aizsargātu un palielinātu dabas un kultūras mantojuma potenciālu, mazinātu tūrisma nelabvēlīgo ietekmi un palielinātu tūrisma nozares labvēlīgo ieguldījumu vietējās kopienas ilgtspējīgā attīstībā, cita starpā, attīstot ekotūrismu, respektējot vietējo kopienu integritāti un intereses un uzlabojot izglītību tūrisma nozarē.

18. PANTS
Finanšu pakalpojumi

Atbilstoši savām vajadzībām un saskaņā ar attiecīgajām programmām un tiesību aktiem Puses vienojas sekmēt sadarbību finanšu pakalpojumu jomā.

19. PANTS
Ekonomikas politikas dialogs

1. Puses vienojas sadarboties, veicinot informācijas apmaiņu un dalīšanos ar pieredzi par to attiecīgajām ekonomikas tendencēm un politiku, kā arī apmaiņu ar pieredzi par ekonomikas politiku, tostarp reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.

2. Puses cenšas padziļināt iestāžu dialogu par ekonomikas jautājumiem, kuri saskaņā ar Pušu vienošanos var ietvert tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā (tostarp nodokļu) politika, valsts finanses, makroekonomiskā stabilizācija un ārējais parāds.

3. Puses atzīst, cik nozīmīgi ir Pušu attiecīgo tiesisko sistēmu kontekstā uzlabot caurskatāmību un informācijas apmaiņu tādu pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļiem vai to apiešanu. Puses vienojas uzlabot sadarbību šajā jomā.

20. PANTS
Rūpniecības politika un MVU sadarbība

1. Puses, ņemot vērā to attiecīgās ekonomikas politikas un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, cita starpā, izmantojot:

- informācijas un pieredzes apmaiņu par pamatnosacījumu radīšanu MVU, lai uzlabotu to konkurētspēju;

- sakaru veicināšanu starp ekonomikas operatoriem, rosinot kopīgus ieguldījumus un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar Kopienas horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem;

- piekļuves atvieglošanu finansēm un tirgiem, sniedzot informāciju un rosinot jauninājumus, apmainoties ar lab praksi attiecībā uz jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu piekļuvi finansēm;

- kopīgus pētniecības projektus atsevišķos rūpniecības apgabalos un sadarbību darbā ar standartiem un atbilstības novērtējuma procedūrām un tehniskajiem noteikumiem saskaņā ar panākto savstarpējo vienošanos.

2. Puses atvieglo un atbalsta attiecīgās darbības, ko izveidojuši abu Pušu privātie sektori.

21. PANTS
Informācijas sabiedrība

Atzīstot, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir būtiski mūsdienu dzīves elementi, kas ir vitāli svarīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, Puses cenšas sadarboties, un šādas sadarbības mērķi cita starpā ir:

a) visaptveroša dialoga veicināšana par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, jo īpaši elektronisko komunikāciju politiku un reglamentējumu, tostarp universālās pakalpojumu, licencēšanas un vispārējās atļaujas, privātuma un personas datu aizsardzību, un reglamentējošo iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b) Kopienas, Indonēzijas un Dienvidaustrumāzijas tīklu un pakalpojumu savstarpējā savienojamība un sadarbspēja;

c) jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju standartizācija un izplatīšana;

d) sadarbības veicināšana pētniecības jomā starp Kopienu un Indonēziju attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

e) kopīgi pētniecības projekti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT);

f) IKT drošības problēmas/aspekti.

22. PANTS
Zinātne un tehnoloģija

1. Puses vienojas sadarboties tajās zinātnes un tehnoloģijas jomās, kur abas ir ieinteresētas, piemēram, enerģētikā, transporta, vides un dabas resursu, un veselības jomā, ņemot vērā to attiecīgās nozares politiku.

2. Šādas sadarbības mērķi ir:

a) rosināt informācijas un tehnoloģisko prasmju apmaiņu zinātnes un tehnoloģijas laukā, īpaši attiecībā uz nozaru politikas un programmu īstenošanu;

b) veicināt noturīgas attiecības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un ražošanu;

c) veicināt cilvēkresursu apmācību;

d) veicināt citus sadarbības veidus, par kuriem panākta abpusēja vienošanās.

3. Sadarbība var notikt kopīgu pētniecības projektu un apmaiņu, zinātnieku sanāksmju un apmācību formā, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas un nodrošinot pētījumu rezultātu maksimālu izplatīšanu.

4. Šajā sadarbībā Puses atbalsta savu attiecīgo augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, jo īpaši MVU līdzdalību.

23. PANTS
Enerģētika

Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē. Šā mērķa dēļ Puses vienojas veicināt abpusēji izdevīgus sakarus, lai:

a) dažādotu energoresursu piegādes, lai uzlabotu piegāžu drošību, attīstītu jaunus un atjaunojamus enerģijas veidus, un sadarbotos augšupejošos un lejupejošos rūpnieciskās enerģijas pasākumos;

b) panāktu racionālu enerģijas izmantošanu, kurā savu ieguldījumu dod gan piedāvātāju, gan pieprasītāju puse, un uzlabotu sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā, tostarp izmantojot Kioto Protokola Tīras attīstības mehānismu;

c) veicinātu tehnoloģiju nodošanu, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ražot un izmantot enerģiju;

d) pievērstos saiknēm starp pieejamām enerģijas cenām un ilgtspējīgu attīstību.

24. PANTS
Transports

1. Puses cenšas sadarboties visās attiecīgajās transporta politikas jomās, lai uzlabotu preču un pasažieru pārvadājumus, sekmējot drošumu, jūras un aviācijas drošumu un drošību, cilvēkresursu attīstību, vides aizsardzību, un palielinātu Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2. Sadarbības veidi, cita starpā, var ietvert:

a) informācijas apmaiņa par attiecīgo Pušu transporta nozares politiku un praksi, īpaši attiecībā uz pilsētu, lauku, iekšzemes ūdensceļu un jūras transportu, tostarp multimodālu transporta tīklu loģistiku, savstarpējo savienojamību un sadarbspēju, kā arī par ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu apsaimniekošanu;

b) iespējama Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (Galileo) izmantošana, pievēršoties abpusēji interesējošiem jautājumiem;

c) dialogs gaisa transporta pakalpojumu jomā, ar mērķi tālāk attīstīt Pušu divpusējās attiecības abas puses interesējošās jomās, tostarp konkrētu elementu grozīšana spēkā esošajos divpusējos Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Indonēziju un atsevišķām dalībvalstīm, lai panāktu to atbilstību attiecīgiem Pušu normatīvajiem aktiem un izpētītu iespējas tālākai sadarbības attīstībai gaisa pārvadājumu jomā;

d) dialogs jūras pārvadājumu pakalpojumu jomā, ar mērķi panākt neierobežotu piekļuvi starptautiskajiem jūras tirgiem un tirdzniecībai ar komerciālu pamatu, atturēšanos no kravas dalīšanas noteikuma ieviešanas, valstisku pieeju un vislielākās labvēlības klauzulu attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem, ko izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, un jautājumiem, kas saistīti ar tiešās piegādes transporta pakalpojumiem;

e) drošības, drošuma un piesārņojuma novēršanas standartu un noteikumu ieviešana, īpaši attiecībā uz jūras transportu un aviāciju, saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām.

25. PANTS
Izglītība un kultūra

1. Puses vienojas veicināt izglītības un kultūras sadarbību, kas pienācīgi ņem vērā to daudzveidību, lai uzlabotu savstarpējo izpratni un zināšanas par abu Pušu attiecīgajām kultūrām.

2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, tostarp kopīgu kultūras pasākumu organizēšanu. Šajā sakarā Puses vienojas arī turpināt atbalstīt Āzijas un Eiropas Fonda darbību.

3. Puses vienojas apspriesties un sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO, un apmainīties ar viedokļiem par kultūras daudzveidību, tostarp tādiem pasākumiem kā UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratifikācija un īstenošana.

4. Puses turklāt īpaši pievēršas pasākumiem, kas izveidoti, lai radītu saiknes starp attiecīgām specializētajām aģentūrām, rosinātu informācijas un publikāciju, tehnoloģisko prasmju, studentu, ekspertu un tehnisko resursu apmaiņu, veicinātu IKT izmantošanu izglītībā, izmantojot Kopienas programmu Dienvidaustrumāzijā piedāvātās iespējas izglītības un kultūras jomā, kā arī abu Pušu uzkrāto pieredzi šajā jomā. Abas Puses vienojas arī veicināt Erasmus Mundus programmas īstenošanu.

26. PANTS
Cilvēktiesības

1. Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aizsardzībā.

2. Šī sadarbība var, cita starpā, ietvert:

a) atbalstu Indonēzijas valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā īstenošanai;;

b) cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu un izglītību;

c) ar cilvēktiesībām saistītu iestāžu stiprināšanu.

3. Puses piekrīt, ka savstarpējs dialogs par šo jautājumu būtu lietderīgs.

27. PANTS
Vide un dabas resursi

1. Puses vienojas par nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2. Visos pasākumos, ko puses veic saskaņā ar šo Nolīgumu, tās ņem vērā Ilgtspējīgas attīstības pasaules samita rezultātus, kā arī to attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanu, kas piemērojami abām Pusēm..

3. Puses cenšas turpināt sadarbību reģionālajās vides aizsardzības programmās, jo īpaši attiecībā uz:

a) informētību par vides jautājumiem un tiesībaizsardzības kapacitāti;

b) kapacitātes palielināšanu attiecībā uz klimata pārmaiņām un energoefektivitāti, kas vērsta uz izpēti un izstrādi, klimata pārmaiņu un siltumnīcas efekta novērošanu un analīzi, mazināšanas un adaptācijas programmām;

c) kapacitātes palielināšanu līdzdalībai daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, tostarp nolīgumos par bioloģisko daudzveidību, bioloģisko drošību un CITES, un to īstenošanai;

d) vides tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu veicināšanu, tostarp kapacitātes palielināšanu vides apsaimniekošanas sistēmās un vides marķēšanā;

e) bīstamu vielu, bīstamu atkritumu un cita veida atkritumu pārrobežu nelegālas kustības novēršanu;

f) piekrastes un jūras vidi, tās saglabāšanu, piesārņojumu un degradācijas kontroli;

g) vietēja līmeņa līdzdalību vides aizsardzībā un ilgtspējīgā attīstībā;

h) augsnes un zemes apsaimniekošanu;

i) pasākumu veikšanu, lai apkarotu pārrobežu miglas veida piesārņojumu.

4. Puses rosina savstarpēju piekļuvi savām programmām šajā jomā saskaņā ar šādu programmu konkrētajiem noteikumiem.

28. PANTS
Mežsaimniecība

1. Puses vienojas par vajadzību aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot mežu resursus un to bioloģisko dažādību pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu labā.

2. Puses cenšas turpināt savu sadarbību, lai sekmīgāk risinātu mežu ugunsgrēku un lielu platību ugunsgrēku problēmas, cīnītos pret koku nelikumīgu izciršanu un ar to saistīto tirdzniecību, kā arī veicinātu mežu pārvaldību un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

3. Puses izstrādā sadarbības programmas, tostarp šādās jomās:

a) sadarbība, izmantojot attiecīgos starptautiskos, reģionālos un divpusējos forumus, lai veicinātu juridisko instrumentu izveidi, kas risina nelegālās izciršanas un ar to saistītās tirdzniecības jautājumu;

b) kapacitātes palielināšana, izpēte un attīstība;

c) atbalsts ilgtspējīgas mežu nozares attīstībai;

d) mežu sertifikācijas attīstība.

29. PANTS
Lauksaimniecība un lauku attīstība

Puses vienojas attīstīt sadarbību lauksaimniecībā un lauku attīstībā. Sadarbības jomas, ko cita starpā var vēl vairāk attīstīt, ir šādas:

a) lauksaimniecības politika un starptautiskās un lauksaimniecības perspektīvas kopumā;

b) iespējas atcelt šķēršļus tirdzniecībai ar labību, mājlopiem un to produktiem;

c) attīstības politika lauku apgabalos;

d) kvalitātes politika attiecībā uz labību un mājlopiem un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

e) tirgus attīstība un starptautisko tirdzniecības attiecību veicināšana;

f) ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība.

30. PANTS
Jūra un zivsaimniecība

Puses rosina sadarbību jūrniecības un zivsaimniecības jomā divpusējā un daudzpusējā līmenī, jo īpaši ņemot vērā ilgtspējīgu un atbildīgu jūrniecības un zivsaimniecības attīstību un apsaimniekošanu. Sadarbības jomas var ietvert:

a) informācijas apmaiņu;

b) ilgtspējīgas un atbildīgas ilgtermiņa jūrniecības un zvejniecības politikas atbalstīšanu, tostarp piekrastes un jūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu;

c) centienu veicināšanu, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zvejas praksi un

d) tirgus attīstību un kapacitātes palielināšanu.

31. PANTS
Veselība

1. Puses vienojas sadarboties veselības nozarē abas puses interesējošās jomās ar mērķi pastiprināt darbību izpētes, veselības sistēmas pārvaldes, uztura, farmakoloģijas, profilaktiskās medicīnas, nozīmīgo infekciozo slimību jomā, piemēram putnu un pandēmiskās gripas, HIV/AIDS, SARS, kā arī neinfekciozo slimību, piemēram, vēža un sirdsslimību, satiksmes negadījumu ievainojumu un citu veselības apdraudējumu, tostarp narkotiku atkarības, jomā.

2. Sadarbību īsteno, galvenokārt izmantojot:

a) informācijas un pieredzes apmaiņu iepriekš minētajās jomās;

b) programmas epidemioloģijas, decentralizācijas, veselības aprūpes finansēšanas, sabiedrības līdzdalības un veselības dienestu pārvaldības jomās;

c) kapacitātes palielināšanu, izmantojot tehnisko palīdzību, arodizglītības programmu izstrādi;

d) programmas, lai uzlabotu veselības dienestus un atbalstītu saistītus pasākumus, tostarp zīdaiņu un māšu mirstības samazināšanu.

32. PANTS
Statistika

Atbilstoši esošajiem pasākumiem sadarbības statistikas jomā Kopienas un ASEAN starpā Puses vienojas veicināt statistikas metožu un prakses, tostarp statistikas vākšanas un izplatīšanas, saskaņošanu, tādējādi dodot tām iespēju uz abpusēji pieņemama pamata izmantot statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un, plašākā nozīmē, par jebkuru citu šā Nolīguma aptverto jomu, kas ir piemērota statistiskai apstrādei, t.i., par to ir iespējama datu vākšana, analīze un izplatīšana.

33. PANTS
Personas datu aizsardzība

1. Puses vienojas aktīvi darboties šajā jomā ar abpusēju mērķi uzlabot personas datu aizsardzības līmeni, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, piemēram to, kas aprakstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēs par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

2. Sadarbība personas datu aizsardzībā, cita starpā, var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un pieredzes apmaiņas veidā, ņemot vērā Pušu normatīvos aktus.

34. PANTS
Migrācija

1. Puses vēlreiz apstiprina kopīgo centienu nozīmi, pārvaldot migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un, lai stiprinātu sadarbību, Puses izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, kā arī to personu aizsardzību, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība. Migrācijas aspektus iekļauj abu Pušu valstu ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijās. Abas Puses vienojas, risinot migrācijas jautājumus, ievērot humānos principus.

2. Sadarbībai abu Pušu starpā jānotiek saskaņā ar īpašu vajadzību novērtējumu, ko veic, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un īsteno atbilstoši Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbības mērķi, cita starpā, būs:

a) pievēršanās galvenajiem migrācijas cēloņiem;

b) valsts tiesību aktu un prakses izstrāde un īstenošana saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, kas piemērojamas abām Pusēm, un, jo īpaši, lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;

c) jautājumi, kas noteikti kā abpusēji interesējoši vīzu, ceļošanas dokumentu un robežkontroles pārvaldības jomā;

d) noteikumi par uzņemšanu, kā arī uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem un viņu integrācija, izglītība un mācības, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju;

e) tehniskās un cilvēkresursu kapacitātes palielināšana;

f) efektīvas un preventīvas politikas izveidošana pret nelegālo imigrāciju, cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, tostarp rast veidus, kā apkarot cilvēku kontrabandistu un tirgoņu tīklus un aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

g) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgiešana, nodrošinot humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas atgriešanās veicināšana, un šo personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 3. punktam.

3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju, un neierobežojot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses turpmāk vienojas:

a) identificēt savus iespējamos valstspiederīgos un uzņemt atpakaļ jebkuru savu valstspiederīgo, kas nelikumīgi atrodas dalībvalsts vai Indonēzijas teritorijā pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās un turpmākām formalitātēm, tiklīdz ir noskaidrota valstspiederība;

b) sagādāt saviem atpakaļ uzņemtajiem valstspiederīgajiem atbilstīgus personas dokumentus šādam nolūkam.

4. Puses pēc pieprasījuma vienojas apspriesties, lai noslēgtu nolīgumu, kas reglamentē konkrētas Pušu saistības attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp saistības uzņemt atpakaļ savus attiecīgos valstspiederīgos un citu valstu valstspiederīgos. Tas risinātu arī bezvalstnieku jautājumu.

35. PANTS
Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā. Šis noteikums ir būtisks šā Nolīguma elements.

36. PANTS
Sadarbība aizliegto narkotiku apkarošanas jomā

1. Atbilstīgi savām tiesiskajām sistēmām Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, izmantojot kompetento iestāžu efektīvu rīcību un saskaņotību, tostarp veselības, izglītības, tiesībaizsardzības sektorā, ieskaitot muitas dienestus, sociālajā, tiesu un iekšlietu jomā, juridiskos tirgus noteikumus, ar mērķi pēc iespējas vairāk samazināt aizliegto narkotiku piegādi, kontrabandu un pieprasījumu, kā arī to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt, ka efektīvāk tiek novērsta ķīmisko prekursoru novirzīšana narkotisko un psihotropo vielu nelegālai ražošanai.

2. Puses vienosies par nepieciešamajiem sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumus pamato uz vispārēji pieņemtiem principiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gadā.

3. Sadarbība starp Pusēm var ietvert viedokļu apmaiņu par tiesiskajām sistēmām un labāko praksi, kā arī tehnisko un administratīvo palīdzību šādās jomās: narkomānijas profilakse un ārstēšana, iekļaujot plaša spektra modalitātes, tostarp ar narkomāniju saistītā kaitējuma mazināšanu; informācijas un uzraudzības centrus; darbinieku sagatavošanu; izpēti narkotiku jomā; tiesu iestāžu un policijas sadarbību un narkotisko un psihotropo vielu nelegālā ražošanā izmantoto ķīmisko prekursoru novirzīšanas novēršanu. Puses var vienoties iekļaut citas jomas.

4. Puses var sadarboties, lai sekmētu ilgtspējīgu alternatīvu attīstības politiku, kuras mērķis ir pēc iespējas vairāk samazināt aizliegto narkotiku, jo īpaši Indijas kaņepju, kultivāciju.

37. PANTS
Sadarbība cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

1. Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādu kriminālu darbību, piemēram, narkotiku kontrabandas un korupcijas, rezultātā.

2. Abas Puses vienojas sadarboties tehniskās un administratīvās palīdzības jomā, kuras mērķis ir izstrādāt un ieviest noteikumus un efektīvus mehānismus, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, tostarp tādu līdzekļu atgūšanai, kas radušies noziedzīgu darbību rezultātā.

3. Sadarbībā atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmusi Kopiena un šajā jomā iesaistītās starptautiskās institūcijas, piemēram Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas finanšu darba grupa (FATF).

38. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība

1. Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko aprindu, nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo Nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu līdzdalību.

2. Atbilstoši demokrātijas principiem un katras Puses normatīvajiem aktiem, organizēta pilsoniskā sabiedrība var:

a) piedalīties politikas izstrādes procesā valsts līmenī;

b) būt informēta un piedalīties apspriedēs par attīstības un sadarbības stratēģijām un nozaru politiku, īpaši jomās, kas uz to attiecas, tostarp visās izstrādes procesa fāzēs;

c) caurskatāmi pārvaldīt visus finanšu resursus, kas tai piešķirti darbības atbalstam;

d) piedalīties sadarbības programmu īstenošanā, tostarp kapacitātes veidošanā, jomās, kas uz to attiecas.

39. PANTS
Sadarbība valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācijā

Pamatojoties uz konkrētu vajadzību novērtējumu, ko veic, savstarpēji apspriežoties, Puses vienojas sadarboties, lai modernizētu savu valsts pārvaldi un inter alia:

a) uzlabotu organizatorisko efektivitāti;

b) uzlabotu iestāžu efektivitāti pakalpojumu sniegšanā;

c) nodrošinātu caurskatāmu valsts resursu apsaimniekošanu un atbildību;

d) uzlabotu tiesisko un institucionālo struktūru;

e) palielinātu kapacitāti politikas izstrādei un īstenošanai (publisko pakalpojumu sniegšana, budžeta sastādīšana un izpilde, korupcijas novēršana);

f) stiprinātu tiesu sistēmas;

g) uzlabotu tiesībaizsardzības mehānismus un aģentūras.

40. PANTS
Sadarbības līdzekļi

1. Puses vienojas darīt pieejamus atbilstīgus resursus, tostarp finanšu līdzekļus, ciktāl to ļauj Pušu attiecīgie resursi un noteikumi, lai sasniegtu šajā Nolīgumā paredzētos sadarbības mērķus.

2. Puses rosina Eiropas Investīciju banku turpināt savu darbību Indonēzijā saskaņā ar tās procedūrām un finanšu kritērijiem un Indonēzijas normatīvajiem aktiem.

VI SADAĻA
InstitucionālĀ struktūra

41. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Puses vienojas saskaņā ar šo Nolīgumu izveidot Apvienoto komiteju, kurā ir abu pušu visaugstākā iespējamā līmeņa pārstāvji, kuras uzdevumi ir:

a) nodrošināt šā Nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;

b) noteikt prioritātes saistībā ar šā Nolīguma mērķiem;

c) atrisināt domstarpības, kas rodas, piemērojot vai interpretējot šo Nolīgumu;

d) šā Nolīguma parakstītājām Pusēm sniegt ieteikumus šā Nolīguma mērķu sekmēšanai un vajadzības gadījumā jebkādu šā Nolīguma piemērošanas vai interpretācijas noviržu atrisināšanai.

2. Apvienotā komiteja parasti sanāk ne retāk kā reizi divos gados, pārmaiņus Indonēzijā un Briselē, dienā, par ko savstarpēji vienojas. Pēc Pušu vienošanās var sasaukt arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pēc kārtas vada katra no Pusēm. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs darba grupas Apvienotajai komitejai katrā tās sanāksmē sniedz sīkus ziņojumus par savu darbību.

4. Puses vienojas, ka Apvienotās komitejas uzdevums būs arī nodrošināt jebkura nozares nolīguma vai protokola pareizu darbību, kas ir noslēgts vai tiks noslēgts starp Kopienu un Indonēziju.

5. Apvienotā komiteja pieņem pati savu reglamentu šā Nolīguma piemērošanai.

VII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. PANTS
Turpmākas attīstības klauzula

1. Puses pēc abpusējas piekrišanas var grozīt, pārskatīt un paplašināt šo Nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot šim Nolīgumam papildu vienošanās vai protokolus par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2. Attiecībā uz šā Nolīguma piemērošanu jebkura Puse var izteikt ierosinājumus par sadarbības jomas paplašināšanu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Nolīgumu.

43. PANTS
Citi nolīgumi

1. Neskarot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma attiecīgos noteikumus, šis Nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Indonēziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus partnerības un sadarbības nolīgumus ar Indonēziju.

2. Šis Nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko attiecīgās Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām pusēm.

44. PANTS
Noregulēšanas mehānisms

1. Katra Puse var ziņot Apvienotajai komitejai par novirzēm šā Nolīguma piemērošanā vai interpretācijā.

2. Apvienotā komiteja risina šādas novirzes saskaņā ar 41. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu.

3. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādas saistības saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms šādi rīkoties, izņemot īpašas steidzamības gadījumos, Puse iesniedz Apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama pilnīgai situācijas izpētei, lai rastu risinājumu, kas ir pieņemams visām Pusēm.

4. Puses vienojas, ka šā Nolīguma pareizai interpretācijai un praktiskai piemērošanai termins "īpašas steidzamības gadījumi" 3. punktā nozīmē gadījumu, kad viena no Pusēm būtiski pārkāpj Nolīgumu. Būtisks pārkāpums ir:

i) Nolīguma noraidīšana, kas no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa ir nesankcionēta; vai

ii) Nolīguma būtiskas sastāvdaļas pārkāpums, kā aprakstīts 1. panta 1. punktā, 3. panta 2. punktā un 35. pantā.

5. Izvēloties pasākumus, priekšroku dod tāda veida pasākumiem, kas vismazāk kavē šā Nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo otrai Pusei, un tos apspriež Apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.

45. PANTS
Iespējas

Lai sekmētu sadarbību atbilstīgi šim Nolīgumam, abas Puses piekrīt atbilstīgi pilnvarotiem ekspertiem un amatpersonām, kas iesaistīti sadarbības īstenošanā, savu funkciju veikšanai nodrošināt vajadzīgās iespējas saskaņā ar abu Pušu iekšējo regulējumu.

46. PANTS
Teritoriālā piemērošana

Šo Nolīgumu piemēro teritorijā, kurā piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem, no vienas puses, un Indonēzijas teritorijā, no otras puses.

47. PANTS
Līgumslēdzēju pušu definīcija

Šajā Nolīgumā "Puses" nozīmē Kopienu vai tās dalībvalstis, vai Kopienu un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses

48. PANTS
Stāšanās spēkā un darbības termiņš

1. Šis Nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas ir pēc dienas, kad pēdējā Puse paziņojusi otrai par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās tiesiskās procedūras.

2. Šā Nolīguma darbības termiņš ir pieci gadi. Nolīguma darbības termiņu automātiski pagarina secīgi par vienu gadu, ja vien kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms jebkura sekojošā viena gada perioda rakstiski nepaziņo otrai Pusei par tās nodomu nepagarināt šo Nolīgumu.

3. Jebkādus grozījumus šajā Nolīgumā izdara, Pusēm vienojoties. Jebkādi grozījumi stājas spēkā tikai tad, kad pēdējā Puse ir paziņojusi otrai, ka ir pabeigtas visas vajadzīgās formalitātes.

4. Šo Nolīgumu var izbeigt viena Puse ar rakstisku denonsēšanas paziņojumu, kas iesniegts otrai Pusei. Nolīgumu izbeidz sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu.

49. PANTS
Paziņojums

Paziņojumu iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas Ārlietu ministram.

50. PANTS
Autentisks teksts

Šis Nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un indonēziešu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

 



Съставено в два екземпляра в Джакарта на девети ноември две хиляди и девета година.

Hecho por duplicado en Yakarta el dia nueve de noviembre del año dos mil nueve.

V Jakartě dne devátého listopadu roku dva tisíce devět ve dvou vyhotoveních.

Udfærdiget i Jakarta, den niende november totusinde og ni.

Geschehen zu Jakarta am neunten November zweitausendneun in zwei Urschriften.

Sõlmitud kahes eksemplaris üheksandal novembril kahe tuhande üheksandal aastal Jakartas.

Υπεγράφη στη Τζακάρτα σε δύο αντίτυπα την ενάτη ημέρα του Νοεμβρίου του έτους δύο χιλιάδες εννέα.

Done in duplicate at Jakarta on this ninth day of November in the year two thousand and nine.

Fait en double exemplaire à Djakarta, le neuf novembre de l'année deux mille neuf.

Fatto in duplice copia a Giacarta il nono giorno di novembre dell'anno duemilanove.

Done in duplicate at Jakarta on this ninth day of November in the year two thousand and nine

Priimta dviem egzemplioriais Džakartoje, du tūkstančiai devintų metų lapkričio devintą dieną.

Készült két eredeti példányban Jakartában, kétezerkilenc november kilencedikén.

Magħmul f'żewġ oriġinali f'Ġakarta f'dan id-disa' jum ta' Novembru tas-sena elfejn u disgħa

Gedaan in tweevoud te Jakarta op negen november tweeduizend negen.

Sporządzono w dwóch egzemplarzach w Dżakarcie dnia dziewiątego listopada roku dwa tysiące dziewiątego.

Feito em dois exemplares, em Jacarta, aos nove dias do mês de Novembro do ano de dois mil e nove.

Încheiat în două exemplare la Jakarta în data de astăzi, nouă noiembrie două mii nouă.

V Jakarte deviateho novembra dvetisícdeväť v dvoch pôvodných vyhotoveniach.

V Džakarti, dne devetega novembra leta dva tisoč devet, sestavljeno v dveh izvodih.

Tehty kahtena kappaleena Jakartassa yhdeksäntenä päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.

Utfärdat i två exemplar i Jakarta den nionde november år tjugohundranio.

Dibuat dalam rangkap ganda di Jakarta pada tanggal sembilan November tahun dua ribu sembilan.

 


ЗАКЛЮЧИТЕЛЕН АКТ

ACTA FINAL

ZÁVĚREČNÝ AKT

SLUTAKT

SCHLUSSAKTE

LÕPPAKT

ΤΕΛΙΚΗ ΠΡΑΞΗ

FINAL ACT

ACTE FINAL

ATTO FINALE

NOBEIGUMA AKTS

BAIGIAMASIS AKTAS

ZÁRÓOKMÁNY

ATT FINALI

SLOTAKTE

AKT KOŃCOWY

ACTA FINAL

ACT FINAL

Záverečný akt

SKLEPNA LISTINA

PÄÄTÖSASIAKIRJA

SLUTAKT

KETENTUAN PENUTUP

 



NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojušas:

EIROPAS KOPIENA, turpmāk "Kopiena",

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis",

no vienas puses, un

INDONĒZIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

tiekoties Džakartā 2009. gada 9. novembrī,, lai parakstītu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, ir pieņēmušas Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību.

Dalībvalstu pilnvarotie un Indonēzijas Republikas pilnvarotais ņem vērā šādu vienpusēju Eiropas Kopienas deklarāciju:

"Tie Nolīguma noteikumi, kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis kā daļai no Eiropas Kopienas, līdz kamēr, attiecīgi, Apvienotā Karaliste vai Īrija paziņo Indonēzijas Republikai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Kopienas daļa saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.".

 




Padomes Ģenerālsekretariāts

Neoficiāls tulkojums

Līgumu daļa

INFORMĀCIJA
Par Pamatnolīguma par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses pilnvarotajiem parakstītājiem

Dokumenta numurs 14028/09
  14032/09
   

Parakstīšanas datums: 09.11.2009.

Parakstīšanas vieta: Džakarta

Beļģijas Karalistes vārdā vēstnieks Žans de Reits
Bulgārijas Republikas vārdā ārlietu ministre Rumjana Želeva
Čehijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Jans Kohouts
Dānijas Karalistes vārdā ārlietu ministrs Pers Stīgs Mellers
Vācijas Federatīvās Republikas vārdā ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers
Igaunijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Urmass Paets
Īrijas vārdā vēstnieks Rorijs Montgomerijs
Grieķijas Republikas vārdā vēstnieks Teodors Sotiropuls
Spānijas Karalistes vārdā ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss
Francijas Republikas vārdā vēstnieks Filips Etjēns
Itālijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Franko Fratīni
Kipras Republikas vārdā ārlietu ministrs Marks Kiprianu
Latvijas Republikas vārdā vēstnieks Normunds Popens
Lietuvas Republikas vārdā ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks
Luksemburgas Lielhercogistes vārdā ārlietu ministrs Žans Aselborns
Ungārijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Pēters Balāžs
Maltas Republikas vārdā ārlietu ministrs Tonio Borgs
Nīderlandes Karalistes vārdā ārlietu ministrs Maksims Verhagens
Austrijas Republikas vārdā vēstnieks Hanss Dītmars Šveisguts
Polijas Republikas vārdā vēstnieks Jans Tombinskis
Portugāles Republikas vārdā ārlietu ministrs Luišs Amadu
Rumānijas Republikas vārdā vēstnieks Mihneja Motoks
Slovēnijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Samuels Zbogars
Slovākijas Republikas vārdā vēstnieks Ivans Korčoks
Somijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs
Zviedrijas Karalistes vārdā ārlietu ministrs Karls Bilts
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā ārlietu ministrs Deivids Milibands

 

Eiropas Kopienas vārdā Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts Zviedrijas Karalistes ārlietu ministrs Karls Bilts
Eiropas Komisijas vārdā Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Karels Kovanda
Indonēzijas Republikas vārdā ārlietu ministrs Dr. Radens Muhameds Martī Muliana Natalegava
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.04.2010.Stājas spēkā: 28.04.2010.Tēma:  Eiropas SavienībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 66, 27.04.2010.
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
208720
28.04.2010
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva