1. Noteikumi nosaka:

1.1. pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā nosakāma antropogēno slodžu ietekme uz pazemes ūdensobjektiem;

1.3. pazemes ūdensobjektu klases un pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus.

2. Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmu, lai sasniegtu apsaimniekošanas plānā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķi), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) apzina pazemes ūdens resursus, izpēta antropogēno slodžu ietekmi uz pazemes ūdensobjektiem un novērtē pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli, bet pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – riska pazemes ūdensobjekti), identificē visu konstatēto piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences un nosaka attiecīgās tendences maiņas sākumpunktu atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.944 redakcijā)

3. Valsts un pašvaldību institūcijas pēc centra pieprasījuma sniedz tam informāciju, kas nepieciešama, lai apzinātu pazemes ūdens resursus, noteiktu antropogēnās slodzes un novērtētu pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

4. Centrs sagatavo pazemes ūdens­objektu sākotnējo raksturojumu, lai noskaidrotu to ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, robežas, izmantošanas veidus un saistību ar virszemes ūdeņu vai sauszemes ekosistēmām.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

5. Sagatavojot pazemes ūdensobjektu sākotnējo raksturojumu, centrs izmanto monitoringa datus un citus datus par hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, augsnes īpašībām, pazemes ūdeņu ieguvi un notekūdeņu novadīšanu, kā arī informāciju par zemes izmantošanas veidiem attiecīgajā upju baseinu apgabalā. Sagatavojot pazemes ūdensobjekta sākotnējo raksturojumu, nosaka:

5.1. ūdensobjekta ģeoloģiskās robežas plānā un griezumā;

5.2. ūdensobjekta ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos un hidrodinamiskos apstākļus (piemēram, pazemes ūdeņu ūdensšķirtnes, plūsmas virzienu un ūdens bilanci, pazemes ūdens baseinu dabiskās vai mākslīgās papildināšanas avotus, noplūdes apgabalus, aizsargātību pret piesārņojumu, sedzošo slāņu vispārējo raksturojumu tajā teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdens resursi);

5.3. aerācijas zonu pazemes ūdensobjekta teritorijā;

5.4. antropogēno slodžu vispārējo ietekmi uz pazemes ūdensobjektu (piemēram, punktveida un difūzā piesārņojuma avoti, kas ietekmē pazemes ūdensobjektu, pazemes ūdensobjekta izmantošana ūdens ieguvei, pazemes ūdeņu līmeņa mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana);

5.5. tos pazemes ūdensobjektus, ar kuriem ir saistītas no tiem tieši atkarīgas virszemes ūdeņu ekosistēmas vai sauszemes ekosistēmas.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

6. Pēc sākotnējā raksturojuma sagatavošanas centrs nosaka pazemes ūdens­objektus, ņemot vērā pazemes ūdens horizontu robežas plānā un griezumā un to piesaisti virszemes ūdensobjektiem.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

7. Centrs nosaka pazemes ūdensobjektus atbilstoši šādiem kritērijiem:

7.1. pazemes ūdensobjekta ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģisko un hidrodinamisko apstākļu īpatnības;

7.2. pazemes ūdeņu kvalitāte;

7.3. antropogēnās darbības ietekme uz pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli un ķīmisko kvalitāti;

7.4. pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju ūdensapgādē;

7.5. pazemes ūdens horizonta saistība ar virszemes ekosistēmām.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

8. Ja pazemes ūdensobjekta sākotnējais raksturojums, kā arī antropogēno slodžu novērtējuma rezultāti liecina, ka vides kvalitātes mērķu vai veicamo pasākumu noteikšanai nepieciešams pazemes ūdensobjektu sīkāks iedalījums, sākotnēji noteiktos pazemes ūdensobjektus sadala apakšobjektos. Pazemes ūdens apakšobjektus iedala atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ūdensobjekta daļas, kuru ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģisko un hidrodinamisko apstākļu raksturīgās īpašības atšķiras no attiecīgajām īpašībām pārējā pazemes ūdensobjektā;

8.2. ūdensobjekta daļas, kurās konstatētas dabiskās hidroķīmiskās anomālijas;

8.3. ūdensobjekta daļas, kurām ir svarīga nozīme ūdensapgādē;

8.4. ūdensobjekta daļas, kurās radušās pārmaiņas intensīvas antropogēnās darbības dēļ.

