1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apgrūtinātā teritorija — teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi;

2) objekts — dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt aktuālu un pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, izveidojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk — Informācijas sistēma) un nodrošinot tās darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

4.pants. Informācijas sistēmas pārzinis

Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts zemes dienests.

5.pants. Datu sniedzēji

(1) Informācijas sistēmā iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks (valdītājs) vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu (turpmāk — atbildīgā institūcija).

(2) Datu sniedzēji šā likuma 7.pantā minētos datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām un šā likuma 8.pantā minētos datus par objektiem un to robežām sniedz bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2013. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

6.pants. Apgrūtināto teritoriju robežu attēlošana pēc objekta datu iekļaušanas Informācijas sistēmā

(1) Informācijas sistēma automātiski attēlo apgrūtinātās teritorijas robežu, ja Informācijas sistēmā ir iekļauti objekta dati un ja apgrūtinātās teritorijas lielums Aizsargjoslu likumā vai citos attiecīgajos normatīvajos aktos ir noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem.

(2) Ja Informācijas sistēma pēc tam, kad tajā iekļauti objekta dati, nevar automātiski attēlot apgrūtinātās teritorijas robežu, datus par apgrūtināto teritoriju un tās robežu sniedz datu sniedzējs.

7.pants. Apgrūtināto teritoriju datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām sniedz šādus datus:

1) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" — par:

a) piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām,

b) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem,

c) aizsargjoslām ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

2) Dabas aizsardzības pārvalde — par:

a) valsts izveidotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām zonām,

b) mikroliegumiem un to buferzonām,

c) pašvaldības izveidotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

3) Zemkopības ministrija — par tauvas joslas teritoriju zvejas vajadzībām;

4) Satiksmes ministrija — par tauvas joslas teritoriju kuģošanas vajadzībām;

5) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde — par valsts aizsargājamām kultūras pieminekļu teritorijām un to aizsargjoslām (aizsardzības zonām);

6) Valsts meža dienests — par aizsargjoslām ap purviem;

7) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" — par:

a) aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem,

b) aizsargjoslām ap valsts, valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

8) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" — par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai;

9) ostu pārvaldes un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" — par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanas drošības nodrošināšanai;

10) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs — par:

a) aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem,

b) aizsargjoslām ap valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem,

c) aizsargjoslām ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem;

11) Valsts robežsardze — par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas dēļ;

12) pašvaldības — par:

a) (izslēgts ar 06.10.2022. likumu),

b) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu,

c) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

d) tauvas joslām, izņemot tauvas joslas teritorijas zvejas un kuģošanas vajadzībām,

e) aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām,

f) mežu aizsargjoslām ap pilsētām,

g) aizsargjoslām ap kapsētām,

h) aizsargjoslām ap dzīvnieku kapsētām,

i) aizsargjoslām ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm,

j) aizsargjoslām ap aizsprostiem,

k) aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem,

l) aizsargjoslām gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus,

m) gājēju celiņiem un transportlīdzekļu stāvvietām, ko pašvaldība noteikusi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,

n) būvniecības ierobežojumu teritorijām, kas noteiktas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

(28.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

8.pants. Objektu datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji par objektiem un to robežām sniedz šādus datus:

1) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra — par:

a) ģeodēziskajiem punktiem,

b) virszemes ūdensobjektiem,

c) purviem;

2) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde — par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;

3) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" — par:

a) ūdens ņemšanas vietām,

b) valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un citiem valsts vides monitoringa programmas stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" — par valsts autoceļiem;

5) dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valstij piederošas dzelzceļa infrastruktūras valdītājs — par dzelzceļiem un ar tiem saistītiem infrastruktūras objektiem šā likuma ietvaros;

6) elektronisko sakaru operatori un privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieki vai valdītāji — par elektroniskajiem sakaru tīkliem, to infrastruktūras būvēm un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem;

7) licencēti elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatori — par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm;

8) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" — par:

a) valsts, valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm,

b) hidrometriskajiem posteņiem;

9) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" — par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai;

10) ostu pārvaldes un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" — par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanas drošības nodrošināšanai;

11) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs — par:

a) valsts aizsardzības objektiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka aizsargjoslu,

b) valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem,

c) militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem;

12) attiecīgo objektu īpašnieki (valdītāji) vai atbildīgās institūcijas — par:

a) siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī virszemes siltumvadiem,

b) ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem,

c) aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm,

d) kapsētām,

e) dzīvnieku kapsētām,

f) ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām,

g) aizsprostiem,

h) atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm,

i) (izslēgts ar 06.10.2022. likumu),

j) pašvaldību autoceļiem un ielām,

k) optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem,

l) sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām,

m) gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, citiem Aizsargjoslu likumā noteiktajiem objektiem, kas saistīti ar gāzapgādi,

n) ielu apgaismojuma tīkliem.

(28.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

9.pants. Informācijas sistēmas pārziņa pienākums un tiesības

(1) Informācijas sistēmas pārziņa pienākums ir pieņemt un iekļaut Informācijas sistēmā datu sniedzēju sniegtos datus, kas atbilst šā likuma prasībām.

(2) Ja datu sniedzēja sniegtie dati neatbilst šā likuma prasībām, Informācijas sistēmas pārzinis var atteikties pieņemt šos datus, norādot atteikuma iemeslu.

10.pants. Datu sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Datu sniedzēja pienākums ir iesniegt Informācijas sistēmas pārzinim datu sniedzēja rīcībā esošos datus pirmreizējai Informācijas sistēmas aizpildīšanai un datu aktualizācijai.

(2) Ja datu sniedzējs ir saņēmis Informācijas sistēmas pārziņa atteikumu šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, tas pēc atteikuma saņemšanas šos datus precizē atbilstoši šā likuma prasībām un mēneša laikā iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim atkārtoti.

(3) Datu sniedzējs nekavējoties iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim datus aktualizācijai, ja tā rīcībā ir aktuālāki vai precīzāki dati salīdzinājumā ar Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem, arī tad, ja tas ir saņēmis informāciju par datu neatbilstību situācijai apvidū šā likuma 11.pantā minētajos gadījumos.

(4) Ja datu sniedzējs konstatē, ka tā sniegtie dati Informācijas sistēmā iekļauti kļūdaini, datu sniedzējs pieprasa, lai Informācijas sistēmas pārzinis šos datus labo.

(5) Iesniedzot datus, datu sniedzējam ir pienākums informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja tie ir ierobežotas pieejamības dati (izņemot datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām). Aktualizējot datus, datu sniedzējs informē Informācijas sistēmas pārzini, ja datiem ir atcelts ierobežotas pieejamības statuss vai beidzies termiņš, uz kādu datiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Informācijas sistēmas datus, kuri saskaņā ar Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā noteikto ir vispārpieejama informācija, izsniedz identificētai personai kā vispārpieejamu informāciju arī tad, ja datu sniedzējs ir norādījis uz tās ierobežotas pieejamības statusu.

(6) Datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā tām prasībām, kuras regulē aizsargjoslu noteikšanu vai attēlošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2017. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

11. pants. Prasības Informācijas sistēmas datu izmantotājam

(1) Ja, veicot topogrāfisko un zemes kadastrālo uzmērīšanu, darba veicējs konstatē Informācijas sistēmas datu neatbilstību situācijai apvidū, darba veicēja pienākums ir par to informēt datu sniedzēju.

(2) Ja persona, kura nav datu sniedzējs šā likuma izpratnē vai kura nav topogrāfisko un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs, izmantojot Informācijas sistēmas datus, konstatē datu neatbilstību situācijai apvidū, tā ir tiesīga par to informēt datu sniedzēju.

(3) Lai izmantotu Informācijas sistēmas datus, nav nepieciešams saņemt Ģeotelpiskās informācijas likumā minēto atļauju ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai vai kopīgai izmantošanai.

(4) Informācijas sistēmas datiem piekļūst un tos izmanto identificēta persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta piektajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Informācijas sistēmas pārzinis izstrādā Informācijas sistēmas programmatūru ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.

3. Šā likuma 7. un 8. pantā minētos datus datu sniedzējs pirmreizēji iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim, sākot ar 2014. gada 1. janvāri. Datus par šā likuma 7. panta 8. un 9. punktā un 12. punkta "k" un "l" apakšpunktā minētajām apgrūtinātajām teritorijām un to robežām un 8. panta 4., 5., 6., 7., 9. un 10. punktā un 12. punkta "a", "b", "j" un "m" apakšpunktā minētajiem objektiem un to robežām datu sniedzēji pirmreizēji iesniedz līdz 2017. gada 30. jūnijam. Pārējie šo pantu normās minētie pirmreizējie dati iesniedzami līdz 2017. gada 31. decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 17.12.2014. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

3.¹ Informācijas sistēmas pārzinis pirmreizēji iesniegtos datus Informācijas sistēmā reģistrē, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

4. (Izslēgts ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

5. Informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Informācijas sistēmā reģistrēto datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2017. gada 1. jūliju.

(23.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

(23.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.