Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos

UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Kioto protokola elastīgie mehānismi — Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk — Konvencija) Kioto protokola (turpmāk — Kioto protokols) 6. pantā noteiktais kopīgi īstenojamais projekts, 12. pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms un 17. pantā noteiktā starptautiskā emisiju tirdzniecība;

2) Kioto vienības — noteiktā daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības, sertificētie emisiju samazinājumi, piesaistes vienības, ilglaicīgi sertificētie emisiju samazinājumi un pagaidu sertificētie emisiju samazinājumi Eiropas Komisijas 2013. gada 2. maija regulas Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu Nr. 920/2010 un regulu Nr. 1193/2011 3. panta 12. punkta izpratnē;

3) klimata pārmaiņu finanšu instruments — finanšu instruments, kura līdzekļi iegūti, pārdodot valstij piederošās noteiktā daudzuma vienības Kioto protokola 17. pantā noteiktajā kārtībā, un izmantoti saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.

(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka:

1) pamatprincipus Latvijas Republikas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar šo dalību saistīto institūciju kompetenci;

2) valsts Kioto vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu plānošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

II nodaļa
Starptautiskā emisijas vienību tirdzniecība

4. pants. Kioto vienību īpašumtiesības

Noteiktā daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības, sertificētie emisiju samazinājumi, ilglaicīgi sertificētie emisiju samazinājumi un pagaidu sertificētie emisiju samazinājumi, kas atrodas Kioto vienību un emisijas kvotu reģistrā atvērtajā Latvijas Republikas valsts kontā, kā arī piesaistes vienības ir valsts īpašums, un tā tiesiskais valdītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

5.pants. Dalība starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā

(1) Latvijas Republika var pārdot tās Kioto vienības, kuras nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi.

(2) Saņemot citas valsts piedāvājumu vai pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par dalību starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā un par rīcību ar valstij piederošajām Kioto vienībām.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija risina pārrunas saistībā ar līguma noslēgšanu par Kioto vienību, tai skaitā noteiktā daudzuma vienību, tirdzniecību un sagatavo līguma projektu. Līguma projektā obligāti iekļaujami noteikumi par Kioto vienību veidu, skaitu, cenu un maksāšanas kārtību.

(4) Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par Kioto vienību tirdzniecību.

(5) Līgumu par Kioto vienību tirdzniecību paraksta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. un 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

6.pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(Izslēgts ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

III nodaļa
Klimata pārmaiņu finanšu instruments

7.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta plānošana

(1) Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās Kioto vienības, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

(2) Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam finansējumu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu īstenošanai paredz atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un šim mērķim neizlietoto finanšu līdzekļu apmēram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

8.pants. Starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu izlietojums

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus izlieto tādu projektu finansēšanai zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs:

1) kuriem ir būtiska ietekme uz valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to piesaisti un kuri veicina siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu vai ierobežošanu ar šādiem pasākumiem:

a) energoefektivitātes paaugstināšana,

b) atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanas palielināšana,

c) tādu vides tehnoloģiju izstrāde un izmantošana, kuras veicina energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu,

d) klimata pārmaiņu samazināšanas politikas izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Kioto protokolā ietverto saistību izpildi un Latvijas Republikas darbības atbilstību Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošanas nosacījumiem,

e) izglītojoši pasākumi un zinātniski pētījumi, kas veido sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām,

f) tādu pasākumu izstrāde un ieviešana, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām;

2) kuri ievērojami uzlabo vides kvalitāti, tai skaitā samazina pārrobežu gaisa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu un cilvēku veselībai bīstamu piesārņojumu, palielina oglekļa dioksīda savākšanu un uzglabāšanas iespējas.

(2) Valsts kase nodrošina klimata pārmaiņu finanšu instrumenta maksājumu izpildi atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) No starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības iegūto līdzekļu atlikumu izmanto atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.² pantā minētajiem nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

9.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas principi

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana notiek, ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas valsts atbalstam un starptautiskos labas prakses principus vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā, to skaitā:

1) caurredzamība;

2) izsekojamība;

3) vides aizsardzības efektivitāte;

4) ekonomiskā efektivitāte;

5) finansiālā piesardzība.

10.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja un veic šādas funkcijas:

1) sagatavo klimata pārmaiņu finanšu instrumenta kārtējā gada finanšu un darba plānu;

2) izvērtē projektu iesniegumus un apstiprina projektus, kuri saņem finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, kā arī piešķir finansējumu konkrētam projektam;

3) (izslēgts ar 28.01.2010. likumu);

4) sagatavo un iesniedz Valsts kasei maksājuma uzdevumus;

5) apkopo informāciju par tiem projektiem, kuri saņem finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta;

6) sagatavo un līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā par finanšu izlietojumu un par vides kvalitātes uzlabojumu, kas panākts, attiecīgos projektus īstenojot.

(1¹) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk — Vides investīciju fonds):

1) organizē projektu iesniegumu konkursus, veic projektu iesniegumu analīzi un sagatavo priekšlikumus projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un projektu vērtēšanas kritērijiem, kā arī sagatavo priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par projektu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu;

2) uzrauga projektu īstenošanu un līgumu par projektu īstenošanu izpildi;

3) pārbauda projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu īstenošanas progresu un projektu rezultātu monitoringu un iesniedz apkopoto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(1²) Izpildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Vides investīciju fonds atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcionālā pakļautībā.

(1³) Ja projektam piešķirts finansējums no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, projekta īstenotājs slēdz trīspusēju līgumu par projekta īstenošanu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Vides investīciju fondu.

(2) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas un ziņojumu pārbaudes izdevumus sedz no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu iesniegumu konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību;

2) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.2010., 16.12.2010. un 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

10.¹ pants. Lēmumi par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu

(1) Ja projekta iesniedzējs ir privātpersona, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu ir administratīvais akts.

(2) Ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu ir pārvaldes lēmums.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.² pants. Lēmumu pārsūdzēšana

Šā likuma 10.¹ pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 10.¹ panta pirmajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. Vides kvalitātes uzlabojumu un finanšu izlietojuma pārbaude klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros

(1) Ja projekts saņēmis finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, projekta īstenotājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu sniedz Vides investīciju fondam pārskatus par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par piešķirtā finansējuma izlietojumu un projekta rezultātu monitoringu, arī par panākto vides kvalitātes uzlabojumu.

(2) Informācija par projektu īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ir publiski pieejama.

(3) (Izslēgta ar 28.01.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.03.2010.)

12.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvā padome

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes (turpmāk - konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību šā likuma mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas uzraudzībā.

(2) Lai uzlabotu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieviešanas efektivitāti, konsultatīvā padome izskata tā kārtējā gada finanšu un darba plānu un sniedz priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(3) Konsultatīvā padome pēc savas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadību vai īstenošanu.

(4) Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iecelts pārstāvis. Konsultatīvajā padomē iekļauj:

1) pa vienam pārstāvim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas;

2) divus pārstāvjus, kurus rotācijas kārtībā uz vienu gadu deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajās nozarēs;

3) divus Vides konsultatīvās padomes deleģētus tādu biedrību vai nodibinājumu pārstāvjus, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība.

(6) Konsultatīvās padomes sēdēs var piedalīties arī līguma par noteiktā daudzuma vienību tirdzniecību puses deleģēti pārstāvji atbilstoši līguma nosacījumiem.

(7) Konsultatīvās padomes locekļi par dalību konsultatīvās padomes darbā atalgojumu nesaņem.

(8) Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Konsultatīvās padomes darbu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. un 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

IV nodaļa
Kioto protokola projektu mehānismi

13.pants. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana

(1) Kioto protokola projektu mehānismi ir:

1) kopīgi īstenojamais projekts — Kioto protokola 6. pantā noteiktā mehānisma projekts, kuru veic Konvencijas 1. pielikumā ietvertā valsts ar Kioto protokola B pielikumā noteiktām saistībām citā Konvencijas 1. pielikumā ietvertajā valstī ar Kioto protokola B pielikumā noteiktajām saistībām un kura rezultātā var tikt piešķirtas emisiju samazināšanas vienības;

2) tīras attīstības mehānisma projekts — Kioto protokola 12. pantā noteiktā mehānisma projekts, kuru veic Konvencijas 1. pielikumā ietvertā valsts ar Kioto protokola B pielikumā noteiktām saistībām valstī, kas nav ietverta Konvencijas 1. pielikumā, un kura rezultātā var tikt piešķirti sertificētie emisiju samazinājumi, ilglaicīgi sertificētie emisiju samazinājumi un pagaidu sertificētie emisiju samazinājumi.

(2) Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu ārvalstīs iesniegto Kioto protokola projektu mehānismu apstiprināšanu nodrošina atbilstoši Latvijas Republikas un citu valstu noslēgtajiem saprašanās memorandiem par kopīgu Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

14. pants. Ministru kabineta kompetence Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanā

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) Latvijas Republikā īsteno Kioto protokola projektu mehānismus, tai skaitā piešķir Kioto vienības;

2) izsniedz apliecinājumu Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanai ārpus Latvijas teritorijas.

(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 10.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 14.pantā minētos noteikumus.

2. Šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

3. Līdz šā likuma 14. pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 510 "Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2017.)

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 8.novembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2007.gada 29.novembrī

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Saeima Veids: Pieņemts: 08.11.2007.Stājas spēkā: Tēma: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 192, 29.11.2007.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1, 10.01.2008.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Uz tiesību akta pamata izdotie
Augstākās tiesas atziņas
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi

Ar grozījumu sarakstu
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids