1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem;

1.2. funkcionālos traucējumus, kuri personām darbspējīgā vecumā (no 15 gadiem līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atbilstoši likumam "Par valsts pensijām"), kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā (uzskatāmas par darba ņēmējām vai pašnodarbinātajām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), dod tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem;

1.3. prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.

(Grozīts ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.342)

2. Līdz 21 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursu (turp­māk – pakalpojumi) sociālās rehabilitācijas institūcijā ir tiesīgas saņemt šādas personas:

2.1. personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī personas ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā (turpmāk – personas ar funkcionāliem traucējumiem), ja funkcionālie traucējumi atbilst šajos noteikumos norādītajiem kritērijiem;

2.2. likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2. un 4.pantā minētās per­sonas;

2.3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā minētās personas;

2.4. personas ar prognozējamo invaliditāti darbspējīgā vecumā un personas ar prognozējamo invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā (turpmāk – personas ar prognozējamo invaliditāti), ja personas funkcionālie traucējumi atbilst šajos noteikumos norādītajiem kritērijiem un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta nepieciešamība saņemt pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375; MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.342)

3. Ja personas funkcionālās spējas samazinās, šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētās personas pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas, izņemot gadījumu, ja persona pakalpojumus pieprasa vai ir saņēmusi steidzamības kārtā. Pakalpojumus atkārtoti var saņemt 14 dienas (izņemot personas, kurām saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (turpmāk – SSK–10) ārsta atzinumā pamatdiagnozē norādīti diagnožu kodi G35, G80–G83.9, I69.8, T90.5, T90.8-T90.9, T91-T93.9, T95–T95.9). Ja funkcionālās spējas pazeminās šo noteikumu 2.2. vai 2.3.apakšpunktā minētajām personām, tās var saņemt pakalpojumus arī saskaņā ar šo noteikumu 4., 5., 9. un 10.punktu.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā)

4. Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētās personas pakalpojumus var saņemt reizi divos gados un sešos mēnešos, atkārtoti – ne agrāk kā divus gadus un sešus mēnešus pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas.

(MK 22.05.2018. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

5. Šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētās personas pakalpojumus var saņemt reizi gadā, atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā)

5.¹ Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētās personas pakalpojumus var saņemt prioritāri vienu reizi komisijas noteiktajā prognozējamās invaliditātes termiņā. Atkārtoti pakalpojumus var saņemt, ja komisija personai atkārtoti nosaka prognozējamu invaliditāti un atbilstoši komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam ir nepieciešams pakalpojumus saņemt atkārtoti.

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.375 redakcijā)

5.² Ja persona, kas uzņemta pakalpojumu saņēmēju rindā atbilstoši šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktam, pakalpojumus saņem prioritāri kā persona ar prognozējamu invaliditāti, tā nezaudē savu reģistrācijas numuru un statusu pakalpojumu saņēmēju rindā. Šajā gadījumā persona pakalpojumus rindas kārtībā var saņemt ne agrāk kā gadu pēc prioritāri sniegto pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas.

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.375 redakcijā)

6. Visām šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētajām personām, ja personas funkcionālie traucējumi atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem, kā arī šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajām personām ir tiesības saņemt pakalpojumus steidzamības kārtā, ja tos pieprasa sešu mēnešu laikā pēc me­dicīniskās rehabilitācijas kursa pabeigšanas. Pieprasot pakalpojumus steidza­mības kārtā, persona nezaudē savu reģistrācijas numuru pakalpojumu saņēmēju rindā. Šajā gadījumā persona pakalpojumus rindas kārtībā var saņemt ne agrāk kā gadu pēc steidzamības kārtā sniegto pakalpojumu saņemšanas pabeigšanas.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375)

6.¹ Ja persona nav ieradusies sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu saņemšanai šo noteikumu 14.1.1., 14.1.2. un 17.1.1.apakšpunktā minētajā lēmumā norādītajā laikā, izņemot šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētos gadījumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs atsaka personai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un svītro personu no pakalpojumu saņēmēju rindas.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375)

7. Personai ir pienākums līdzdarboties pakalpojumu sniedzēja izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna īstenošanā, kā arī ievērot pakalpojumu sniedzēja noteikto kārtību.

8. Pašvaldību sociālie dienesti informē attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus un ģimenes ārstus par iespējām saņemt pakalpojumus, kā arī par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību.

8.¹ Ja pakalpojumus piešķir bērnam, pašvaldības sociālais dienests lēmumā par pakalpojumu piešķiršanu papildus norāda šādu informāciju:

8.¹ 1. vai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu jāuzturas arī bērna likumiskajam pārstāvim vai personai, kas bērnu aprūpē. Šādā gadījumā norāda:

8.¹ 1.1. bērna likumiskā pārstāvja vai tās personas uzturēšanās finansēšanas avotu, kas bērnu aprūpē;

8.¹ 1.2. rakstisku apliecinājumu par gatavību segt ar uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus, ja bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā paredz segt no personīgiem līdzekļiem;

8.¹ 2. rakstisku bērna likumiskā pārstāvja atļauju sniegt pakalpojumus bērnam, ja bērns pakalpojumu saņemšanai ieradīsies viens pats.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā)

8.² Bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, pakalpojumu saņem vienlaikus ar bērnu un to sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ja likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, atbilst šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. vai 2.4 apakšpunktā noteiktajam statusam.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375)

9. Lai persona saņemtu pakalpojumus:

9.1. ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts sniedz personai atzinumu. Atzinumā norāda šādu informāciju:

9.1.1. funkcionālo traucējumu izraisījušās pamatdiagnozes kodu un blakus diagnozes kodu atbilstoši SSK–10 (1.pielikums);

9.1.2. medicīniskās kontrindikācijas (ja tādas ir), kuru dēļ persona nedrīkstētu saņemt pakalpojumus;

9.1.3. medicīniskās rehabilitācijas laiku, ja persona pakalpojumus vēlas saņemt pēc medicīniskās rehabilitācijas, kā arī informāciju par to, vai medicīniskā rehabilitācija saistīta ar pirmreizēju saslimšanu, kura izraisījusi funkcionālos traucējumus, un vai pakalpojumi nepieciešami steidzamības kārtā;

9.1.4. ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām, kuras guvušas funkcionālos traucējumus izraisošas traumas, norāda, ka funkcionālie traucējumi radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

9.1.5. vai pakalpojumi prioritāri nepieciešami personai ar prognozējamu invaliditāti;

9.2. ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts atzinumam pievieno šādus dokumentus:

9.2.1. medicīniskās rehabilitācijas izraksta kopiju, ja personai pakalpojumi nepieciešami steidzamības kārtā;

9.2.2. komisijas apstiprinātā individuālā rehabilitācijas plāna kopiju, ja pakalpojumi nepieciešami personai ar prognozējamu invaliditāti;

9.3. persona iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu par pakalpojumu piešķiršanu, šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minēto atzinumu un 9.2.apakšpunktā minētos dokumentus. Ja pakalpojumi nepieciešami bērnam, iesniegumu iesniedz bērna likumiskais pārstāvis;

9.4. persona ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kura strādā, šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minētajā iesniegumā papildus norāda, ka ir darba ņēmējs pie attiecīgā darba devēja, vai norāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru un komersanta firmu, ja ir individuālais komersants, vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, ja veic saimniecisko darbību.

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.375 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.342)

9.¹ Pieprasot pakalpojumus atkārtoti, persona iesniegumā norāda, kādas darbības tā veikusi pēc pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas, lai saglabātu vai uzlabotu savas funkcionālās spējas.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā)

9.² Ja pakalpojumus vēlas saņemt persona ar prognozējamu invaliditāti, iesniegumu par pakalpojumu piešķiršanu, šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minēto atzinumu un 9.2.apakšpunktā minētos dokumentus persona Sociālās integrācijas valsts aģentūrā iesniedz personīgi, nosūta pa pastu vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.342 redakcijā)

10. Lai persona, kas atrodas medicīniskās rehabilitācijas institūcijā, sa­ņemtu pakalpojumus steidzamības kārtā:

10.1. personas ārstējošais ārsts novērtē personu un sniedz atzinumu, kurā iekļauj šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minēto informāciju, norādot, vai personai pēc medicīniskās rehabilitācijas nepieciešama sociālā rehabilitācija steidzamības kārtā;

10.2. sociālais darbinieks vai ārstējošais ārsts attiecīgās personas klāt­būtnē novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funk­cionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam (2.pieli­kums), identificē sociālās funkcionēšanas problēmu, kura risināma sociālās rehabilitācijas laikā, sastāda novērtējuma protokolu (3.pielikums) un pieņem lēmumu par personas atbilstību vai neatbilstību pakalpojuma saņemšanai, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības;

10.3. ārstniecības iestāde nosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētos dokumentus un 3.pielikumā minēto novērtējuma protokolu, izrakstu par saņemto medicīnisko rehabilitāciju un personas iesniegumu par pakalpojumu piešķiršanu. Ja persona dokumentu nosūtīšanas laikā vēl turpina ārstēties ārstniecības iestādē, izrakstu par saņemto medicīnisko rehabilitāciju aizstāj ar ārstējošā ārsta izziņu, kurā norādīta šo noteikumu 9.1.2. un 9.1.3.apakšpunktā minētā informācija. Izrakstu par saņemto medicīnisko rehabilitāciju persona iesniedz, iestājoties rehabilitācijas institūcijā.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751)

11. Pašvaldības sociālais dienests reģistrē dokumentus un 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

11.1. attiecīgās personas klātbūtnē viņas dzīvesvietā (izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadī­jumus) novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam (2.pielikums), identificē sociālās funkcionēšanas problēmu, kura risināma sociālās rehabilitācijas laikā, un sastāda novērtējuma protokolu (3.pielikums), ja nepieciešams, novērtēšanā iesaistot ģimenes ārstu, ārstējošo ārstu vai funkcionālo speciālistu (ergoterapeitu vai fizioterapeitu);

11.2. pieņem vienu no šādiem lēmumiem un informē personu:

11.2.1. par nepieciešamību piešķirt pakalpojumus, ja personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 0 līdz 19 punktiem. Ja personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 0 līdz 6 punktiem, lēmumā norāda pavadošo personu un ar tās uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistīto izdevumu finansēšanas avotu. Ja pavadošā persona ar uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus sedz no personīgiem līdzekļiem, lēmumam pievieno rakstisku attiecīgās personas apliecinājumu par gatavību segt minētos izdevumus;

11.2.2. par personas neatbilstību pakalpojumu saņemšanai, ja:

11.2.2.1. personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe neatbilst šo noteikumu 11.2.1.apakšpunktā minētajai pakāpei;

11.2.2.2. vērtējumā atbilstoši Bartela indeksam (2.pielikums) persona 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10.punktā ir saņēmusi maksimālo punktu skaitu vai 0 punktu 2., 3. un 10.punktā;

11.2.2.3. ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumā pamatdiagnozes kods neatbilst šo noteikumu 1.pielikumam vai ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts ir sniedzis atzinumu, ka personai ir medicīniskas kontrindikācijas pakalpojumu saņemšanai;

11.2.2.4. persona atkārtoti pieprasa pakalpojumus, bet kopš pēdējā pašvaldības sociālā dienesta vērtējuma personas dzīvesvietā viņas funkcionālās spējas nav samazinājušās, izņemot gadījumu, ja persona pakalpojumus pieprasa vai ir saņēmusi prioritāri vai steidzamības kārtā;

11.2.2.5. iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu 9. vai 10.punktā minētajām prasībām;

11.3. nosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai šo noteikumu 9.punktā minētos dokumentus, 11.1.apakšpunktā minēto novērtējuma protokolu, 11.2.1.apakšpunktā minēto lēmumu, kā arī 8.¹ 1.2. un 8.¹ 2.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375)

12. Lai saņemtu pakalpojumus, persona vai tās likumiskie pārstāvji ie­sniedz pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši dzīvesvietai:

12.1. rakstisku iesniegumu;

12.2. politiski represētās personas apliecības, Černobiļas atom­elektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

12.3. ģimenes (ārstējošā) ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisku kontrindikāciju neesību pakalpojumu saņemšanai.

13. Pašvaldības sociālais dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

13.1. reģistrē dokumentus;

13.2. pieņem lēmumu par nepieciešamību piešķirt pakalpojumus un infor­mē par to personu;

13.3. pieņem lēmumu atteikt pakalpojumu piešķiršanu un informē par to personu, ja:

13.3.1. nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

13.3.2. (svītrots ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751);

13.3.3. ģimenes ārsts ir sniedzis atzinumu, ka personai ir medicīniskās kontrindikācijas pakalpojumu saņemšanai;

13.4. nosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai pieņemto lēmumu, kā arī šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751)

14. Sociālās integrācijas valsts aģentūra:

14.1. 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 10.3., 11.3. vai 13.4.apakš­punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos, tai skaitā pieprasa ziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un pārbauda, vai persona ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem, informējot personu un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu:

14.1.1. par pakalpojumu piešķiršanu, izsniedzot norīkojumu personai uz sociālās rehabilitācijas institūciju;

14.1.2. par pakalpojumu piešķiršanu steidzamības kārtā šo noteikumu 6.punktā noteiktajos gadījumos, izsniedzot norīkojumu personai uz sociālās reha­bilitācijas institūciju;

14.1.3. par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem personai nav tiesību saņemt pakalpojumus;

14.1.4. par personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā un pakalpojumu piešķiršanu ar nosacījumu, ka pēc rindas pienākšanas personai vēl ir tiesības saņemt pakalpojumu. Persona var tikt vienlaikus uzņemta un atrasties vienā pakalpojumu saņēmēju rindā vienā statusā, izņemot šo noteikumu 5.² punktā minēto gadījumu. Rindu veido, ņemot vērā personas statusu, pakalpojumu saņemšanas periodiskumu un paredzētā pakalpojuma ilgumu;

14.2. pieprasa dokumentu iesniedzējam trūkstošos dokumentus, ja nav iesniegti visi šo noteikumu 10.3., 11.3. vai 13.4.apakš­punktā minētie dokumenti, un pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šo noteikumu 14.1.apakš­punktā minētajiem lēmumiem.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375; MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.342)

14.¹ Ja persona jau atrodas pakalpojumu saņēmēju rindā, bet ir iesniegusi iesniegumu par vēlmi mainīt pakalpojumu saņēmēja statusu atbilstoši šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktam, personai tiek saglabāts reģistrācijas numurs rindā.

(MK 10.08.2010. noteikumu Nr.751 redakcijā)

14.² Ja pakalpojumu pieprasa persona ar prognozējamu invaliditāti, Sociālās integrācijas valsts aģentūra izvērtē šo noteikumu 9.² punktā minētos dokumentus, tai skaitā pieprasa ziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un pārbauda, vai persona ar prognozējamo invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, un piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

14.² 1. par pakalpojumu piešķiršanu;

14.² 2. par atteikumu piešķirt pakalpojumus, ja atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem personai nav tiesību saņemt pakalpojumus vai līdz termiņa beigām, uz kuru noteikta prognozējamā invaliditāte, ir palicis mazāk nekā mēnesis;

14.² 3. (svītrots ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.342).

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.375 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2013. noteikumiem Nr.342)

14.³ Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus vai tie neatbilst šo noteikumu prasībām, Sociālās integrācijas valsts aģentūra pieprasa dokumentu iesniedzējam trūkstošos dokumentus un piecu darbdienu laikā pēc to saņemšanas pieņem vienu no šo noteikumu 14.² punktā minētajiem lēmumiem.

(MK 17.05.2011. noteikumu Nr.375 redakcijā)

14.⁴ Pienākot šo noteikumu 14.1.4.apakšpunktā minētajai pakalpojumu saņemšanas rindai, Sociālās integrācijas valsts aģentūra atkārtoti izvērtē personas atbilstību pakalpojumu saņemšanai un:

14.⁴ 1. noskaidro (pieprasa ziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras), vai persona, kura uzņemta rindā kā persona ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma un kura strādā, uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto;

14.⁴ 2. izsniedz norīkojumu pakalpojumu saņemšanai;

14.⁴ 3. pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumus, ja konstatēts, ka personai nav tiesību tos saņemt.

(MK 25.06.2013. noteikumu Nr.342 redakcijā)

15. Lai pārceltu Sociālās integrācijas valsts aģentūras lēmumā norādīto pa­kalpojumu saņemšanas laiku, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūrā pamatotu iesniegumu ar lūgumu pārcelt pakalpojumu saņemšanas laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem, un pārcelšanu pamatojošus dokumentus. Personai ar prognozējamu invaliditāti pakalpojumu saņemšanas laiku pārceļ, ievērojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteikto termiņu.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375)

16. Pakalpojumu saņemšanu iespējams pārcelt šādos gadījumos:

16.1. persona pakalpojumu saņemšanai noteiktajā laikā ārstējas ārstniecības iestādē, ko apliecina ārstniecības iestādes izsniegts dokuments;

16.2. sakarā ar pirmās pakāpes radinieka nāvi, ja tā iestājusies ne agrāk kā 14 dienas pirms paredzētās pakalpojumu saņemšanas vai pakalpojumu saņemšanas laikā;

16.3. ja paredzētajā pakalpojuma saņemšanas laikā persona apgūst kādu izglītības programmu;

16.4. ja likumiskajam pārstāvim vai personai, kas aprūpē bērnu, pakalpojumu saņemšanas laikā iestājies kāds no šo noteikumu 16.1., 16.2. vai 16.3.apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751; MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.375)

17. Sociālās integrācijas valsts aģentūra:

17.1. izskata šo noteikumu 15.punktā minēto iesniegumu un iesniegtos dokumentus un 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par:

17.1.1. pakalpojumu pārcelšanu personai vēlamā laikā saskaņā ar pakal­pojuma sniegšanas grafiku vai uz pirmo brīvo vietu;

17.1.2. atteikumu pārcelt pakalpojumus personai vēlamā laikā, ja nav ievē­rotas šajos noteikumos minētās prasības;

17.2. informē personu un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751)

18. Pakalpojumu sniedzējs:

18.1. izvērtē klienta vajadzības un ar paš­aprūpi un mobilitāti saistīto funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi un vienojas ar klientu par pakalpojuma saņemšanas apjomu un ilgumu;

18.2. pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja:

18.2.1. personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē. Pēc personas ārstēšanas ārstniecības iestādē pakalpojumu sniegšanu atsāk nekavējoties vai ārsta atzinumā par vēlamo pakalpojuma saņemšanas laiku norādītajā laikā;

18.2.2. personai pakalpojumi piešķirti, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām;

18.2.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz rakstisku iesniegumu par pakalpojumu izbeigšanu;

18.2.4. persona pakalpojumu sniedzēja telpās vai teritorijā lieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas vai atrodas alkohola vai citu apreibinošo vielu reibumā;

18.2.5. persona apdraud citu personu veselību un dzīvību;

18.2.6. persona bojā pakalpojumu sniedzējas iestādes mantiskās vērtības;

18.2.7. persona neievēro vai pārkāpj šo noteikumu 7.punktā minētās prasības.

(Grozīts ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.751)

19. Pakalpojumu sniedzēji nodrošina:

19.1. personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes atkārtotu novērtēšanu;

19.2. individuālā sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanu (norāda nepieciešamo pakalpojuma veidu un apjomu) un īstenošanu, sniedzot:

19.2.1. profesionāla sociālā darbinieka pakalpojumus;

19.2.2. profesionāla psihologa pakalpojumus;

19.2.3. fizioterapeita pakalpojumus;

19.2.4. ergoterapeita pakalpojumus;

19.3. ārsta un medicīnas māsas pakalpojumus;

19.4. pirmo medicīnisko palīdzību jebkurā diennakts laikā;

19.5. ģimenes (ārstējošā) ārsta noteiktās medikamentozās terapijas kursa kontroli;

19.6. personas veselības stāvoklim atbilstošu ēdināšanu;

19.7. inventāru un telpas, kas aprīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par prasībām veselības aprūpes un sociālās aprūpes institūcijām noteiktajām prasībām:

19.7.1. telpas personu uzņemšanai;

19.7.2. telpas personu izmitināšanai;

19.7.3. sanitārās telpas, kas aprīkotas atbilstoši higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijās;

19.7.4. ēdamzāle;

19.7.5. fizioterapijas kabinets un zāle;

19.7.6. ergoterapijas kabinets;

19.7.7. sociālā darbinieka kabinets:

19.7.8. psihologa kabinets;

19.7.9. fizikālās terapijas kabinets;

19.7.10. hidroterapijas kabinets;

19.7.11. ārsta kabinets;

19.7.12. medicīnas māsas kabinets;

19.8. atpūtas un sporta nodarbību iespējas;

19.9. darba aizsardzības, vides drošības, vides pieejamības, ugunsdrošības un higiēnas prasību ievērošanu.

20. Pakalpojumu sniedzēji pēc pakalpojumu kursa pabeigšanas rakstiski nosūta personas ģimenes (ārstējošajam) ārstam un attiecīgās pašvaldības sociāla­jam dienestam informāciju par personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes izmaiņām un ieteikumus, lai saglabātu vai uzlabotu attiecīgo līmeni.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 28.decem­bra noteikumus Nr.1067 “Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedzējiem” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 210.nr.; 2005, 80.nr.; 2006, 86.nr.).