1. Būvnormatīvā lietotie termini:

1.1. balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.2. bēniņi – neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu;

1.3. būvtilpums – būvķermeņa tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām;

1.4. cokola stāvs – ēkas puspagrabstāvs (vai tā daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma;

1.5. dzīvoklis – ar ārsienām un iekšsienām norobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa;

1.6. dzīvojamā telpa – dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas;

1.7. dzīvokļa palīgtelpas – dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārais mezgls un citas līdzīgas nozīmes telpas;

1.8. dzīvojamā nama sekcija – ar ugunsdrošām starpsienām atdalīta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā nama (turpmāk – dzīvojamais nams) daļa, kurā iebūvētajiem dzīvokļiem tieši vai caur koridoru vai galeriju ir izeja uz koplietošanas kāpņu telpu;

1.9. gaismas kabata – ar koridoru saistīta telpa (koridora paplatinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru;

1.10. galerijnams – dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai segtā galerijā;

1.11. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;

1.12. jumta stāvs – plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu;

1.13. kāpņu telpa – ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes un lifti), kas nodrošina vertikālu pārvietošanos no viena stāva uz citu;

1.14. koridornams – dzīvojamais nams, kurā ieejas dzīvokļos atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā;

1.15. lievenis – neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve pie ārdurvīm;

1.16. lifts – cēlējmehānisms ar kabīni, kas pārvietojas pa vertikālu vai slī­pu šahtu un ir paredzēts cilvēku un kravas pārvietošanai uz attiecīgo ēkas stāvu;

1.17. lifta mašīntelpa – tehniskā telpa, kurā atrodas lifta piedziņas mehānismi un citi ar lifta darbību saistīti mehānismi un iekārtas;

1.18. lodžija – pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpa starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.19. mansarda stāvs – starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts izmantošanas mērķis;

1.20. pagrabstāvs – ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi no stāva augstuma;

1.21. publiskās telpas – dzīvojamā namā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas;

1.22. sanitārtehniskā telpa – ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);

1.23. tehniskais stāvs – stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi) daļā;

1.24. terase – norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas;

1.25. veranda – neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums);

1.26. vējtveris – caurstaigājama telpa starp dzīvojamā nama ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja;

1.27. virsgaismas logs – stiklota konstrukcija pārsegumā telpu izgaismošanai.

2. Šis būvnormatīvs nosaka prasības dzīvojamo namu būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Būvnormatīvs ir saistošs visiem būvniecības dalībniekiem.

3. Šis būvnormatīvs piemērojams divu stāvu un augstāku ēku projek­tēšanai, ja tajās ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas un ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības.

4. Projektējot dzīvojamo namu, jāievēro normatīvie akti, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā arī pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publiskās vai citas nozīmes telpas, kas tiek iebūvētas dzīvojamos namos, projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo telpu projektēšanu.

5. Par astoņiem stāviem augstāku dzīvojamo namu konstrukcijas projektē saskaņā ar robežstāvokļa metodi atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām. Šādu ēku nesošām konstrukcijām nodrošina seismisko noturību atbilstoši standartam LVS EN 1998-1:2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”.

6. Ja būvniecība paredzēta par pasūtītāja līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka pasūtītājs būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība.

7. Ja atsevišķas dzīvojamā nama daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere būtiski ietekmē visas ēkas ekspluatācijas apstākļus (piemēram, izmaiņas koplietošanas telpu plānojumā, inženiertīklu vai stāvvadu izvietojumā) vai ārējo izskatu (piemēram, atsevišķu lodžiju iestiklošana, atsevišķu logailu dalījuma izmaiņas, kas rada atšķirības no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā (vai izdara tajā labojumus), saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būvprojekts nav nepieciešams Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

8. Dzīvojamā nama stāvu skaits ir noteikts plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumos un atbilst spēkā esošam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja detālplānojums nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu. Pagrabstāvu un bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

9. Ja dzīvojamā nama daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota slīpā zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai.

10. Dzīvojamā nama apbūves laukumu (m²) nosaka kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

11. Dzīvojamā nama būvtilpumu nosaka kubikmetros (m³), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda ir nosacīta atzīme ±0,00). Dzīvojamā nama būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas (ēkas daļas), kas būvēta uz stabiem, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu, kā arī arhitektūras detaļu vai konstrukciju elementu izvirzījumu tilpumu.

12. Dzīvojamā nama kopējo platību (m²) nosaka, summējot visu ēkas stāvu (arī pagrabstāva un mansarda stāva) platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību dzīvojamā nama kopējā platībā neieskaita.

13. Dzīvojamā nama kopējā platībā ieskaita:

13.1. dzīvojamā nama lietderīgo platību summu, ko veido:

13.1.1. dzīvokļu kopējā platība, kuru nosaka, saskaitot dzīvojamā nama dzīvokļu kopējās platības;

13.1.2. nedzīvojamo telpu kopējā platība;

13.1.3. publisko telpu kopējā platība, ja tādas ir;

13.2. dzīvojamā nama palīgplatību summu, ko veido:

13.2.1. kāpņu telpu kopējā platība, kurā ieskaita arī ārpus dzīvokļiem esošo koridoru, galeriju, vestibilu, vējtveru un citu koplietošanas telpu, kā arī lifta un citu šahtu platību. Kāpņu telpu vai to daļu platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. Ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu platību kāpņu telpu kopējā platībā neieskaita;

13.2.2. koplietošanas ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platība;

13.2.3. pagrabstāva kopējā platība.

14. Dzīvokļa kopējo platību (m²) nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību.

15. Dzīvokļa platību nosaka, summējot dzīvokļa dzīvojamo telpu un palīgtelpu platību, ieskaitot neapkurināmās telpas. Ārtelpu platību dzīvokļa platībā neieskaita.

16. Telpas platību (m²) aprēķina pēc tās lineārajiem izmēriem (m) starp apdarinātām sienu virsmām (bez grīdas līstēm) tīrās grīdas līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību;

16.2. telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un slīpām virsmām, kuru augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks nekā 1,6 metri, kā arī platību, ko aizņem stacionāri pavardi un krāsnis.

17. Dzīvojamā nama stāva minimālais augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 2,5 metri.

18. Pagrabstāva augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 1,8 metri, ja pagrabstāvā netiek izvietotas publiskas telpas, kurām piemērojamas attiecīgas normatīvās prasības.

19. Dzīvokli vienai ģimenei projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu:

19.1. dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;

19.2. dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskās telpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var būt garderobes telpa, telpa veļas mazgāšanai, telpa saimniecības darbiem, pieliekamais, saimniecības noliktava. Vēlams paredzēt iespēju iebūvēt skapjus.

20. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādus minimālos telpas platuma izmērus:

20.1. virtuvei – divi metri;

20.2. priekštelpai (ieejas hallei) – 1,4 metri;

20.3. dzīvokļa gaitenim – viens metrs;

20.4. tualetei – viens metrs.

21. Dzīvokļa sastāvā var būt šādas vasaras sezonā izmantojamas telpas:

21.1. iekštelpas (piemēram, verandas);

21.2. ārtelpas (piemēram, balkoni, lodžijas, terases).

22. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

23. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Triju un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitāros mezglus projektē guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.

24. Sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Vienā vairākstāvu dzīvoklī sanitārtehniskās telpas var izvietot virs dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

25. Iekārtām un cauruļvadiem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu, nepieciešamas speciālas šahtas vai kanāli norobežojošajās kon­strukcijās, atklāta to stiprināšana pie dzīvojamo telpu sienām vai griestiem nav pieļaujama.

26. Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kas nodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošību.

27. Trīsstāvu un augstākos dzīvojamos namos koplietošanas telpu daļā pirmā stāva, cokola stāva vai pagrabstāva līmenī nepieciešama telpa ēkas un teritorijas apkopšanai nepieciešamā inventāra glabāšanai, kas apgādāta ar karsto un auksto ūdeni. Iedzīvotāju koplietošanas saimniecības telpās, piemēram, telpā veļas mazgāšanai, darbnīcā, nepieciešama atbilstoša sanitārtehniskā telpa (tualete).

28. Dzīvojamā nama pirmajā stāvā vai cokola stāvā, kas ir saistīts ar ieejas vestibilu, ieteicams izvietot ratiņu telpu ar pandusu bērnu ratiņu, invalīdu ratiņu, ragaviņu, slēpju un velosipēdu novietošanai (paredz 1–2 m² lielu platību katram dzīvoklim).

29. Ja pastkastītes visiem dzīvokļiem izvieto pie ieejas vestibilā vai pie dzīvojamā nama ieejas, tām jābūt no degtnespējīga materiāla.