9. Pazemes ūdensobjektus un apakšobjektus norāda attiecīgajā apsaimniekošanas plānā. Centrs var mainīt pazemes ūdensobjektu iedalījumu, kad tiek atjaunots apsaimniekošanas plāns.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

10. Pamatojoties uz sākotnējā raksturojuma rezultātiem, centrs identificē pazemes ūdensobjektus vai apakšobjektus, kuros ir risks nesasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – riska ūdens­objekti). Ja nepieciešams, riska ūdensobjektiem sagatavo to hidroģeoloģisko un ģeoloģisko apstākļu, kā arī antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu. Antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu nosaka visiem pazemes ūdensobjektiem, kuri šķērso Latvijas robežu ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

11. Sagatavojot riska ūdensobjektu hidroloģisko un ģeoloģisko apstākļu papildu raksturojumu, centrs precizē:

11.1. riska ūdensobjekta ģeoloģisko uzbūvi, ūdens horizontu izplatību un tipu, kā arī sprostslāņu izplatību;

11.2. filtrācijas īpatnības katrā riska ūdensobjekta ūdens horizontā vai ūdens horizontu kompleksā, dabisko izolāciju no virszemes piesārņojuma, kā arī ūdens resursu papildināšanas un noplūdes apstākļus;

11.3. sedzošo slāņu vispārējo raksturojumu teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdens resursi (piemēram, sedzošo slāņu biezums, porainība, ūdenscaurlaidība un absorbcijas īpašības);

11.4. hidroģeoloģiskā griezuma stratifikāciju vienā riska ūdensobjektā;

11.5. mijiedarbības apjomu starp riska ūdensobjektu un ar to hidrodinamiski saistītajiem virszemes ūdeņiem un no tā atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

11.6. pazemes ūdeņu plūsmas virzienu un apmaiņas ātrumu starp riska ūdensobjektu un ar to saistītajiem virszemes un pazemes ūdensobjektiem;

11.7. vidējā apjoma aprēķinus, par kādu gadā papildinās pazemes ūdens resursi (izmanto pazemes ūdeņu bilances novērtējumu un hidroģeoloģiskos modeļus);

11.8. pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu (norāda antropogēnās darbības ietekmi uz vielu sastāvu un koncentrāciju).

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

12. Sagatavojot antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu, centrs apkopo šādu informāciju:

12.1. visas ūdens ņemšanas vietas, kurās diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 10 kubikmetru pazemes ūdeņu vai no kurām iegūst dzeramo ūdeni vairāk nekā 50 personām, kā arī vidējo gadā iegūtā ūdens daudzumu katrā no minētajām vietām;

12.2. pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva dabiskais fona līmenis (tāda vielas koncentrācija vai ķīmisko kvalitāti raksturojoša rādītāja vērtība pazemes ūdensobjektā, kas atbilst cilvēka darbības neietekmētiem vai ļoti maz ietekmētiem apstākļiem) ūdens ieguvei izmantotajā pazemes ūdensobjektā un iegūtā ūdens ķīmiskā kvalitāte;

12.3. visi punkti, kuros pazemes ūdeņu krājumu mākslīgi papildina, kā arī ievadītā ūdens daudzums un ķīmiskais sastāvs;

12.4. piesārņojošo vielu absorbēšanās spēja augsnē un sadalīšanās (noārdīšanās) ātrums pazemes ūdeņu horizontos, kā arī zemes lietošanas veidi teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdeņu resursi;

12.5. darbības, kas ietekmē pazemes ūdens resursu dabisko papildināšanos;

