Ministru kabineta noteikumi Nr.944

Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 28.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumos Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem"

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5.panta septīto daļu un desmitās daļas 2. un 3.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 16.nr.; 2010, 33.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk - apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmu, lai sasniegtu apsaimniekošanas plānā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk - vides kvalitātes mērķi), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - centrs) apzina pazemes ūdens resursus, izpēta antropogēno slodžu ietekmi uz pazemes ūdensobjektiem un novērtē pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli, bet pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk - riska pazemes ūdensobjekti), identificē visu konstatēto piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences un nosaka attiecīgās tendences maiņas sākumpunktu atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi."

2. Izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir laba, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

18.1. ūdens ķīmiskais sastāvs atbilst dabiskajam ūdens ķīmiskajam sastāvam, kas raksturīgs attiecīgajam pazemes ūdensobjektam, un monitoringā konstatēts, ka piesārņojošo vielu koncentrācija nevienā monitoringa punktā nepārsniedz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos vides kvalitātes normatīvus (turpmāk - vides kvalitātes normatīvi), kā arī ūdens ķīmiskais sastāvs riska pazemes ūdensobjektā nepārsniedz vides kvalitātes normatīva noteikto robežvērtību, kas izteikta kā atsevišķas piesārņojošās vielas, piesārņojošo vielu grupas vai piesārņojuma rādītāja koncentrācijas vai vērtība, kuru nedrīkst pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi (turpmāk - piesārņojošo vielu robežvērtība);

18.2. monitorings apliecina, ka:

18.2.1. netiek pārsniegti šo noteikumu 1.pielikumā minētie vides kvalitātes normatīvi;

18.2.2. nenotiek sālsūdeņu vai citu vielu ieplūšana (intrūzija) pazemes ūdensobjektā (to ļauj konstatēt arī pazemes ūdeņu elektrovadītspējas izmaiņas), kā arī citas nelabvēlīgas pārmaiņas;

18.2.3. pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte netraucē sasniegt vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar šo pazemes ūdensobjektu un mitrājiem."

3. Papildināt noteikumus ar 18.¹ punktu šādā redakcijā:

"18.¹ Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte uzskatāma par labu arī tad, ja tā neatbilst šo noteikumu 18.1.apakšpunkta nosacījumiem, jo vienā vai vairākos monitoringa punktos piesārņojošo vielu gada vidējā koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai piesārņojošo vielu robežvērtības, bet atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam veiktajā pazemes ūdensobjekta novērtējumā ir konstatēts, ka:

18.¹ 1. piesārņojošo vielu koncentrācijas, kas pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai piesārņojošo vielu robežvērtības, nerada būtisku risku videi, ņemot vērā piesārņojuma izplatības apjomu pazemes ūdensobjektā (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktu veiktais novērtējums);

18.¹ 2. pazemes ūdensobjekts atbilst šo noteikumu 18.2.2. un 18.2.3.apakšpunkta nosacījumiem (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktu veiktais novērtējums);

18.¹ 3. tiek aizsargāti dzeramā ūdens ieguvei izmantotie pazemes ūdensobjekti, no kuriem apgādā vairāk nekā 50 personas vai piegādā vairāk nekā 10 m³ dzeramā ūdens diennaktī, tādējādi ir iespējams izvairīties no šādu pazemes ūdensobjektu kvalitātes pasliktināšanās un samazināt attīrīšanu dzeramā ūdens sagatavošanas procesā (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.punktu veiktais novērtējums);

18.¹ 4. piesārņojums nav būtiski pasliktinājis attiecīgā pazemes ūdensobjekta izmantošanu cilvēku vajadzībām."

4. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Ja pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti klasificē kā labu saskaņā ar šo noteikumu 18.¹ apakšpunktu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrija), lai aizsargātu ūdens ekosistēmas, sauszemes ekosistēmas un cilvēku vajadzībām izmantojamos pazemes ūdeņus, kas atkarīgi no šīs objekta daļas, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 20.pantam un normatīvajam aktam par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām veic nepieciešamos pasākumus tajā objekta daļā, kuras monitoringā konstatēts vides kvalitātes normatīvu vai piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegums."

