1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un inovācijas” 2.1.2.pasākuma “Inovācijas” 2.1.2.2.aktivitātes “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” 2.1.2.2.1.apakšaktivitāti “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” (turpmāk – 2.1.2.2.1.apakšaktivitāte) un 2.1.2.2.3.apakšaktivitāti “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” (turpmāk – 2.1.2.2.3.apakšaktivitāte);

1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Finansējums 2.1.2.2.1.apakšaktivitātes un 2.1.2.2.3.apakšaktivitātes (turpmāk – aktivitāte) ietvaros tiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 800/2008) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3).

3. Aktivitātes ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji ir:

3.1. komersantu skaits, kas izstrādājuši jaunus produktus vai tehnoloģijas;

3.2. privātā sektora finansējums pētniecībai un attīstībai;

3.3. komersantu skaits, kas iesnieguši pieteikumus rūpnieciskā īpašuma reģistrēšanai, tajā skaitā starptautisko patentu pieteikumus.

4. Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

5. Aktivitātes īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgās iestādes funkcijas veic Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Sadarbības iestādes funkcijas veic valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde atrodas atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

6. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes kompetence:

6.1. atbildīgās iestādes kompetence:

6.1.1. nodrošina aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu aktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk – Padomes Regula Nr. 1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

6.1.2. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes īstenošanu;

6.2. sadarbības iestādes kompetence:

6.2.1. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, tās sastāvu saskaņo ar atbildīgo iestādi un izstrādā vērtēšanas komisijas darbības kārtību;

6.2.2. pirms uzsākta projektu iesniegumu iesniegšana, sniedz bezmaksas konsultācijas par projektu iesniegumu sagatavošanu, izstrādā, apstiprina un publicē sadarbības iestādes mājaslapā internetā projektu iesniegumu vērtēšanas un vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku, kā arī izstrādā un publicē sadar­bības iestādes mājaslapā internetā projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku un projekta īstenošanas līguma paraugu, tai skaitā starpposma un noslēguma pārskata veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību, kā arī izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu;

6.2.3. pēc vērtēšanas kārtības saskaņošanas ar atbildīgo iestādi atlasa projektu iesniegumus un nodrošina vērtēšanu;

6.2.4. pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un informē par to projekta iesniedzēju;

6.2.5. izvērtē un pieņem lēmumu par projekta grozījumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.2.6. sniedz informāciju projekta iesniedzējam par projekta iesnieguma sagatavošanu, projekta īstenošanu un līguma nosacījumu izpildi;

6.2.7. slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu;

6.2.8. nodrošina aktivitātes ietvaros apstiprināto projektu uzraudzību un kontroli, tai skaitā n+2 un n+3 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes Regulas Nr. 1083/2006 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

6.2.9. analizē aktivitātes un projektu īstenošanas problēmas un sniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumus par aktivitātes un projektu īstenošanas uzlabošanu;

6.2.10. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju;

6.2.11. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem;

6.2.12. nodrošina datu uzkrāšanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā par projektu iesniegumiem un projektiem.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.218)

7. Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – fonds) līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 7 470 268 lati. Kopējais publiskais finansējums aktivitātes ietvaros ir sadalīts pa apakšaktivitātēm:

7.1. 2.1.2.2.1.apakšaktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 7 295 504 lati;

7.2. 2.1.2.2.3.apakšaktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 174 764 lati.

(MK 01.11.2011. noteikumu Nr.837 redakcijā)

8. Piešķirto finansējumu šo noteikumu ietvaros attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām var apvienot ar de minimis atbalstu, ja piešķirtais finansējums šo noteikumu ietvaros kopā ar de minimis atbalstu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo intensitāti pētniecībai, attīstībai un inovācijai neatkarīgi no tā, vai finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.218)

9. Piešķirto finansējumu šo noteikumu ietvaros attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām var apvienot ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti pētniecībai, attīstībai un inovācijai neatkarīgi no tā, vai finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem.

10. Aktivitātes ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas un pamatotas.

11. Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs nevar saņemt finansējumu, ja projekts tiek īstenots kādā no neatbalstāmajām nozarēm (NACE 2.red.) (1.pielikums):

11.1. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

11.2. finanšu starpniecība;

11.3. komercpakalpojumi (operācijas ar nekustamo īpašumu; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana);

11.4. azartspēles un derības;

11.5. alus un alkoholisko dzērienu ražošana;

11.6. tabakas izstrādājumu ražošana.

12. Jauns produkts ietver preces un pakalpojumus, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir būtiski uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (piemēram, būtiski mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgās īpašības vai citas funkcionālās īpašības). Ja projekta iesniedzējam ir saistītie komersanti, tad produkts ir jauns Latvijā reģistrētajos saistītajos komersantos (turpmāk – jauns produkts).

13. Jauna tehnoloģija ietver būtiskas izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes, un tās ieviešana pie projekta iesniedzēja nodrošina jaunu produktu ražošanu (turpmāk – jauna tehnoloģija).

14. Par jaunu produktu vai tehnoloģiju neuzskata:

14.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

14.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, nebūtiski paplašinājumi, iekārtu un programmatūras atjauninājumi). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem;

14.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums);

14.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, pēc pasūtījuma izstrādāts risinājums konkrētam klientam);

14.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanā jaunas sezonas kolekcija nav uzskatāma par inovāciju);

14.6. dizaina izmaiņas (tajā skaitā garša un smarža), kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

14.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

14.8. uzlabojumus mārketinga veicināšanai (tai skaitā estētiskas izmaiņas);

14.9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā.

15. Sīkie, mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.pielikumā noteiktajai definīcijai. Saistītās personas šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai.

16. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējumu, ja:

16.1. tas ir Latvijā reģistrēts komersants;

16.2. tā pamatkapitālā ir vairāk nekā 75 % privātā kapitāla.

17. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:

17.1. projekta iesniedzējs ar tiesas lēmumu atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas atrodas likvidācijas procesā;

17.2. projekta iesniedzējs nav samaksājis nodokļus un citus valsts vai pašvaldību noteiktos obligātos maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos;

17.3. projekta iesniedzējs projekta īstenošanas laikā sadarbības un atbildīgajai iestādei sniedzis nepatiesu informāciju vai tīši maldinājis saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

17.4. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

17.5. projekta iesniedzējs saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem, izņemot šo noteikumu 8. un 9.punktā noteiktos gadījumus;

17.6. projekta iesniedzējs nav ievērojis vai ir pārkāpis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

18. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, nav atbalstāma, un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs skaidri nodala atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta pabeigšanas, ja finansējuma saņēmējs atbilst sīko, mazo un vidējo komersantu statusam, bet piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, ja tas atbilst lielo komersantu statusam.

19. Iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kas regulē iepirkuma procedūru.

20. Finansējuma saņēmējam pirms līguma slēgšanas ar iepirkuma procedūrā noteikto uzvarētāju ir tiesības saskaņot ar sadarbības iestādi iepirkuma procedūras atbilstību normatīvo aktu prasībām. Finansējuma saņēmēja veikto iepirkuma procedūru sadarbības iestāde pārbauda pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

21. Komersanti aktivitātes ietvaros var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu.

22. Projekta iesniedzējs ir tiesīgs uzsākt projekta īstenošanu, kad projekts ir iesniegts izvērtēšanai sadarbības iestādē, ja līdz līguma noslēgšanai veikto izdevumu apjoms nepārsniedz 35 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

23. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei var saņemt komersanti.

24. Apakšaktivitātes ietvaros projektus var īstenot partnerībā starp komersantiem. Ja projektu īsteno partnerībā, katram partnerim jāatbilst projekta iesniedzējam noteiktajām prasībām.

25. Apakšaktivitātes mērķis ir atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) izstrādi.

26. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu piešķir šādām jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes darbībām:

26.1. rūpnieciskiem pētījumiem – plānotiem pētījumiem vai kritiskai izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādei vai būtiskai esošo produktu vai tehnoloģiju uzlabošanai. Rūpnieciskie pētījumi ietver tiem nepieciešamo komplekso sistēmu komponenšu radīšanu;

26.2. eksperimentālai izstrādnei – zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus produktus vai tehnoloģijas, vai darbībām, kuru mērķis ir konceptuāli definēt, plānot un dokumentēt jaunus produktus vai tehnoloģijas. Finansējumu eksperimentālai izstrādnei nepiešķir par regulārām vai ierastām izmaiņām, ko ievieš produktos, ražošanas līnijās, ražošanas procesos, pakalpojumos vai citās operācijās darbības procesā, pat ja šādas izmaiņas nozīmē uzlabojumus.

27. Projekta ietvaros var tikt iekļautas jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes darbības, kas pilnībā atbilst vismaz vienam no šo noteikumu 26.punktā norādītajiem veidiem.

28. Atbalstāmās darbības programmatūras jomā:

28.1. pētniecība un attīstība, lai izstrādātu jaunas teorētiskās datorzinātnes teorēmas un algoritmus;

28.2. informācijas tehnoloģiju izstrāde operētājsistēmu, programmēšanas valodu, datu vadības, komunikāciju programmatūras un programmatūras izstrādes rīku līmenī;

28.3. interneta tehnoloģijas izstrāde;

28.4. programmatūras projektēšanas, izstrādes, izvēršanas vai uzturēšanas metožu pētniecība;

28.5. programmatūras izstrāde, kas uzlabo informācijas ieguves, pārraides, glabāšanas, ieguves no datu glabāšanas sistēmām, izmantošanas un attēlošanas vispārējās metodes;

28.6. eksperimentālas izstrādnes, lai iegūtu trūkstošās tehnoloģiskās zināšanas, kas nepieciešamas programmatūru vai sis­tēmu izstrādei;

28.7. programmatūras rīku vai tehnoloģiju pētniecība un attīstība specializētās datorzinātnes jomās (attēlu apstrāde, ģeogrāfisko datu attēlojums, teksta atpazīšana, mākslīgais intelekts un citas jomas).

29. Neatbalstāmās darbības programmatūras jomā:

29.1. uzņēmējdarbībā izmantojamas programmatūras un informācijas sistēmas izstrāde, izmantojot zināmas metodes vai esošus programmatūras rīkus;

29.2. esošo sistēmu atbalsts;

29.3. datoru valodu konvertēšana un translēšana;

29.4. programmu papildināšana ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;

29.5. sistēmu atkļūdošana;

29.6. esošās programmatūras pielāgošana;

29.7. lietotāja dokumentācijas sagatavošana.

30. Darbības pakalpojumu sniegšanas jomā tiek atzītas par atbalstāmām, ja:

30.1. saistītas ar publiskām pētniecības laboratorijām;

30.2. doktori vai doktorantūras studenti nodarbināti kā personāls;

30.3. pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos, organizē zinātniskas konferences vai iesaistās zinātniskos pētījumos;

30.4. tiek veidotas prototipu un izmēģinājuma ražotnes (tik ilgi, kamēr galvenais mērķis ir pētniecība un attīstība).

31. Apakšaktivitātes ietvaros finansē rūpnieciskā pētījuma un eksperimentālās izstrādnes rezultāta izstrādi, ja tie nav paredzēti komerciālām vajadzībām (minētie dokumenti vai veidojamie produktu modeļi nav domāti tiešai pārdošanai, tehnoloģisko līniju modeļi nav domāti tiešai rūpnieciskai ražošanai). Ja eksperimentālās izstrādnes rezultātu vēlāk izmanto komerciālos nolūkos, no attiecināmajām izmaksām atskaita visus gūtos ienākumus no eksperimentālās izstrādnes rezultātu (tai skaitā modeļu un paraugu) komerciālas izmantošanas.

32. Produktu vai tehnoloģiju eksperimentālo ražošanu un testēšanu var finansēt, ja tos nevar izmantot vai pārveidot tā, lai izmantotu rūpniecībā vai komercdarbībā, izņemot tādu komerciāli izmantojamu modeļu un eksperimentālu projektu izstrādnes, kur modelis ir gala komercprodukts un tā ražošanas izmaksas tikai demonstrēšanai un apstiprināšanai ir pārāk lielas.

33. Apakšaktivitātes ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:

33.1. atlīdzība par darba veikšanu – projektā nodarbināto pētnieku, zinātniskā, tehniskā personāla un cita pētnieku palīgpersonāla darba alga (ieskaitot slimības naudu (darba nespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs), ikgadējo atvaļinājumu, papildatvaļinājumu, atvaļinājuma kompensāciju) un darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie darba ņēmēja labā obligāti veicamie maksājumi. Atvaļinājuma, papildatvaļinājuma un atvaļinājuma kompensācijas izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām, ja tās ir veiktas par projekta īstenošanas periodu;

33.2. instrumentu, iekārtu un tā aprīkojuma iegādes, amortizācijas vai nomas izmaksas, ciktāl tās izmanto projektā. Ja laiks, kamēr instrumentus un iekārtas izmanto pētniecības projektā, neaptver visu šo instrumentu un iekārtu lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas nolietojuma izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta termiņam, un tās aprēķina saskaņā ar labu grāmatvedības praksi, bet nepārsniedzot 20 % gadā no instrumentu un iekārtu iegādes vērtības;

33.3. no ārējiem avotiem iegādātu līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā norādīto. Ja laiks, kas nepieciešams patentu un licenču izmantošanai pētniecības projektā, pārsniedz licenču un patentu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai to amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;

33.4. ārējo pakalpojumu izmaksas, ja pakalpojumi izmantoti tikai pētniecības darbībai;

33.5. plānotās materiālu un līdzīgu produktu (piemēram, vielu, vīrusu, baktēriju) izmaksas, kā arī minēto materiālu piegādes izmaksas, kas radušās tieši projekta ietvaros.

34. Šo noteikumu 33.3. un 33.4.apakš­punktā minētās attiecināmās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 65 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

35. Apakšaktivitātes ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

35.1. izmaksas, kas nav saistītas ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi projekta īstenošanas ietvaros;

35.2. vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tajā skaitā konsultāciju pakalpojumi;

35.3. pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodokļi, nodevas un naudas sodi;

35.4. apdrošināšanas izmaksas;

35.5. projekta īstenošanai nepieciešamā konta atvēršanas un uzturēšanas izmaksas;

35.6. samaksa par aizdevuma vai līzinga izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, līgumsodi un nokavējuma procenti, maksa par finanšu transakcijām;

35.7. izmaksas, kuras radušās pirms līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi, izņemot šo noteikumu 22.punktā norādīto gadījumu;

35.8. izmaksas, kas saistītas ar komersanta eksporta apjomiem (preču izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību, kā arī ar komersanta kārtējiem izdevumiem eks­porta operācijām);

35.9. projekta administrēšanas izmaksas;

35.10. citas izmaksas, kas šo noteikumu 33.punktā nav noteiktas kā attiecināmas.

36. Maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti no kopējām attiecināmajām izmaksām nosaka šādi:

36.1. rūpnieciskiem pētījumiem:

36.1.1. 70 % – sīkiem un maziem komersantiem;

36.1.2. 60 % – vidējiem komersantiem;

36.1.3. 50 % – lieliem komersantiem;

36.2. eksperimentālām izstrādnēm:

36.2.1. 45 % – sīkiem un maziem komersantiem;

36.2.2. 35 % – vidējiem komersantiem;

36.2.3. 25 % – lieliem komersantiem.

37. Šo noteikumu 36.punktā minēto finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, izņemot šo noteikumu 36.1.1.apakšpunktā minēto finansējuma intensitāti, kuru var palielināt par 10 procent­punktiem, ja projekts paredz vismaz divu tādu savstarpēji neatkarīgu komersantu sadarbību, kur neviens no tiem nesedz vairāk par 70 % no sadarbības projekta attiecināmajām izmaksām.

38. Partnerības gadījumā partneri slēdz savstarpēju līgumu par projekta kopīgu izpildi un rezultātu izmantošanu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei katrā no komersantiem. Partnerības gadījumā partneri iesniedz vienu kopēju projekta iesniegumu. Apakšuzņēmēja līgums nav uzskatāms par sadarbību.

39. Īstenojot projektu partnerībā, katram finansējuma saņēmējam pieejamā maksimālā finansējuma intensitāte tiek aprēķināta atsevišķi, nepārsniedzot šo noteikumu 36. un 37.punktā minētos ierobežojumus.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.218 redakcijā)

40. Vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai par vienu pētniecības projektu maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 350 000 latu.

41. Ja pieprasītais finansējuma apmērs ir lielāks par 50 000 latu, tad finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 30 % no komersanta vai saistīto personu grupas kopējā neto apgrozījuma iepriekšējā pārskata gadā. Ja projekta iesniedzējs un tā saistīto personu grupa aktivitātes ietvaros iesniedz vairākus projekta iesniegumus, to kopējais pieprasītais finansējums atlases kārtā, pieskaitot aktivitātes iepriekšējās atlases kārtās noslēgtajos līgumos pieprasīto finansējumu, bet nepieskaitot to projektu līdzfinansējumu, kuri jau ir īstenoti un par kuriem jau saņemts finansējums, nedrīkst pārsniegt 30 % no komersanta vai saistīto personu grupas kopējā neto apgrozījuma iepriekšējā pārskata gadā.

42. Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai, tas pamato finansējuma stimulējošo ietekmi vismaz vienā no šādiem veidiem:

42.1. projekta apjoma pieaugums – kopējo projekta izmaksu pieaugums (nesamazinoties finansējuma saņēmēja izdevumiem salīdzinājumā ar situāciju bez publiskā finansējuma) un to cilvēku skaita pieaugums, kuri strādā pētniecības, attīstības un inovāciju jomā;

42.2. apjoma pieaugums – no projekta sagaidāmo pakalpojumu pieaugums. Vērienīgāks projekts, kas atspoguļojas zinātniskā vai tehnoloģiskā lēciena lielākā varbūtībā vai lielākā neizdošanās riskā (jo īpaši saistībā ar pētniecības projektam piemītošo augstāko risku, projekta ilgtermiņa raksturu un nenoteiktību attiecībā uz tā rezultātiem);

42.3. tempu pieaugums – īsāks laiks līdz projekta pabeigšanai salīdzinājumā ar to, kā šo pašu projektu izpildītu bez publiskā finansējuma;

42.4. kopējās pētniecībai, attīstībai un inovācijām iztērētās summas pieaugums – finansējuma saņēmēja pētniecībā, attīstībā un inovācijās ieguldītās kopējās summas pieaugums, izmaiņas projekta budžetā (kad nenotiek atbilstošs budžeta samazinājums citos projektos), izmaiņas izdevumos, ko finansējuma saņēmējs velta pētniecībai, attīstībai un inovācijām, proporcionāli kopējam apgrozījumam.

43. Projekta īstenošanas laiks 2.1.2.2.1.apakš­aktivitātē ir ne vairāk kā divi gadi no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

44. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt sīkie, mazie un vidējie komersanti.

45. Apakšaktivitātes mērķis ir atbalstīt veiksmīgi izstrādāto jauno produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanu.

46. Finansējumu sniedz šādu rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu reģistrācijai:

46.1. izgudrojums;

46.2. dizainparaugs;

46.3. pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija;

46.4. augu šķirnes.

47. Apakšaktivitātes ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:

47.1. visas izmaksas pirms tiesību piešķiršanas pirmajā jurisdikcijā, ieskaitot tādas izmaksas, kas attiecas uz pieteikumu sagatavošanu, reģistrāciju un izskatīšanu, kā arī izmaksas par patentpieteikumu uzturēšanu spēkā pirms tiesību piešķiršanas;

47.2. tulkošanas izmaksas un citas izmaksas, kas radušās, lai varētu saņemt tiesības vai to apstiprinājumu citā jurisdikcijā;

47.3. izmaksas, kas radušās, aizstāvot tiesības pieteikuma oficiālas izskatīšanas un iespējamas apelācijas laikā, pat ja šīs izmaksas rodas pēc tam, kad tiek piešķirtas tiesības.