12.6. dabiskas vai mākslīgas izcelsmes piesārņojošo vielu fona līmenis, tai skaitā vielu un jonu vai to rādītāju paaugstinātais fona līmenis, kas rodas dabīgu hidroģeoloģisku iemeslu dēļ, un šo vielu koncentrācijas maiņas tendences ilgākā laikposmā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

13. Pamatojoties uz papildu raksturojumā un antropogēno slodžu novērtējumā sniegto informāciju, novērtējot ūdensobjekta stāvokļa ietekmi uz virszemes ūdeņiem un ar tiem saistītajām sauszemes ekosistēmām, virszemes ūdensobjekta gultnes regulēšanu, aizsardzību pret plūdiem, meliorāciju, kā arī saimnieciskās darbības attīstību, centrs nosaka, kuriem pazemes ūdensobjektiem upju baseinu apsaimniekošanas plānā ir piemērojami Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētie izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanai vai sasniegšanai.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

14. Centrs novērtē pazemes ūdens­objektus un apakšobjektus, salīdzinot datus par to stāvokli ar kritērijiem, kas atbilst labai vai sliktai pazemes ūdeņu ķīmiskajai kvalitātei, kā arī labam vai sliktam pazemes ūdeņu kvantitatīvajam stāvoklim. Saskaņā ar novērtējumu visus pazemes ūdensobjektus iedala labas kvalitātes klasē vai sliktas kvalitātes klasē. Ja pazemes ūdensobjekta kvalitāte pēc dažādiem kritērijiem atbilst atšķirīgām kvalitātes klasēm, centrs attiecīgo pazemes ūdensobjektu iedala zemākā kvalitātes vai kvantitatīvā stāvokļa klasē.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.177)

15. Pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli novērtē, pamatojoties uz pazemes ūdeņu līmeņa mērījumiem, kā arī izmantojot pazemes ūdeņu līmeņu kartes horizontiem vai to kompleksiem. Pamatojoties uz monitoringa un sākotnējā raksturojuma rezultātiem, katram pazemes ūdensobjektam nosaka tipiskās pazemes ūdeņu līmeņa sezonas svārstības un analizē pārmaiņu tendences, ņemot vērā gada vidējo nokrišņu daudzumu un citus faktorus, kas ietekmē pazemes ūdeņu līmeni.

16. Pazemes ūdensobjekta kvantitatīvais stāvoklis ir labs, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

16.1. iegūtie dati par pazemes ūdeņu līmeni pazemes ūdensobjektā liecina, ka ilgā laikposmā novērotais gada vidējais pazemes ūdeņu ieguves apjoms nepārsniedz pieejamos pazemes ūdens resursus (nosaka kā starpību starp ilgā laikposmā novēroto pazemes ūdensobjekta gada vidējo atjaunošanās ātrumu un ilgā laikposmā novēroto gadskārtējo plūsmas ātrumu), kas nepieciešami Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ar šo ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdeņos, lai izvairītos no šādu ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes būtiskas pasliktināšanās un būtiska kaitējuma ar tiem saistītajām sauszemes ekosistēmām;

16.2. antropogēnās darbības izraisītās pazemes ūdeņu līmeņa maiņas netraucē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar pazemes ūdensobjektu;

16.3. pazemes ūdeņu līmeņa maiņas izraisītā pazemes ūdeņu plūsmas virziena maiņa ir īslaicīga vai ir pastāvīga tikai ierobežotā teritorijā un nerada sālsūdeņu vai cita veida intrūziju, kā arī neliecina par ilgstošu un skaidri konstatējamu pazemes ūdeņu plūsmas maiņas tendenci.

