1. Noteikumi nosaka:

1.1. institūciju, kas veic uzraudzības institūcijas funkcijas;

1.2. uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību;

1.3. kārtību, kādā publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu ievieto uzraudzības institūcijas mājaslapā internetā;

1.4. kārtību, kādā iesniedz publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatu (1.pielikums), un pārskatā ietveramo informāciju;

1.5. kārtību, kādā sagatavo atzinumu par publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatu, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

2. Uzraudzības institūcija ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1229)

3. Uzraudzības institūcija:

3.1. ievieto lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu uzraudzības institūcijas mājaslapā internetā;

3.2. izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par minētajiem pieņēmumiem un risku sadali;

3.3. mēneša laikā pēc koncesijas procedūras nolikuma un koncesijas līguma projekta saņemšanas sagatavo atzinumu par tiem un nosūta publiskajam partnerim vai tā pārstāvim;

3.4. mēneša laikā pēc grozījumu koncesijas procedūras nolikumā un saskaņoto koncesijas līguma grozījumu saņemšanas sagatavo atzinumu par tiem un nosūta publiskajam partnerim vai tā pārstāvim;

3.5. izvērtē publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo un nosūta šo noteikumu 8. vai 13.punktā minēto atzinumu;

3.6. reizi gadā līdz 15.februārim sniedz Ministru kabinetam pārskatu par noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu izpildi par iepriekšējo gadu (2.pielikums);

3.7. veic publiskās un privātās partnerības kompetences centra funkcijas.

(Grozīts ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.212)

4. Uzraudzības institūciju finansē tās nolikumā noteiktajā kārtībā.

5. Publiskā partnera pārstāvja lēmumu vai tā izrakstu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu uzraudzības institūcija triju darbdienu laikā pēc saņemšanas ievieto savā mājaslapā internetā.

6. Uzraudzības institūcija savā mājaslapā internetā par katru šo noteikumu 5.punktā minēto lēmumu norāda informāciju par:

6.1. publiskā partnera (lēmuma pieņēmēja) pārstāvi (nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un kontaktinformācija – tālruņa numurs, faksa numurs, elektroniskā pasta adrese);

6.2. lēmuma pieņemšanu (lēmuma datums un numurs).

7. Publiskais partneris vai tā pārstāvis 20 darbdienu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām iesniedz uzraudzības institūcijā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatu (1.pielikums). Pirmais pārskata periods ir 12 kalendāra mēneši no publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas dienas. Katrs nākamais pārskata periods ir iepriekšējam pārskata periodam sekojošie 12 kalendāra mēneši. Pārskatā ietver informāciju par:

7.1. publiskā partnera pārstāvi, kā arī ziņas par publiskās un privātās partnerības projekta nosaukumu, projekta veidu, līgumsummu, līguma periodu;

7.2. projekta ieviešanu (veiktie būvdarbi, aktīvu uzskaites nosacījumi, sniegtie pakalpojumi);

7.3. publiskā partnera veiktajiem maksājumiem privātajam partnerim;

7.4. problēmām projekta ieviešanas laikā;

7.5. projekta mērķu un sasniegto rezultātu statusu (pēdējā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatā).

(Grozīts ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.212)

8. Uzraudzības institūcija mēneša laikā pēc publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskata saņemšanas sagatavo atzinumu par to un nosūta publiskajam partnerim vai tā pārstāvim.

9. Šo noteikumu 8.punktā minētajā atzinumā uzraudzības institūcija sniedz:

9.1. vērtējumu par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam publiskās un privātās partnerības līgumam;

9.2. vērtējumu par publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu – vai tie atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, lai attiecīgais publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

10. Ja nepieciešams, uzraudzības institūcija lūdz publisko partneri vai tā pārstāvi precizēt vai aktualizēt publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatā sniegto informāciju.

(MK 22.03.2011. noteikumu Nr.212 redakcijā)

10¹. Uzraudzības institūcija nesniedz atzinumu, ja iesniegta aktualizēta publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskata informācija.

(MK 22.03.2011. noteikumu Nr.212 redakcijā)

11. Ja uzraudzības institūcija konstatē, ka pārskatā norādītā informācija liecina par iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu vai nelietderīgu rīcību ar minētajiem līdzekļiem vai mantu likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” izpratnē, atzinumu par to nosūta Valsts kontrolei.

12. Ja uzraudzības institūcija konstatē, ka pārskatā norādītā informācija liecina par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem vai mantu, atzinumu par to nosūta tiesībaizsardzības iestādēm (prokuratūrai, policijai, valsts drošības iestādēm).

13. Uzraudzības institūcija mēneša laikā pēc publiskā partnera pārstāvja, koncesijas procedūras komisijas vai citas personas vai institūcijas pieprasījuma saņemšanas sniedz tai atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļauto pieņēmumu un risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam vai par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā minētajiem nosacījumiem.