5. Svītrot 21.punktu.

6. Izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22. Lai precīzi novērtētu pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti, centrs:

22.1. veic vismaz normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteikto ķīmisko parametru un dzelzs jonu koncentrācijas mērījumus;

22.2. ņemot vērā konkrētā pazemes ūdensobjekta vai apakšobjekta īpatnības, visiem ķīmisko kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem nosaka fona koncentrāciju un, pamatojoties uz monitoringa datiem, aprēķina ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju vidējās vērtības. Ja kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem ir noteikti vides kvalitātes normatīvi, aprēķina katrā monitoringa stacijā iegūto rezultātu vidējās vērtības;

22.3. ņemot vērā šo noteikumu 3.pielikumā minētās prasības, centrs katram riska pazemes ūdensobjektam nosaka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina robežvērtību sarakstu visām tām piesārņojošām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem, kas atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 15.pantam raksturo pazemes ūdensobjektu kā riska pazemes ūdensobjektu. Vides kvalitātes normatīvus un piesārņojošo vielu robežvērtības izmanto par kritērijiem pazemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa novērtēšanai, ar tiem salīdzinot atbilstoši šo noteikumu 22.2.apakšpunktam iegūtās vērtības. Riska pazemes ūdensobjekta ķīmiskās kvalitātes novērtējumā ietver katru piesārņojošo vielu, kura rada risku, ka pazemes ūdensobjekts nesasniegs labu ķīmisko kvalitāti."

7. Izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

"25. Centrs upju baseinu apsaimniekošanas plānos iekļauj:

25.1. šo noteikumu 11. un 12.punktā minēto informāciju;

25.2. ķīmiskās kvalitātes novērtējuma kopsavilkumu, tai skaitā skaidrojumu, kādā veidā pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes galīgajā novērtējumā ir ņemti vērā vides kvalitātes normatīvu vai piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumi atsevišķos monitoringa punktos;

25.3. informāciju par apstiprinātajām piesārņojošo vielu robežvērtībām un izmaiņām to sarakstā, tai skaitā:

25.3.1. par dabā sastopamām piesārņojošām vielām noteikto robežvērtību saistību ar šo vielu novērotajām fona koncentrācijām;

25.3.2. par visu piesārņojošo vielu robežvērtību saistību ar vides kvalitātes mērķiem un citiem valsts, Eiropas Savienības vai starptautiskajiem ūdeņu aizsardzības normatīviem;

25.3.3. par visu piesārņojošo vielu robežvērtību saistību ar ziņām par šo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendencēm;

25.3.4. par mērogu, kādā noteiktas piesārņojošo vielu robežvērtības (piemēram, valsts, upes baseina apgabala, pazemes ūdensobjekta);

25.4. kopsavilkumu par šo noteikumu 3.pielikuma nosacījumu ievērošanu piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanā;

25.5. informāciju par riska pazemes ūdensobjektiem un riska cēloņiem:

25.5.1. riska pazemes ūdensobjektu skaits, piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītāji, kas ir riska cēloņi, un monitoringā konstatētās to koncentrācijas;

25.5.2. katra riska pazemes ūdensobjekta izmēri, saistība starp šo pazemes ūdensobjektu, virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī pazemes ūdensobjektā konstatētās fona koncentrācijas tām dabā sastopamajām piesārņojošajām vielām, kam noteiktas robežvērtības;

25.6. informāciju par piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošām tendencēm un to novēršanai vai samazināšanai piemērotajiem pasākumiem;

25.7. informāciju par to, kā atsevišķos pazemes ūdensobjekta monitoringa punktos konstatēto tendenču novērtējums izmantots, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām noteiktu, vai šajos pazemes ūdensobjektos vērojama piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas palielināšanās vai samazināšanās, kā arī attiecīgās tendences maiņas sākumpunkta izvēles pamatojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi;

25.8. pasākumus, kas nepieciešami, lai:

25.8.1. novērstu bīstamu vielu nonākšanu pazemes ūdeņos, tai skaitā informāciju, kas jāņem vērā, nosakot atļauto emisiju ūdenī attiecībā uz īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras pieder pie vielu grupām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai;

25.8.2. ierobežotu tādu šo noteikumu 25.8.1.apakšpunktā neminētu piesārņojošu vielu nonākšanu pazemes ūdeņos, kas netiek uzskatītas par bīstamām, bet rada vai var radīt piesārņojuma risku. Pasākumi nodrošina, ka minēto vielu nonākšana pazemes ūdeņos neizraisa to stāvokļa pasliktināšanos vai piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošas tendences. Nosakot šādus pasākumus, ņem vērā vismaz normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktās vides tehnoloģijas un normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

25.8.3. ierobežotu negatīvu ietekmi uz pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti, ko rada šo noteikumu 11. un 12.punktā minētā papildu raksturojuma gaitā konstatētie izkliedētā piesārņojuma avoti;

25.9. norādes par institūcijām, kas ir atbildīgas par šo noteikumu 25.8.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu."

8. Papildināt noteikumus ar 1., 2. un 3.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 13.janvāra
noteikumiem Nr.42

Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanā izmantojamie vides kvalitātes normatīvi

1. Piesārņojošo vielu kvalitātes normatīvi ir šādi:

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Kvalitātes normatīvs un mērvienība
1.1.	Nitrāti	50 mg/l
1.2.	Pesticīdu aktīvās vielas, tostarp atbilstoši to metabolīti, kā arī sadalīšanās un ķīmisko reakciju produkti (1)	0,1 μg/l (atsevišķi) 0,5 μg/l (kopā) (2)

Piezīmes.

⁽¹⁾ Pesticīdi ir augu aizsardzības līdzekļi Augu aizsardzības likuma izpratnē un biocīdi Ķīmisko vielu likuma izpratnē.

⁽²⁾ Kopējie pesticīdi ir visu atsevišķo monitoringā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa, tai skaitā atbilstoši metabolīti, kā arī noārdīšanās un ķīmisko reakciju produkti.

2. Pesticīdiem noteikto vides kvalitātes normatīvu piemērošana Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumos Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem" paredzētajā kārtībā neattiecas uz Ķīmisko vielu likuma un Augu aizsardzības likuma prasībām par riska analīzi.

3. Ministrija izvērtē šajā pielikumā noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ja to piemērošanas dēļ konkrētā pazemes ūdensobjektā pastāv risks, ka:

3.1. netiks sasniegti atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktie vides kvalitātes mērķi ar šo objektu saistītajos virszemes ūdensobjektos;

3.2. ievērojami pasliktināsies virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā vai ķīmiskā kvalitāte;

3.3. radīsies būtisks kaitējums tām sauszemes ekosistēmām, kuras ir tieši atkarīgas no attiecīgā pazemes ūdensobjekta.

4. Ja izvērtēšanas gaitā atzīts par nepieciešamu, ministrija sagatavo priekšlikumus par stingrāku robežvērtību noteikšanu šā pielikuma 1.punktā minētajām piesārņojošajām vielām. Vides kvalitātes normatīvu ievērošanu nodrošina arī, īstenojot programmas un pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 13.janvāra
noteikumiem Nr.42

Prasības vides kvalitātes normatīvu vai piesārņojošo vielu robežvērtību pārsnieguma gadījumā veicamajam novērtējumam

1. Uzsākot Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem" (turpmāk - noteikumi) 18.punktā minēto novērtējumu, centrs ņem vērā:

1.1. informāciju, kas apkopota atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam veiktajā ūdens resursu lietošanas ekonomiskajā analīzē, upju baseinu raksturojumā un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā, kā arī noteikumu 5.punktā minēto sākotnējo raksturojumu, 11.punktā minēto papildu raksturojumu un 12.punktā minēto antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu;

1.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi veiktā pazemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa monitoringa rezultātus;

1.3. citu atbilstošu informāciju, tai skaitā piesārņojošo vielu gada vidējās koncentrācijas salīdzinājumu konkrētā monitoringa punktā ar vides kvalitātes normatīviem un piesārņojošo vielu robežvērtībām.

2. Lai noskaidrotu, vai pazemes ūdensobjekts atbilst noteikumu 18.3.1. un 18.3.4.apakšpunktā minētajiem pazemes ūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumiem, centrs novērtē, cik lielā pazemes ūdensobjekta daļā piesārņojošas vielas vai vielu gada vidējā koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai piesārņojošo vielu robežvērtības. Šim novērtējumam izmanto monitoringa rezultātu apkopojumu, ko, ja nepieciešams, papildina ar aplēsēm par piesārņojošo vielu koncentrāciju, kas iegūtas, balstoties uz pazemes ūdensobjekta vai objektu grupas hidroģeoloģisko modeli.

3. Lai noskaidrotu, vai pazemes ūdensobjekts atbilst noteikumu 18.¹ punktā minētajiem pazemes ūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumiem, centrs, ja nepieciešams, izmantojot atbilstošus monitoringa rezultātus un piemērotu pazemes ūdensobjekta hidroģeoloģisko modeli, novērtē:

3.1. piesārņojošo vielu ietekmi uz pazemes ūdensobjektu;

3.2. piesārņojošo vielu daudzumu un koncentrāciju, kas no konkrētā pazemes ūdensobjekta nonāk vai var nonākt ar to saistītos virszemes ūdeņos vai tieši atkarīgās sauszemes ekosistēmās, kā arī to sagaidāmo ietekmi;

3.3. sālsūdeņu vai citu vielu ieplūšanas (intrūzijas) apjomu pazemes ūdensobjektā;

3.4. kā pazemes ūdensobjektā konstatētās piesārņojošās vielas apdraud no tā iegūtā vai cilvēku patēriņam paredzētā dzeramā ūdens kvalitāti.

4. Pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti kartēs ataino saskaņā ar normatīvajiem aktiem par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām. Ja iespējams, šajās kartēs norāda visas monitoringa vietas, kurās pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojošo vielu robežvērtības.

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 13.janvāra
noteikumiem Nr.42

Prasības piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanai

1. Nosaka tādas piesārņojošo vielu robežvērtības, lai to pārsniegšana, veicot monitoringu pazemes ūdensobjektu reprezentatīvajos punktos, norādītu uz risku, ka pazemes ūdensobjekts neatbilst vienam vai vairākiem Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem" (turpmāk - noteikumi) 18.¹ apakšpunktā minētajiem pazemes ūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumiem.

2. Nosakot piesārņojošo vielu robežvērtības, ņem vērā:

2.1. noteikumu 5.punktā minēto pazemes ūdensobjektu sākotnējo raksturojumu;

2.2. noteikumu 11. un 12.punktā minēto riska pazemes ūdensobjekta papildu raksturojumu, tai skaitā mijiedarbības apjomu starp pazemes ūdeņiem, ar tiem hidrodinamiski saistītajiem virszemes ūdeņiem un no tiem atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, hidroģeoloģisko raksturojumu, informāciju par piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju fona līmeņiem un ūdens bilanci;

2.3. visas piesārņojošās vielas, kuru dēļ pazemes ūdensobjekts noteikts kā riska objekts (ja nepieciešams, nosaka robežvērtības vismaz arsēnam, kadmijam, svinam, dzīvsudrabam, amonija joniem, hlorīdjoniem, sulfātu joniem, trihloretilēnam, tetrahlroetilēnam, elektrovadītspējai);

2.4. piesārņojuma apdraudējumu pazemes ūdeņu likumīgai izmantošanai pašlaik vai nākotnē;

2.5. piesārņojošo vielu izcelsmi, iespējamo sastopamību dabā, toksiskumu un izplatīšanās tendences, noturību un bioakumulācijas potenciālu.

3. Ja konkrētu vielu, jonu vai to rādītāju paaugstināta fona koncentrācija konkrētā pazemes ūdensobjektā rodas dabīgu hidroģeoloģisku apstākļu dēļ, fona koncentrāciju ņem vērā, nosakot piesārņojošo vielu robežvērtības šim pazemes ūdensobjektam.

4. Nosakot piesārņojošo vielu robežvērtības, paredz arī savākto datu kontroles mehānismu, pamatojoties uz datu kvalitātes novērtējumu, analītiskiem apsvērumiem un fona koncentrācijām tām vielām, kurām var būt gan dabiska, gan antropogēna izcelsme.

5. Labu ķīmisko kvalitāti raksturojošās piesārņojošo vielu robežvērtības nosaka, ņemot vērā pazemes ūdensobjekta aizsardzības vajadzības un ievērojot šā pielikuma 2. un 3.punkta nosacījumus. Īpašu uzmanību pievērš konkrētā pazemes ūdensobjekta ietekmei uz hidrodinamiski saistītajiem virszemes ūdeņiem un no tiem atkarīgajām sauszemes ekosistēmām un mitrājiem un savstarpējai saistībai ar tiem, kā arī ņem vērā zinātniskās atziņas un pieredzi toksikoloģijas un ekotoksikoloģijas jomā."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs