1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā bērnam, kurš ir prettiesisku darbību — noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības (turpmāk — vardarbība) — upuris, par valsts budžeta līdzekļiem sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

2. Bērnam, kurš cietis no vardarbības, bez maksas sniedzami šādi ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi:

2.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība tajā laikā un vietā, kur tā nepieciešama, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.2. veselības aprūpes pakalpojumu minimums Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes finansēšanu noteiktajā kārtībā;

2.3. (svītrots ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr.37).

4. Ja ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas institūcijā sniegta palīdzība bērnam, kuram konstatētas iespējamas vardarbības sekas, administrācija nekavējoties par to ziņo policijai un bērna dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

5. Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) saņēmusi informāciju par bērnu, kurš cietis no svešu personu vai vecāku vardarbības, tā nekavējoties gādā, lai bērns saņemtu nepieciešamo palīdzību, informē bērna vecākus vai aizbildņus par iespējām saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un kārtību, kādā šie pakalpojumi tiek sniegti, kā arī seko rehabilitācijas procesam, līdz tas noslēdzies un bērnam pēc iespējas novērstas vardarbībā gūtās traumas sekas.

6. Ja bāriņtiesai (pagasttiesai) radušās aizdomas par to, ka bērns cietis no vecāku vardarbības, tā pēc tam, kad bērns saņēmis nepieciešamo ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, nosūta bērnu pie psihologa vai sociālā darbinieka, kurš izvērtē un nosaka, vai bērnam nepieciešama sociālā rehabilitācija.

7. Psihologs vai sociālais darbinieks pēc cietušā bērna vecāku, aizbildņa vai bāriņtiesas (pagasttiesas) pieprasījuma desmit dienu laikā sniedz atzinumu, kurā iekļaujama šāda informācija:

7.1. vai ir psiholoģiskās traumas pazīmes;

7.2. nepieciešamie rehabilitācijas pasākumi;

7.3. vai nepieciešamo palīdzību vēlams saņemt dzīvesvietā vai rehabilitācijas institūcijā;

7.4. vai nepieciešams, lai kopā ar bērnu sociālās rehabilitācijas institūcijā uzturas kāds no ģimenes locekļiem vai persona, kas bērnu aprūpē.

8. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērna dzīvesvietā vai rehabilitācijas institūcijā nodrošina pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

8.1. bērna vecāku, aizbildņa vai bāriņtiesas (pagasttiesas) iesniegumu;

8.2. psihologa vai profesionāla sociālā darbinieka atzinumu;

8.3. izrakstu no bērna medicīniskās kartes par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta).

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr.37)

8.¹ Pašvaldības sociālais dienests:

8.¹ 1. pieņem no bērna likumiskajiem pārstāvjiem vai bāriņtiesas (pagasttiesas) šo noteikumu 8.punktā minētos dokumentus un reģistrē tos speciālā žurnālā;

8.¹ 2. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

8.¹ 2.1. izsniedz nosūtījumu bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, uz sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā un noslēdz attiecīgu līgumu ar likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" noteiktajā kārtībā izvēlētu pakalpojuma sniedzēju vai izsniedz nosūtījumu bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, uz sociālās rehabilitācijas institūciju;

8.¹ 2.2. informē pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma pieprasītāju par šo noteikumu 8.¹ 2.1.apakšpunktā minēto nosūtījumu;

8.¹ 3. kontrolē šo noteikumu 8.¹ 2.1.apakšpunktā minētā līguma izpildi un sniegtā pakalpojuma apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam, kā arī nosūta Sociālo pakalpojumu pārvaldei dokumentus par pakalpojuma samaksu;

8.¹ 4. atbilstoši līgumam ar Sociālo pakalpojumu pārvaldi iesniedz Sociālo pakalpojumu pārvaldē pārskatu par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā, un bērniem, kuriem pakalpojums nepieciešams;

8.¹ 5. ja nepieciešams, organizē bērna nokļūšanu pie pakalpojuma sniedzēja;

8.¹ 6. informē pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

8.¹ 7. pēc bērna sociālās rehabilitācijas kursa beigām sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, un bērna ģimenei.

(MK 20.01.2004. noteikumu Nr.37 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.10.2004. noteikumiem Nr.866)

9. Sociālo pakalpojumu pārvalde:

9.1. likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" noteiktajā kārtībā izvēlas sociālās rehabilitācijas institūcijas un slēdz ar tām līgumus par pakalpojuma sniegšanu bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

9.2. slēdz ar pašvaldību līgumu, kurā nosaka:

9.2.1. norēķinu kārtību par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

9.2.2. pārskata iesniegšanas termiņu. Pārskatā norādāma informācija par bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, kā arī bērniem, kuriem pakalpojums nepieciešams;

9.3. apkopo pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

9.4. saskaņā ar pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju veido datu bāzi par dzīvesvietā un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

9.5. kontrolē dzīvesvietā un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti.

(MK 20.01.2004. noteikumu Nr.37 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.10.2004. noteikumiem Nr.866)

10. (Svītrots ar MK 20.01.2003. noteikumiem Nr.28.)

11. Labklājības ministrs pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru apstiprina to speciālistu apmācības programmu, kuri vardarbībā cietušajiem bērniem sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Speciālistu apmācība finansējama no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 20.01.2003. noteikumu Nr.28 redakcijā)

12. Šajos noteikumos minētā palīdzība sniedzama Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

13. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

14. (Svītrots ar MK 20.01.2003. noteikumiem Nr.28.)