|
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1013
Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.89 12.§) Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību; 1.2. kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašnieka (turpmāk – dzīvokļa īpašnieks) apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem. (Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr. 817; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 524) 2. Noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība. 2.1 Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta trešās daļas 2. punktu dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot attiecīgu lēmumu, ir tiesīga mainīt gan šajos noteikumos, gan pārvaldnieka noteiktos kritērijus apmaksājamās daļas aprēķināšanai par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu (piemēram, šo noteikumu 17.4., 17.5., 17.5.1, 17.6. apakšpunkts, 17.1 un 19. punkts) un šā pakalpojuma sniegšanas kārtību, kā arī nosacījumus, kuri saistīti ar šajos noteikumos noteikto pienākumu izpildi (piemēram, šo noteikumu 28., 29.1, 30. un 30.1 punkts). (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 3. Pakalpojumu nodrošināšanu dzīvojamai mājai organizē pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku vārdā noslēdzot līgumu par pakalpojumu piegādi un lietošanu. 4. Pārvaldniekam ir pienākums: 4.1. iepazīstināt katru dzīvokļa īpašnieku ar noslēgto pakalpojumu līgumu nosacījumiem par pakalpojumu piegādi attiecīgajai dzīvojamai mājai; 4.2. informēt katru dzīvokļa īpašnieku mēnesi pirms gaidāmajām izmaiņām attiecīgo pakalpojumu piegādes līgumos, kā arī informēt par jau veiktajām izmaiņām tajos, minēto informāciju sniedzot mēneša laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas, ja ar attiecīgajiem grozījumiem mainīta: 4.2.1. pakalpojuma samaksas kārtība; 4.2.2. pakalpojuma piegādes nosacījumi (piemēram, pakalpojuma sniegšanas biežums, siltumnesēja parametri); 4.2.3. kārtība, kādā tiek pārrēķināta samaksa par pakalpojumu, kas nav nodrošināts vai nav nodrošināts līgumā noteiktajā kvalitātē vai daudzumā; 4.3. pēc pieprasījuma septiņu darbdienu laikā sniegt dzīvokļa īpašniekam informāciju, kas iekļauta pakalpojuma piegādes līgumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem; 4.4. pēc pieprasījuma septiņu darbdienu laikā sniegt dzīvokļa īpašniekam līguma kopsavilkuma informāciju, ietverot galvenos līguma nosacījumus, pakalpojumu sniegšanas cenas un tarifus. (Grozīts ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 331) 5. Kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā. 6. Sniegto pakalpojumu apjoma uzskaiti un norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju pārvaldnieks veic par katru dzīvojamo māju atsevišķi. 7. Dzīvokļa īpašnieks var vienoties ar pārvaldnieku par avansa maksājumiem un maksājumu atlikšanu, kā arī par citiem pakalpojumu piegādes līguma nosacījumiem. 7.1 Pārvaldniekam ir pienākums bez atsevišķas samaksas rēķinos par patērēto siltumenerģiju: 7.11. norādīt dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu norēķinu periodā (megavatstundās), kā arī uz dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu (turpmāk arī – atsevišķais īpašums) attiecināmo siltumenerģijas patēriņu norēķinu periodā (megavatstundās), atsevišķi norādot patērēto siltumenerģiju dzīvojamās mājas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai; 7.12. reizi gadā norādīt: 7.12.1. dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu gadā (megavatstundās), kā arī uz atsevišķo īpašumu attiecināmo siltumenerģijas patēriņu gadā (megavatstundās), atsevišķi norādot patērēto siltumenerģiju dzīvojamās mājas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai; 7.12.2. dzīvojamās mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu uz mājas kopējo apkurināmo platību (tai skaitā koplietošanas telpām) (kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā), kā arī dzīvojamās mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu uz atsevišķā īpašuma platību (kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā); 7.13. pēc pieprasījuma septiņu darbdienu laikā sniegt informāciju, kas iekļauta pakalpojuma piegādātāja rēķinā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 8. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt: 8.1. informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu; 8.2. informāciju, ar kuru saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu, ja dzīvojamās mājas komunikāciju ievadā skaitītājs nav uzstādīts; 8.3. citu ar maksājumiem saistītu informāciju. 9. Pārvaldniekam ir pienākums septiņu darbdienu laikā sniegt atbildi uz šo noteikumu 8. punktā minēto pieprasījumu. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 9.1 Pārvaldnieks nodrošina, lai dzīvokļu īpašniekiem tiktu piedāvāta iespēja informāciju par pakalpojumu līgumiem, rēķinus un citu saistīto informāciju bez atsevišķas samaksas saņemt elektroniskā veidā, nodrošinot privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka fizisko personu datu aizsardzību. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 9.2 Pārvaldnieks, sagatavojot informāciju rēķinam par komunālajiem pakalpojumiem un enerģijas patēriņu dzīvojamā mājā ar dalīto uzskaiti, iekļauj tajā arī pamatotas rēķina sagatavošanas izmaksas. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 10. Pārvaldniekam vai tā pilnvarotai personai, vai saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu citai pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 14. Ūdens patēriņu uzskaita, izmantojot skaitītājus: 14.1. kuriem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību, – pēc vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas dzīvojamā mājā, kas paredz vienotas prasības visiem ūdens patēriņa skaitītājiem (piemēram, to tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai); 14.2. kuriem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību un kuri ir atkārtoti verificēti līdz brīdim, kad šādu pienākumu noteica normatīvie akti par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, – līdz vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanai dzīvojamā mājā. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 14.1 Dzīvokļu īpašnieku kopība nosaka kārtību vienotai ūdens patēriņa uzskaites sistēmai (tai skaitā prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai), ietverot kārtību, kādā pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un pārbaudi. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 14.2 Pēc vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas dzīvojamā mājā skaitītājus nomaina, ievērojot ūdens patēriņa skaitītāja ražotāja instrukcijā minēto lietošanas ilgumu, bet, ja tāds nav noteikts, ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc to uzstādīšanas, skaitot no uzstādīšanas dienas. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 14.5 Pārvaldnieks vai cita persona, kura ir uzstādījusi vai nomainījusi ūdens patēriņa skaitītāju, noplombē skaitītāja pievienošanas vietu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju uzstādījusi vai nomainījusi cita persona, pārvaldnieks var pieprasīt skaitītāja pievienošanas vietu noplombēt viņa klātbūtnē, par to iepriekš informējot. Ar to saistītās izmaksas pārvaldnieks ietver dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 17. Par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi: 17.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 524); 17.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 524); 17.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 524); 17.4. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju: 17.4.1. ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic; 17.4.2. ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši ar pakalpojuma sniedzēju individuāli noslēgtā līguma nosacījumiem, bet līdz šāda līguma noslēgšanai apmaksājamās daļas apmēru nosaka pārvaldnieks. Apmaksājamās daļas apmēru par asenizāciju nosaka pārvaldnieks, ņemot vērā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas lietošanas mērķi; 17.5. par kanalizāciju – proporcionāli patērētajam ūdens daudzumam; 17.5.1 par lietus ūdens kanalizāciju – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam; 17.6. par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai, kā arī kopīpašumā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam; 17.7. (svītrots no 01.01.2014. ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817, sk. grozījumu 3.punktu); 17.8. (svītrots no 01.10.2013. ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817, sk. grozījumu 2.punktu). (Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr. 817; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 675; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 524) 17.1 Apmaksājamo daļu par siltumenerģiju nosaka atbilstoši pārvaldnieka izvēlētajai metodikai, ņemot vērā siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas, kā arī dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 18. Ja atsevišķajam īpašumam ir ierīkota autonoma apkure vai ja atsevišķā īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz atsevišķo īpašumu, atbilstoši siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar pārvaldnieku saskaņotajam aprēķinam. 18.1 Pārvaldniekam ir pienākums rēķinos par patērēto ūdeni norādīt kopējo dzīvojamai mājai piegādāto ūdens apjomu, kā arī starpību starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un atsevišķajos īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība). (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 19. Ja veidojas ūdens patēriņa starpība, veic ūdens patēriņa pārrēķinu. Dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no šādiem aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks: 19.1. atbilstoši dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu skaitam; 19.2. proporcionāli atsevišķā īpašuma ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi; 19.3. proporcionāli atsevišķā īpašuma vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem; 19.4. proporcionāli atsevišķā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram; 19.5. atbilstoši atsevišķā īpašumā dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja pārvaldniekam nav zināms personu skaits. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 19.1 Šo noteikumu 19. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro un ūdens patēriņa starpību vai tās daļu sadala starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, uz kuriem attiecas kāds no šiem gadījumiem: 19.11. noteiktajā termiņā nav iesniegta informācija par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas un saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu nav noteikta cita rādījumu nolasīšanas kārtība; 19.12. dzīvokļa īpašnieks nav ļāvis uzstādīt ūdens patēriņa skaitītāju, ja dzīvojamā mājā ir ieviesta vienota ūdens patēriņa uzskaites sistēma saskaņā ar šo noteikumu 14.1. apakšpunktu; 19.13. atkārtoti nav ļauts veikt atsevišķajā īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi (šo noteikumu 10. punkts), ja par šādas pārbaudes veikšanu paziņots vismaz septiņas darbdienas iepriekš; 19.14. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē (šo noteikumu 10. punkts) konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vieta nav noplombēta vai nav noplombēta pārvaldnieka klātbūtnē atbilstoši šiem noteikumiem vai ka ūdens patēriņa skaitītājs, tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums) vai pievienošanas vietas plombējums ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta ūdens patēriņa skaitītāja darbība; 19.15. atkārtoti nav ļauts pārvaldniekam vai citai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotai personai veikt atsevišķajā īpašumā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu vai nodrošināt tā verificēšanu pēc pārvaldnieka pieprasījuma (šo noteikumu 23. punkts), ja par šiem darbiem ir paziņots vismaz septiņas darbdienas iepriekš. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 19.2 Piemērojot šo noteikumu 19.1 punktā noteikto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, maksimālo piegādāto ūdens daudzumu nosaka, izmantojot šādu formulu: Vkop.norma – maksimālais piegādātais ūdens daudzums vienam atsevišķajam īpašumam mēnesī (m3/mēnesī); Npers. – deklarēto personu vai dzīvokļu īpašnieku noteiktais faktiski dzīvojošo personu skaits atsevišķajā īpašumā. Pārvaldnieks ņem vērā sniegtās ziņas par faktiski dzīvojošo personu skaitu, ja tas ir lielāks par deklarēto personu skaitu. Ja faktiski dzīvojošo personu skaits nav zināms un nav nevienas deklarētās personas, aprēķinu veic kā par vienu personu (skaits); Vpers.norma – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam mēnesī (personai m3/mēnesī), kas noteikta vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 19.3 Ja pēc šo noteikumu 19.2 punktā norādītās formulas piemērošanas netiek pilnībā sadalīta ūdens patēriņa starpība, tās atlikumu sadala saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu, ieskaitot tos atsevišķos īpašumus, kuriem piemērota šo noteikumu 19.2 punktā noteiktā ūdens patēriņa aprēķināšanas kārtība. Ja kādam no šo noteikumu 19.1 punktā norādītajiem dzīvokļu īpašniekiem ilgāk nekā divus mēnešus pēc kārtas piegādātā ūdens daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 19.2 punktā norādīto formulu, tad, sākot ar trešo mēnesi, viņam piemēro dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto aprēķināšanas kārtību, ja tāda ir noteikta, ievērojot šo noteikumu 22. punktu. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 22. Dzīvokļu īpašniekiem aprēķinātais ūdens patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādātā ūdens apjomu. 23. Pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt, lai dzīvokļa īpašnieks nodrošina piekļuvi ūdens patēriņa skaitītājam, un par dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļiem nosūtīt to verificēšanai. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 24. Ja uzstādītais skaitītājs neatbilst noteiktajām prasībām, izdevumus, kas saistīti ar tā pārbaudi vai pareizu uzstādīšanu, sedz attiecīgi dzīvokļa īpašnieks, pārvaldnieks vai pakalpojuma sniedzējs. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 27. Dzīvokļa īpašnieks pārvaldnieka noteiktajā kārtībā un termiņā katru mēnesi nolasa ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un nodod to pārvaldniekam aprēķinu veikšanai. Skaitītāja rādījumu nolasa pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona, ja dzīvojamā mājā ir ierīkota attālinātā rādījumu nolasīšanas sistēma (ar atvērta tipa datu pārraides iespējām) vai ja piekļuve ūdens patēriņa skaitītājiem ir no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 28. Ja ir paredzama dzīvokļa īpašnieka prombūtne, kuras laikā atsevišķo īpašumu neizmantos neviena persona un netiks nodrošināta ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšana vai citu šajos noteikumos dzīvokļa īpašniekam vai pārvaldniekam, vai citai pilnvarotajai personai noteikto pienākumu izpilde, dzīvokļa īpašnieks vismaz septiņas darbdienas iepriekš par to informē pārvaldnieku, norādot prombūtnes laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Ja plānota prombūtne, ilgāka par trim mēnešiem, dzīvokļa īpašnieks atkārtoti par to informē pārvaldnieku. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 29. Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu, kā arī šo noteikumu 28. punktā noteiktajā kārtībā nav informējis par prombūtni, tad ūdens patēriņu aprēķina, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 29.1 Pārvaldniekam līdz nākamajai ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīšanai ir pienākums informēt attiecīgo dzīvokļa īpašnieku, ka viņš nav iesniedzis ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus, un pievienot informāciju par apmaksājamās daļas aprēķināšanas kārtību saskaņā ar šo noteikumu 19.1 punktu. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 29.2 Pārvaldniekam ir pienākums veikt maksājumu pārrēķinu par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) par periodu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja dzīvokļa īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis paziņot par prombūtni (šo noteikumu 28. punkts) vai ir miris un šajā laika periodā atsevišķo īpašumu neizmantoja neviena persona. Dzīvokļa īpašnieks, kurš lūdz veikt pārrēķinu, pēc pārvaldnieka pieprasījuma nodrošina piekļuvi ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšanai. Pārrēķinu var veikt, attiecīgi samazinot vai paaugstinot turpmākos maksājumus. (MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 524 redakcijā) 30. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20 %, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot. Ja pārvaldnieks šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to informē dzīvokļu īpašniekus, norādot plānoto termiņu. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 30.1 Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā ūdens patēriņa starpība pārsniedz šo noteikumu 30. punktā minēto apjomu ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas (ieskaitot mēnesi pēc ūdensapgādes sistēmas apskates, ko pārvaldnieks veicis, lai noskaidrotu ūdens patēriņa starpības iemeslus), atkārtotu apskati pārvaldnieks veic divu mēnešu laikā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par ūdens patēriņa starpības samazināšanas pasākumiem. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 31. Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvokļu īpašnieki var ievēlēt pārstāvi, kas uzrauga siltumenerģijas režīmu, nolasa skaitītāju rādījumus un veic citus līgumā paredzētos pienākumus (turpmāk – energopārvaldnieks). 32. Dzīvokļu īpašnieki slēdz līgumu ar energopārvaldnieku par šo noteikumu 31.punktā minēto pienākumu veikšanu. Energopārvaldnieka tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgajā līgumā. 33.8 Līdz 2013.gada 31.decembrim dzīvokļa īpašniekiem, kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti: 33.8 1. ūdens patēriņu nosaka ne vairāk kā 10 m3 mēnesī par katru dzīvoklī dzīvojošo personu; 33.8 2. nepiemēro šo noteikumu 19.1 punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību. (MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu) 34. Ja atsevišķajā īpašumā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ierīkota autonoma siltumapgāde, līdz šo noteikumu 18.punktā paredzētā aprēķina izstrādei dzīvokļa īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas proporcionāla atsevišķā īpašuma kopējai platībai. (Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 524) 35. Šajos noteikumos minētās tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli, pieprasīt skaitītāja pirmstermiņa verificēšanas veikšanu vai nomaiņu, kā arī no šiem noteikumiem izrietošos pienākumus veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un nomaiņu atsevišķajos īpašumos, kā arī pienākumu pārvaldniekam noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, ja pārbaudes paredzēts veikt atsevišķajos īpašumos, nepiemēro ārkārtējā situācijā, kuru Ministru kabinets izsludinājis saistībā ar epidēmiju vai pandēmiju. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 37. Visā dzīvojamā mājā vienotu kārtību, kādā nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un pirmstermiņa verificēšanu dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā, piemēro, ciktāl tā nav pretrunā ar šo noteikumu 35. punktu. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 38. Ja ārkārtējās situācijas laikā, kuru Ministru kabinets izsludinājis saistībā ar epidēmiju vai pandēmiju, dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu vai nevar iesniegt šo informāciju ūdens patēriņa skaitītāja darbības traucējumu dēļ, kā arī ja dzīvokļa īpašnieks šo noteikumu 28. punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, ūdens patēriņu dzīvokļa īpašniekam aprēķina, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, kuros nav piemērots šo noteikumu 19.1 punkts. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 39. Šo noteikumu 19.1 punktu nepiemēro, ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu 35. un 38. punktā minētajiem gadījumiem. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) 40. Par vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanu dzīvokļu īpašnieku kopība izlemj līdz 2027. gada 1. janvārim, ņemot vērā pārvaldnieka veikto izvērtējumu par ekonomisko pamatotību attālināti nolasāmo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai, kas ietver atvērta tipa datu attālinātu nolasīšanu. (MK 03.06.2025. noteikumu Nr. 331 redakcijā) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija). Ministru prezidents I.Godmanis
Ekonomikas ministrs K.Gerhards |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, ..
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:  
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
