1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas Republikas pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai.

3. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 33 810 935,35 euro. Finansējumu veido finanšu instruments.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1288; MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.48; MK 11.10.2011. noteikumiem Nr.797; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1533)

3.¹ Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja:

3.¹ 1. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa;

3.¹ 2. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.660 redakcijā)

4. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finansē­jums ir 71 143,59 euro, maksimālais finansējums – 2 845 743,62 euro.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1533)

5. Konkursa ietvaros projektam pieejamais finansējums nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Pārējās attiecināmās izmaksas (ne mazāk kā 15 % no kopējām attiecināmajām izmaksām) sedz projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs), kurš noslēdzis līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums).

6. Pēc projekta īstenošanas katrā ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņa samazinājums gadā attiecībā pret vidējo siltumenerģijas patēriņu laikposmā no 2006.gada līdz 2008.gadam nedrīkst būt mazāks par 25 %. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi.

7. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,18 kgCO₂/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1533)

8. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes īsteno līdz 2010.gada 1.decembrim.

9. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi.

10. Projekta iesniedzējs ir pilsētas vai novada pašvaldība.

11. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā divus projekta iesniegumus.

12. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu, ja:

12.1. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā, tā pielikumos vai arī komunikācijā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – atbildīgā iestāde) ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju;

12.2. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam ir saņēmis vai paredz saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

12.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā ir centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus.

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.48)

13. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām galvenajām prasībām:

13.1. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā;

13.2. ēku izmanto pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai;

13.3. ēkā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti ir veikts energoaudits, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikumam;

13.4. ēkai attiecībā uz projekta iesniegumā iekļautajām aktivitātēm ir tehniskais projekts (ja tas attiecināms saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

14. Viens projekta iesniegums drīkst ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vairākās ēkās. Par vienu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

15. Konkursa ietvaros atbalsta šādas projekta aktivitātes:

15.1. projekta energoaudita un tehniskā projekta sagatavošana;

15.2. projekta īstenošanas būvuzraudzība;

15.3. projekta īstenošanas autoruzraudzība;

15.4. investīcijas siltumenerģijas patēriņa samazināšanā;

15.5. sabiedrības informēšana par projekta īstenošanas rezultātiem un to sociāli ekonomisko ietekmi.

16. Konkursa ietvaros neatbalsta šādas projekta aktivitātes:

16.1. siltumenerģijas ražošanas avotu vai to iekšējo tīklu rekonstrukcija;

16.2. siltumapgādes jaunu tīklu izbūve;

16.3. elektroinstalāciju izveide vai nomaiņa.

17. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:

17.1. projekta energoaudita izmaksas, ja energoaudits veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti un atbilst šo noteikumu 2.pielikumam;

17.2. tehniskā projekta sagatavošanas izmaksas;

17.3. būvuzraudzības izmaksas, ja ar būvuzraudzības izpildītāju noslēgts pakalpojuma līgums;

17.4. autoruzraudzības izmaksas, ja ar autoruzraudzības izpildītāju noslēgts pakalpojuma līgums;

17.5. būvdarbu izmaksas ēkas renovācijai, ja šādi būvdarbi ir iekļauti energoaudita pārskatā kā veicamie pasākumi un tie nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu:

17.5.1. pasākumi ēkas norobežojošām konstrukcijām (ārsienu, jumta, bēniņu, pagraba pārseguma, logu un durvju atjaunošana vai nomaiņa, kāpņu, iekšējo un ārējo koridoru, telpu un telpu grupu, ieeju un fasādes atjaunošana) saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01;

17.5.2. ventilācijas sistēmas renovācija vai izveide, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, samazinot āra gaisa infiltrācijas apjomus līdz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

17.5.3. siltumapgādes un karstā ūdens apgādes komunikāciju siltināšanas pasākumi, kas ļauj samazināt siltumenerģijas patēriņu;

17.5.4. telpu temperatūras kontroles un regulēšanas ierīču iegāde un uzstādīšana, ja tas tiek īstenots kopā ar citiem siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem;

17.6. citi energoaudita pārskatā iekļautie ēkas renovācijas darbi, kas samazina siltumenerģijas patēriņu;

17.7. izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā;

17.8. papildu izmaksas, kas nav norādītas energoauditā, bet ir paredzētas tehniskajā projektā;

17.9. nodokļi un nodevas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nav iespējama to atgūšana (pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas).

18. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

18.1. atbilst šo noteikumu 17.punktā minētajām izmaksām;

18.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

18.3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas (izņemot energoaudita un tehniskā projekta sagatavošanas izmaksas), taču ne vēlāk kā līdz projekta līguma termiņa beigām;

18.4. ir faktiski veiktas un ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

18.5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem;

18.6. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma ziņojumā, pievienojot dokumentu kopijas (projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem);

18.7. ir iekļautas projekta iesniedzēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek projekta iesniedzēja īpašumā.

19. Energoaudita veikšanas un tehniskā projekta sagatavošanas (ja attiecināms) izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Projekta būvuzraudzības un autor­uzraudzības izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

21. Projekta izmaksas, kas saistītas ar informācijas un publicitātes pasākumiem projekta ieviešanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

22. Projekta budžetā iekļautās papildu izmaksas, kas nav norādītas energoaudita pārskatā, bet ir paredzētas tehniskajā projektā, nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

23. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

23.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 17. vai 18.punktā minētajām;

23.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 19., 20., 21. vai 22.punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

23.3. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas (izņemot energoaudita un tehniskā projekta sagatavošanas izmaksas) vai arī pēc projekta līguma termiņa beigām;

23.4. elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (piemēram, veļas­mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts);

23.5. izmaksas, kas ietver ēkas tehnisko instalāciju nomaiņu vai jaunu izveidi;

23.6. izmaksas, kuras nav saistītas ar energoefektivitātes pasākumiem, kas norādīti energoaudita pārskatā, izņemot tehniskajā projektā paredzētās papildu izmaksas;

23.7. ēkas vai tās atsevišķu daļu rekon­strukcijas izmaksas;

23.8. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

23.9. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

23.10. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

23.11. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, soda procenti, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

23.12. nodokļu un nodevu maksājumi, kas nav iekļauti šo noteikumu 17.9.apakš­punktā;

23.13. izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 17.punktā minētās izmaksas;

23.14. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām;

23.15. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas;

23.16. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

23.17. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

23.18. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas.

24. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 3.punktā noteikto finansējumu.

25. Atbildīgā iestāde konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un pēc abonēšanas apjoma vienā no lielākajiem Latvijas dienas laikrakstiem, kā arī atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv).

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1533)

26. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi).

27. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 darbdienām no konkursa izsludināšanas dienas.

28. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver:

28.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (3.pielikums);

28.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

28.2.1. pašvaldības lēmuma izrakstu par projekta ieviešanu, kurā norādītas projekta kopējās izmaksas un pašvaldības līdzfinansējuma apjoms;

28.2.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti veikta energoaudita pārskatus ēkām, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes;

28.2.3. piederību vai piekritību apliecinošus dokumentus (zemesgrāmatas apliecības kopiju vai izziņu no pašvaldības bilances; citiem pamatlīdzekļiem – izziņu no pašvaldības bilances) ēkām, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes;

28.2.4. tehniskā projekta kopiju (ja tas attiecināms saskaņā ar normatīvajiem aktiem);

28.2.5. paziņojuma kopiju par iepirkuma procedūras rezultātiem (ja iepirkums ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai);

28.2.6. projekta būvniecības izmaksu tāmi.

29. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu divos eksemplāros (oriģinālu un kopiju, kas apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā), pievienojot projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu.

30. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

30.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pas­tu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā;

30.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu, kā arī reģistrācijas lapā veiktās atzīmes (projekta iesniedzējs, datums un laiks, projekta iesniedzēja vai tā pārstāvja paraksts un tā atšifrējums);

30.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tai minētais apgalvojums jāpamato.

31. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

31.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

31.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu;

31.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

31.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro;

31.5. projekta iesniegumu aizpilda bez neatrunātiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem;

31.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās iestādes apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam;

31.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas amatpersona ar paraksta tiesībām vai tās pilnvarota persona;

31.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

31.8.1. projekta iesnieguma eksemplārus iesniedz cauršūtus (caur­auklotus), ar sanumurētām lapām, uz pēdējās lapas aizmugurē diegu gali ir pielīmēti, apzīmogoti ar projekta iesniedzēja zīmogu, uz uzlīmes ir norāde par sanumurēto un cauršūto (cauraukloto) lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību, dokumenta autora nosaukums, datums, izstrādāšanas vieta un paraksts;

31.8.2. projekta iesnieguma veidlapai ir jābūt identiskai ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā;

31.8.3. projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā izstrādā DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā;

31.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā:

31.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

31.9.2. to izstrādā DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF vai JPG datņu formātā;

31.9.3. to paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1533)

32. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu, to ievieto aizzīmogotā iepakojumā ar norādi “Konkursam “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”” un “Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas”.

33. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un 10 darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma reģistrācijas numuru.

34. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija).

35. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

36. Vērtēšanas komisiju vada Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs Vides ministrijas pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

37. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar “Jā”, “Nē” vai “NA” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst, “NA” – nav attiecināms).

38. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un šī neatbilstība attiecas nevis uz projektu kopumā, bet gan uz vienu vai vairākām ēkām, kurās paredzēts veikt projekta aktivitātes, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no projekta iesnieguma un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai nedrīkst būt garāks par septiņām darbdienām.

39. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, no kura ir izslēgtas attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti.

40. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem un projekta iesnieguma noraidīšanu.

41. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 5.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 34 punkti.

42. Vērtēšanas komisija, pieaicinot neatkarīgus ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādītā oglekļa dioksīda emisiju sagaidāmā samazinājuma atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm. Pārbaudes ietvaros eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs ekspertiem nodrošina pilnu piekļuvi tām.

43. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas, vērtēšanas komisija veic pārrēķinu un pieņem rezultātu, kas ļauj ietaupīt finanšu instrumenta līdzekļus.

44. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā, tā pielikumos vai arī komunikācijā ar atbildīgo iestādi ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

45. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam.

46. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku efektivitātes rādītāju.

47. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

47.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

47.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 45.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums.

48. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu projekta iesniedzējam nosūta vēstuli par projekta iesnieguma apstiprināšanu un uzaicina to noslēgt projekta līgumu.

49. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta atbildīgās iestādes vēstule par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu.

50. Ja šo noteikumu 49.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

51. Lai projekta iesniedzējs, kurš ar atbildīgo iestādi noslēdzis projekta līgumu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), varētu saņemt finansējumu, kā arī veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus, tas atver norēķinu kontu Valsts kasē (turpmāk – projekta konts).

52. Pēc šo noteikumu 51.punktā minētā konta atvēršanas finansējuma saņēmējs noformē parakstu paraugu kartīti, kas apliecina personu pilnvaras rīkoties ar kontā esošajiem finanšu līdzekļiem, un pirms maksājumu veikšanas tās kopiju iesniedz atbildīgajā iestādē.

53. Mēneša laikā pēc projekta līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs atbildīgajā iestādē iesniedz iepirkumu plānu atbilstoši projekta līguma nosacījumiem.

54. Ja finansējuma saņēmējs iepirkumu nav izsludinājis pirms projekta līguma noslēgšanas, pirmo iepirkumu tas izsludina sešu mēnešu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas. Ja konkurss netiek izsludināts iepriekš minētajā termiņā, atbildīgā iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu par projekta līguma pārtraukšanu.

55. Publisko iepirkumu finansējuma saņēmējs var veikt, piemērojot zaļā iepirkuma prasības projekta aktivitāšu īstenošanai.

56. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar juridiski saistošiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

57. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

57.1. projekta īstenošanas laikā ne retāk kā reizi pusgadā sagatavo informāciju par projekta aktivitātēm un rezultātiem, tai skaitā ietekmi uz vidi un energoefektivitāti kopumā, un nosūta to atbildīgajai iestādei, kā arī publicē vietējā laikrakstā;

57.2. informāciju par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu izvieto savā tīmekļa vietnē, ja tāda ir;

57.3. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem, tai skaitā ietekmi uz vidi un energoefektivitāti kopumā;

57.4. pēc projekta pabeigšanas pie katras ēkas, kurā veiktas projekta akti­vitātes, piestiprina informatīvu plāksnīti atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām.

58. Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs paredz atkāpes no projekta līguma nosacījumiem, projekta iesniedzējs atbildīgajā iestādē iesniedz projekta līguma grozījumu pieprasījumu, pamatojot grozījumu nepieciešamību.

59. Projekta īstenošanas laikā katru kalendāra gada ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – progresa pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai formai.

60. Mēneša laikā pēc projekta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē sagatavotu gala pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai formai par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats).

61. Piecus gadus pēc projekta līguma termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods) finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz atbildīgajā iestādē atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam sagatavotu projekta rezultātu monitoringa pārskatu (turpmāk – monitoringa pārskats). Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

62. Projekta dokumentācijas (piemēram, projekta līgums un tā grozījumi, citi projekta ietvaros slēgtie līgumi, darbu pieņemšanas un nodošanas akti, maksājuma uzdevumi, starpposmu pārskati un noslēguma pārskats, monitoringa pārskati) oriģinālus vai to atvasinājumus ar juridisku spēku finansējuma saņēmējs glabā vismaz 10 gadu pēc projekta līguma termiņa beigām.

63. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

63.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summas;

63.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 40 % no projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summas;

63.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finansējuma summu.

64. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, ja tas:

64.1. iesniedzis avansa maksājuma pieprasījumu;

64.2. noslēdzis projekta līgumu ar atbildīgo iestādi;

64.3. atvēris projekta kontu un iesniedzis atbildīgajā iestādē parakstu paraugu kartītes kopiju;

64.4. iesniedzis atbildīgajā iestādē iepirkumu plānu.

65. Starpposmu maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī. Starpposma maksājumu var saņemt, ja:

65.1. finansējuma saņēmējs ir iesniedzis atbildīgajā iestādē starpposma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi apliecinošus dokumentus (līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes);

65.2. finansējuma saņēmējs ir iesniedzis atbildīgajā iestādē starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni;

65.3. finansējuma saņēmējs ir izpildījis šo noteikumu 64.2., 64.3. un 64.4.apakšpunktā minētos nosacījumus;

65.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā, izņemot izmaksas, kas radušās laikposmā no konkursa izsludināšanas līdz līguma noslēgšanai;

65.5. starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās izmaksas ir attiecināmas un atbilst šo noteikumu 18.punktā minētajām prasībām.

66. Finansējuma saņēmējs var saņemt noslēguma maksājumu, ja:

66.1. tas ir iesniedzis atbildīgajā iestādē noslēguma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi apliecinošus dokumentus (līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes);

66.2. tas ir iesniedzis atbildīgajā iestādē noslēguma pārskatu;

66.3. tas ir izpildījis šo noteikumu 64.2., 64.3. un 64.4.apakšpunktā minētos nosacījumus;

66.4. visus ar projektu saistītos maksājumus tas ir veicis un saņēmis projekta kontā, izņemot projekta sagatavošanas izmaksas un izmaksas, kas radušās laikposmā no konkursa izsludināšanas līdz līguma noslēgšanai;

66.5. noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās izmaksas ir attiecināmas un atbilst šo noteikumu 18.punktā minētajām prasībām.

(Nodaļa MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

67. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

68. Ja valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

69. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 68. punktā minētās informācijas saņemšanas par oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

70. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

70.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus;

70.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 15. punktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās, kas atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajām prasībām, ja šīs prasības ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

70.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

71. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda plāna atbilstību šo noteikumu 70. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 70. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 70. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 72. punktu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

72. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

73. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 74. un 74.¹ punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

74. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka:

74.1. izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_1.gads}; CO_{2_2.gads}; CO_{2_3.gads}; CO_{2_4.gads}; CO_{2_n.gads} – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

n – gadu skaits;

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;

74.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:

KPFI_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

CO_{2_Līgums} – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas;

CO_{2_max1}; CO_{2_max2}; CO_{2_max3}; CO_{2_max4}; CO_{2_max5} – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

74.¹ Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

74.² Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 61. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk kā par trim gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 61. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu.

(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 458 redakcijā)

75. Ja finansējuma saņēmējs līdz 2010.gada 1.decembrim nav īstenojis projekta līgumā paredzētās aktivitātes, tas var pieprasīt atbildīgajai iestādei projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīti objektīvi apstākļi, kas kavē līguma īstenošanu. Ja atbildīgā iestāde norādītos apstākļus atzīst par pamatotiem, tā līgumu pagarina, bet ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk kā par vienu gadu.