1. Noteikumi nosaka pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus vidējam termiņam (turpmāk – budžeta pieprasījums).

2. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu, ievēro tai noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ja nepieciešams un ja tas nepasliktina valsts budžeta finanšu bilanci, pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju ministrija var precizēt plānoto resursu apmērus un izdevumu apmērus, kas tiek segti no iestāžu maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem un transfertiem. Ministrijas nodrošina budžeta kopsavilkuma sadalījumu resursiem un to izlietojumam, kā arī finansēšanai šādās daļās:

2.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);

2.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana.

3. Budžeta pieprasījumu izstrādā kārtējā gadā (turpmāk – n-gads). Vidējais termiņš ietver triju gadu periodu, ko veido saimnieciskais gads, kuram tiek plānots budžets (turpmāk – n+1 gads), un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi (turpmāk – n+2 un n+3 gads).

4. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai, lietojot šādu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumus un numerāciju:

4.1. 60.00.00 “Eiropas komunikāciju tīklu projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.2. 61.00.00 “Kohēzijas fonda (KF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.2.1. 61.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Kohēzijas fonda finansējumu (2004–2006)’’;

4.2.2. 61.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Kohēzijas fonda finansējumu (2007–2013)’’;

4.2.3. 61.04.00 “Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda apgūšanai (2004–2006)’’;

4.3. 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.3.1. 62.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu (2004–2006)’’;

4.3.2. 62.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu (2007–2013)’’;

4.4. 63.00.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.4.1. 63.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu (2004–2006)’’;

4.4.2. 63.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu (2007–2013)’’;

4.5. 64.00.00 “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.6. 65.00.00 “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.6.1. 65.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu (2007–2013)’’;

4.6.2. 65.05.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2007–2013)’’;

4.7. 66.00.00 “Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.7.1. 66.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finansējumu (2007–2013)’’;

4.7.2. 66.05.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) apgūšanai (2007–2013)’’;

4.8. 67.00.00 “Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.9. 68.00.00 “Pārejas programmas (Transition Facility) projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.10. 69.00.00 “3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.11. 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.11.1. 70.05.00 “Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, KF apgūšanai (2007–2013)’’;

4.12. 71.00.00 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.12.1. 71.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējumu’’;

4.12.2. 71.05.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta apgūšanai’’;

4.13. 72.00.00 “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.13.1. 72.05.00 “Tehniskā palīdzība Latvijas un Šveices sadarbības programmas apgūšanai’’;

4.14. 73.00.00 “Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti’’;

4.15. 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai’’.

5. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības budžeta apakšprogrammas veido pēc struktūras, kur budžeta apakšprogrammām lieto šādus nosaukumus un numerāciju:

5.1. xx.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2004–2006)’’. Apakšprogrammā xx.01.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2004.–2006.gada plānošanas periodu;

5.2. xx.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2007–2013)’’. Apakšprogrammā xx.02.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2007.–2013.gada plānošanas periodu. Apakš­programmā xx.02.00 plāno atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējumu, kā arī citiem finanšu instrumentiem, kuriem nepastāv plānošanas periodu dalījums;

5.3. xx.03.00 “Atmaksa ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējuma saņēmējam par veiktajiem izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības’’;

5.4. xx.04.00 “Tehniskā palīdzība ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2004–2006)’’. Apakšprogrammā xx.04.00 plāno tehnisko palīdzību 2004.–2006.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanai;

5.5. xx.05.00 “Tehniskā palīdzība ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2007–2013)’’. Apakš-programmā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību 2007.–2013.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējuma apgūšanai, kā arī citiem finanšu instrumentiem, kam nepastāv plānošanas periodu dalījums;

5.6. no xx.06.00 līdz xx.99.00 – ministrijas vērtējumā nepieciešamās budžeta apakšprogrammas projektu īstenošanai. Ministrija budžeta apakš­programmas nosaukumā iekavās norāda, uz kuru plānošanas periodu tā attiecas. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentam un Norvē­ģijas valdības divpusējam finanšu instrumentam budžeta apakšprogrammas sadalījumā pa saistību periodiem netiek nodalītas.

6. Ministrija atbilstoši šo noteikumu 5.punktā noteiktajai struktūrai plānoto apakšprogrammu numerāciju un nosaukumus saskaņo ar Finanšu ministriju.

7. Ja atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei nav pieejami finanšu resursi saistību izpildei attiecībā uz civiltiesisko līgumu par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu vai vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu, bet Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, līguma saistības var izpildīt par saviem līdzekļiem (tai skaitā no sava budžeta ieņēmumiem, budžeta līdzekļu atlikumiem vai aizņēmuma), atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde slēdz līgumu ar šādu finansējuma saņēmēju un atsevišķā valsts budžeta programmā/ apakšprogrammā atbilstoši šo noteikumu 4. un 5.punktā noteiktajai struktūrai plāno ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības, kā arī atbilstošos izdevumus tajā budžeta gadā, kurā paredzētas atmaksas finansējuma saņēmējam.

8. Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta projekta sagatavošanu, ministrija par tās padotībā esošām budžeta nefinansētām iestādēm pēc to budžetu apstiprināšanas Ministru kabinetā divu nedēļu laikā iesniedz Finanšu ministrijā apstiprināto plānu atbilstoši šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajai veidlapai Nr.1(pb). Ministrija par tās padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām iesniedz Finanšu ministrijā to budžeta plāna prognozi atbilstoši šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajai veidlapai Nr.1(pb) vienlaikus ar ministrijas budžeta pieprasījumu.

9. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija saglabā esošo programmu (apakšpro-grammu) kodu numerāciju. Ja, pamatojoties uz jau esošu programmu (apakšprogrammu), tiek izstrādāta jauna programma (apakšprogramma) vai no jau esošas programmas (apakšprogrammas) tiek nodalīta jauna programma (apakšprogramma), tai piešķir jaunu kodu, 10 gadus neatkārtojot citas agrāk pastāvējušas programmas (apakšprogrammas) kodu.

10. Likumprojektā par valsts budžetu kārtējam gadam ministrija neplāno dāvinājumus un ziedojumus (ārvalstu vai iekšzemes).

11. Finanšu ministrija, izskatot un analizējot ministriju sagatavotos paskaidrojumus budžeta pieprasījumam, veido likumprojekta par valsts budžetu n+1 gadam paskaidrojumu. Paskaidrojumu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā kopā ar likumprojektu par valsts budžetu n+1 gadam.

12. Ministrijas priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā sagatavo atbilstoši šo noteikumu 35.punktā minētajām veidlapām.

12.¹ Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā valsts budžeta likums kārtējam gadam, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus (turpmāk – pagaidu budžets). Pagaidu budžets tiek izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pantu un šo noteikumu VII¹ nodaļu.

(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.1 redakcijā)

13. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu institūcijām, kas ap­saimnieko konkrētas valsts budžeta programmas, administratīvās izmaksas plāno, ja iespējams, atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

14. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem (pasākumiem), kuri, izstrādājot valsts budžetu vidējam termiņam, vēl nav apstiprināti, kā arī apstiprināto projektu pabeigšanai finansējumu rezervē atsevišķā resorā budžeta programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

15. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu finansējumu plāno atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un pamatprincipiem un (vai) noslēgtajiem ārvalstu finanšu memorandiem, divpusējiem līgumiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

16. Plānojot Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļus latos, ministrija ievēro vienotu Eiropas Savienības valstu valūtas kursu – 1 EUR = 0,702804 LVL. Par pārējo valūtu maiņas kursu prognozēm Finanšu ministrija paziņo ministrijām atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību 16.¹ pantā noteiktajam grafikam.

17. Valsts pamatbudžeta resursus izdevumu segšanai veido:

17.1. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

17.2. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

17.3. transferti;

17.4. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

18. Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus:

18.1. ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju. Ministrija atalgojumu vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata (turpmāk – ārštata darbinieki) un citus darba samaksu reglamentējošus normatīvos aktus;

18.2. plānojot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ievēro likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.panta pirmajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi;

18.3. plānojot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, tajos ietver procentu maksājumus par ņemtajiem kredītiem, procentu maksājumus par līzingu, kā arī citus izdevumus, kas ir saistīti ar šo parādu apkalpošanu (saistībā ar noslēgtajiem līgumiem). Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas neiekļauj maksājumos par aizņēmumiem un kredītiem. Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas atbilstoši budžetu finansēšanas klasifikācijai norāda finansēšanas daļā.

19. Ministrija, kura plāno izdevumus, kas saistīti ar operatīvo darbību, iesniedzot budžeta pieprasījuma veidlapu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz papildu informāciju, norādot detalizētu slepeno izdevumu atšifrējumu atbilstoši šo noteikumu veidlapām.

20. Ja saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem plānotās iemaksas starp­tautiskajās institūcijās ir paredzēts novirzīt kā valsts budžeta finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības finansētas programmas, projekta vai pasākuma īstenošanai, tad ministrija par attiecīgo maksājumu summu neparedz iemaksas starptautiskajās institūcijās. Ministrija šādā gadījumā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus konkrētā pasākuma vai projekta īstenošanai plāno attiecīgajā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

21. Ministrija, kura ir 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” attiecīgās programmas un (vai) 64.resora “Dotācija pašvaldībām” attiecīgās programmas izpildītāja, izstrādā atsevišķus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus par minēto resoru attiecīgajām programmām atbilstoši šo noteikumu pielikumos noteiktajām veidlapām, kuras aizpilda tajā pašā MS Excel vai Word vidē, kādā konkrētā veidlapa sagatavota.

22. Ja ministrija izpilda budžeta programmu (apakšprogrammu), no kuras finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai, tā ievēro šādus nosacījumus:

22.1. dotācijas pašvaldību budžetiem plāno, izmantojot saimnie­ciskā gada valsts budžeta 64.resorā “Dotācijas pašvaldībām” norādītās program­mas;

22.2. mērķdotācijas pašvaldībām plāno tikai atbilstoši pieņem­tajiem normatīvajiem aktiem, izņemot šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto;

22.3. visus pārējos ministriju pārskaitījumus uz pašvaldību budžetiem, kurus veic valsts budžeta programmu (apakšpro-grammu) īstenošanas procesā, ministrijas plāno kā transferta pārskaitījumus uzturēšanas izdevumiem vai kapitālajiem izdevumiem.

23. Ministrija, kas veic transferta pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta uz citu ministriju pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) vai speciālā budžeta programmām (apakšprogrammām) vai no valsts speciālā budžeta uz citu ministriju pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), ir atbildīga par transfertu apmēru savstarpēju saskaņošanu. Ministrijai, iesniedzot budžeta pieprasījumu, ir jāpievieno abu pušu atbildīgo amatpersonu parakstīts saskaņojums.

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.1)

24. Plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības n+1, n+2 un n+3 gadiem, ministrijas ievēro šādus nosacījumus:

24.1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru norāda atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu finansējumu;

24.2. pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam;

24.3. ministrijas var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu;

24.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kuriem finansējums ir pārdalīts n gada laikā no atsevišķā resora programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai”, jaunas saistības n+1 un tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai plāno atbilstoši noslēgtajiem līgumiem;

24.5. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem, kuriem maksājumu veikšana ir paredzēta, tikai sākot ar n+1 gadu un turpmākajos gados, nepieciešams Ministru kabineta lēmums par tiesībām uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

25. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības grupai “Maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās” norāda sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas.

26. Ministrijas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošina darbinieku izdienas pensiju izmaksas, budžetā tās plāno attiecīgajā budžeta izdevumu funkcionālās kategorijas klasifikācijas koda 10.000 “Sociālā aizsardzība” apakškodā 10.200 “Atbalsts gados veciem cilvēkiem”.

27. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu plānošanā ievēro tos pašus principus, kas noteikti šo noteikumu II nodaļā attiecībā uz valsts pamatbudžetu.

28. Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus veido:

28.1. nodokļu un nenodokļu ieņēmumi;

28.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

28.3. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

28.4. transferti.

29. Plānojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, fondēto pensiju shēmas līdzekļus nošķir no vispārējā valsts budžeta un tos neplāno kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas valsts pensiju speciālajā budžetā tikai Valsts fondēto pensiju likumā noteiktajos gadījumos – fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas pieprasīšanas vai fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā.

30. Ministrija budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus sagatavo un iesniedz atbilstoši šo noteikumu pielikumos noteiktajām veidlapām.

31. Finanšu ministrijas atbildīgie darbinieki pēc budžeta pieprasījumu izskatīšanas informē ministrijas atbildīgos darbiniekus par nepieciešamajiem precizējumiem un labojumiem un, ja nepieciešams, pieprasa rakstiski un (vai) elektroniski iesniegt papildu informāciju un attiecīgus labojumus.

32. Lai izvērtētu komersantiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas apjomu, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta atbildīgajiem darbiniekiem, ja nepieciešams, ir tiesības papildus pieprasīt minētā komersanta pilnu saimnieciskās darbības pārskatu par n-1 gadu, n-gada izdevumu plānu (tāmi), kā arī saņemt citu informāciju.

33. Finanšu ministrija pēc ministriju iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšanas sagatavo likumprojektu par valsts budžetu n+1 gadam, tā pielikumus un paskaidrojumus.

34. Ministrija valsts budžeta pieprasījumu iesniedz uz šādām veidlapām:

34.1. veidlapa Nr.1(pb) “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam” (1.pielikums);

34.2. veidlapa Nr.1(sb) “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam” (2.pielikums);

34.3. veidlapa Nr.2(1)pb “Valsts pamatbudžeta programmu (apakšpro­grammu) ieņēmumu un izdevumu pieprasījums vidējam termiņam. Programmu (apakšpro-grammu) saraksts” (3.pielikums);

34.4. veidlapa Nr.2(2)pb “Finansiālo rādītāju kopsavilkums” (4.pieli­kums);

34.5. veidlapa Nr.2(3)pb “Izdevumi” (5.pielikums);

34.6. veidlapa Nr.2(4)pb “Aizņēmumi un aizdevumi” (6.pielikums);

34.7. veidlapa Nr.2(1)sb “Valsts speciālā budžeta programmu (apakš­programmu) ieņēmumu un izdevumu pieprasījums vidējam termiņam. Program­mu (apakšpro-grammu) saraksts” (7.pielikums);

34.8. veidlapa Nr.2(2)sb “Finansiālo rādītāju kopsavilkums” (8.pieli­kums);

34.9. veidlapa Nr.2(3)sb “Izdevumi” (9.pielikums);

34.10. veidlapa Nr.2(4)sb “Aizņēmumi un aizdevumi” (10.pielikums);

34.11. veidlapa Nr.3(pb) “Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogram­mām” (11.pielikums);

34.12. veidlapa Nr.3(sb) “Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšpro­grammām” (12.pielikums);

34.13. veidlapa Nr.4(pb) “Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības” (13.pielikums);

34.14. veidlapa Nr.4(sb) “Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības” (14.pielikums);

34.15. veidlapa Nr.5 “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu naudas plūsmas (izdevumu prognozes) plāns n, n+1, n+2 un n+3 gadiem pēc finansējuma sniedzēja” (15.pielikums);

34.16. veidlapa Nr.6 “Valdības galvojumu saraksts” (16.pielikums);

34.17. veidlapa Nr.7 “Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības” (17.pielikums);

34.18. veidlapa Nr.8(pb) “Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam” (18.pielikums);

34.19. veidlapa Nr.8(sb) “Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts speciālā budžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam” (19.pielikums);

34.20. veidlapa Nr.9 “Prioritāro pasākumu saraksts vidējā termiņā’’ (20.pielikums);

34.21. veidlapa Nr.10(pb) "Valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju izdevumu aprēķins" (21.pielikums);

34.22. veidlapa Nr.10(sb) “Valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aprēķins” (22.pielikums);

34.23. veidlapa Nr.11 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (23.pielikums);

34.24. veidlapa Nr.12 “Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (24.pielikums);

34.25. veidlapa Nr.13 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (25.pielikums);

34.26. veidlapa Nr.14 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (26.pielikums);

34.27. veidlapa Nr.15 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem” (27.pielikums);

34.28. veidlapa Nr.16 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (28.pielikums);

34.29. veidlapa Nr.17 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (29.pielikums);

34.30. veidlapa Nr.18 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (30.pielikums);

34.31. veidlapa Nr.19 “Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām” (31.pielikums);

34.32. veidlapa Nr.22 “Iesniegums Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas plānošanas bloka lietošanas tiesību piešķiršanai, maiņai vai anulēšanai” (32.pielikums);

34.33. veidlapa Nr.23(pb) “Valsts pamatbudžeta kopsavilkums” (33.pielikums);

34.34. veidlapa Nr.23(sb) “Valsts speciālā budžeta kopsavilkums” (34.pielikums);

34.35. veidlapa Nr.24 “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu plānotais amata vietu skaits” (35.pielikums);

34.36. veidlapa Nr.25 “Valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) atlīdzības pieprasījums n+1 gadam” (36.pielikums);

34.37. veidlapa Nr.26 “Plānoto starpministriju transfertu n+1, n+2, n+3 gadā saskaņojums” (37.pielikums).

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.1)

35. Ministrija priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā iesniedz uz šādām veidlapām:

35.1. veidlapa Nr.27 “Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta teksta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā’’ (38.pielikums);

35.2. veidlapa Nr.28 “Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta pielikumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā’’ (39.pielikums).

36. Visās veidlapās resursus izdevumu segšanai, ieņēmumus, izdevumus un finansēšanu norāda latos (veselos skaitļos), ja konkrētajā veidlapā nav norādīts citādi.

37. Visās veidlapās ailē “n-1 gada izpilde” ministrija norāda budžeta izpildes datus saskaņā ar izdevumu uzskaiti atbilstoši naudas plūsmas principam. Ailē “n-gada plāns” norāda likumā par valsts budžeta n-gadam apstiprināto budžeta plānu.

38. Finanšu ministrija atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.¹ pantā noteiktajam grafikam savā mājaslapā internetā publicē:

38.1. atbilstoši spēkā esošajām klasifikācijām aktualizētos veidlapu paraugus. Ministrija veidlapas aizpilda tajā pašā MS Excel vai Word vidē, kādā konkrētā veidlapa sagatavota, izņemot šo noteikumu VII nodaļā minētās veidlapas;

38.2. informāciju par šo noteikumu 56.punktā minēto projektu un pasākumu klasificēšanas principiem veidlapas Nr.4(pb) un Nr.4(sb) aizpildīšanai vai arī pieprasa klasificēšanai nepieciešamo informāciju.

39. Aizpildītās veidlapas ministrija iesniedz Finanšu ministrijā papīra formā un nosūta elektroniski uz Finanšu ministrijas norādīto e-pasta adresi. Aizpildītās veidlapas paraksta ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs vai tā pilnvarota amatpersona. Katrā veidlapā norāda izpildītāja – attiecīgās veidlapas sagatavotāja – amatu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pasta adresi.

40. Veidlapā Nr.1(pb) “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam” (1.pielikums) ministrija norāda valsts pamatbudžeta programmu (apakš­programmu) resursus izdevumu segšanai, izdevumus un finansēšanu atbilstoši saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu struktūrai, kā arī pamatojoties uz normatīvajos aktos apstiprinātajām klasifikācijām un šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem.

41. Veidlapu Nr.1(sb) “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam” (2.pielikums) aizpilda Labklājības ministrija, norādot valsts speciālā budžeta programmu (apakšpro-grammu) ieņēmumus, izdevumus un finansēšanu atbilstoši saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu struktūrai, kā arī pamatojoties uz normatīvajos aktos apstiprinātajām klasifikācijām un šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem.

42. Veidlapā Nr.2(1)pb “Valsts pamatbudžeta programmu (apakš­programmu) ieņēmumu un izdevumu pieprasījums vidējam termiņam. Programmu (apakšprogrammu) saraksts” (3.pielikums) ministrija iekļauj vidējā termiņā spēkā esošo programmu (apakšprogrammu) sarakstu, norādot programmas (apakšprogrammas) kodu, nosaukumu un saskaņā ar normatīvajos aktos par klasifikācijām apstiprināto attiecīgo budžeta izdevumu kodu atbilstoši funkcionālajām kategorijām (turpmāk – valdības funkcijas kods). Ja ministrija, plānojot programmas (apakšprogrammas) izdevu­mus, visu summu nevar attiecināt uz vienu konkrētu valdības funkcijas kodu, tad norāda tādu koda numuru, kurā tiek klasificēta lielākā daļa no programmas (apakšprogrammas) izdevumiem. Programmai jānorāda atbilstošais valdības funkcijas kods līdz otrajai detalizācijas pakāpei. Tām budžeta programmām, kuru apakšprogrammu izdevumi tiek klasificēti pēc atšķirīgiem valdības funkciju kodiem, programmas kopējo valdības funkciju klasifikācijas kodu nenorāda. Veidlapā jānorāda visas n-1 gadā, n-gadā, n+1 gadā, n+2 gadā un n+3 gadā spēkā esošās programmas. Ailē “spēkā no” norāda programmas (apakšprogrammas) spēkā stāšanās datumu, mēnesi un gadu. Ailē “spēkā līdz” norāda datumu, mēnesi un gadu, līdz kuram programma (apakš­programma) ir darbojusies. Ja nav zināms konkrēts programmas (apakš­programmas) pabeigšanas laiks, ailē “spēkā līdz” norāda “31129999’’.

43. Veidlapā Nr.2(2)pb “Finansiālo rādītāju kopsavilkums” (4.pielikums) ministrija norāda izdevumu segšanai paredzēto resursu detalizētu atšifrējumu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai budžetu ieņēmumu klasifikācijai kodu zemākajā detalizācijas pakāpē (piecas zīmes), izdevumu kopsummu un finansēšanu. Ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums” izdevumu segšanai paredzētos resursus norāda, pamatojoties uz šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem. Vispirms tiek norādītas ministrijas budžeta kopsummas, un tālāk tās tiek norādītas sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām.

44. Veidlapā Nr.2(3)pb “Izdevumi” (5.pielikums) ministrija ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums” izdevumus norāda, pamatojoties uz šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem kodu zemākajā detalizācijas pakāpē (četras zīmes). Vispirms tiek norādītas ministrijas budžeta kopsummas, un tālāk tās tiek norādītas sadalījumā pa programmām un apakšpro-grammām.

45. Veidlapā Nr.2(4)pb “Aizņēmumi un aizdevumi” (6.pielikums) ministrija, kura atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem saņem aizņēmumus vai izsniedz aizdevumus, norāda atbilstošo finanšu līdzekļu apjomu vidējā termiņā saskaņā ar budžeta finansēšanas klasifikācijas prasībām. Ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums” norāda informāciju par saņemtajiem aizņēmumiem vai izsniegtajiem aizdevumiem atbilstoši kodu zemākajam sadalījumam, pamatojoties uz šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem. Vispirms tiek norādītas ministrijas budžeta kopsummas, un tālāk tās tiek norādītas sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām.

46. Veidlapā Nr.2(1)sb “Valsts speciālā budžeta programmu (apakš­programmu) ieņēmumu un izdevumu pieprasījums vidējam termiņam. Programmu (apakšpro-grammu) saraksts” (7.pielikums) Labklājības ministrija iekļauj vidējā termiņā spēkā esošo programmu (apakšprogrammu) sarakstu, norādot programmas (apakšpro-grammas) kodu, nosaukumu un saskaņā ar normatīvajos aktos par klasifikācijām apstiprināto attiecīgo budžeta izdevumu valdības funkcijas kodu. Ja, plānojot programmas (apakšprogrammas) izdevumus, visu summu nevar attiecināt uz vienu konkrētu valdības funkcijas kodu, tad norāda tādu koda numuru, kurā tiek klasificēta lielākā daļa no programmas (apakšprogrammas) izdevumiem. Programmai jānorāda atbilstošs valdības funkcijas klasifikācijas kods līdz otrajai detalizācijas pakāpei. Tām budžeta programmām, kuru apakšprogrammu izdevumi tiek klasificēti pēc atšķirīgiem valdības funkciju klasifikācijas kodiem, programmas kopējo valdības funkciju klasifikācijas kodu nenorāda. Ailē “spēkā no” norāda programmas (apakšprogrammas) spēkā stāšanās datumu, mēnesi un gadu. Ailē “spēkā līdz” norāda datumu, mēnesi un gadu, līdz kuram programma (apakšprogramma) ir darbojusies. Ja nav zināms konkrēts programmas (apakšprogrammas) pabeigšanas laiks, ailē “spēkā līdz” norāda “31129999’’.

47. Veidlapā Nr.2(2)sb “Finansiālo rādītāju kopsavilkums” (8.pielikums) Labklājības ministrija norāda ieņēmumu detalizētu atšifrējumu atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijām apstiprinātajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai kodu zemākajā detalizācijas pakāpē (piecas zīmes), izdevumu kopsummu un finansēšanu. Ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums” ieņēmumus norāda, pamatojoties uz šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem. Vispirms tiek norādītas ministrijas budžeta kopsummas, programmas kopsummas, un tālāk tās tiek norādītas sadalījumā pa apakšprogrammām.

48. Veidlapā Nr.2(3)sb “Izdevumi” (9.pielikums) Labklājības ministrija ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums” izdevumus norāda, pamatojoties uz šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem kodu zemākajā detalizācijas pakāpē (četras zīmes). Vispirms tiek norādītas ministrijas budžeta kopsummas un programmas kopsummas, un tālāk tās tiek norādītas sadalījumā pa apakšprogrammām.

49. Veidlapā Nr.2(4)sb “Aizņēmumi un aizdevumi” (10.pielikums) Labklājības ministrija sniedz informāciju par valsts speciālā budžeta aizņēmumiem no valsts pamatbudžeta vidējā termiņā saskaņā ar budžeta finansēšanas klasifikācijas prasībām. Ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums” norāda informāciju par saņemtajiem aizņēmumiem atbilstoši kodu zemākajai detalizācijas pakāpei, pamatojoties uz šo noteikumu 38.punktā minētajām Finanšu ministrijas veidlapām ar aktualizētiem rādītājiem. Vispirms tiek norādītas ministrijas budžeta kopsummas un programmas kopsummas, un tālāk tās tiek norādītas sadalījumā pa apakšprogrammām.

50. Veidlapā Nr.3(pb) “Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakš­programmām” (11.pielikums) ministrija norāda pamatbudžeta programmu (apakšprogrammu) kopējos izdevumus ailēs “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums”.

51. Veidlapā Nr.3(sb) “Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakš­programmām” (12.pielikums) Labklājības ministrija norāda speciālā budžeta programmu (apakšpro-grammu) kopējos izdevumus ailē “n-1 gada izpilde”, “n-gada plāns”, “n+1 gada pieprasījums”, “n+2 gada pieprasījums” un “n+3 gada pieprasījums”.

52. Veidlapā Nr.4(pb) “Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības” (13.pie­likums) norāda informāciju par šādiem saistību veidiem:

52.1. valsts budžeta finansētas investīcijas:

52.1.1. Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti:

52.1.1.1. Eiropas Kopienas atbalsts Eiropas komunikāciju tīkliem;

52.1.1.2. Kohēzijas fonds;

52.1.1.3. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

52.1.1.4. Eiropas Sociālais fonds (ESF);

52.1.1.5. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds;

52.1.1.6. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;

52.1.1.7. Eiropas Zivsaimniecības fonds;

52.1.1.8. Eiropas Kopienas iniciatīvas:

52.1.1.8.1. Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG;

52.1.1.8.2. Eiropas Kopienas iniciatīva EQUAL;

52.1.1.8.3. citas Eiropas Kopienas iniciatīvas;

52.1.1.9. Pārejas programmas (Transition Facility);

52.1.1.10. 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”;

52.1.1.11. citi Eiropas Savienības politiku instrumenti;

52.1.1.12. ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti:

52.1.1.12.1. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti;

52.1.1.12.2. Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansētie projekti un pasākumi;

52.1.1.12.3. citi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti;

52.1.2. mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām;

52.1.3. pārējās valsts budžeta investīcijas;

52.2. publiskā un privātā partnerība;

52.3. maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem;

52.4. maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās;

52.5. nomas ar izpirkumu (finanšu līzinga) ilgtermiņa saistības pamatlī­dzekļu iegādei;

52.6. citas ilgtermiņa saistības.

53. Veidlapā Nr.4(sb) “Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības” (14.pielikums) iekļauj informāciju par šādiem saistību veidiem:

53.1. valsts budžeta finansētas investīcijas:

53.1.1. Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti:

53.1.1.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

53.1.1.2. Eiropas Sociālais fonds (ESF);

53.1.1.3. Eiropas Kopienas iniciatīvas:

53.1.1.3.1. Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG;

53.1.1.3.2. Eiropas Kopienas iniciatīva EQUAL;

53.1.1.3.3. citas Eiropas Kopienas iniciatīvas;

53.1.1.4. Pārejas programmas (Transition Facility);

53.1.1.5. 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”;

53.1.1.6. citi Eiropas Savienības politiku instrumenti;

53.1.1.7. ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti:

53.1.1.7.1. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti;

53.1.1.7.2. Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana;

53.1.1.7.3. citi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti;

53.1.2. pārējās valsts budžeta investīcijas;

53.2. publiskā un privātā partnerība;

53.3. maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem;

53.4. maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās;

53.5. nomas ar izpirkumu (finanšu līzinga) ilgtermiņa saistības pamat­līdzekļu iegādei;

53.6. citas ilgtermiņa saistības.

54. Ja ministrija plāno Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekli, kas nav norādīts šo noteikumu 52.punktā, ministrija to norāda un atšifrē veidlapā Nr.4(pb) pie šo noteikumu 52.1.1.11. vai 52.1.1.12.3.apakšpunktā minētā saistību veida.

55. Ja ministrija plāno Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekli, kas nav norādīts šo noteikumu 53.punktā, ministrija to norāda un atšifrē veidlapā Nr.4(sb) pie šo noteikumu 53.1.1.6. vai 53.1.1.7.3.apakšpunktā minētā saistību veida.

56. Veidlapā Nr.4(pb) un veidlapā Nr.4(sb) norāda šādu informāciju:

56.1. Eiropas Kopienas atbalstam saistību atšifrējumu Eiropas komunikāciju tīkliem norāda sadalījumā pa projektiem zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsoli­dējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno projektu līmenī;

56.2. Kohēzijas fondam saistību atšifrējumu 2004.–2006.gada program­mēšanas periodam sadalījumā pa projektiem pievieno zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno projektu līmenī. 2007.–2013.gada programmēšanas periodam atšifrējumu par atklātu projektu iesniegumu atlasi un ierobežotu projektu iesniegumu atlasi (sadalījumā pa projektiem) norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī, neatšifrējot līdz projektam;

56.3. Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) saistību atšifrējumu 2007.–2013.gada programmēšanas periodam par atklātu projektu iesniegumu atlasi un ierobežotu projektu iesniegumu atlasi (sadalījumā pa projektiem) norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamat­budžetam) plāno saistību veida līmenī, neatšifrējot līdz projektam;

56.4. Eiropas Sociālajam fondam (ESF) saistību atšifrējumu 2007.–2013.gada programmēšanas periodam par atklātu projektu iesniegumu atlasi un ierobežotu projektu iesniegumu atlasi (sadalījumā pa projektiem) norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamat­budžetam) plāno saistību veida līmenī, neatšifrējot līdz projektam;

56.5. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam saistību atšifrējumu norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim) sadalījumā pa pasākumiem, konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamat­budžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.6. Eiropas Lauksaimniecības fondam saistību atšifrējumu lauku attīstībai norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim) sadalījumā pa pasākumiem, konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.7. Eiropas Zivsaimniecības fondam saistību atšifrējumu norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakš­programmas līmenim) sadalījumā pa pasākumiem, konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.8. Eiropas Kopienas iniciatīvām saistību atšifrējumu sadalījumā pa Eiropas Kopienas iniciatīvu veidiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenī):

56.8.1. INTERREG saistību atšifrējumu norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.8.2. EQUAL saistību atšifrējumu norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.8.3. citām Eiropas Kopienas iniciatīvām atšifrējumu sadalījumā pa saistību apakšveidiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību apakšveida līmenī;

56.9. Pārejas programmai (Transition Facility) saistību atšifrējumu sadalījumā pa projektiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsoli­dējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno projektu līmenī;

56.10. 3.mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” saistību atšifrējumu pa projektiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsoli­dējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.11. citiem Eiropas Savienības politiku instrumentiem saistību atšifrējumu sadalījumā pa apakšveidiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšpro-grammas līmenim), konsoli­dējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību apakšveida līmenī;

56.12. pārējiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem saistību atšifrējumu sadalījumā pa līdzfinansēto projektu veidiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim):

56.12.1. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētajiem projektiem saistību atšifrējumu sadalījumā pa projektiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.12.2. Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansētiem projektiem un pasākumiem saistību atšifrējumu sadalījumā pa projektiem un pasākumiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.12.3. citiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem saistību atšifrējumu sadalījumā pa saistību apakšveidiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim), konsolidējamo pozīciju (atmaksu valsts pamatbudžetam) plāno saistību veida līmenī;

56.13. mērķdotācijām pašvaldību investīcijām saistību atšifrējumu sadalījumā pa projektiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

56.14. pārējām valsts budžeta investīcijām saistību atšifrējumu sadalījumā pa projektiem pievieno zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

56.15. publiskās un privātās partnerības saistību atšifrējumu sadalījumā pa pasākumiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

56.16. aizņēmumu maksājumiem un kredītiem saistību atšifrējumu norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

56.17. maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās saistību atšifrējumu sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas, pievieno zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

56.18. nomas ar izpirkumu (finanšu līzinga) ilgtermiņa saistībām pamatlīdzekļu iegādei saistību atšifrējumu sadalījumā pa pasākumiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (ja programmai ir apakšprogramma, tad apakšprogrammas līmenim);

56.19. citām ilgtermiņa saistībām saistību atšifrējumu sadalījumā pa pasākumiem norāda zemākajam plānošanas līmenim (apakšprogrammas līmenim).

57. Veidlapas Nr.4(pb) un veidlapas Nr.4(sb) ailēs norāda šādu informāciju:

57.1. ailē “Iepriekšējo gadu izpilde” norāda tās saistības, kuras uzsāktas iepriekšējos gados (ieskaitot naudas plūsmu līdz n-1 gadam) un turpināsies vēl n+1 gadā, bet nenorāda tās saistības, kuras neturpināsies n+1 gadā;

57.2. ailē “n-gada plāns” norāda to saistību plānojamās izmaksas, kuras ir jau uzsāktas atbilstoši n-gada likumam par valsts budžetu un kuras īstenos n+1 gadā vai n+1 un nākamajos saimnieciskajos gados;

57.3. nākamajās ailēs norāda tādus projektus un pasākumus, kuri uzsākti jau iepriekšējos gados vai plānots uzsākt n+1 gadā un kuru īstenošana turpināsies arī attiecīgajos gados – n+2 gadā, n+3 gadā un tālākā laikposmā līdz projekta īste­nošanai. Jāņem vērā konkrēta projekta vai pasākuma īstenošanas laiks – līgumā noteiktie maksājumu termiņi par aizņēmumiem un kredītiem, līzinga maksājumu grafiki, investīciju projektu īstenošanai noteiktais laikposms. Par saistību uzņemšanos projektiem un pasākumiem, kurus plānots uzsākt, sākot ar n+1 gadu, nepieciešams Ministru kabineta lēmums;

57.4. valsts ilgtermiņa saistības – maksājumus starptautiskajās institūcijās, programmās plāno tikai vidējam termiņam, neaizpildot aili “Tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai”.

58. Veidlapā Nr.4(pb) un veidlapā Nr.4(sb) ministrijas sniedz informāciju tikai par esošajiem saistību veidiem, neiekļaujot veidlapā tukšas (neaizpildītas) rindas.

59. Valsts ilgtermiņa saistībās norāda arī tādus pasākumus, projektus vai to daļu, kurus finansē no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

60. Veidlapā Nr.5 “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu naudas plūsmas (izdevumu prognozes) plāns n, n+1, n+2 un n+3 gadam pēc finansējuma sniedzēja” (15.pielikums) iekļauj šādu informāciju:

60.1. ailē “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu nosaukums” norāda attiecīgo Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības veidus;

60.2. valsts budžeta programmas (apakš-programmas) numuru;

60.3. finansēšanas avotus, norādot Eiropas Savienības vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma daļu un valsts budžeta finansējuma daļu;

60.4. visus Eiropas Savienības politiku instrumentus un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, norādot katra instrumenta nosaukumu un atšifrējot to atsevišķā rindā zem atbilstošā Eiropas Savienības politiku instrumenta veida;

60.5. Eiropas Savienības politiku instrumentus un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, nenorādot finansējumu detalizēti pa projektiem un pasākumiem;

60.6. esošo saistību veidus, neiekļaujot veidlapā tukšas (neaizpildītas) rindas.

61. Finanšu ministrija var precizēt tos Eiropas Savienības politiku instrumentus un pārējos ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, kas jāiekļauj šo noteikumu 52., 53. un 60.punktā minētajā veidlapā, informējot par to ministriju atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.¹ pantā noteiktajam grafikam.

62. Par Eiropas Savienības fondiem veidlapu Nr.5 neaizpilda, ja tā ir iesniegta Finanšu ministrijā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām Eiropas Savienības fondu jomā.

63. Veidlapā Nr.6 “Valdības galvojumu saraksts” (16.pielikums) minis­trija norāda plānotos valdības galvojumus sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 ga­diem. Galvojumus valsts budžetā plāno valsts investīcijām un komercdarbības atbalsta programmām, kā arī studiju un studējošo kreditēšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprināto summu valdības galvojumus izsniedz Valsts kase normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

63.1. ailē “Galvojumu saņēmējs” ministrija norāda tās institūcijas nosaukumu, kurai plānots izsniegt galvojumu;

63.2. ailē “Galvojumu mērķis” ministrija saskaņā ar galvojuma saņēmēja īstenoto projektu norāda nepieciešamā aizdevuma mērķi un veicamos pasākumus. Sarakstā norāda katru programmu vai projektu atsevišķi, arī ja galvojuma saņēmējs ir viena un tā pati institūcija;

63.3. aiļu grupā “Galvojuma summa” norāda plānotā galvojuma summu, ailē “n+1”, “n+2” vai “n+3” norādot konkrēto gadu, kurā plānots izsniegt galvojumu. Katru galvojumu norāda tikai vienu reizi konkrētajā gadā, kad plānots izsniegt galvojumu.

64. Veidlapā Nr.7 “Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības” (17.pielikums) ministrija norāda informāciju par plānoto katru valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu veidu sadalījumā pa n, n+1, n+2 un n+3 gadiem:

64.1. ailē “Programmas, apakšpro-grammas kods” un ailē “Programmas, apakšprogrammas nosaukums” norāda tās pamatbudžeta programmas nosaukumu un kodu, no kuras tiek finansēta institūcija, kas ir atbildīga par pamatbudžetā iemaksājamās nodevas iekasēšanu un kura atbilstoši aprēķinātajai pamatbudžetā iemaksājamajai summai saņem resursus izdevumu segšanai kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem;

64.2. ailē “Iestādes nosaukums” ministrija norāda tās iestādes nosaukumu, kura ir atbildīga par valsts nodevas iekasēšanu;

64.3. ailē “Valsts budžeta ieņēmumu kods” un ailē “Ieņēmumu veids” no­rāda nodevu vai citu maksājumu nosaukumu un kodu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta ieņēmumu klasifikāciju;

64.4. ailē “n-gada plāns” norāda plānoto un saimnieciskā gada likumā par valsts budžetu n-gadam apstiprināto ieņēmumu plānu;

64.5. ailē “n+1”, “n+2” un “n+3” norāda plānotos valsts pamatbudžeta ieņēmumus.

65. Veidlapā Nr.8(pb) "Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (18.pielikums) ministrija sniedz publiski pieejamu skaidrojumu par plānoto izdevumu segšanai paredzēto resursu un izdevumu kopējā apjoma izmaiņām:

65.1. sniedz informāciju par ministrijas pamatbudžetu kopumā, norādot ministrijas funkcijas atbilstoši ministrijas nolikumam;

65.2. aizpilda tabulu "Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no n–3 līdz n+3 gadam", norādot informāciju par kopējiem budžeta izdevumiem no n–3 līdz n+3 gadam (budžeta izpilde no n–3 līdz n–1 gadam, n gada plāns, n+1 gada projekts, izdevumu prognoze no n+2 līdz n+3 gadam) un izdevumu sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām. Tabulā iekļautos datus papildus var norādīt arī grafiski;

65.3. aizpilda tabulu "Ministrijas budžeta programmu izdevumi un to īpatsvars kopējos ministrijas izdevumos", norādot informāciju par kopējiem budžeta izdevumiem un to sadalījumu pa programmām n un n+1 gadam (n gada plāns un n+1 gada projekts). 2.ailē "plāns, lati" norāda ministrijas n gada plāna kopējos budžeta izdevumus, to sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām, kā arī budžeta izdevumus sadalījumā pa programmām. 3.ailē "% īpatsvars kopējos budžeta izdevumos" norāda šo noteikumu 80.punktā minēto budžeta kopsavilkuma daļu izdevumu, kā arī programmu izdevumu procentuālo īpatsvaru ministrijas kopējos budžeta izdevumos. 4.ailē "projekts, lati" norāda ministrijas n+1 gada projekta kopējos budžeta izdevumus, to sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām, kā arī budžeta izdevumus sadalījumā pa programmām. 5.ailē "% īpatsvars kopējos budžeta izdevumos" norāda šo noteikumu 80.punktā minēto budžeta kopsavilkuma daļu izdevumu, kā arī programmu izdevumu procentuālo īpatsvaru ministrijas kopējos budžeta izdevumos. 6.ailē "pieaugums vai samazinājums (+/–) n+1 gadā attiecībā pret n gada plānu %" norāda n+1 gada projektā paredzēto procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar n gada plānu. Tabulā procentuālo īpatsvaru, kā arī pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata;

65.4. aizpilda tabulu "Finansiālo rādītāju kopsavilkums", norādot sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām. 2.ailē "n gada plāns" norāda ministrijas n gada plāna datus. 3.ailē "n+1 gada projekts" norāda ministrijas n+1 gada projekta datus. 4.ailē "Izmaiņas" norāda izmaiņas latos, salīdzinot n+1 gada projektu ar n gada plānu. 5.ailē "pieaugums vai samazinājums (+/–) n+1 gadā attiecībā pret n gada plānu %" norāda n+1 gada projektā paredzēto procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar n gada plānu. Tabulā procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata;

65.5. aizpilda tabulu "Vidējais amata vietu skaits no n–3 līdz n+3 gadam", norādot kopējo ministrijas amata vietu skaitu vidēji gadā un sadalījumā pa programmām (apakšprogrammām);

65.6. sniedz skaidrojumu par budžeta programmu (apakšprogrammu), norādot:

65.6.1. programmas (apakšprogrammas) kodu un nosaukumu;

65.6.2. programmas (apakšprogrammas) mērķi, kuru plānots sasniegt, izmantojot valsts budžeta programmā (apakšprogrammā) piešķirto finansējumu;

65.6.3. galvenās aktivitātes un izpildītājus (īsa un konkrēta informācija par nepieciešamajiem pasākumiem un to veicējiem n+1 gadā);

65.6.4. programmas (apakšprogrammas) sasaisti ar spēkā esošiem attīstības plānošanas dokumentiem (attīstības plānošanas dokumentu nosaukumi, kuru īstenošana tiek nodrošināta programmas (apakšprogrammas) ietvaros);

65.7. aizpilda tabulu "Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no n–3 līdz n+3 gadam", norādot darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus (faktiskais rādītājs no n–3 līdz n–1 gadam, n gada plāns, n+1 gada projekts, tendences no n+2 līdz n+3 gadam). Tendenci izsaka aprakstoši – "samazinās", "palielinās", "saglabājas esošajā līmenī";

65.8. aizpilda tabulu "Budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējie izdevumi un to procentuālais pieaugums (+) vai samazinājums (–) pret iepriekšējo gadu no n–3 līdz n+3 gadam", norādot budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējos izdevumus un to procentuālo pieaugumu vai samazinājumu pret iepriekšējo gadu (budžeta izpilde no n–3 līdz n–1 gadam, n gada plāns, n+1 gada projekts, izdevumu prognoze no n+2 līdz n+3 gadam). Tabulā procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata. Tabulā iekļautos datus papildus var norādīt arī grafiski;

65.9. aizpilda tabulu "Finansiālie rādītāji", norādot programmas (apakšprogrammas) finansiālos rādītājus par n gada plānu un plānotajām izmaiņām n+1 gada projektā, kā arī n+1 gada projektā paredzēto izdevumu procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar n gada plānu. Ailē "Izmaiņas" attiecīgi norāda informāciju par izdevumu segšanai paredzēto resursu un izdevumu samazinājumu (3.aile) un (vai) palielinājumu (4.aile), kā arī par izmaiņām kopā (5.aile), salīdzinot n+1 gada projektu ar n gada plānu. 7.ailē "pieaugums vai samazinājums (+/–) n+1 gadā attiecībā pret n gada plānu %" norāda programmas (apakšprogrammas) finansējuma procentuālo pieaugumu vai samazinājumu n+1 gadā, salīdzinot ar n gada plānu. Tabulā finansiālos rādītājus norāda veselos skaitļos. Procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata;

65.10. aiz tabulas "Finansiālie rādītāji" sniedz skaidrojumu par konkrētās budžeta programmas (apakšprogrammas) izdevumu izmaiņām, t.i., samazinājumu un palielinājumu, atbilstoši veidlapā norādītajām resursu un izdevumu grupām un izmaiņu veidiem. Ministrija vispirms norāda kopējo izmaiņu apjomu un pēc tam skaidro samazinājumu un (vai) palielinājumu ieņēmumos un izdevumos šādās pozīcijās – amata vietu skaita izmaiņas, atlīdzības izmaiņas, kapitālās iegādes un citas izdevumu pozīcijas atbilstoši būtiskumam pēc to īpatsvara kopējos izdevumos, kā arī norāda citu informāciju, kas paskaidro pārējo izdevumu izmaiņas. Ieņēmumu un izdevumu izmaiņas norāda veselos latos;

65.11. pieprasījuma paskaidrojumā sniedz informāciju par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu, norādot pasākumu, aktivitāti, apakšaktivitāti, projektu;

65.12. ja ir notikušas izmaiņas programmu (apakšprogrammu) struktūrā un dati nav pieejami, attiecīgajā ailē ieraksta "X" un zemsvītras atsaucē norāda skaidrojumu par programmas (apakšprogrammas) izmaiņām;

65.13. aizpildot tabulas "Vidējais amata vietu skaits no n–3 gada līdz n+3 gadam", "Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no n–3 līdz n+3 gadam" un "Budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējie izdevumi un to procentuālais pieaugums (+) vai samazinājums (–) pret iepriekšējo gadu no n–3 līdz n+3 gadam", informāciju sniedz par periodu, sākot ar 2010.gadu.

(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.1 redakcijā; punkta jaunā redakcija piemērojama, sākot ar valsts budžeta likumprojekta izstrādi 2012.gadam, sk. grozījumu 2.punktu)

66. Veidlapā Nr.8(sb) "Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts speciālā budžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (19.pielikums) Labklājības ministrija sniedz skaidrojumu par plānoto valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu kopējā apjoma izmaiņām:

66.1. sniedz informāciju par ministrijas speciālo budžetu kopumā, norādot ministrijas funkcijas atbilstoši ministrijas nolikumam;

66.2. aizpilda tabulu "Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no n–3 līdz n+3 gadam", norādot informāciju par kopējiem budžeta izdevumiem no n–3 līdz n+3 gadam (budžeta izpilde no n–3 līdz n–1 gadam, n gada plāns, n+1 gada projekts, izdevumu prognoze no n+2 līdz n+3 gadam) un izdevumu sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām. Tabulā iekļautos datus papildus var norādīt arī grafiski;

66.3. aizpilda tabulu "Ministrijas budžeta programmu izdevumi un to īpatsvars kopējos ministrijas izdevumos", norādot informāciju par kopējiem budžeta izdevumiem un to sadalījumu pa programmām n un n+1 gadam (n gada plāns un n+1 gada projekts). 2.ailē "plāns, lati" norāda ministrijas n gada plāna kopējos budžeta izdevumus, to sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām, kā arī budžeta izdevumus sadalījumā pa programmām. 3.ailē "% īpatsvars kopējos budžeta izdevumos" norāda šo noteikumu 80.punktā minēto budžeta kopsavilkuma daļu izdevumu, kā arī programmu izdevumu procentuālo īpatsvaru ministrijas kopējos budžeta izdevumos. 4.ailē "projekts, lati" norāda ministrijas n+1 gada projekta kopējos budžeta izdevumus, to sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām, kā arī budžeta izdevumus sadalījumā pa programmām. 5.ailē "% īpatsvars kopējos budžeta izdevumos" norāda šo noteikumu 80.punktā minēto budžeta kopsavilkuma daļu izdevumu, kā arī programmu izdevumu procentuālo īpatsvaru ministrijas kopējos budžeta izdevumos. 6.ailē "pieaugums vai samazinājums (+/–) n+1 gadā attiecībā pret n gada plānu %" norāda n+1 gada projektā paredzēto procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar n gada plānu. Tabulā procentuālo īpatsvaru, kā arī pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata;

66.4. aizpilda tabulu "Finansiālo rādītāju kopsavilkums", norādot sadalījumu atbilstoši šo noteikumu 80.punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām. 2.ailē "n gada plāns" norāda ministrijas n gada plāna datus. 3.ailē "n+1 gada projekts" norāda ministrijas n+1 gada projekta datus. 4.ailē "Izmaiņas" norāda izmaiņas latos, salīdzinot n+1 gada projektu ar n gada plānu. 5.ailē "pieaugums vai samazinājums (+/–) n+1 gadā attiecībā pret n gada plānu %" norāda n+1 gada projektā paredzēto procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar n gada plānu. Tabulā procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata;

66.5. aizpilda tabulu "Vidējais amata vietu skaits no n–3 gada līdz n+3 gadam", norādot kopējo ministrijas amata vietu skaitu vidēji gadā un sadalījumā pa programmām (apakšprogrammām);

66.6. sniedz skaidrojumu par budžeta programmu (apakšprogrammu), norādot:

66.6.1. programmas (apakšprogrammas) kodu un nosaukumu;

66.6.2. programmas (apakšprogrammas) mērķi, kuru plānots sasniegt, izmantojot valsts budžeta programmā (apakšprogrammā) piešķirto finansējumu;

66.6.3. galvenās aktivitātes un izpildītājus (īsa un konkrēta informācija par nepieciešamajiem pasākumiem un to veicējiem n+1 gadā);

66.6.4. programmas (apakšprogrammas) sasaisti ar spēkā esošiem attīstības plānošanas dokumentiem (attīstības plānošanas dokumentu nosaukumi, kuru īstenošana tiek nodrošināta programmas (apakšprogrammas) ietvaros);

66.7. aizpilda tabulu "Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no n–3 līdz n+3 gadam", norādot darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus (faktiskais rādītājs no n–3 līdz n–1 gadam, n gada plāns, n+1 gada projekts, tendences no n+2 līdz n+3 gadam). Tendenci izsaka aprakstoši – "samazinās", "palielinās", "saglabājas esošajā līmenī";

66.8. aizpilda tabulu "Budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējie izdevumi un to procentuālais pieaugums (+) vai samazinājums (–) pret iepriekšējo gadu no n–3 līdz n+3 gadam", norādot budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējos izdevumus un to procentuālo pieaugumu vai samazinājumu pret iepriekšējo gadu (budžeta izpilde no n–3 līdz n–1 gadam, n gada plāns, n+1 gada projekts, izdevumu prognoze no n+2 līdz n+3 gadam). Tabulā procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata. Tabulā iekļautos datus papildus var norādīt arī grafiski;

66.9. aizpilda tabulu "Finansiālie rādītāji", norādot programmas (apakšprogrammas) finansiālos rādītājus par n gada plānu un plānotajām izmaiņām n+1 gada projektā, kā arī n+1 gada projektā paredzēto izdevumu procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar n gada plānu. Ailē "Izmaiņas" attiecīgi norāda informāciju par izdevumu segšanai paredzēto resursu un izdevumu samazinājumu (3.aile) un (vai) palielinājumu (4.aile), kā arī par izmaiņām kopā (5.aile), salīdzinot n+1 gada projektu ar n gada plānu. 7.ailē "pieaugums vai samazinājums (+/–) n+1 gadā attiecībā pret n gada plānu %" norāda programmas (apakšprogrammas) finansējuma procentuālo pieaugumu vai samazinājumu n+1 gadā, salīdzinot ar n gada plānu. Tabulā finansiālos rādītājus norāda veselos skaitļos. Procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata;

66.10. tabulai "Finansiālie rādītāji" seko skaidrojumi par konkrētās budžeta programmas (apakšprogrammas) izdevumu izmaiņām, t.i., samazinājumu un palielinājumu, atbilstoši veidlapā norādītajām resursu un izdevumu grupām un izmaiņu veidiem. Ministrija vispirms norāda kopējo izmaiņu apjomu un pēc tam skaidro samazinājumu un (vai) palielinājumu atbilstoši veidlapā norādītajām ieņēmumu un izdevumu grupām;

66.11. sniedz skaidrojumu par konkrētās apakšprogrammas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu, ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finanšu palīdzības (ja tāda tiek plānota) un transfertu izmaiņām, norādot samazinājuma un (vai) palielinājuma nozīmīgākos izmaiņu iemeslus;

66.12. atbilstoši 3.ailē plānotajam izdevumu samazinājumam sniedz skaidrojumu par konkrētas valsts speciālā budžeta apakšprogrammas izdevumu samazinājumu – vienreizējie pasākumi, ilgtermiņa saistības, tai skaitā investīcijas, strukturālās izmaiņas, kā arī citas izmaiņas, kas nav minētas iepriekš;

66.13. atbilstoši 4.ailē plānotajam izdevumu palielinājumam sniedz skaidrojumu par konkrētu apakšprogrammu, norādot izdevumu palielinājumu šādā sadalījumā – ilgtermiņa saistības, tai skaitā investīcijas, strukturālās izmaiņas, prioritārie pasākumi un citas izmaiņas;

66.14. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajā budžetā detalizēti skaidro šādas pozīcijas – papildu amata vietas, tām plānoto izmaksu apmērs, esošo amata vietu atlīdzības palielinājums (plānoto izdevumu apmērs, amata vietu skaits, vidējā alga, izmaksas periods), atlīdzības izmaiņas, kapitālās iegādes, tai skaitā jauno darba vietu aprīkošanai, investīcijas (projekta nosaukums, apmērs) un citas pozīcijas atbilstoši būtiskumam pēc īpatsvara kopējos izdevumos, kā arī cita informācija, kas paskaidro pārējo izdevumu izmaiņas;

66.15. pārējām sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammām sociālos pabalstus skaidro sadalījumā pa sociālo pabalstu veidiem. Detalizēti skaidro izdevumu izmaiņas saistībā ar pensiju indeksācijām (norāda pensiju indeksācijām nepieciešamo izdevumu apmēru, plānoto pensijas vidējā apmēra palielinājumu) un pensiju, pabalstu, atlīdzības vidējā apmēra un saņēmēju skaita izmaiņām (norāda konkrētu plānoto pensijas, pabalsta un atlīdzības vidējā apmēra un saņēmēju skaita palielinājumu un (vai) samazinājumu);

66.16. pieprasījuma paskaidrojumā sniedz informāciju par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu, norādot pasākumu, aktivitāti, apakšaktivitāti, projektu;

66.17. ja ir notikušas izmaiņas programmu (apakšprogrammu) struktūrā un dati nav pieejami, attiecīgajā ailē ieraksta "X" un zemsvītras atsaucē norāda skaidrojumu par programmas (apakšprogrammas) izmaiņām;

66.18. aizpildot tabulas "Vidējais amata vietu skaits no n–3 gada līdz n+3 gadam", "Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no n–3 līdz n+3 gadam" un "Budžeta programmas (apakšprogrammas) kopējie izdevumi un to procentuālais pieaugums (+) vai samazinājums (–) pret iepriekšējo gadu no n–3 līdz n+3 gadam", informāciju sniedz par periodu, sākot ar 2010.gadu.

(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.1 redakcijā; punkta jaunā redakcija piemērojama, sākot ar valsts budžeta likumprojekta izstrādi 2012.gadam, sk. grozījumu 2.punktu)

67. Veidlapā Nr.9 “Prioritāro pasākumu saraksts vidējā termiņā” (20.pielikums) ministrija sniedz informāciju par pamatbudžeta un speciālā budžeta prioritārajiem pasākumiem vidējam termiņam. Veidlapa jāaizpilda tikai tad, ja attiecīgajam gadam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai. Ministrija veidlapā norāda tās atbalstītās jaunās politikas iniciatīvas, kas atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam ir saņēmušas Ministru kabineta apstiprinājumu un ir ietvertas ministrijas maksimāli pieļaujamā izdevumu apjomā:

67.1. veidlapas 1. un 2.ailē “Programmas (apakšprogrammas) kods” un “Programmas (apakšprogrammas) nosaukums” ministrija norāda to programmu nosaukumus, kuru ietvaros tiek īstenota konkrētā prioritāte. Ja prioritātes ieviešanai tiek izveidota atsevišķa jauna programma (apakšprogramma), tai ministrija piešķir atsevišķu numuru, ievērojot šo noteikumu 9.punkta nosacījumus;

67.2. veidlapas 3. un 4.ailē ministrija norāda Ministru kabineta rīkojumā noteikto prioritārā attīstības virziena pasākuma nosaukumu un kārtas numuru vai sniedz atsauci uz citu normatīvo aktu;

67.3. veidlapas 5.ailē “Ministrijas prioritāte (prioritārais pasākums)” ministrija norāda prioritātes nosaukumu atbilstoši ministrijas stratēģijai un, ja vienas prioritātes ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, norāda atsevišķi īstenotos prioritāros pasākumus;

67.4. veidlapas 6., 7. un 8.ailē “n+1”, “n+2” un “n+3” ministrija norāda izdevumus prioritātes (prioritārā pasākuma) īstenošanai attiecīgajā gadā atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem.

68. Veidlapā Nr.10(pb) "Valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju izdevumu aprēķins" (21.pielikums) Labklājības ministrija norāda pamatbudžetā plānotos izdevumus valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju izmaksu nodrošināšanai sadalījumā pa pabalstu veidiem un izdienas pensijām, sniedzot informāciju par pabalstu un izdienas pensiju apmēru vidēji mēnesī, plānoto saņēmēju skaitu vidēji mēnesī un kopējo izdevumu summu. Ailes "Izdevumi kopā (lati)" rindā "Kopā" norādītajam izdevumu apmēram jāsakrīt ar veidlapā Nr.2(3)pb "3. Izdevumi" (5.pielikums) plānoto izdevumu apmēru sociālajiem pabalstiem un izdienas pensijām n gadā, n+1 gadā, n+2 gadā un n+3 gadā. Ja gada laikā mainās plānotais izdevumu apmērs valsts sociālajiem pabalstiem sadalījumā pa pabalstu veidiem, nemainot programmā kopējos plānotos izdevumus sociālajiem pabalstiem, Labklājības ministrija reizi ceturksnī var precizēt n gada plāna izdevumu sadalījumu pa pabalstu veidiem, pabalstu apmēru un saņēmēju skaitu vidēji mēnesī atbilstoši statistisko rādītāju un izdevumu izpildes tendencēm. Precizēto veidlapu Nr.10(pb) iesniedz Finanšu ministrijā.

(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.1 redakcijā)

69. Veidlapā Nr.10(sb) “Valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aprēķins” (22.pielikums) Labklājības ministrija norāda speciālajā budžetā plānotos izdevumus pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu nodrošināšanai sadalījumā pa valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammām, sniedzot informāciju par pensijas, pabalsta un atlīdzības apmēru vidēji mēnesī, plānoto saņēmēju skaitu vidēji mēnesī un kopējo izdevumu summu. Ailēs “Izdevumi kopā (lati)” katrā izdevumu veidā norādītajam izdevumu apmēram jāsakrīt ar veidlapā Nr.2(3)sb “3. Izdevumi” (9.pielikums) plānoto attiecīgā pensijas, pabalsta, atlīdzības veida izdevumu apmēru n-gadā, n+1 gadā, n+2 gadā un n+3 gadā. Ja gada laikā mainās plānotais izdevumu apmērs pensijām, pabalstiem un atlīdzībām sadalījumā pa pensiju, pabalstu un atlīdzību veidiem, nemainot apakšprogrammā kopējos plānotos izdevumus sociālajiem pabalstiem, Labklājības ministrija reizi ceturksnī var precizēt n gada plāna izdevumu sadalījumu pa pensiju, pabalstu un atlīdzību veidiem, pabalstu, pensiju un atlīdzību apmēru un saņēmēju skaitu vidēji mēnesī atbilstoši statistisko rādītāju un izdevumu izpildes tendencēm. Precizēto veidlapu Nr.10(sb) iesniedz Finanšu ministrijā.

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.1)

70. Veidlapā Nr.11 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (23.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

71. Veidlapā Nr.12 “Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (24.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

72. Veidlapā Nr.13 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (25.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

73. Veidlapā Nr.14 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (26.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

74. Veidlapā Nr.15 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem” (27.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

75. Veidlapā Nr.16 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (28.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

76. Veidlapā Nr.17 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (29.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

77. Veidlapā Nr.18 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” (30.pielikums) Kultūras ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

78. Veidlapā Nr.19 “Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām” (31.pielikums) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozētajām investīcijām pašvaldībām sadalījumā pa republikas pilsētām un novadiem projektu griezumā.

79. Veidlapā Nr.22 “Iesniegums Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas plānošanas bloka lietošanas tiesību piešķiršanai, maiņai vai anulēšanai” (32.pielikums) ministrija norāda informāciju par iesniedzēju vai pilnvaroto personu, kurai piešķiramas tiesības Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas plānošanas bloka lietošanā.

80. Veidlapā Nr.23(pb) “Valsts pamatbudžeta kopsavilkums” (33.pielikums) un veidlapā Nr.23(sb) “Valsts speciālā budžeta kopsavilkums” (34.pielikums) ministrija norāda budžeta kopsavilkuma sadalījumu divās daļās:

80.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu). Šajā daļā ministrija ietver informāciju par resursiem un to izlietojumu, kā arī finansēšanu saistībā ar plānotiem izdevumiem valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas netiek finansēti vai līdzfinansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

80.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana. Šajā daļā ministrija ietver informāciju par resursiem un to izlietojumu, kā arī finansēšanu saistībā ar izdevumiem, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības.

81. Veidlapā Nr.24 “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu plānotais amata vietu skaits” (35.pielikums) ministrija sniedz informāciju par plānoto amata vietu, tai skaitā amata vietu skaitu, ko finansē no tehniskās palīdzības un ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu ietvaros uz n, n+1 gada beigām, kā arī vidējo amata vietu skaitu n+1 gadā. Vidējo amata vietu skaitu gadam aprēķina, summējot plānoto attiecīgo vietu skaitu uz mēneša pirmo datumu (sākot ar 1.janvāri) un dalot iegūto summu ar mēnešu skaitu. Amata vietu skaitam jāsakrīt ar veidlapā Nr.8(pb) “Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam” un veidlapā Nr.8(sb) “Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts speciālā budžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam” norādīto informāciju.

82. Veidlapā Nr.25 “Valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) atlīdzības pieprasījums n+1 gadam” (36.pielikums) informāciju sniedz divās daļās – par atlīdzības pieprasījumu n-1, n un n+1 gadam, kas tiek plānots izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodā 1000 “Atlīdzība” un kas tiek plānots citos izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodos. Vispirms norāda informācijas kopsavilkumu, tad programmas (apakšprogrammas) nosaukumu. Informācija sniedzama par visām budžeta apakšprogrammām un tikai tām budžeta programmām, kurām netiek izdalītas apakš-programmas. Sadaļā par atlīdzības pieprasījumu n-1, n un n+1 gadam, kas tiek plānots izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodā 1000 “Atlīdzība” un tā apakškodos 1100 un 1200, programmai (apakšprogrammai) norāda atlīdzības pieprasījumu valsts civildienesta ierēdņiem, specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, atlīdzībai par ārštata darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem, darbiniekiem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pedagogiem, ārstniecības personām un pārējiem iepriekš neklasificētajiem darbiniekiem (sadalījumā pēc amata statusa). Sadaļās par atlīdzības pieprasījumu n-1, n un n+1 gadam, kas tiek plānots citos izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodos, norāda atlīdzības pieprasījumu pedagogiem, ārstniecības personām. Vidējo amata vietu skaitu gadā un vidējo atlīdzību mēnesī aprēķina, plānojot attiecīgo skaitu vai summu uz mēneša pirmo datumu (sākot ar 1.janvāri) un dalot iegūto summu ar mēnešu skaitu. Veidlapas aili “n gada plāns” aizpilda atbilstoši resora pēdējai precizētajai tāmei, un ailē “n+1 gada pieprasījums” atlīdzībai paredzētiem kodiem jāsakrīt ar veidlapās Nr.2(3)pb un Nr.2(3)sb minēto informāciju. Ministrijas, kas plāno atlīdzību pedagogiem vai ārstniecības personām, iesniedz arī atkārtoti aktualizēto informāciju atbilstoši veidlapai Nr.25 Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā. Minētās aktualizētās informācijas iesniegšana par pedagogiem un ārstniecības personām nav uzskatāma par budžeta pieprasījumu.

83. Veidlapā Nr.26 “Plānoto starpministriju transfertu n+1, n+2, n+3 gadā saskaņojums” norāda plānotos transfertus starp ministrijām n, n+1, n+2 vai n+3 gada laikā, un to iesniedz ministrija, kas plāno transferta ieņēmumus.

84. Veidlapā Nr.27 “Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta teksta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā’’ (38.pielikums) norāda pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakciju, par ko sniedz priekšlikumu, un veidlapas sadaļā “Priekšlikumi otrajam lasījumam” norāda priekšlikumu par izmaiņām likumprojektā.

85. Veidlapā Nr.28 “Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta pielikumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” (39.pielikums) norāda pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakciju, par ko sniedz priekšlikumu, un sadaļā “Priekšlikumi otrajam lasījumam” priekšlikumu par izmaiņām likumprojektā sadalījumā pa ministrijām, programmām (apakšprogrammām) un programmu (apakš­programmu) resursus izdevumu segšanai, izdevumus un finansēšanu atbilstoši saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu struktūrai. Ir jānorāda visas izmaiņas, attiecīgi norādot valsts budžeta likumprojekta pielikumus, kurus tas ietekmē. Ja priekšlikuma izmaiņas ietekmē valsts budžeta saistības vidējam termiņam, tad attiecīgi jāuzrāda arī izmaiņas valsts budžeta likumprojekta pielikumā par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām. Finanšu ministrija metodiskiem nolūkiem savā mājaslapā internetā publicē dažādu gadījumu piemērus.

86. Ministrijas Finanšu ministrijas norādītajā termiņā pēc valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā precizē veidlapas atbilstoši pieņemtajam likumam par valsts budžetu n+1 gadam un iesniedz Finanšu ministrijā, izņemot veidlapas Nr.8(pb) un Nr.8(sb). Veidlapas Nr.8(pb) un Nr.8(sb) ministrijas aktualizē divu nedēļu laikā pēc likuma par valsts budžetu n+1 gadam izsludināšanas.

87. Budžeta pieprasījuma informācijas sagatavošana un iesniegšana paredz veidlapām atbilstošu ievadformu aizpildīšanu Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas (turpmāk – SAP sistēma) portālā, elektronisku ievadformās ievadīto datu saglabāšanu un iesniegšanu SAP sistēmā, kā arī veidlapām atbilstošu pārskatu sagatavošanu no SAP sistēmas portālā ievadītajiem elektroniski iesniegtajiem datiem un parakstītu pārskatu iesniegšanu Finanšu ministrijā.

88. Finanšu ministrija ir SAP sistēmas plānošanas bloka resursa turētāja.

89. Finanšu ministrija nosaka ministrijai paredzēto SAP sistēmas portāla lietotāju skaitu.

90. Ministrija ir atbildīga par savlaicīgu un pilnīgu datu ievadi SAP sistēmas portālā esošajās formās un to iesniegšanu Finanšu ministrijā, kā arī nodrošina to aktualizāciju, datu ticamību, pareizību un precizitāti.

91. SAP sistēmas lietotāja tiesības pēc ministrijas iesnieguma (veidlapa Nr.22) saņemšanas Finanšu ministrija piešķir ministrijas amatpersonai vai darbiniekam, kuru ministrija pilnvaro lietot SAP sistēmu (turpmāk – pilnvarotā persona).

92. Pilnvarotajai personai piešķirtās SAP sistēmas lietotāja tiesības paredz:

92.1. budžeta pieprasījuma datu ievadīšanu un labošanu;

92.2. budžeta pieprasījuma datu pārskatu veidošanu;

92.3. budžeta pieprasījuma datu pārbaudi un apstiprināšanu.

93. SAP sistēmas lietotāja tiesības piešķir, maina un anulē Finanšu ministrija, pamatojoties uz ministrijas iesniegumā par lietotāja tiesību piešķiršanu, maiņu vai anulēšanu (veidlapa Nr.22) norādīto informāciju. Tiesības pieprasa, ja pilnvarotajai personai tās ir nepieciešamas darba (amata) pienākumu veikšanai. Finanšu ministrija piešķir tiesības šo noteikumu 92.punktā minētai pilnvarotajai personai, ja ir saņemts pamatots iesniegums.

94. Ja Finanšu ministrijai nav iebildumu pret iesniegumā norādīto tiesību piešķiršanu vai maiņu, tā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta e-pasta paziņojumu:

94.1. tiesību piešķiršanas apstiprinājumu;

94.2. pilnvarotajai personai lietotājvārdu un sākotnējo paroli (paroli, kuru izmanto, pirmo reizi uzsākot darbu sistēmā);

94.3. atsevišķi informē pilnvaroto personu par tiesību maiņu.

95. Ja Finanšu ministrijai ir iebildumi pret iesniegumā norādīto informāciju, tā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski nosūta tā iesniedzējam pamatotu atteikumu.

96. Ja pilnvarotā persona beidz pildīt amata (darba) pienākumus, kuru izpilde saistīta ar SAP sistēmas portāla lietošanu, ministrija ne vēlāk kā nākamajā darbdienā iesniedz Finanšu ministrijā iesniegumu par tiesību anulēšanu.

97. Finanšu ministrijai ir tiesības nekavējoties anulēt pilnvarotajai personai piešķirtās tiesības, informējot par to iesnieguma iesniedzēju, ja tiek konstatēts kāds no šādiem pārkāpumiem:

97.1. pilnvarotā persona ar savu darbību vai bezdarbību pieļāvusi iespēju nepilnvarotai personai rīkoties ar SAP sistēmas datiem;

97.2. pilnvarotā persona veic darbības, kas samazina SAP sistēmas drošību;

97.3. apstrādājot personas datus SAP sistēmā, pilnvarotā persona nav ievērojusi prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību.

98. Finanšu ministrija vienas darbdienas laikā pēc iesnieguma saņemšanas par tiesību anulēšanu vai pēc šo noteikumu 96. vai 97.punktā minētā nosacījuma konstatēšanas anulē pilnvarotās personas tiesības.

99. Finanšu ministrija triju darbdienu laikā rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par tiesību anulēšanu, norādot iemeslus.

100. Lai nodrošinātu budžeta pieprasījumu datu ievadīšanu SAP sistēmas portālā, ministrija Finanšu ministrijas norādītajā termiņā un uz norādīto e-pasta adresi nosūta veidlapu Nr.2(1)pb un Nr.2(1)sb, sagatavojot n-1, n, n+1, n+2 un n+3 gadā spēkā esošo ministriju programmu un apakšprogrammu sarakstu veidlapai atbilstošā MS Excel datnē.

101. Ministrija sagatavo SAP sistēmas portālā un iesniedz Finanšu ministrijā šādas veidlapas:

101.1. visas ministrijas:

101.1.1. veidlapu Nr.1(pb) “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam”;

101.1.2. veidlapu Nr.2(1)pb “Valsts pamatbudžeta programmu (apakšpro­grammu) ieņēmumu un izdevumu pieprasījums vidējam termiņam. Programmu (apakšprogrammu) saraksts”;

101.1.3. veidlapu Nr.2(2)pb “Finansiālo rādītāju kopsavilkums”;

101.1.4. veidlapu Nr.2(3)pb “Izdevumi”;

101.1.5. veidlapu Nr.2(4)pb “Aizņēmumi un aizdevumi” (aizpilda ministrijas, kuras atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem saņem aizņēmumus vai izsniedz aizdevumus);

101.1.6. veidlapu Nr.3(pb) “Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām”;

101.1.7. veidlapu Nr.4(pb) “Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības”;

101.2. Labklājības ministrija papildus iesniedz:

101.2.1. veidlapu Nr.1(sb) “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšpro-grammām vidējam termiņam”;

101.2.2. veidlapu Nr.2(1)sb “Valsts speciālā budžeta programmu (apakš­programmu) ieņēmumu un izdevumu pieprasījums vidējam termiņam. Programmu (apakšprogrammu) saraksts”;

101.2.3. veidlapu Nr.2(2)sb “Finansiālo rādītāju kopsavilkums”;

101.2.4. veidlapu Nr.2(3)sb “Izdevumi”;

101.2.5. veidlapu Nr.2(4)sb “Aizņēmumi un aizdevumi”;

101.2.6. veidlapu Nr.3(sb) “Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogram­mām”;

101.2.7. veidlapu Nr.4(sb) “Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības”;

101.3. Izglītības un zinātnes ministrija papildus iesniedz:

101.3.1. veidlapu Nr.11 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;

101.3.2. veidlapu Nr.12 “Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;

101.3.3. veidlapu Nr.13 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;

101.3.4. veidlapu Nr.14 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;

101.3.5. veidlapu Nr.15 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”;

101.3.6. veidlapu Nr.16 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;

101.3.7. veidlapu Nr.17 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;

101.4. Kultūras ministrija papildus iesniedz veidlapu Nr.18 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

102. Veidlapas Nr.1(pb), Nr.1(sb), Nr.3(pb) un Nr.3(sb) pārskatos SAP sistēmas portālā dati veidojas no veidlapām Nr.2(1)pb, Nr.2(2)pb, Nr.2(3)pb, Nr.2(4)pb, Nr.2(1)sb, Nr.2(2)sb, Nr.2(3)sb un Nr.2(4)sb atbilstošajās ievadformās norādītajiem datiem.

103. Ja Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija šo noteikumu 101.3. un 101.4.apakšpunktā minētās veidlapas nevar iesniegt atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.¹ pantā noteiktajam grafikam, tās saskaņo ar Finanšu ministriju citu iesniegšanas datumu.

(Nodaļa MK 04.01.2011. noteikumu Nr.1 redakcijā)

103.¹ Pirms uzsākta pagaidu budžeta sagatavošana, finanšu ministrs nosaka:

103.¹ 1. pagaidu budžeta sagatavošanai nepieciešamās informācijas apjomu un saturu;

103.¹ 2. informācijas iesniegšanas termiņus;

103.¹ 3. pagaidu budžeta darbības laiku;

103.¹ 4. maksimālo apropriācijas apjomu.

103.² Finanšu ministrijai ir tiesības:

103.² 1. informāciju par pagaidu budžetu n+1 gadam ievadīt SAP sistēmā atbilstoši noteiktajām veidlapām;

103.² 2. sagatavot veidlapām atbilstošus pārskatus, izmantojot SAP sistēmas portālā ievadītos datus par pagaidu budžetu n+1 gadam.

103.³ Ministrija ir atbildīga par pagaidu budžeta n+1 gadam sagatavošanai nepieciešamās informācijas iekļaušanu Finanšu ministrijas izstrādātajās veidlapās un to iesniegšanu atbilstoši šo noteikumu 103.¹ punktam.

103.⁴ Finanšu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem izvērtē ministriju iesniegto informāciju pagaidu budžeta n+1 gadam sagatavošanai un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju.

103.⁵ Finanšu ministrija pirms pagaidu budžeta apstiprināšanas divpusējā sanāksmē informē Latvijas Pašvaldību savienību par pagaidu budžeta projektā plānoto pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmēru, kā arī par citu pagaidu budžeta projektā ietverto informāciju, kas skar visu pašvaldību intereses. Ja pagaidu budžeta projektā plānoto pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērs mēnesī ir mazāks nekā viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada apropriācijas, Finanšu ministrija par šādu apmēru vienojas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

103.⁶ Finanšu ministrija pēc ministrijas iesniegtās informācijas izskatīšanas sagatavo rīkojumu par pagaidu budžetu n+1 gadam, tā pielikumus un, ja nepieciešams, paskaidrojumus.

103.⁷ Finanšu ministrs rīkojumā par pagaidu budžetu n+1 gadam var noteikt:

103.⁷ 1. pašvaldību galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu;

103.⁷ 2. pašvaldību aizņēmumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu;

103.⁷ 3. līdzekļus pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību".

103.⁸ Finanšu ministrs, izskatot un apstiprinot pagaidu budžetu, attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā norādītajām institūcijām nepiemēro lielākus ierobežojumus, kā tos paredz Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pants, tajā skaitā nelemj par mazāku mēneša apropriācijas apmēru.

104. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumus Nr.359 “Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 84.nr.).

105. Lai novērstu riskus, kas saistīti ar darbu SAP sistēmā, vienlaikus ar veidlapu aizpildīšanu SAP sistēmas portālā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2010.gadam, ministrija sagatavo un Finanšu ministrijā iesniedz veidlapas Nr.4(pb), Nr.4(sb), Nr.11, Nr.12, Nr.13, Nr.14, Nr.15, Nr.16, Nr.17 un Nr.18 arī MS Excel formātā.

106. Budžeta pieprasījuma veidlapās, izņemot veidlapu Nr.4(pb), veidlapu Nr.4(sb) un veidlapu Nr.25, n-1 gada valsts budžeta izpildes datus ministrijas neievada, bet iegūst no SAP sistēmā esošās informācijas. Līdz laikam, kamēr SAP sistēmā valsts budžeta izpildes dati nav uzkrāti, ministrijas budžeta pieprasījuma veidlapās šo informāciju nenorāda.

107. Ja šo noteikumu 92.punktā minētās SAP sistēmas lietotāja tiesības ministrijai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir piešķirtas, ministrija jaunu iesniegumu iesniedz tikai par lietotāja tiesību maiņu vai anulēšanu.

108. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija dotāciju pašvaldībām Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei plāno ministrijas budžetā.

109. Šo noteikumu 7.punkts piemērojams, sākot likumprojekta par valsts budžetu 2011.gadam izstrādi. Šo noteikumu 7.punktā norādītajā gadījumā 2010.gadā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības un izdevumi atmaksām finansējuma saņēmējam attiecīgās ministrijas budžetā plānojami tikai tad, kad tiks saņemti līdzekļi no Eiropas Komisijas. Lai nodrošinātu šo noteikumu 7.punktā minētās atmaksas finansējuma saņēmējam, saņemot ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības, piemēro Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.pantā piektās daļas 1.punktā noteikto kārtību.

110. Ministrijas šo noteikumu 80.punktā minētajās veidlapās nenorāda datus par 2009.gadu un šo noteikumu 82.punktā minētajā veidlapā nenorāda datus par 2008.gadu. Sagatavojot valsts budžeta pieprasījumu 2010.gadam, šo noteikumu 80., 81., 82., 84. un 85.punktā minētās veidlapas ministrijas iesniedz tikai MS Excel formātā.

111. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kuriem finansējums ir pārdalīts 2009.gadā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 41.08.00 “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, jaunas saistības 2010.gadā un turpmākā laikposmā līdz projekta īstenošanai plāno atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

112. Likumā par valsts budžetu 2010.gadam plānojamās valsts ilgtermiņa saistības ministrijas ievada SAP sistēmā atbilstoši Finanšu ministrijas noteik­tajam termiņam.

113. 2011.gadā ministrija neveido jaunas budžeta programmas, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto un līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai noteiktās programmas, kā arī ja saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piecpadsmito daļu ir veikta funkciju pārdale vai strukturālās reformas vai ministrijai tiek veidota programma 99.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.1 redakcijā)