48. Apakšaktivitātes ietvaros attiecināmas ir izmaksas, kuru maksimālā kopējo attiecināmo izmaksu summa vienam rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanas projektam ir 44 444,44 lati komersantiem, kuri atbilst mazo un sīko komersantu statusam, un 57 142,86 lati komersantiem, kuri atbilst vidējo komersantu statusam.

49. Apakšaktivitātes ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

49.1. izmaksas, kas nav saistītas ar rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanu projekta īstenošanas ietvaros;

49.2. vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tajā skaitā konsultāciju pakalpojumi;

49.3. pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodokļi, nodevas un naudas sodi, izņemot nodevas, kas ir saistītas ar šo noteikumu 47.punktā minētajām izmaksām;

49.4. apdrošināšanas izmaksas;

49.5. projekta īstenošanai nepieciešamā konta atvēršanas un uzturēšanas izmaksas;

49.6. samaksa par aizdevuma vai līzinga izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, līgumsods un nokavējuma procenti, maksa par finanšu transakcijām;

49.7. projekta administrēšanas izmaksas;

49.8. citas izmaksas, kas šo noteikumu 47.punktā nav noteiktas kā attiecināmas.

50. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir:

50.1. komersantiem, kuri atbilst mazo un sīko komersantu statusam, – 45 %;

50.2. komersantiem, kuri atbilst vidējo komersantu statusam, – 35 %.

51. Finansējuma saņemšanas īpašie nosacījumi:

51.1. finansējuma saņēmējs pieteikumu rūpniecisko īpašuma tiesību objekta reģistrācijai iesniedz gada laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu;

51.2. lai saņemtu finansējumu izgudrojumu un dizainparaugu tiesību nostiprināšanai, projekta iesniegumā nosaka sadarbību ar atbilstoši reģistrētu patentpilnvaroto.

52. Projekta īstenošanas laiks 2.1.2.2.3.apakšaktivitātē ir trīs gadi no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

53. Paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu, pieņemšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, izsludina:

53.1. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

53.2. sadarbības iestādes mājaslapā internetā (www.liaa.gov.lv).

54. Paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina vismaz mēnesi iepriekš, norādot projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, projektu iesniegumu iesniegšanas kārtas sākuma un beigu termiņu. Paziņojumā minētā informācija ir saistoša projekta iesniedzējam, sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei un vadošajai iestādei.

55. Projektu iesniegumu atlase:

55.1. atklāta projektu iesniegumu atlase 2.1.2.2.1.apakšaktivitātes īsteno­šanas laikā notiek divās kārtās. Projektu iesniegumu atlases kārtās pieejamais publiskais finansējums ir:

55.1.1. 2008.gadā – 31 255 313,29 lati;

55.1.2. 2009.gadā – 20 000 000 latu;

55.2. atklāta projektu iesniegumu atlase 2.1.2.2.3.apakšaktivitātes īsteno­šanas laikā notiek vienā kārtā par visu apakšaktivitātei pieejamo finansējumu. Projektu iesniegumu savstarpējā salīdzināšana notiek kalendāra mēneša ietvaros.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.218 redakcijā)

56. Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai 2.1.2.2.1.apakšaktivitātē, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz projekta iesniegumu:

56.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, bet, ja projekts tiek īstenots partnerībā, – atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

56.2. šādus papildus iesniedzamos dokumentus:

56.2.1. deklarāciju par saimnieciskās darbības veicēja atbilstību sīkā, mazā vai vidējā komersanta kategorijai (sagatavotu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības veicēju de­klarēšanos atbilstoši sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai), ja projekta iesniedzējs šo noteikumu ietvaros pretendē uz finansējumu saskaņā ar sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem noteiktajām prasībām. Ja projekts tiek īstenots partnerībā, šis dokuments jāiesniedz arī par katru no sadarbības partneriem;

56.2.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (dokuments projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāks par 30 kalendāra dienām) par nodokļu samaksu un vidējo komersantā strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos gados (atsevišķi pa gadiem), bet jaundibinātam komersantam par laikposmu, kas atspoguļots operatīvajā pārskatā, vai piekrišanas vēstuli, kurā projekta iesniedzējs pilnvaro sadarbības iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (4.pielikums). Ja projekts tiek īstenots partnerībā, šāds dokuments jāiesniedz arī par katru no sadarbības partneriem. Vēstules oriģinālu iesniedz atsevišķi, neiesietu projekta iesniegumā;

56.2.3. gada pārskatu par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par saņemšanu vai gada ienākumu deklarāciju (ar pielikumiem) par pēdējiem trim pārskata gadiem ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par saņemšanu (kopiju). Individuālais komersants iesniedz finanšu pārskatu (kopiju) par attiecīgo laikposmu, ja apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 200 000 latu. Jaundibinātais komersants iesniedz operatīvo finanšu pārskatu (kopiju), kas nav vecāks par trim kalendāra mēnešiem, uz kura pamata, iesniedzot projekta iesniegumu, tika noteikta atbilstība sīkā, mazā vai vidējā komersanta kategorijai. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem gada pārskatam nav veikta zvērināta revidenta pārbaude, papildus jāiesniedz zvērināta revidenta atzinums par pētniecības un attīstības izmaksām attiecīgajā pārskata periodā. Ja projekts tiek īstenots partnerībā, šāds dokuments jāiesniedz arī par katru no sadarbības partneriem;

56.2.4. līgumus ar sadarbības partneriem (kopijas), ja projekts tiek īstenots partnerībā, kur atrunātas pētījuma rezultātu izmantošanas tiesības un finansēšanas kārtība;

56.2.5. līgumus par produkcijas noietu (kopijas), ja visu sadarbības partneru kopējais apgrozījums ir vismaz trīs reizes lielāks par projekta izmaksām un tas pārsniedz projekta iesniedzēja apgrozījumu (ja pieejamas);

56.2.6. sadarbības partneru, ar kuriem noslēgti līgumi par produkcijas noietu, paraksttiesīgas personas parakstītu izziņu (oriģinālu) par apgrozījumu pēdējā noslēgtajā pārskata gadā (jāiesniedz, ja sadarbības partneru kopējais apgrozījums ir vismaz trīs reizes lielāks par projekta izmaksām un tas pārsniedz projekta iesniedzēja un projekta iesniedzēja saistīto personu grupu apgrozījumu) (ja pieejamas);

56.2.7. projektā iesaistīto vadošo pētnieku, laboratoriju vadītāju un līdzīgu par aktivitāšu norisi atbildīgu darbinieku dzīvesgaitas aprakstu (CV) (5.pielikums). Aprakstā detalizēti izklāsta darbinieka pieredzi līdzīgu pienākumu veikšanā, norādot iepriekš veiktos pienākumus un atsauksmes;

56.2.8. dokumentus, kuri apliecina ārpakalpojumu veicēju reģistrāciju zinātnisko institūciju reģistrā vai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā, vai tam pielīdzināmas starptautiskās institūcijas akreditētā laboratorijā, vai inspicēšanas vai sertificēšanas institūcijā, ja šādus darbus plānots veikt;

56.2.9. visu projekta iesniedzēja Latvijā reģistrēto saistīto komersantu apliecinājumi par projekta ietvaros izstrādājamā produkta atbilstību jauna produkta definīcijai (9.pielikums);

56.2.10. izziņu no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu (izziņā norāda šo noteikumu 10.pielikumā minēto informāciju), ja attiecināms, un izziņu no kredītiestādes par konta atlikumu (izziņā norāda šo noteikumu 11.pielikumā minēto informāciju), ja attiecināms. Izziņu no kredītiestādes par kredīta piešķir­šanu un izziņu no kredītiestādes par konta atlikumu iesniedz par summu, kas nav mazāka par 50 % no projekta kopējām izmaksām. Ja projekta iesniedzējs projektā ir paredzējis saņemt šo noteikumu 89.¹ punktā minēto avansu, izziņu iesniedz par starpību starp 50 % no projekta kopējām izmaksām un avansa maksājumu. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā izziņa no kredītiestādes nedrīkst būt vecāka par 30 kalendāra dienām. Izziņa nav jāiesniedz, ja pieprasītais finansējuma apmērs ir mazāks par 30 000 latu.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.218)

57. Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai 2.1.2.2.3.apakšaktivitātē, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz projekta iesniegumu:

57.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (6.pielikums);

57.2. šādus papildus iesniedzamos dokumentus:

57.2.1. deklarāciju par saimnieciskās darbības veicēja atbilstību sīkā, mazā vai vidējā komersanta kategorijai (sagatavotu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai);

57.2.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (dokuments projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāks par 30 kalendāra dienām) par nodokļu samaksu un vidējo komersantā strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos gados (atsevišķi pa gadiem), bet jaundibinātam komersantam par laikposmu, kas atspoguļots operatīvajā pārskatā, vai piekrišanas vēstuli, kurā projekta iesniedzējs pilnvaro sadarbības iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu (4.pielikums). Vēstules oriģinālu iesniedz atsevišķi, neiesietu projekta iesniegumā;

57.2.3. gada pārskatu par pēdējiem diviem noslēgtajiem pārskata gadiem ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par saņemšanu vai gada ienākumu deklarāciju (ar pielikumiem) par pēdējiem diviem pārskata gadiem ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par saņemšanu (kopiju). Individuālais komersants iesniedz finanšu pārskatu (kopiju) par attiecīgo laikposmu, ja apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 200 000 latu. Jaundibinātais komersants iesniedz operatīvo finanšu pārskatu (kas nav vecāks par trim kalendāra mēnešiem), uz kura pamata, iesniedzot projekta iesniegumu, tika noteikta atbilstība sīkā, mazā vai vidējā komersanta kategorijai;

57.2.4. izziņu no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu (izziņā norāda šo noteikumu 10.pielikumā minēto informāciju), ja attiecināms, un izziņu no kredītiestādes par konta atlikumu (izziņā norāda šo noteikumu 11.pielikumā minēto informāciju), ja attiecināms. Izziņu no kredītiestādes par kredīta piešķir­šanu un izziņu no kredītiestādes par konta atlikumu iesniedz par summu, kas nav mazāka par 50 % no projekta kopējām izmaksām. Ja projekta iesniedzējs projektā ir paredzējis saņemt šo noteikumu 89.¹ punktā minēto avansu, izziņu iesniedz par starpību starp 50 % no projekta kopējām izmaksām un avansa maksājumu. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā izziņa no kredītiestādes nedrīkst būt vecāka par 30 kalendāra dienām. Izziņa nav jāiesniedz, ja pieprasītais finansējuma apmērs ir mazāks par 30 000 latu.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.218)

58. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Projekta iesniegumu, kas noformēts papīra formā, var iesniegt sadarbības iestādē vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē. Projekta iesniegumu, kas noformēts elektroniska dokumenta formā, var iesniegt sadarbības iestādē, nosūtīt pa pastu vai nosūtīt uz sadarbības iestādes elektronisko pasta adresi, kas norādīta paziņojumā par projektu iesniegumu pieņemšanu.

59. Iesniedzamie dokumenti atbilst šādām prasībām:

59.1. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, sagatavots datorrakstā un latviešu valodā;

59.2. ja papildus iesniedzamie dokumenti nav latviešu valodā, dokumentiem pievieno apliecinātu dokumenta tulkojumu latviešu valodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā;

59.3. projekta iesnieguma oriģinālam jābūt noformētam atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

59.4. projekta iesnieguma oriģinālam ir dokumenta juridiskais spēks;

59.5. projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats.

60. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, to iesniedz divos eksemplāros (oriģināls un kopija). Katru projekta iesnieguma eksemplāru iesniedz cietos vākos, caurauklotu, ar secīgi sanumurētām lapām, uz pēdējās lapas aizmugurē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību, projekta iesniedzēja nosaukums, projekta iesnieguma sagatavošanas datums, dokumenta autora nosaukums, dokumenta izstrādāšanas vieta un projekta iesniedzēja amatpersonas paraksts. Uz oriģināleksemplāra pirmās lapas ir norāde “Oriģināls”, uz kopijas pirmās lapas – norāde “Kopija”. Šo noteikumu 56.2.2. un 57.2.2.apakšpunktā minēto piekrišanas vēstuli iesniedz atsevišķi.

61. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, tas atbilst šādām prasībām:

61.1. projekta iesniegums ir izstrādāts un noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām;

61.2. projekta iesniegums ir izstrādāts DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā;

61.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms konkrētās projektu atlases kārtas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.

62. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms sadarbības iestādes zīmogā norādītais saņemšanas datums un laiks.

63. Ja projekta iesniegumu sūta pa pas­tu un rodas domstarpības par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku, projekta iesniedzējs pierāda, ka sūtījums nodots pas­tā pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

64. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, nosūtot uz sadarbības iestādes elektronisko pasta adresi, un rodas domstarpības par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, bet sadarbības iestādei pēc projekta iesniedzēja lūguma jāpamato, ka projekta iesniegums nav saņemts vai saņemts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.

65. Projekta iesniedzēja pienākums ir sagatavot un uzglabāt projekta iesnieguma oriģinālu un ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus līdz projektu vērtēšanas beigām, bet, ja projekts tiek apstiprināts, – līdz 2021.gada 31.decembrim.

66. Sadarbības iestāde 15 darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma reģistrācijas numuru.

67. Aktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestāde. Aktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši kvalitātes un neprecizējamiem atbilstības un neprecizēja­miem administratīvajiem kritērijiem nodrošina sadarbības iestādes izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Komisijas sēdēs novērotāja statusā bez balss­tiesībām var piedalīties vadošās iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvji.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.218 redakcijā)

68. Komisijas darbību nosaka sadarbības iestādes izstrādāta un apstiprināta kārtība.

69. Projektu iesniegumus 2.1.2.2.1.apakš­aktivitātē vērtē pēc šādiem kritērijiem (7.pielikums):

69.1. kvalitātes kritēriji:

69.1.1. izmaksu pamatotība;

69.1.1.1. ārējo pakalpojumu izmaksu īpatsvars;

69.1.1.2. projekta izmaksu pamatotība un efektivitāte;

69.1.2. novitāte:

69.1.2.1. inovācijas pakāpe, ko nodrošinātu projekta īstenošana;

69.1.2.2. nozare, kurā tiks sasniegti projekta rezultāti atbilstoši OECD un Eurostat klasifikācijai, tiek uzskatīta par augsti tehnoloģisku (pēc NACE (1.1.red.) kodiem);

69.1.3. pieredze un kapacitāte:

69.1.3.1. komersanta vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupas pieredze inovāciju ieviešanā pēdējo triju gadu laikā;

69.1.3.2. vadošo pētnieku, laboratorijas vadītāju un tamlīdzīga vadošā personāla pieredze līdzīgu darbu veikšanā;

69.1.4. komercializācijas potenciāls:

69.1.4.1. produktu izplatīšanas pieredze;

69.1.4.2. eksporta potenciāls (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem; projekta īstenošanas nozare tiek noteikta saskaņā ar NACE klasifikatoru);

69.1.5. atbilstība horizontālajai prioritātei “informācijas sabiedrība”;

69.1.6. atbilstība horizontālajai prioritātei “makroekonomiskā stabilitāte” – pieprasītā atbalsta intensitāte;

69.1.7. atbilstība horizontālajai prioritātei “ilgtspējīga attīstība”;

69.2. atbilstības kritēriji:

69.2.1. projekta iesniedzēja atbilstība šo noteikumu 16.punktā un 17.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

69.2.2. projekta iesniedzēja atbilstība šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

69.2.3. projekts tiek īstenots atbalstāmajā nozarē (netiek īstenots šo noteikumu 11.punktā minētajās nozarēs);

69.2.4. projekta iesniegumā minētie plānotie rezultāti atbilst šo noteikumu 12. un 13.punktā minētajām jaunu produktu vai tehnoloģiju definīcijām;

69.2.5. projekta iesniegumā plānotās darbības atbilst šo noteikumu 26.punktā minētajām darbībām un ir atbilstoši klasificētas projekta iesniegumā;

69.2.6. projekta atbalstāmās izmaksas atbilst šo noteikumu 33. un 34.punktā minētajām prasībām;

69.2.7. pieprasītais atbalsta apmērs ir aprēķināts pareizi, ievērojot un nepārsniedzot šo noteikumu 36., 40. un 41.punktā minēto;

69.2.8. projekta izmaksas (kopējās projekta atbalstāmās izmaksas, kopējās projekta neatbalstāmās izmaksas un kopējās projekta izmaksas) projekta izmaksu tāmē ir aprēķinātas aritmētiski pareizi, un ir ievēroti noteiktie atbalstāmo izmaksu ierobežojumi;

69.2.9. projekta īstenošanas laiks nepārsniedz šo noteikumu 43.punktā noteikto termiņu;

69.3. administratīvie kritēriji:

69.3.1. projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši šo noteikumu 56.punktā minētajām prasībām;

69.3.2. projekta iesniegums ir noformēts atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām;

69.3.3. projekta iesnieguma oriģinālam ir dokumenta juridiskais spēks;

69.3.4. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta;

69.3.5. projekta iesnieguma oriģināls ir ar sanumurētām lapām;

69.3.6. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu – dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu un papildinājumu;

69.3.7. projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats;

69.3.8. projekta iesniegums iesniegts projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā;

69.3.9. projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā un datorrakstā;

69.3.10. projekta iesniegums ir iesniegts divos eksemplāros;

69.4. finansējuma piešķiršanas kritēriji:

69.4.1. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 69.3.8.apakšpunktā minētajam administratīvajam kritērijam, 69.2.1. un 69.2.3.apakšpunktā minētajiem atbilstības kritērijiem, kā arī šo noteikumu 69.1.1.2.apakš­punktā minētajā kvalitātes kritērijā ir saņēmis vismaz 15 punktu, 69.1.2.1.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā ir saņēmis vismaz 2 punktus un kopā ir saņēmis vismaz 44 punktus, vērtējot pēc kvalitātes kritērijiem;

69.4.2. sarindojot šo noteikumu 69.4.1.apakšpunktā minētajā finansējuma piešķiršanas kritērijā ar “Jā” novērtētos projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo projekta iesniegumu, projekta iesniegumam pietiek aktivitātes atlases kārtā pieejamā finansējuma.

70. Projektu iesniegumus 2.1.2.2.3.apakš­aktivitātē vērtē pēc šādiem kritērijiem (8.pielikums):

70.1. kvalitātes kritēriji:

70.1.1. rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprinājums;

70.1.2. projekta iesniedzēja kapacitāte;

70.1.3. atbilstība horizontālajai prioritātei “informācijas sabiedrība”;

70.1.4. atbilstība horizontālajai prioritātei “makroekonomiskā stabilitāte” – pieprasītā atbalsta intensitāte;

70.2. atbilstības kritēriji:

70.2.1. projekta iesniedzēja atbilstība šo noteikumu 16.punktā un 17.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

70.2.2. projekta iesniedzēja atbilstība šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

70.2.3. projekta iesniedzēja atbilstība šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām;

70.2.4. projekts tiek īstenots atbalstāmajā nozarē (netiek īstenots šo noteikumu 11.punktā minētājās nozarēs);

70.2.5. projekta atbalstāmās izmaksas atbilst šo noteikumu 47.punktā minētajām prasībām;

70.2.6. projekta izmaksas ir aprēķinātas aritmētiski pareizi, ievērojot un nepārsniedzot atbalstāmo izmaksu ierobežojumus un šo noteikumu 48.punktā un 50.punktā minētās prasības;

70.2.7. projekta īstenošanas laiks nepārsniedz šo noteikumu 52.punktā noteikto termiņu;

70.2.8. vērtējot projektus rindas kārtībā, aktivitātē pietiek finansējuma;

70.2.9. projekta aktivitātes atbilst šo noteikumu 46.punktā minētajām prasībām;

70.3. administratīvie kritēriji:

70.3.1. projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši šo noteikumu 57.punktā minētajām prasībām;

70.3.2. projekta iesniegums ir noformēts atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām;

70.3.3. projekta iesnieguma oriģinālam ir dokumenta juridiskais spēks;

70.3.4. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta;

70.3.5. projekta iesnieguma oriģināls ir ar sanumurētām lapām;

70.3.6. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu – dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu un papildinājumu;

70.3.7. projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats;

70.3.8. projekta iesniegums iesniegts noteiktajā termiņā;

70.3.9. projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā un datorrakstā;

70.3.10. projekta iesniegums ir iesniegts divos eksemplāros;

70.4. finansējuma piešķiršanas kritēriji:

70.4.1. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 70.3.8.apakšpunktā minētajam administratīvajam kritērijam un 70.2.1., 70.2.4., 70.2.8.apakšpunktā minētajiem atbilstības kritērijiem, kā arī šo noteikumu 70.1.1.apakšpunktā un 70.1.2.apakšpunktā minētajos kvalitātes kritērijos katrā ir saņēmis vismaz 10 punktu, šo noteikumu 70.1.4.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā ir saņēmis vismaz 15 punktu un kopā ir saņēmis vismaz 45 punktus, vērtējot pēc kvalitātes kritērijiem;

70.4.2. sarindojot šo noteikumu 70.4.1.apakšpunktā minētajā finansējuma piešķiršanas kritērijā ar “Jā” novērtētos projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo projekta iesniegumu, projekta iesniegumam pietiek aktivitātes atlases kārtā pieejamā finansējuma.

71. Projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem kritērijiem un atbilstības kritērijiem vērtē ar “Jā” vai “Nē” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst). Projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtē, piešķirot noteiktu punktu skaitu. Projekta iesnieguma atbilstību vērtē, pamatojoties uz šo noteikumu 69. un 70.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem un izmantojot projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību un projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapas, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu un nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības.

72. Kritēriju vērtēšanas secība 2.1.2.2.1.apakšaktivitātē:

72.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 69.3.8.apakš­punktam. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 69.3.8.apakšpuktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;

72.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 69.3.8.apakšpunktā minētajam kritērijam, vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 69.2.1. un 69.2.3.apakš­punktā minētajiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam no šo noteikumu 69.2.1. vai 69.2.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, tā vērtēšanu neturpina;

72.3. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 69.2.1. un 69.2.3.apakš­punktā minētajiem kritērijiem, vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 69.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

72.4. visus projekta iesniegumus, kas vērtēti pēc šo noteikumu 69.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, vērtē pēc šo noteikumu 69.4.1.apakšpunktā minētā kritērija. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 69.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;

72.5. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 69.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam, to vērtē pēc šo noteikumu 69.4.2.apakšpunktā minētā kritērija. Ja, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo, vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 69.1.2.1.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā. Ja šajā kritērijā vērtējumi ir vienādi, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 69.1.4.1.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā. Ja arī šajā kritērijā vērtējumi ir vienādi, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 69.1.3.1.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā;

72.6. pēc pārējiem šo noteikumu 69.punktā minētajiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tos projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 69.4.2.apakšpunktā minētajam kritērijam.

73. Kritēriju vērtēšanas secība 2.1.2.2.3.apakšaktivitātē:

73.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 70.3.8.apakš­punktam. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 70.3.8.apakšpuktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;

73.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 70.3.8.apakšpunktā minētajam kritērijam, vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 70.2.1., 70.2.4. un 70.2.8.apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam no šo noteikumu 70.2.1., 70.2.4. vai 70.2.8.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, tā vērtēšanu neturpina;

73.3. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 70.2.1., 70.2.4. un 70.2.8.apakš­punktā minētajiem kritērijiem, vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 70.1.apakš­punktā minētajiem kritērijiem;

73.4. visus iesniegtos projekta iesniegumus, kas vērtēti pēc šo noteikumu 70.1.apakš­punktā minētajiem kritērijiem, vērtē pēc šo noteikumu 70.4.1.apakšpunktā minētā kritērija. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 70.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;

73.5. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 70.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam, to vērtē pēc šo noteikumu 70.4.2.apakšpunktā minētā kritērija. Ja, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo, vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 70.1.1.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā. Ja šajā kritērijā vērtējumi ir vienādi, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 70.1.2.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā. Ja arī šajā kritērijā vērtējumi ir vienādi, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku vērtējumu šo noteikumu 70.1.4.apakšpunktā minētajā kvalitātes kritērijā;

73.6. pēc pārējiem šo noteikumu 70.punktā minētajiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tos projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 70.4.2.apakšpunktā minētajam kritērijam.

74. Partnerības gadījumā, vērtējot atbilstību projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tiek ņemts vērā visu sadarbības partneru kopējais vidējais rādītājs.

75. Ja projekta iesniegumā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, uzskata, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam vai attiecīgajā kritērijā tiek piešķirts zemākais vērtējums.

76. Sadarbības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas lēmumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja, vērtējot projektu iesniegumus 2.1.2.2.1.apakšaktivitātē, projekta iesniedzējs atbilst šo noteikumu 69.4.1. un 69.4.2.apakšpunktā minētajiem finansējuma piešķiršanas kritērijiem, bet 2.1.2.2.3.apakšaktivitātē – šo noteikumu 70.4.1. un 70.4.2.apakšpunktā minētajiem finansējuma piešķiršanas kritērijiem. Ja projekta iesniedzējs neatbilst minētajiem kritērijiem, sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

77. Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu var ietvert šādus nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt līgumu par projekta īstenošanu:

77.1. precizēt projekta iesnieguma izmaksu tāmi, ja ir pieļautas aritmētiskas aprēķinu kļūdas. Precizējot izmaksu tāmi, attiecināmo izmaksu kopsummu, finansējuma apjomu un intensitāti nedrīkst palielināt;

77.2. iesniegt papildu informāciju, lai nodrošinātu informācijas atbilstību kritērijiem;

77.3. no projekta attiecināmajām izmaksām izslēgt izmaksas, kas šo noteikumu 35. un 49.punktā noteiktas kā neattiecināmas;

77.4. precizēt finansējuma apmēru atbilstoši šo noteikumu 36., 40., 41., 48. un 50.punkta prasībām;

77.5. precizēt projekta īstenošanas laiku, aktivitāšu īstenošanas plānu;

77.6. apliecināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un citu valsts vai pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parādu samaksu pilnā apmērā un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;

77.7. noformēt projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 59., 60. un 61.punkta prasībām;

77.8. iesniegt papildu skaidrojumus par veicamo darbu un jauno produktu vai tehnoloģiju atbilstību definīcijām atbilstoši šo noteikumu 12. un 13.punkta prasībām.

78. Informācija, kas minēta šo noteikumu 77.punktā, tiek pieprasīta pēc projekta vērtēšanas, pēc informācijas iesniegšanas kvalitātes kritēriju vērtējums netiek mainīts.

79. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu sadarbības iestāde projekta iesniedzējam norāda, kāda šo noteikumu 77.punktā minētā papildu vai precizējošā informācija ir nepieciešama, un termiņu, kurā informācija ir iesniedzama. Pēc informācijas iesniegšanas kvalitātes kritēriju vērtējums netiek mainīts.

80. Sadarbības iestādes lēmumā ietverto nosacījumu izpildes termiņš nevar būt garāks par sešām kalendāra nedēļām no lēmuma parakstīšanas dienas.

81. Informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vērtēšanai. Sadarbības iestāde sešu kalendāra nedēļu laikā izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajiem nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai arī nosacījumi netiek izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Atzinumu par to, ka lēmumā ietvertie nosacījumi nav izpildīti, sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā no lēmuma parakstīšanas dienas nosūta projekta iesniedzējam. Atzinuma tiesiskuma kontrole notiek tādā pašā kārtībā kā lēmuma ar nosacījumu tiesiskuma kontrole.

82. Šo noteikumu 80.punktā minēto nosacījumu izpildei noteiktais termiņš nevar tikt pagarināts.

83. Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu projekta iesniedzējam tiek nosūtīts pa pastu piecu darbdienu laikā no lēmuma parakstīšanas.

84. Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina aktuālās informācijas ievietošana finansējuma saņēmēja mājaslapā internetā (ja tāda ir) par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

85. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

85.1. finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi ir noslēdzis līgumu par projekta īstenošanu, pirms ir uzsācis projekta atbalstāmo darbību veikšanu. Ja projekta iesniedzējs uzsācis projekta darbības pirms tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, par šīm darbībām tas nevar saņemt finansējumu šo noteikumu ietvaros, izņemot šo noteikumu 22.punktā noteiktajos gadījumos;

85.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis sadarbības iestādē iepirkuma plānu;

85.3. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai ir atvēris atsevišķu norēķinu kontu bankā, kurā tiek veikti un saņemti visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi;

85.4. finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma konkursu ir izsludinājis ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no projekta iesnieguma apstiprināšanas dienas. Ja konkurss netiek izsludināts minētajā termiņā, sadarbības iestāde var lemt par līguma izbeigšanu;

85.5. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;

85.6. ir sagatavots un līgumā par projekta īstenošanu paredzētajā laikā iesniegts sadarbības iestādē starpposma (ja nepieciešams) un noslēguma maksājuma pieprasījums un ir pievienotas dokumentu kopijas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādātu un apstiprinātu izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu, kas publicēts un norādīts sadarbības iestādes mājaslapā;

85.7. pēc sadarbības iestādes veiktajām projekta ieviešanas pārbaudēm, kā arī starpposma (ja nepieciešams) un noslēguma maksājuma pieprasījumu pārbaudēm projekta īstenošanas izmaksas tiek atzītas par attiecināmām;

85.8. attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma pārskata vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā būs pilnībā samaksāts un kas būs komersanta īpašumā.

85.¹ Sadarbības iestāde var lemt par līguma par projekta īstenošanu izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja 12 mēnešu laikā no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīža:

85.¹ 1. finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumu ar kredītiestādi par kredīta piešķiršanu par summu, ne mazāku kā 75 % no izziņā minētās summas (ja projekta iesniegumam ir pievienota izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu);

85.¹ 2. 2.1.2.2.1.apakšaktivitātē finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumus ar ārējo pakalpojumu veicējiem par summu, ne mazāku kā 50 % no projektā paredzētajām ārējo pakalpojumu izmaksām (ja projekta iesniegumā ir paredzētas ārējo pakalpojumu izmaksas);

85.¹ 3. 2.1.2.2.1.apakšaktivitātē nav īstenoti vismaz 50 % projektā norādīto aktivitāšu kopējā skaita.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.218 redakcijā)

86. Sadarbības iestādei ir tiesības proporcionāli samazināt finansējuma summu šādos gadījumos:

86.1. ja faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredzēts projekta iesniegumā;

86.2. ja nav īstenota kāda no līgumā par projekta īstenošanu paredzētajām darbībām, bet tiek sasniegts projekta mērķis;

86.3. ja nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;

86.4. ja projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas;

86.5. ja iepirkums nav veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

86.6. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir maldinājis sadarbības iestādi vai atbildīgo iestādi, sniedzot nepatiesu informāciju;

86.7. ja projekta īstenošanas laikā tiek mainītas faktiskās attiecināmās izmaksas un tādējādi tiek samazināta aprēķinātā finansējuma intensitāte, jāveic tās pārrēķins un atbilstoši jākoriģē maksimālais finansējuma apmērs;

86.8. ja 2.1.2.2.1.apakšaktivitātē izstrādātos projektus, rasējumus, plānus un citus dokumentus vai eksperimentālās ražošanas līnijas un modeļus izmanto komerciāli, finansējums jāsamazina par gūto ienākumu apjomu, izņemot šo noteikumu 31.punktā minēto gadījumu.

87. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā, kā arī pēc maksājuma veikšanas pieprasīt no finansējuma saņēmēja papildu informāciju, kas saistīta ar starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanu.

88. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas.

89. Maksājumus veic bezskaidras naudas norēķinu veidā uz atsevišķu projekta īstenošanai atvērto finansējuma saņēmēja bankas kontu, kas norādīts līgumā par projekta īstenošanu.

89.¹ Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 35 % no publiskā finansējuma apmēra. Avansa maksājuma saņemšanai un maksājumu veikšanai no saņemtā avansa maksājuma līdzekļiem finansējuma saņēmējs atver kontu Valsts kasē. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē bankas garantiju par avansa summu. Bankas garantijas termiņš nav īsāks kā projekta īstenošanas termiņš.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.218 redakcijā)

90. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt finansējumu ne biežāk kā reizi sešos mēnešos, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz vienu gadu.

91. Starpposma un noslēguma maksājumu veic pēc attiecīgā projekta posma pabeigšanas.

92. Finansējuma saņēmējs projekta noslēguma pārskatu iesniedz sadarbības iestādē 15 darbdienu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, bet ne vēlāk par 2015.gada 1.jūliju. Sadarbības iestāde var pagarināt minēto 15 darbdienu termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam, ja finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē pamatotu iesniegumu ar lūgumu pagarināt projekta noslēguma pārskata iesniegšanas termiņu.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.103 redakcijā)

93. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējuma apjomu nosaka, pamatojoties uz projekta attiecināmo izmaksu tāmi un iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, ievērojot attiecīgās normatīvo aktu prasības, izstrādājot un noformējot maksājumu un darījumu apliecinošos dokumentus.

(Nodaļa MK 03.03.2009. noteikumu Nr.218 redakcijā)

94. Projektu iesniedzējiem, kuri projektu iesniegumus iesnieguši līdz 2009.gada 31.martam, nepiemēro šo noteikumu 56.2.10. vai 57.2.4.apakšpunktā minēto prasību.