30. Dzīvojamā nama nedzīvojamajā daļā vai atsevišķos ēkas stāvos pieļaujams izvietot publiskās telpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības. Dzīvojamā namā nav pieļaujama tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu vai ražotņu izvietošana, kas noteiktas normatīvajos aktos par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

31. Publiskās telpas augstumu dzīvojamā namā projektē atbilstoši tehno­loģiskajām prasībām, bet ne zemāku par 2,5 metriem.

32. Dzīvojamā namā izvietotās citas funkcionālas nozīmes telpas projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus vai ugunsdroši atdalītas telpas atbilstoši ugunsdrošību reglamen­tējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

33. Preču izkraušanai un iekraušanai no tās dzīvojamā nama puses, kur fasādē nav dzīvojamo telpu logu (piemēram, gala fasāde bez logiem), projektē īpašas iebrauktuves, pazemes tuneļus vai speciālas iekraušanas telpas. Iekraušanas telpas var neprojektēt, ja publiskās telpas platība nav lielāka par 150 m².

34. Preču izkraušana un iekraušana publiskajās telpās caur ēkas dzīvojamās daļas ieeju ir aizliegta. Ir aizliegta tāda preču izkraušanas un iekraušanas tehnoloģija, kas traucē transporta kustību uz ielas vai gājēju pārvietošanos pa ietvi.

35. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

36. Minimālos attālumus starp dzīvojamiem namiem nosaka vietējās pašvaldības apbūves noteikumos saskaņā ar insolācijas un apgaismojuma prasībām, psiholoģiskā komforta nodrošināšanai ievērojot šādus minimālos attālumus:

36.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 metriem divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 metriem – četru stāvu un augstākām ēkām;

36.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 metriem;

36.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 metriem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

36.¹ Šā būvnormatīva 36.punktā minētos minimālos attālumus starp ēkām var neievērot, ja ēka ir plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) vai esošā perimetrālā apbūvē un pašvaldība teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikusi šādas teritorijas.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

37. Minimālos ugunsdrošības attālumus no ēkām līdz blakus esošo zemes vienību robežām, kā arī starp ēkām nosaka saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

38. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

39. Dzīvojamo namu būvprojektu risinājumos jānodrošina dzīvojamo telpu nepārtraukta insolācija vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim:

39.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

39.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

40. Dzīvojamos namos, kuros ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī rekonstruējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt šo noteikumu 39.punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

41. Šajos noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot, ja pašvaldība apbūves noteikumos ir noteikusi apbūves teritorijas, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās mājās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā pieļaujams projektēt jaunu apbūvi vai dzīvojamās apbūves rekonstrukciju, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju un to nepasliktinot.

42. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, vir­tuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos koridoros, kā arī dzīvojamos namos iebūvētajās publiskajās telpās. Dabiskais apgaismojums nav nepieciešams virtuves nišās, ja tās ir aprīkotas ar elektrisko plīti un mehānisko ventilāciju.

43. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

44. Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8.

45. Koplietošanas kāpņu telpas un koridorus izgaismo caur ārsienu logiem katrā stāvā. Virsgaismas logu kāpņu telpas pārsegumā var projektēt, ja ailas minimālais šķērsgriezums ir 1,5 x 2,5 metri. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtu sildelementus un cauruļvadus, savietotos elektrības uzskaites skapjus un pastkastītes, nesamazinot normēto būvkonstrukciju ugunsizturības robežu un būvizstrādājumu ugunsreakciju. Minētās ierīces izvieto tā, lai netraucētu evakuāciju.

46. Telpu akustiskos parametrus, dzīvojamā nama iekšējo un ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju no āra trokšņiem projektē atbilstoši akustiskos parametrus, higiēnas prasības un trokšņa līmeni reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

47. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

48. Dzīvokļu un kāpņu telpas veido kā ugunsdroši atdalītas telpas, kuru būvkonstrukciju uguns­izturības robežas un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases projektē saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

49. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

50. Dzīvojamā nama piebūvju un pāreju konstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nedrīkst būt zemāka par pamatēkas konstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi.

51. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

52. Automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām nodrošina automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, izvietojot ugunsgrēka detektorus, kuri reaģē uz dūmiem, koplietošanas evakuācijas ceļos (koridoros, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos).

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

53. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

54. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

55. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

56. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

57. Ja dzīvojamā nama ieejā paredz vējtveri, to projektē atbilstoši šā būvnormatīva 102.punktā minētajām prasībām.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

58. Dzīvojamā nama ieejas vējtvera tīrās grīdas atzīme atrodas vismaz 0,15 metrus augstāk nekā ietves atzīme pie ieejas.

59. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

60. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu aizsargātos evakuācijas ceļos, kuri ir garāki par 30 metriem, paredz dzīvojamos namos, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

61. Kāpņu laidu platums un slīpums noteikts šā būvnormatīva 1.pie­likumā.

62. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par astoņpadsmit, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni. Ēkās, kuru stāva augstums nepārsniedz 3,5 metrus, ir pieļaujams viens kāpņu laids, ja uz attiecīgo stāvu ir iespējams nokļūt, izmantojot citu risinājumu. Kāpņu laidus un laukumus norobežo ar margām.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

63. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

64. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

65. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

66. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

67. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

67.¹ Evakuācijas ceļa platums un evakuācijas izejas durvju brīvais platums dzīvokļos nav normēts.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

68. Ārpusdzīvokļa koridora platums ir vismaz 1,5 metri, durvju brīvais platums – vismaz 0,9 metri, izņemot šā būvnormatīva 4.nodaļā minētos gadījumus.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

69. Galerijas platums dzīvojamā namā starp kāpņu telpām vai starp galerijas galu un kāpnēm ir šāds:

69.1. ja galerijas garums ir mazāks nekā 30 metru, – vismaz 1,4 metri;

69.2. ja galerijas garums ir 30 metru un lielāks, – 1,6 metri.

70. Ja attālums no dzīvokļa ārējām durvīm līdz kāpņu telpas durvīm vai ārdurvīm ir lielāks nekā 30 metru, projektē otru evakuācijas izeju atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

71. Dzīvojamā nama pirmā stāva, cokola stāva un pagrabstāva līmenī iedzīvotāju vajadzībām saskaņā ar būvnormatīviem un ugunsdrošības prasībām var iebūvēt vai piebūvēt saimniecības telpas un garāžas vai stāvvietas personīgo transportlīdzekļu novietošanai.

72. Projektējot iebūvētas garāžas un autostāvvietas, paredz:

72.1. garāžas un autostāvvietas izvietošanu ugunsdrošības nodalījumos atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

72.2. dūmu izvadi atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

72.3. automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

72.4. iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādi saskaņā ar iekšējo ūdensapgādi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Autostāvvietās, kurās nepieciešama vismaz viena aprēķina strūkla ar ūdens patēriņu 5 l/s, ugunsdzēsības krānus neaprīko ar šļūtenēm un stobriem, bet paredz attiecīgā daudzuma pieslēgumus ar savienotājgalviņām un vienu ugunsdzēsības krānu komplektu (šļūteņu un stobru) ar vienas strūklas minimālo patēriņu vismaz 1 l/s.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

73. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās ēkās atļauta bēniņu, mansarda stāva vai jumta stāva izbūve, bet ne vairāk kā divos līmeņos, nodrošinot ugunsdrošības līmeni atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

74. Cokola stāvā un pagrabstāvā nedrīkst izvietot dzīvokļus, bet vairāk­stāvu dzīvokļos, kuros ir iekšējās kāpnes, – dzīvojamās telpas.

75. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

76. Ja ēkai ir divi (vai vairāk) pazemes stāvi, evakuācijas izejas no tiem paredz caur ugunsdrošības priekštelpām uz atsevišķām kāpņu telpām, kuras nav saistītas ar ēkas virszemes stāvu kāpņu telpām. Ja šādos pazemes stāvos paredz liftus, to šahtas projektē atsevišķi no ēkas virszemes stāvu liftu šahtām. Ieejas liftos paredz caur ugunsdrošības priekštelpām.

77. Cokola stāvā, pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē nepieciešama 1,8 metrus augsta staigājamā zona visā ēkas garumā. Līdz vienam metram garā posmā tās augstums var būt 1,6 metri. Pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.

78. Cokola stāvā un pagrabstāvā tehniskos koridorus un tehniskās telpas no pārējām telpām atdala ar ugunsdrošām starpsienām, ugunsdrošām durvīm un ugunsdrošu pārsegumu, kuru ugunsizturība atbilst būves ugunsnoturības pakāpei.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

79. Ja cokola stāvā neierīko gaisa nosūces vēdināšanu, ārsienās nepieciešamas vienmērīgi pa ēkas ārsienas perimetru izvietotas vēdināšanas atveres, kuru šķērsgriezuma kopējais laukums nav mazāks par 1/400 no grīdas laukuma. Vienas vēdināšanas atveres šķērsgriezuma laukums ir vismaz 0,05 m².

80. Tehniskā stāva augstumu projektē atbilstoši tajā izvietoto iekārtu veidam un tehnoloģiskās un ekspluatācijas drošības prasībām, bet ne augstāku par 2,45 metriem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

81. Tehniskajā pagrīdē katrā sienā un starpsienā, izņemot ugunsdrošās sienas un starpsienas, zem telpas griestiem nepieciešams ventilācijas atvērums ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,02 kvadrātmetri.

82. Tehniskajā pagrīdē ugunsdrošajās starpsienās projektē ugunsdrošas durvis ar noblīvētām piedurlīstēm; var ierīkot 1,2 metrus augstas ailas.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

83. Bēniņos un tehniskajos bēniņos nepieciešama 1,2 metrus plata staigājama zona un vismaz 1,6 metrus augsta eja visā ēkas garumā. Līdz diviem metriem garā posmā tās augstums var būt 1,2 metri un platums – viens metrs.

84. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

85. Auksto bēniņu vēdināšanai norobežojošās konstrukcijās nepie­ciešamas atveres, kuru šķērsgriezuma laukums ir vismaz 1/500 no bēniņu laukuma.

86. Dzīvojamo namu jumtus projektē:

86.1. ar ārējo vai iekšējo ūdens noteci – sešu stāvu un zemākām ēkām;

86.2. tikai ar iekšējo ūdens noteci – septiņu stāvu un augstākām ēkām.

87. Dzīvojamo namu jumta konstrukcijās paredz izvietot sniega ķērāju konstrukcijas, ja jumta slīpums ir lielāks par 30 grādiem.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

88. Jumta seguma siltumizolācijas konstrukcijā jābūt aizsargslānim, kas novērš saules siltuma transmisiju telpā.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

89. Dzīvojamos namos, kuros attālums no pēdējā stāva tīrās grīdas atzīmes līdz zemes atzīmei ir 14 metru un vairāk, vai sešu stāvu un augstākās ēkās nepieciešami lifti, izņemot šā būvnormatīva 4.nodaļā minētos gadījumus.

90. Šā būvnormatīva 89.punktā minētās prasības var nepiemērot dzīvojamo namu rekonstrukcijas projektiem, ja bēniņus paredzēts izbūvēt par mansarda stāvu. Dzīvojamos namos esošie lifti var neapkalpot bēniņus vai mansarda stāvu.

91. Nepieciešamo liftu skaitu, to celtspēju un ātrumu dzīvojamos namos aprēķina atbilstoši liftu iekārtu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām, ņemot vērā stāvu platību, stāvu skaitu un paredzamo iedzīvotāju skaitu ēkā.

92. Brīvo grīdas laukumu pirms ieejas liftā projektē:

92.1. vismaz 1,2 m² – pasažieru liftiem ar celtspēju 400 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 1400 mm (platums) (laukums 1,54 m²);

92.2. vismaz 1,6 m² – pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 2100 mm (platums) (laukums 2,31 m²);

92.3. vismaz 2,1 m² – pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 2100 mm (dziļums) x 1100 mm (platums) (laukums 2,31 m²).

92.¹ Lifta durvju vērtnes brīvais platums ir vismaz 900 mm.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

93. Liftu mašīntelpa nedrīkst atrasties virs dzīvojamām telpām vai tieši blakus tām.

94. Liftus projektē un ierīko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību.

95. Sauso atkritumu vadus četru stāvu un augstākiem dzīvojamiem namiem projektē, ja to nosaka vietējās pašvaldības sais­tošie noteikumi.

96. Attālums no dzīvokļa durvīm līdz sau­so atkritumu vadam nedrīkst būt lielāks par 25 metriem.

97. Sauso atkritumu vads ir gaisu necaurlaidīgs, ar skaņas izolāciju, un tas nedrīkst atrasties blakus dzīvojamām telpām. Atkritumu savākšanas kamera nedrīkst atrasties zem dzīvojamām telpām.

98. Atkritumu savākšanas kamerai jābūt vismaz 1,95 metrus augstai. Tai nepieciešama atsevišķa no ieejas namā izolēta ieeja, kuras durvīm jāveras uz āru.

99. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

100. Dzīvojamās ēkās jānodrošina vides pieejamības prasības iekļūšanai ēkā pirmā stāva līmenī vai līdz liftam.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

101. Ēkas ieejas un dzīvokļu ieejas, lifta un sauso atkritumu vada priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas ēkas koplietošanas telpas (piemēram, koridorus, saimniecības telpas) projektē bez sliekšņiem vai pakāpieniem un paredz pandusus, kuru platums ir 1,2 metri, bet slīpums – ne lielāks par 1:20.

102. Vējtveri projektē vismaz 1,5 metrus dziļu un 2,2 metrus platu.

103. Koplietošanas koridors ir vismaz 1,8 metrus plats.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

104. Minimālie lifta kabīnes izmēri dzīvojamā namā neatkarīgi no stāvu skaita ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m²).

105. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādu minimālo telpu platumu:

105.1. virtuvei – 2,2 metri;

105.2. tualetei – 1,4 metri; ja paredzēts mazgājamais galds (izlietne), telpas minimālie izmēri ir 1,6 x 2,2 metri;

105.3. vannas istabai – 2,2 metri; ja paredzēts savietotais sanitārais mezgls, telpas minimālie izmēri ir 2,2 x 2,2 metri;

105.4. ārtelpām – balkoniem, lodžijām, terasēm – 1,4 metri līdz norobežo­jošajām konstrukcijām.

105.¹ Šā būvnormatīva 103., 104. un 105.punktā minētās vides pieejamības prasības piemēro, ja dzīvojamā namā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir personas ar kustību traucējumiem. Liftu paredz, ja šādu dzīvokli projektē augstāk par pirmo stāvu.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

106. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

107. Aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvadu dzīvojamā namā projektē saskaņā ar ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem.

108. Ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus projektē saskaņā ar ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

109. Dzīvojamo namu apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.

110. Dzīvojamo namu apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina vietējā kurināmā vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

111. Dzīvojamās istabās projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.

112. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

113. Dzīvojamā nama ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.

114. Visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicams paredzēt tempe­ratūras regulatorus (termostatus).

115. Ja ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sada­lošie cauruļvadi izvietoti ēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.

116. Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem rādītājiem:

116.1. telpu iekšējā gaisa temperatūra – saskaņā ar šā būvnormatīva 2.pielikumu;

116.2. telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.

117. Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām logu vērtnēm vai citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

118. Vienā dzīvoklī starp vienādas nozīmes telpām var būt gaisa pārplūde, kas nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu un izvadāmā gaisa kompensāciju no āra.

119. Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem.

120. Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģenera­toriem, to nedrīkst izmantot par ventilācijas kanālu.

121. Viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievieno visas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamo telpu līmeni.

122. Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām un pieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietoti siltuma ģeneratori.

123. Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas atbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējot publiskās telpas dzīvojamā namā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.

124. Biroja telpām, kuras atrodas dzīvoklī, nosūces ventilāciju var pievienot visas ēkas kopējam ventilācijas kanālam, ja ievēro šā būvnormatīva 121. un 122.punktā minētos nosacījumus.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

125. Ja dzīvojamā namā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtu atsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jāatrodas vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.

126. Ja tiek izmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskais apgaismojums.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

127. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

128. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši gāzes apgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

129. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

130. Elektroapgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši elektroapgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

131. Dzīvojamā nama būvprojektā paredz dzīvojamā nama pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektro­tehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.

132. Elektriskās plītis dzīvojamā namā nepieciešamas šādos gadījumos:

132.1. ja dzīvojamais nams ir augstāks par 10 stāviem;

132.2. ja dzīvojamā namā ir dažāds stāvu skaits un vismaz vienā tā daļā ir 11 un vairāk stāvu (elektriskās plītis nepieciešamas visās ēkas daļās);

132.3. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231).

133. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

134. Ēku zibensaizsardzību projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

135. Elektroniskās ietaises, radiotranslāciju, televīzijas un telefona tīklus projektē atbilstoši attiecīgo ietaišu, iekārtu un tīklu tehniskajiem normatīviem.

(Pielikums grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

Piezīmes.

1. * Šā būvnormatīva 100.punktā minētajos gadījumos – 1,20 metru.

2. ** Dzīvokļa iekšējo kāpņu ugunsreakcijas klase netiek normēta.

Piezīmes.

1. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 ^oC augstākai, nekā norādīts tabulā.

2. ** Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gadalaikā nedrīkst būt augstāka par 40 °C.