1. Noteikumi nosaka civilās aizsardzības mācību veidus un organizēšanas kārtību.

2. Noteikumi nav piemērojami Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku mācībām, kas tiek organizētas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas apstiprināto mācību norises metodoloģiju, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku kompetencē esošām mācībām, kas saistītas ar naftas, naftas produktu un citu bīstamu vielu noplūdes likvidēšanu jūrā un jūras transporta avārijas darbiem.

3. Civilās aizsardzības mācības iedala:

3.1. pēc līmeņiem:

3.1.1. vietēja līmeņa mācības, kurās pārbauda gatavību vietēja mēroga katastrofai;

3.1.2. reģionāla līmeņa mācības, kurās pārbauda gatavību reģionāla mēroga katastrofai;

3.1.3. valsts līmeņa mācības, kurās pārbauda gatavību valsts mēroga katastrofai;

3.1.4. starptautiska līmeņa mācības, kurās pārbauda vairāku valstu kompetento institūciju un starptautisko organizāciju rīcības koordināciju;

3.2. pēc norises veida un mērķiem:

3.2.1. teorētiskās mācības – diskusijveida mācības, lai pārbaudītu teorētiskās zināšanas, sadarbības iespējas starp iesaistītajām institūcijām, kā arī izvērtētu amatpersonu prasmi novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus;

3.2.2. ekspertu un vadošo amatpersonu mācības – mācības bez personāla un tehnikas iesaistīšanas, lai pārbaudītu un pilnveidotu vadības un organizēšanas spējas;

3.2.3. praktiskās mācības – mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu, lai pārbaudītu iesaistīto institūciju koordinētu rīcību atbilstoši civilās aizsardzības plānos noteiktajiem pasākumiem;

3.2.4. kompleksās mācības – mācības, kas apvieno teorētisko un praktisko sadaļu, lai pārbaudītu gatavību darbībai civilās aizsardzības sistēmas ietvaros.

4. Mācības plāno un rīko iestādes, pašvaldības un komersanti, kuri var rīkot arī starpinstitūciju mācības, iesaistot citu iestāžu, pašvaldību un komersantu pārstāvjus.

5. Starptautiskās mācības organizē atbilstoši attiecīgo starptautisko organizāciju programmām, un Latvijas institūcijas tajās piedalās, pamatojoties uz ielūgumiem. Starptautiskajām mācībām, kuras organizē Latvijas institūcijas, ir piemērojama šajos noteikumos paredzētā mācību organizēšanas kārtība.

6. Valsts līmeņa mācības vai reģionālā līmeņa mācības rīko ne retāk kā reizi četros gados, vietējā līmeņa mācības rīko ne retāk kā reizi trijos gados.

7. Valsts un reģionālā līmeņa mācības vada ar Ministru prezidenta rīkojumu norīkots mācību vadītājs.

8. Vietējā līmeņa mācības vada pašvaldības domes priekšsēdētājs, iestādes vai komersanta vadītājs vai ar viņu rīkojumu norīkots mācību vadītājs.

9. Mācību vadītāja uzdevumi:

9.1. izveidot mācību plānošanas grupu un norīkot tās vadītāju;

9.2. organizēt un vadīt mācību plānošanas sanāksmes;

9.3. uzaicināt uz mācībām mācību dalībniekus;

9.4. organizēt mācību dalībnieku iepazīstināšanu ar drošības prasībām mācību laikā;

9.5. vadīt mācību norisi.

10. Par mācību plānošanas grupas uzdevumu izpildi atbild mācību plānošanas grupas vadītājs.

11. Mācību plānošanas grupas uzdevumi:

11.1. izstrādāt mācību programmu (1.pielikums), ņemot vērā iespējamos apdraudējumus un civilās aizsardzības plānos noteiktos pasākumus vai rīcību katastrofas gadījumā;

11.2. pamatojoties uz mācību programmu, izstrādāt mācību sagatavošanas un norises plānu (2.pielikums);

11.3. izstrādāt sabiedrības informēšanas norādījumus, iekļaujot tajos informācijas sniegšanas laiku, sabiedrībai sniedzamo informāciju par mācībām un norādi par personu, kas atbild par informācijas sniegšanu;

11.4. plānot drošības pasākumus mācību norisei;

11.5. sagatavot pārskatu par mācībām;

11.6. izstrādāt ieteikumus civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanai.

12. Lai nodrošinātu mācību sagatavošanu un norisi un izstrādātu atbilstošus mācību dokumentus, mācību vadītājs organizē šādas plānošanas sanāksmes:

12.1. sākotnējo plānošanas sanāksmi, kurā nosaka mācību mērķus, uzdevumus un uzdod mācību plānošanas grupai izstrādāt mācību programmu;

12.2. pamatplānošanas sanāksmi, kurā saskaņo mācību sagatavošanai un norisei nepieciešamos pasākumus un uzdod izstrādāt mācību sagatavošanas un norises plānu;

12.3. noslēguma plānošanas sanāksmi, kurā sadarbībā ar mācību plānošanas grupas locekļiem un pieaicinātajiem institūciju pārstāvjiem saskaņo mācību sagatavošanas un norises plānu.

13. Mācību vadītājs mācību norises nodrošināšanai uzaicina:

13.1. kontrolierus, kuri aktivizē mācībās iepriekš plānoto situāciju aprakstu (mācību scenārijs) un nodrošina mācību dalībniekus ar informāciju par mācību scenārijā paredzētajiem notikumiem (ievadi), kā arī kontrolē drošības prasību ievērošanu mācību laikā;

13.2. novērtētājus, kuri novērtē teorētiskās un praktiskās mācības (3.pielikums) un iesniedz izvērtējumu mācību vadītājam.

14. Mācībās var uzaicināt novērotājus, kuri novēro mācību norisi.

15. Iestādes, pašvaldības un komersantus, kas piedalās mācībās, par mācībām un mācību programmu informē mācību plānošanas grupa ne vēlāk kā 30 dienas pirms mācību sākuma.

16. Mācību plānošanas grupa mācību rezultātus noformē pārskata veidā, sniedzot rezultātu novērtējumu un ieteikumus civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanai. 30 dienu laikā pēc mācību noslēguma mācību vadītāja parakstītu mācību pārskatu iesniedz ministrijām, kuru padotībā esošās iestādes piedalījās mācībās, kā arī pašvaldībām vai komersantiem, kas piedalījās mācībās.

17. Mācību sagatavošanas un nodrošināšanas izmaksas iekļauj kopējā ministrijas pieprasījumā, sagatavojot un izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Aprēķinus par mācību izmaksām sagatavo institūcijas vadītāja norīkota amatpersona.