17. Pazemes ūdensobjekta kvantitatīvais stāvoklis ir slikts, ja:

17.1. pazemes ūdensobjekta monitoringā iegūtie gada vidējie pazemes ūdeņu līmeņa rādītāji liecina, ka pazemes ūdeņu līmenis pazeminās un pazemināšanās nav saistīta ar nokrišņu daudzumu vai citiem dabiskiem faktoriem;

17.2. pazemes ūdeņu līmeņa maiņa pasliktina virszemes ūdensobjekta stāvokli;

17.3. pazemes ūdeņu līmeņa maiņas izraisītā pazemes ūdeņu plūsmas virziena maiņa ir ilgstoša vai ir pastāvīga plašā teritorijā un rada sālsūdeņu vai cita veida intrūziju, kā arī liecina par ilgstošu un skaidri konstatējamu pazemes ūdeņu plūsmas maiņas tendenci.

18. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir laba, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

18.1. ūdens ķīmiskais sastāvs atbilst dabiskajam ūdens ķīmiskajam sastāvam, kas raksturīgs attiecīgajam pazemes ūdensobjektam, un monitoringā konstatēts, ka piesārņojošo vielu koncentrācija nevienā monitoringa punktā nepārsniedz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos vides kvalitātes normatīvus (turpmāk – vides kvalitātes normatīvi), kā arī ūdens ķīmiskais sastāvs riska pazemes ūdensobjektā nepārsniedz vides kvalitātes normatīva noteikto robežvērtību, kas izteikta kā atsevišķas piesārņojošās vielas, piesārņojošo vielu grupas vai piesārņojuma rādītāja koncentrācijas vai vērtība, kuru nedrīkst pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi (turpmāk – piesārņojošo vielu robežvērtība);

18.2. monitorings apliecina, ka:

18.2.1. netiek pārsniegti šo noteikumu 1.pielikumā minētie vides kvalitātes normatīvi;

18.2.2. nenotiek sālsūdeņu vai citu vielu ieplūšana (intrūzija) pazemes ūdensobjektā (to ļauj konstatēt arī pazemes ūdeņu elektrovadītspējas izmaiņas), kā arī citas nelabvēlīgas pārmaiņas;

18.2.3. pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte netraucē sasniegt vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar šo pazemes ūdensobjektu un mitrājiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.944 redakcijā)

18.¹ Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte uzskatāma par labu arī tad, ja tā neatbilst šo noteikumu 18.1.apakšpunkta nosacījumiem, jo vienā vai vairākos monitoringa punktos piesārņojošo vielu gada vidējā koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai piesārņojošo vielu robežvērtības, bet atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam veiktajā pazemes ūdensobjekta novērtējumā ir konstatēts, ka:

18.¹ 1. piesārņojošo vielu koncentrācijas, kas pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai piesārņojošo vielu robežvērtības, nerada būtisku risku videi, ņemot vērā piesārņojuma izplatības apjomu pazemes ūdensobjektā (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktu veiktais novērtējums);

18.¹ 2. pazemes ūdensobjekts atbilst šo noteikumu 18.2.2. un 18.2.3.apakšpunkta nosacījumiem (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktu veiktais novērtējums);

18.¹ 3. tiek aizsargāti dzeramā ūdens ieguvei izmantotie pazemes ūdensobjekti, no kuriem apgādā vairāk nekā 50 personas vai piegādā vairāk nekā 10 m³ dzeramā ūdens diennaktī, tādējādi ir iespējams izvairīties no šādu pazemes ūdensobjektu kvalitātes pasliktināšanās un samazināt attīrīšanu dzeramā ūdens sagatavošanas procesā (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktu veiktais novērtējums);

18.¹ 4. piesārņojums nav būtiski pasliktinājis attiecīgā pazemes ūdensobjekta izmantošanu cilvēku vajadzībām.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.944 redakcijā)

19. Ja pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti klasificē kā labu saskaņā ar šo noteikumu 18.¹ apakšpunktu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija), lai aizsargātu ūdens ekosistēmas, sauszemes ekosistēmas un cilvēku vajadzībām izmantojamos pazemes ūdeņus, kas atkarīgi no šīs objekta daļas, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 20.pantam un normatīvajam aktam par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām veic nepieciešamos pasākumus tajā objekta daļā, kuras monitoringā konstatēts vides kvalitātes normatīvu vai piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegums.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.944 redakcijā)

20. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir slikta, ja piesārņojuma vai citas antropogēnās slodzes dēļ ūdenī konstatēto dabisko un piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvus, ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju vērtības vai piesārņojošo vielu robežvērtības.

21. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.944)

22. Lai precīzi novērtētu pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti, centrs:

22.1. veic vismaz normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteikto ķīmisko parametru un dzelzs jonu koncentrācijas mērījumus;

22.2. ņemot vērā konkrētā pazemes ūdensobjekta vai apakšobjekta īpatnības, visiem ķīmisko kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem nosaka fona koncentrāciju un, pamatojoties uz monitoringa datiem, aprēķina ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju vidējās vērtības. Ja kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem ir noteikti vides kvalitātes normatīvi, aprēķina katrā monitoringa stacijā iegūto rezultātu vidējās vērtības;

22.3. ņemot vērā šo noteikumu 3.pielikumā minētās prasības, centrs katram riska pazemes ūdensobjektam nosaka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina robežvērtību sarakstu visām tām piesārņojošām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem, kas atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 15.pantam raksturo pazemes ūdensobjektu kā riska pazemes ūdensobjektu. Vides kvalitātes normatīvus un piesārņojošo vielu robežvērtības izmanto par kritērijiem pazemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa novērtēšanai, ar tiem salīdzinot atbilstoši šo noteikumu 22.2.apakšpunktam iegūtās vērtības. Riska pazemes ūdensobjekta ķīmiskās kvalitātes novērtējumā ietver katru piesārņojošo vielu, kura rada risku, ka pazemes ūdensobjekts nesasniegs labu ķīmisko kvalitāti.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.944 redakcijā)

23. Ja pazemes ūdensobjekts daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji citas valsts teritorijā, tai skaitā arī tādas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, šo noteikumu 22.punktā minētās piesārņojošo vielu robežvērtības nosaka, sadarbojoties ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

24. Šo noteikumu 22.punktā minēto piesārņojošo vielu robežvērtību sarakstu pārskata un veic grozījumus sarakstā šādos gadījumos:

24.1. ja monitoringā konstatēts, ka pazemes ūdensobjekts vairs nav pakļauts riskam, ko rada attiecīgais piesārņojums, un līdz ar to piesārņojošo vielu noteikto robežvērtību var svītrot no saraksta;

24.2. ja, pamatojoties uz jaunāko informāciju un ekspertu atzinumiem, ir nepieciešams grozīt esošās robežvērtības vai noteikt citu piesārņojošo vielu robežvērtības;

24.3. lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, papildus šo noteikumu 24.2.apakš­punktā minētajam nosacījumam ir nepieciešams atkārtoti iekļaut sarakstā tās piesārņojošo vielu robežvērtības, kas tika svītrotas iepriekš.

25. Centrs upju baseinu apsaimniekošanas plānos iekļauj:

25.1. šo noteikumu 11. un 12.punktā minēto informāciju;

25.2. ķīmiskās kvalitātes novērtējuma kopsavilkumu, tai skaitā informāciju, pēc kādas metodikas, par kādu laikposmu un attiecībā uz kādu mērogu (pazemes ūdeņu horizonta, pazemes ūdens horizontu kompleksa, pazemes ūdensobjekta vai citu) apkopoti monitoringa rezultāti, skaidrojumu, kādā veidā pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes galīgajā novērtējumā ir ņemti vērā vides kvalitātes normatīvu vai piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumi atsevišķos monitoringa punktos, kā arī šo noteikumu 18.¹ 1. apakšpunkta un 2. pielikuma 2. punkta nosacījumiem atbilstošu skaidrojumu, kādi pārsniegumi tiek uzskatīti par pieņemamiem un pēc kādas metodikas tie aprēķināti;

25.3. informāciju par apstiprinātajām piesārņojošo vielu robežvērtībām, izmaiņām to sarakstā, par mērogu, kādā robežvērtības noteiktas (piemēram, valsts, upes baseina apgabala, pazemes ūdensobjekta), kā arī par to saistību ar:

25.3.1. novērotajām fona koncentrācijām (ja robežvērtības noteiktas dabā sastopamām piesārņojošām vielām);

25.3.2. virszemes ūdeņiem, kas ir hidrodinamiski saistīti ar pazemes ūdeņiem, un no pazemes ūdeņiem tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

25.3.3. vides kvalitātes mērķiem un citiem valsts, Eiropas Savienības vai starptautiskajiem ūdeņu aizsardzības normatīviem;

25.3.4. ziņām par attiecīgo piesārņojošo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendencēm;

25.4. kopsavilkumu par:

25.4.1. šo noteikumu 3. pielikumā minēto nosacījumu ievērošanu piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanā;

25.4.2. metodiku, kas izmantota fona koncentrāciju noteikšanai, pamatojoties uz šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem principiem;

25.4.3. iemesliem, ja robežvērtības nav noteiktas kādai no šo noteikumu 3. pielikuma 2.3. apakšpunktā minētajām vielām vai piesārņojuma rādītājiem;

25.5. informāciju par riska pazemes ūdensobjektiem un riska cēloņiem:

25.5.1. riska pazemes ūdensobjektu skaits un katra riska pazemes ūdensobjekta izmēri;

25.5.2. visas piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītāji, kas ir riska cēloņi;

25.5.3. riska apdraudētie vides kvalitātes mērķi, tai skaitā pazemes ūdensobjektu likumīgās izmantošanas veidi vai nodrošinātās funkcijas pašlaik vai nākotnē, kā arī saikne starp pazemes ūdensobjektiem, ar tiem saistītajiem virszemes ūdeņiem un no tiem tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

25.5.4. pazemes ūdensobjektos konstatētās fona koncentrācijas dabā sastopamajām piesārņojošajām vielām;

25.5.5. robežvērtību pārsniegums, ja tāds konstatēts;

25.6. informāciju par piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošām tendencēm un to novēršanai vai samazināšanai piemērotajiem pasākumiem;

25.7. informāciju par to, kā atsevišķos pazemes ūdensobjekta monitoringa punktos konstatēto tendenču novērtējums izmantots, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām noteiktu, vai šajos pazemes ūdensobjektos vērojama piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas palielināšanās vai samazināšanās, kā arī attiecīgās tendences maiņas sākumpunkta izvēles pamatojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi;

25.8. pasākumus, kas nepieciešami, lai:

25.8.1. novērstu bīstamu vielu nonākšanu pazemes ūdeņos, tai skaitā informāciju, kas jāņem vērā, nosakot atļauto emisiju ūdenī attiecībā uz īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras pieder pie vielu grupām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai;

25.8.2. ierobežotu tādu šo noteikumu 25.8.1.apakšpunktā neminētu piesārņojošu vielu nonākšanu pazemes ūdeņos, kas netiek uzskatītas par bīstamām, bet rada vai var radīt piesārņojuma risku. Pasākumi nodrošina, ka minēto vielu nonākšana pazemes ūdeņos neizraisa to stāvokļa pasliktināšanos vai piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošas tendences. Nosakot šādus pasākumus, ņem vērā vismaz normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktās vides tehnoloģijas un normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

25.8.3. ierobežotu negatīvu ietekmi uz pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti, ko rada šo noteikumu 11. un 12.punktā minētā papildu raksturojuma gaitā konstatētie izkliedētā piesārņojuma avoti;

25.9. norādes par institūcijām, kas ir atbildīgas par šo noteikumu 25.8.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu;

25.10. iemeslu skaidrojumu, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos nav ietverta šo noteikumu 25.2., 25.3, 25.4. un 25.5. apakšpunktā norādītā informācija.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr. 944 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 97)

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumus Nr.857 “Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168.nr.).

(Grozīta ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 97)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

3) Komisijas 2014. gada 20. jūnija Direktīvas 2014/80/ES, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos.