1. Noteikumi nosaka trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar trakumsērgu slims dzīvnieks – zīdītājdzīvnieks (turpmāk – dzīvnieks), kam trakumsērgas diagnoze laboratoriskajos izmeklējumos apstiprināta pēc nāves;

2.2. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot trakumsērgas apkarošanas pasākumus;

2.3. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā konstatē ar trakumsērgu slimu dzīvnieku un kurā dzīvnieks vai cilvēks var inficēties ar trakumsērgu, un kurā piemēro ierobežojumus un trakumsērgas apkarošanas pasākumus;

2.4. apdraudētā teritorija – teritorija, kura plešas ne tālāk kā triju kilometru rādiusā ap skarto punktu un kurā piemēro ierobežojumus un trakumsērgas apkarošanas pasākumus;

2.5. no trakumsērgas brīvas valsts statuss – statuss, ko Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija 2015. gadā piešķīrusi Latvijai un saglabā, ja valstī tiek īstenoti trakumsērgas profilakses un apkarošanas pasākumi.

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

3. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē dienests.

4. Ja radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos ar trakumsērgu, laboratoriskos izmeklējumus trakumsērgas diagnozes noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – zinātniskais institūts).

(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.702)

5. Jebkura persona vienas dienas laikā mutiski informē praktizējošu veterinārārstu vai dienesta teritoriālo struktūrvienību par:

5.1. aizdomām par dzīvnieka inficēšanos ar trakumsērgu (turpmāk – aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu), ja:

5.1.1. dzīvnieks ir bijis kontaktā ar trakumsērgu slimu dzīvnieku vai ir aizdomas par to (izņemot gadījumu, ja dzīvnieks, kas profilaktiski vakcinēts vai atkārtoti vakcinēts (revakcinēts) pret trakumsērgu (turpmāk – vakcinācija pret trakumsērgu) Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā, minētajā kontaktā nonācis medību laikā);

5.1.2. pastāv iespēja, ka dzīvnieks ir sakosts vai apsiekalots vai dzīvnieka gļotāda vai bojāta āda ir bijusi kontaktā ar iespējamu trakumsērgas avotu (piemēram, cita dzīvnieka siekalām, nervu audiem) (izņemot gadījumu, ja dzīvnieks, kas vakcinēts pret trakumsērgu Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā, minētajā kontaktā nonācis medību laikā);

5.2. aizdomām par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu (turpmāk – aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu), ja:

5.2.1. dzīvniekam novēro siekalošanos, izmaiņas apetītē, apgrūtinātu barības un ūdens uzņemšanu, sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā vai neraksturīgu izturēšanos attiecībā pret cilvēku vai dzīvnieku;

5.2.2. dzīvnieks ir sakodis, saskrāpējis, apsiekalojis citu dzīvnieku vai cilvēku vai uzbrucis tam;

5.2.3. savvaļas dzīvnieks atrodas cilvēka apdzīvotā teritorijā vai personas īpašumā (valdījumā) un savvaļas dzīvniekam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174; MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

6. Ja klaiņojošs suns vai kaķis, vai Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantā minētais sterilizētais un apzīmētais kaķis ir sakodis, saskrāpējis, apsiekalojis citu dzīvnieku vai cilvēku vai uzbrucis tam un:

6.1. nav identificēts, veic vienu no šādām darbībām:

6.1.1. attiecīgo suni vai kaķi eitanazē, ja tam novēro šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes vai ja tas atrodas skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā;

6.1.2. attiecīgo suni vai kaķi ievieto dzīvnieku patversmē un rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu, ja dzīvniekam netiek novērotas šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes un ja tas nav atradies skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā. Ja attiecīgo suni vai kaķi nav iespējams ievietot dzīvnieku patversmē novērošanai, to eitanazē;

6.2. ir identificēts, attiecīgo suni vai kaķi nekavējoties ievieto dzīvnieku patversmē novērošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

7. Ja praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots veikt trakumsērgas apkarošanas pasākumus, tas nekavējoties informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par saņemto šo noteikumu 5. punktā minēto informāciju un, ja nepieciešams, izsniedz šo noteikumu 39.2. apakšpunktā minēto izziņu.

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

8. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, saņemot šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju, vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu:

8.1. informē šo noteikumu 5.punktā minēto personu par pilnvaroto veterinārārstu;

8.2. paziņo pilnvarotajam veterinārārstam šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

9. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju, vienas dienas laikā lemj par nepieciešamību sākt trakumsērgas apkarošanas pasākumus un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par trakumsērgas apkarošanas pasākumu sākšanu vai par to, ka nevar veikt trakumsērgas apkarošanas pasākumus, norādot iemeslu.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

10. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu:

10.1. pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors paņem patoloģiskā materiāla paraugu no dzīvnieka līķa (visu dzīvnieka līķi, līķa galvu vai galvas smadzenes) (turpmāk – paraugs) un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

10.2. veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par parauga ņemšanu, paņem paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

11. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu un medību tiesību lietotājs var nogādāt nomedītā savvaļas dzīvnieka līķi vai līķa galvu zinātniskajā institūtā trakumsērgas diagnozes noteikšanai, viņš rīkojas saskaņā ar pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta inspektora norādījumiem.

12. Zinātniskā institūta direktora pilnvarota persona pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu iegūšanas elektroniski ziņo un nosūta testēšanas pārskatu par:

12.1. laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi – valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākajam inspektoram un veterinārārstam, kas nosūtījis patoloģisko materiālu, ja parauga pavaddokumentos norādīta viņa kontaktinformācija;

12.2. laboratoriski neapstiprinātu trakumsērgas diagnozi – dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākajam inspektoram un veterinārārstam, kas nosūtījis patoloģisko materiālu, ja parauga pavaddokumentos norādīta viņa kontaktinformācija;

12.3. laboratoriski apstiprinātu vai neapstiprinātu trakumsērgas diagnozi – ierakstītā vēstulē dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, ja viņš sedz visus izdevumus par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

13. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, izmantojot jebkuru saziņas veidu, paziņo pilnvarotajam veterinārārstam šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto informāciju.

14. Dienests vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minēto darbību izpildes savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par katru apstiprināto trakumsērgas gadījumu, norādot ar trakumsērgu slimā dzīvnieka diagnozes apstiprināšanas datumu, dzīvnieku sugu, dzīvnieku skaitu, trakumsērgas skarto punktu un apdraudēto teritoriju, kā arī laikposmu (vismaz 30 dienas), kurā veic trakumsērgas apkarošanas pasākumus (turpmāk – ierobežojuma laiks).

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

15. Dienesta teritoriālā struktūrvienība vienas darbdienas laikā informē tās uzraudzībā esošajā teritorijā strādājošos pilnvarotos veterinārārstus par apstiprinātajiem trakumsērgas gadījumiem.

16. Līdz tāda dzīvnieka līķa iznīcināšanai, no kura noņemts laboratorisko izmeklējumu paraugs trakumsērgas diagnozes noteikšanai, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs to norobežo no jebkuras iespējamās saskares ar dzīvnieku un cilvēku. Dzīvnieka līķi iznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), 12. un 13.pantu.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

17. No Zemkopības ministrijas kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma trakumsērgas uzraudzības un apkarošanas nodrošināšanai sedz šādas trakumsērgas apkarošanas pasākumu izmaksas:

17.1. savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas izmaksas (par vakcīnu, vakcīnas izlikšanu, vakcīnas uzglabāšanu);

17.2. savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas efektivitātes noteikšanas izmaksas (par savvaļas dzīvnieku līķiem, to daļēju sekciju, laboratoriskajiem izmeklējumiem);

17.3. dezinfekcijas līdzekļu iegādes izmaksas dzīvnieka līķa atrašanās vietas dezinfekcijai;

17.4. pilnvarotajam veterinārārstam:

17.4.1. faktiskie transporta izdevumi;

17.4.2. palīgmateriālu iegādes izmaksas (piemēram, par aizsarglīdzekļiem (sejas, acu, roku, plaukstu un citu ķermeņa daļu aizsardzībai), parauga iesaiņošanas materiāliem);

17.4.3. darba samaksa (par dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, eitanāziju, dzīvnieka līķa daļēju sekciju, patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un nosūtīšanu zinātniskajam institūtam, dezinfekciju, dokumentu noformēšanu);

17.4.4. eitanāzijas līdzekļu iegādes izmaksas;

17.4.5. dzīvnieka līķa iznīcināšanas izmaksas;

17.5. zinātniskajam institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr. 174; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 702; MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

18. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus cietušās personas, dienesta un zinātniskā institūta izdevumus, kas saistīti ar trakumsērgas apkarošanas darbībām, ja dzīvnieka īpašnieka vai turētāja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts vakcinācijas termiņš un dzīvniekam:

18.1. veikti laboratoriskie izmeklējumi trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

18.2. konstatē aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu vai aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.702)

19. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neievēro šajos noteikumos noteikto trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību, pilnvarotais veterinārārsts nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai veterinārārsta paziņojumu par lēmuma neizpildi (1.pielikums).

19.¹ Pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieka īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus dienestam nodod, nosūtot šo noteikumu 19. punktā un 35.2., 51.4.1. un 51.5. apakšpunktā minēto dokumentu. Pilnvarotais veterinārārsts un dienests apstrādā dzīvnieku īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts), lai identificētu dzīvnieka īpašnieku vai turētāju un sazinātos ar to.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

19.² Dienests dzīvnieka īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus uzglabā piecus gadus pēc tam, kad iesniegts:

19.² 1. šo noteikumu 19. punktā un 51.5. apakšpunktā minētā pilnvarotā veterinārārsta paziņojums par lēmuma neizpildi;

19.² 2. šo noteikumu 35.2. un 51.4.1. apakšpunktā minētais lēmums par rīcību ar dzīvnieku;

19.² 3. šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētais akts par dzīvnieka eitanāziju.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

19.³ Pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieka īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus uzglabā piecus gadus pēc tam, kad:

19.³ 1. izsniegts šo noteikumu 26. punktā, 35.1. apakšpunktā, 37. punktā un 51.4.1. apakšpunktā minētais lēmums par rīcību ar dzīvnieku;

19.³ 2. izsniegts šo noteikumu 30.2., 38.1. un 51.4.1. apakšpunktā minētais norādījums par dzīvnieka novērošanu;

19.³ 3. aizpildīts šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētais akts par dzīvnieka eitanāziju.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

20. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina suņa, kaķa un mājas (istabas) seska vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.702)

20.¹ Praktizējošs veterinārārsts pēc suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska vakcinācijas pret trakumsērgu izdara attiecīgu ierakstu vienā no šādiem dokumentiem:

20.¹ 1. Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasē saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām;

20.¹ 2. vakcinācijas apliecībā saskaņā ar šo noteikumu 20.² punktā minētajām prasībām.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

20.² Ieraksts vakcinācijas apliecībā ietver mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieka vārdu, sugu, šķirni, dzimumu, dzimšanas datumu vai vecumu, krāsu, turēšanas vietas adresi un identitātes numuru (ja tāds ir), mikroshēmas ievadīšanas vai nolasīšanas datumu, kā arī vakcinācijas datumu, vakcīnas nosaukumu, sērijas numuru un nākamās vakcinācijas datumu. Praktizējošs veterinārārsts ierakstu apstiprina ar parakstu un norāda savu vārdu, uzvārdu, veterinārmedicīniskās prakses iestādes adresi un tālruņa numuru.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

20.³ Praktizējošs veterinārārsts piecu darbdienu laikā pēc mājas (istabas) dzīvnieka vakcinācijas pret trakumsērgu reģistrē Lauksaimniecības datu centra datubāzē vakcinācijas datumu un nākamās vakcinācijas datumu, ja dzīvnieks ir reģistrēts datubāzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā; sk. 60. punktu)

21. Saglabājoties no trakumsērgas brīvas valsts statusam, dienests saskaņā ar trakumsērgas profilakses un apkarošanas programmu organizē savvaļas dzīvnieku perorālo vakcināciju pret trakumsērgu ne retāk kā vienu reizi gadā pierobežā gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

21.¹ Ja Latvijai apturēts no trakumsērgas brīvas valsts statuss, dienests saskaņā ar trakumsērgas profilakses un apkarošanas programmu organizē savvaļas dzīvnieku perorālo vakcināciju pret trakumsērgu ne retāk kā divas reizes gadā.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

22. Pirms savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas sākšanas dienests informē biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība", Slimību profilakses un kontroles centru un Valsts meža dienestu par plānoto savvaļas dzīvnieku vakcināciju un piesardzības pasākumiem.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.209)

23. Dienests pēc šo noteikumu 21. un 21.¹ punktā minētās savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas vienojas ar Valsts meža dienestu par nelimitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanu un savvaļas dzīvnieku līķu nogādāšanu zinātniskajā institūtā savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas efektivitātes noteikšanai saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem.

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

24. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto informāciju, klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pēc dzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības pārbauda, vai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks ir vakcinēts pret trakumsērgu.

25. Lai veiktu šo noteikumu 24.punktā minētās darbības, pilnvarotais veterinārārsts ierodas dzīvnieka turēšanas vietā vai dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnvarotajam veterinārārstam transportu, lai pilnvarotais veterinārārsts varētu ierasties dzīvnieka turēšanas vietā, vai dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina mājas (istabas) dzīvnieka transportēšanu (izņemot ar sabiedrisko transportu) uz pilnvarotā veterinārārsta prakses vietu.

26. Pilnvarotais veterinārārsts pēc šo noteikumu 24.punktā minētajām darbībām pieņem lēmumu par dzīvnieka novērošanas neuzsākšanu, uzsākšanu vai eitanāziju, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un izsniedz to dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.

27. Ja pilnvarotais veterinārārsts nesāk dzīvnieka novērošanu, viņš vienas dienas laikā pēc šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas:

27.1. suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, ja ievērots Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš, vai citu dzīvnieku, kas bijis vakcinēts pret trakumsērgu saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību, vakcinē pret trakumsērgu, ja dzīvnieks tā dzīves laikā bijis vakcinēts pret trakumsērgu vienu reizi. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju;

27.2. suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, ja ievērots Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš, vai citu dzīvnieku, kas bijis vakcinēts pret trakumsērgu saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību, vakcinē pret trakumsērgu, izvērtējot epizootoloģisko situāciju, anamnēzi un klīniskās izmeklēšanas rezultātus, ja dzīvnieks tā dzīves laikā bijis vakcinēts pret trakumsērgu vairāk par vienu reizi. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju;

27.3. izmantojot jebkuru saziņas veidu, par to informē dienesta teritoriālo struktūrvienību.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.702)

28. Ja pastāv aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu dzīvniekam, kuram Veterinārmedicīnas likumā nav noteikta prasība veikt trakumsērgas vakcināciju un kurš nav vakcinēts, attiecīgā dzīvnieka īpašnieks vai turētājs vienojas ar pilnvaroto veterinārārstu par vienu no šādām darbībām ar dzīvnieku:

28.1. vakcināciju pret trakumsērgu vienas dienas laikā;

28.2. nosūtīšanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai triju dienu laikā pēc kontakta (sakošanas, saskrāpēšanas, apsiekalošanas vai uzbrukuma);

28.3. tūlītēju eitanāziju.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

29. Ja pienu iegūst no dzīvnieka, kam piemēro šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minēto nosacījumu, līdz tā nosūtīšanai uz kautuvi iegūto pienu pasterizē 60 °C temperatūrā no 5 līdz 10 minūtēm pirms lietošanas cilvēka uzturā vai izēdināšanas dzīvniekiem.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

30. Ja pilnvarotais veterinārārsts sāk dzīvnieka novērošanu, viņš pēc šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas:

30.1. pirmajā darbdienā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par to, ka sāk dzīvnieka novērošanu;

30.2. pirmajā dienā sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas norādījumus (3.pielikums);

30.3. rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.4., 51.5.2.apakšpunktu un 52.punktu.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

31. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nevar nodrošināt dzīvnieka novērošanu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, dzīvnieku ievieto dzīvnieku patversmē, kur nodrošina dzīvnieka novērošanu. Ja nav iespējams dzīvnieku ievietot dzīvnieku patversmē novērošanai, pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieku eitanazē.

32. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 31.punktā noteikto prasību izpildi.

33. Pilnvarotais veterinārārsts eitanazē suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, ja dzīvnieks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts vakcinācijas termiņš (izņemot šo noteikumu 34.punktā minētajā gadījumā).

(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.702 redakcijā)

34. Pilnvarotais veterinārārsts neveic suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska eitanāziju, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs atsakās eitanazēt dzīvnieku un nodrošina dzīvnieka novērošanu ne mazāk kā 45 dienas saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

34.¹ Ja šo noteikumu 34.punktā minētais dzīvnieks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts vakcinācijas termiņš, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu vienas dienas laikā pēc novērošanas beigām.

(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.702 redakcijā)

35. Ja pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju, viņš:

35.1. aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un aktu par dzīvnieka eitanāziju (4.pielikums) un nosūta paraugu laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

35.2. vienas darbdienas laikā iesniedz šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minēto lēmumu un aktu dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

36. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.2.1. vai 5.2.2.apakšpunktā minēto informāciju, dzīvnieka turēšanas vai veterinārmedicīniskās aprūpes vietā klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pēc dzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības pārbauda, vai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks ir vakcinēts pret trakumsērgu.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

37. Pilnvarotais veterinārārsts pēc šo noteikumu 36.punktā minētajām darbībām pieņem lēmumu par dzīvnieka novērošanas uzsākšanu vai eitanāziju, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un izsniedz to dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.

38. Ja pilnvarotais veterinārārsts sāk dzīvnieka novērošanu, viņš pirmajā dienā pēc šo noteikumu 5.2.1. vai 5.2.2.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par to, ka sāk dzīvnieka novērošanu, un:

38.1. sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas norādījumus (3.pielikums) par 10 dienu ilgu novērošanu sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam un 15 dienu ilgu novērošanu citiem dzīvniekiem;

38.2. pēc dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pieprasījuma izsniedz izziņu ārstniecības personai par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem (5.pielikums);

38.3. rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 51., 52. un 53.punktu.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

39. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir:

39.1. pienākums uzrādīt pilnvarotajam vai praktizējošajam veterinārārstam klīniskai izmeklēšanai dzīvnieku, kas sakodis, saskrāpējis vai apsiekalojis cilvēku, ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc attiecīgā notikuma;

39.2. tiesības saņemt no pilnvarotā vai praktizējošā veterinārārsta izziņu ārstniecības personai par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem (5.pielikums). Izdevumus par dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un izziņas izsniegšanu sedz dzīvnieka īpašnieks vai turētājs saskaņā ar veterinārmedicīnas pakalpojumu veicēja cenrādi.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

40. Šo noteikumu 39.1.apakšpunktā minēto dzīvnieku nedrīkst pārvadāt sabiedriskajā transportā.

41. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nevar nodrošināt dzīvnieka novērošanu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, viņš rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu.

42. Pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieku eitanazē, ja:

42.1. dzīvniekam novēro šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes;

42.2. suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav vakcinēts pret trakumsērgu;

42.3. sunim, kaķim vai mājas (istabas) seskam ir nokavēts Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

42.¹ Pilnvarotais veterinārārsts neveic dzīvnieka eitanāziju atbilstoši šo noteikumu 42.punktā minētajām prasībām, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs atsakās eitanazēt dzīvnieku un nodrošina dzīvnieka novērošanu ne mazāk kā 10 dienas sunim, kaķim, mājas (istabas) seskam un 15 dienas citiem dzīvniekiem saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, kā arī vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

43. Ja pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju, viņš rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu.

44. Pienu, kas iegūts no dzīvnieka, par kuru ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, novērošanas laikā iznīcina vai termiski apstrādā, izmantojot metodes, kas nodrošina trakumsērgas ierosinātāja iznīcināšanu. Pēc termiskās apstrādes pienu var izmantot dzīvnieku barībā.

45. Gaļu un blakusproduktus, kas iegūti no dzīvnieka, par kuru ir bijušas aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, un kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, pārstrādā vai iznīcina saskaņā ar Regulu Nr. 1069/2009.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

46. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs dzīvnieka novērošanas laikā:

46.1. nodrošina dzīvnieka turēšanu atsevišķi no citiem dzīvniekiem un cilvēkiem;

46.2. nodrošina dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus;

46.3. nodrošina dzīvniekam patvērumu pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem;

46.4. novērš dzīvnieka izbēgšanas iespēju.

47. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas laikā aizliegts to:

47.1. izvest ārpus īpašuma robežām vai ārpus skartā punkta un apdraudētās teritorijas, ja vien dzīvnieku netur dzīvoklī. To atļauts izvest pastaigāties ārpus dzīvojamās platības robežām, nepieļaujot dzīvnieka kontaktu ar citu cilvēku vai dzīvnieku;

47.2. pārdot, atdāvināt vai eitanazēt, ja vien eitanāziju neveic pilnvarots veterinārārsts trakumsērgas diagnozes laboratoriskai noteikšanai.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

48. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nekavējoties, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē šo noteikumu 38.punktā minēto pilnvaroto veterinārārstu, ja novērošanas laikā:

48.1. dzīvniekam novēro siekalošanos, atteikšanos no barības, nespēju uzņemt barību un ūdeni, uzvedības pārmaiņas vai neraksturīgu izturēšanos attiecībā pret cilvēku vai dzīvnieku;

48.2. dzīvnieks nobeidzas.

49. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē šo noteikumu 38.punktā minēto pilnvaroto veterinārārstu un pašvaldību, ja novērošanas laikā dzīvnieks pazūd.

50. Šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajā gadījumā dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnvarotā veterinārārsta nogādāšanu pie novērošanā esošā dzīvnieka, ja pilnvarotajam veterinārārstam nav iespējas ierasties dzīvnieka novērošanas vietā.

51. Pilnvarotais veterinārārsts:

51.1. klīniski izmeklē dzīvnieku tā turēšanas vietā, ja novērošanas laikā no dzīvnieka īpašnieka vai turētāja saņemta šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētā informācija;

51.2. eitanazē dzīvnieku atbilstoši šo noteikumu 35.punktam, ja klīniskās izmeklēšanas laikā rodas aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, un dezinficē vietu, kur dzīvnieks eitanazēts;

51.3. pēc dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pieprasījuma desmitajā dienā pēc šo noteikumu 5.2.1. vai 5.2.2.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas klīniski izmeklē dzīvnieku un izsniedz izziņu par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem (5.pielikums);

51.4. klīniski izmeklē dzīvnieku pēdējā novērošanas dienā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

51.4.1. beigt novērošanu, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un vienas darbdienas laikā nosūta to dienesta teritoriālajai struktūrvienībai;

51.4.2. turpināt novērošanu, un atkārtoti sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam norādījumus par dzīvnieka novērošanu (3.pielikums), nosakot dzīvnieka novērošanas ilgumu;

51.5. nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai veterinārārsta paziņojumu par lēmuma neizpildi (1.pielikums), ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav izpildījis vienu no šādām darbībām:

51.5.1. novērošanas laikā desmitajā dienā pēc notikuma nav uzrādījis savu dzīvnieku atkārtotai klīniskai izmeklēšanai;

51.5.2. 48 stundu laikā pēc novērošanas pabeigšanas nav uzrādījis dzīvnieku atkārtotai klīniskai izmeklēšanai vai nav vakcinējis to pret trakumsērgu.

52. Ja pēdējā klīniskajā izmeklēšanā pilnvarotais veterinārārsts nenovēro dzīvniekam šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes, dzīvnieku vienas dienas laikā vakcinē pret trakumsērgu, izņemot gadījumu, ja pilnvarotais veterinārārsts, izvērtējot epizootoloģisko situāciju, anamnēzi un klīniskās izmeklēšanas rezultātus, pieņem lēmumu nevakcinēt dzīvnieku pret trakumsērgu. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju.

(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.174 redakcijā, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

53. Šo noteikumu 6.1.2. un 6.2.apakšpunktā minētos klaiņojošos suņus vai kaķus vai Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantā minētos sterilizētos un apzīmētos kaķus novēro dzīvnieku patversmē ne mazāk kā 10 dienas un:

53.1. ja pēc novērošanas dzīvnieks ir klīniski vesels, dzīvnieku patversmes īpašnieks rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par dzīvnieka nodošanu dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā;

53.2. ja novērošanas laikā dzīvnieks nobeidzas, pilnvarotais veterinārārsts noņem no dzīvnieka līķa paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

53.3. ja novērošanas laikā dzīvniekam novēro šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes, pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

54. Saņemot informāciju par laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi, par to nekavējoties informē:

54.1. dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākais inspektors – Slimību profilakses un kontroles centru;

54.2. pilnvarotais veterinārārsts – dzīvnieka īpašnieku vai turētāju.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.209)

55. Dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākais inspektors, saņemot informāciju par laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi, vienas darbdienas laikā:

55.1. apstiprina trakumsērgas apkarošanas pasākumu plānu (6.pielikums) un nosaka trakumsērgas skarto punktu, apdraudēto teritoriju un ierobežojuma laiku;

55.2. informē par pieņemtajiem šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētajiem lēmumiem:

55.2.1. attiecīgo pašvaldību;

55.2.2. pilnvaroto veterinārārstu;

55.2.3. Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību;

55.2.4. Slimību profilakses un kontroles centru.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.209)

56. Skarto punktu un apdraudēto teritoriju nosaka, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju konkrētajā teritorijā, ģeogrāfiskās un administratīvās robežas, kā arī sociālos faktorus un dzīvnieku populācijas blīvumu.

57. Pašvaldība informē teritorijas iedzīvotājus par trakumsērgas apkarošanas pasākumiem.

58. Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina epidemioloģisko izmeklēšanu un kontaktpersonu (cilvēku, kas bijuši kontaktā ar dzīvnieku, kurš ir slims ar trakumsērgu, vai šāda dzīvnieka līķi) noteikšanu skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā. Par īstenotajiem pasākumiem Slimību profilakses un kontroles centrs rakstiski informē attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

58.¹ Ārstniecības persona nodrošina kontaktpersonu (cilvēku, kas bijuši kontaktā ar dzīvnieku, kurš ir slims ar trakumsērgu, vai šāda dzīvnieka līķi) primāro medicīnisko pārbaudi, lai lemtu par imunizācijas kursa nepieciešamību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontaktpersonas noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

59. Dienesta teritoriālā struktūrvienība skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos (izņemot šo noteikumu 60.punktā minētos gadījumus).

60. Trakumsērgas skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā:

60.1. saskaņā ar valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumu Valsts meža dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība informē savā uzraudzībā esošos medību tiesību lietotājus par nepieciešamību medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus un nogādāt to līķus zinātniskajā institūtā trakumsērgas diagnozes noteikšanai, ja nepieciešams, pagarinot attiecīgo sugu medīšanas termiņus;

60.2. medības rīko, ja ir saņemta valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora atļauja.

61. Skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā:

61.1. klaiņojošos dzīvniekus izķer saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu un kaķu izķeršanu;

61.2. klaiņojošos neidentificētos dzīvniekus vai Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantā minētos sterilizētos un apzīmētos kaķus eitanazē un identificētos dzīvniekus ievieto dzīvnieku patversmē novērošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 01.03.2011. noteikumiem Nr.174, kas piemērojami ar 04.03.2011.)

62. Ja skartais punkts ir zemnieku saimniecībā, viensētā, dzīvojamā telpā vai zooloģiskajā dārzā un tajā atrodas citi dzīvnieki, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšnodaļā minēto kārtību.

63. Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus skartā punkta visu ierobežojuma laiku (izņemot lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai).

64. Pēc trakumsērgas apkarošanas pasākumu plāna izpildes divu darbdienu laikā Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība, pilnvarotais veterinārārsts un attiecīgā pašvaldība rakstiski informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr. 209; MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

65. Dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākais inspektors pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas izvērtēšanas lemj par skartā punkta un apdraudētās teritorijas statusa saglabāšanu vai atcelšanu.

(Apakšnodaļa MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

65.¹ Saņemot informāciju par laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi savvaļas dzīvniekam, dienests papildus šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. apakšnodaļā minētajiem nosacījumiem pieņem lēmumu uzsākt savvaļas dzīvnieku ārkārtas perorālo vakcināciju pret trakumsērgu, ja vien gaisa temperatūra nav zemāka par 0 °C.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

65.² Pēc šo noteikumu 65.¹ punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienests sagatavo savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas programmu. Programmā norāda šādu informāciju:

65.² 1. vakcinācijas teritorija, paredzot ne mazāk kā 2000 kvadrātkilometru lielu teritoriju, piemēram, 25 līdz 50 kilometru rādiusā ap noteikto skarto punktu un apdraudēto teritoriju;

65.² 2. vakcinācijā izmantojamās vakcīnas apraksts;

65.² 3. vakcīnas devu skaits atkarībā no vakcinējamo savvaļas dzīvnieku populācijas lieluma attiecīgajā vakcinācijas teritorijā, paredzot vismaz 25 vakcīnu devas uz vienu kvadrātkilometru;

65.² 4. vakcinācijas kampaņas ilgums – plānoto vakcinācijas uzsākšanas datumu un beigu datumu.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

65.³ Pirms savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas uzsākšanas dienests informē šo noteikumu 22. punktā minētās institūcijas.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

65.⁴ Ja 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 65.¹ punktā minētās informācijas saņemšanas atkārtoti tiek saņemta informācija par laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi savvaļas dzīvniekam, dienests atkārtoti pieņem šo noteikumu 65.¹ punktā minēto lēmumu un sagatavo savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas programmu iepriekš noteiktajā vakcinācijas teritorijā atbilstoši šo noteikumu 65.² punktam.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 297)

66. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.martā.

67. Ierakstu šo noteikumu 20.¹ 2. apakšpunktā minētajā vakcinācijas apliecībā par mājas (istabas) dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu turpina izdarīt visu mājas (istabas) dzīvnieka dzīves laiku, līdz tiek izsniegta Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pase Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulas (EK) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu 6. panta "d" apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)

68. Šo noteikumu 20.³ punkts stājas spēkā 2020. gada 1. februārī.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 297 redakcijā)