1. Maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķinu saskaņā ar “Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvo noteikumu” (tālāk tekstā – noteikumi) prasībām veic pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāles (tālāk tekstā – pārapdrošinātājs).

2. Termins “finanšu iestāde” noteikumos lietots Kredītiestāžu likuma izpratnē.

2.¹ Termins "uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas" šo noteikumu izpratnē apzīmē ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pozitīvo rezultātu, kuru veido finanšu pārskatos atzītā iepriekšējo periodu un pārskata perioda peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

3. Pārējo terminu lietojums šajos noteikumos atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 2006. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 21 “Apdrošināšanas sabiedrību, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu, pārapdrošināšanas sabiedrību, nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi” lietotajiem terminiem.

4. Maksātspējas norma nedzīvības pārapdrošināšanā tiek noteikta kā lielākais no rādītājiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz pārapdrošināšanas prēmijām, saskaņā ar 5. punkta prasībām un, pamatojoties uz pārapdrošināšanas atlīdzībām, saskaņā ar 6. punkta prasībām.

5. Maksātspējas normas aprēķinu, pamatojoties uz pārapdrošināšanas prēmijām, veic saskaņā ar šādu algoritmu:

5.1. pārskata periodā bruto parakstīto un nopelnīto prēmiju apmērs, kas attiecas uz gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības pārapdrošināšanu, kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības pārapdrošināšanu un vispārējās civiltiesiskās atbildības pārapdrošināšanu, tiek palielināts par 50 procentiem;

5.2. ja pārskata periods nesakrīt ar pilnu pārskata gadu, aprēķinā iepriekšējā pilnā pārskata gada bruto parakstītās un bruto nopelnītās pārapdrošināšanas prēmijas, kas koriģētas saskaņā ar 5.1. punktā noteiktajām prasībām, tiek pieskaitītas pārskata perioda atbilstošajiem rādītājiem;

5.3. ņemot vērā 5.1.–5.2. punktā noteiktās korekcijas, visu pārapdrošināšanas veidu bruto parakstīto pārapdrošināšanas prēmiju kopsummu salīdzina ar visu pārapdrošināšanas veidu bruto nopelnīto prēmiju kopsummu. Turpmākajā aprēķinā izmanto lielāko no abiem lielumiem;

5.4. iegūtais lielums tiek dalīts ar darbības mēnešu skaitu pārskata periodā, bet nepilna pārskata gada gadījumā – ar iepriekšējā pārskata gada un pārskata perioda darbības mēnešu skaita kopsummu. Aprēķinātais lielums tiek reizināts ar 12;

5.5. iegūtais lielums tiek sadalīts divās daļās: pirmā daļa ietver līdz 50 milj. euro (prēmiju indekss pārapdrošināšanā), bet otrā daļa ietver atlikušo apmēru;

5.6. tiek aprēķināti un summēti 18 procenti no pirmās daļas un 16 procenti no otrās daļas;

5.7. saskaņā ar 5.6. punkta prasībām iegūtā summa tiek reizināta ar koeficientu, kas ir aprēķināts kā attiecība starp triju pēdējo pārskata gadu, bet nepilna pārskata gada gadījumā – triju pēdējo pilno pārskata gadu un pārskata perioda laikā neto piekritušajām atlīdzību prasībām un bruto piekritušajām atlīdzību prasībām. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.5.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

6. Maksātspējas normas aprēķinu, pamatojoties uz pārapdrošināšanas atlīdzībām, veic saskaņā ar šādu algoritmu:

6.1. par aprēķina periodu šajā algoritmā tiek uzskatīti pēdējie trīs pārskata gadi;

6.2. ja pēdējos septiņos pārskata gados vairāk nekā 50 procentus no bruto parakstīto prēmiju kopējā apmēra veido prēmijas par pārapdrošināšanu pret vienu vai vairākiem no tādiem riskiem kā kredītrisks, vētra, krusa un salna, tad aprēķina periods ir pārapdrošinātāja pēdējie septiņi pārskata gadi;

6.3. ja pārskata periods nesakrīt ar pilnu pārskata gadu, par aprēķina periodu tiek uzskatīti pēdējie trīs vai 6.2. punktā minētajā gadījumā – pēdējie septiņi pilni pārskata gadi un pārskata periods;

6.4. ja pārapdrošinātāja darbības periods ir īsāks par trim vai 6.2. punktā minētajā gadījumā – septiņiem pārskata gadiem, tad pārapdrošinātāja maksātspējas norma tiek aprēķināta, tikai pamatojoties uz 5. punktā noteikto algoritmu;

6.5. algoritmā izmantotā bruto atlīdzību summa un bruto atlikto pārapdrošināšanas atlīdzību prasību tehnisko rezervju apmērs, kas attiecas uz gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības pārapdrošināšanu, kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības pārapdrošināšanu un vispārējās civiltiesiskās atbildības pārapdrošināšanu, tiek palielināts par 50 procentiem;

6.6. tiek aprēķināta kopējā bruto atlīdzību summa 6.1.–6.3. punktā noteiktajā aprēķina periodā;

6.7. aprēķinātajai summai tiek pieskaitītas bruto atlikto pārapdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves pārskata perioda beigās;

6.8. no iegūtās summas tiek atņemtas bruto atlikto pārapdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves, kādas tās bija saskaņā ar 6.1.–6.3. punkta prasībām noteiktā aprēķina perioda sākumā;

6.9. iegūtais rezultāts tiek dalīts ar darbības mēnešu skaitu 6.1.–6.3. punktā noteiktajā aprēķina periodā un reizināts ar 12;

6.10. 6.1.–6.9. punktā minēto aprēķinu rezultātā iegūtā summa tiek sadalīta divās daļās: pirmā daļa ietver līdz 35 milj. euro (atlīdzību indekss pārapdrošināšanā), bet otrā daļa ietver atlikušo apmēru;

6.11. tiek aprēķināti un summēti 26 procenti no pirmās daļas un 23 procenti no otrās daļas;

6.12. iegūtā summa tiek reizināta ar koeficientu, kas aprēķināts kā attiecība starp triju pēdējo pārskata gadu, bet nepilna pārskata gada gadījumā – triju pēdējo pilno pārskata gadu un pārskata perioda laikā neto piekritušajām atlīdzību prasībām un bruto piekritušajām atlīdzību prasībām. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.5.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

7. 5.6. un 6.11. punktā minētie procenti tiek samazināti par divām trešdaļām veselības pārapdrošināšanā gadījumā, ja apdrošinātājs piemēro šādus dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus:

7.1. apdrošināšanas prēmijas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz slimības tabulām saskaņā ar apdrošināšanā lietoto matemātisko metodi;

7.2. izveidojot tehniskās rezerves, tiek ņemts vērā apdrošināto personu vecuma palielināšanās faktors;

7.3. pietiekama apmēra tehnisko rezervju izveidošanai ir saņemta paaugstināta apdrošināšanas prēmija;

7.4. apdrošinātājs var pārtraukt apdrošināšanas polisi līdz trešā apdrošināšanas gada beigām;

7.5. apdrošināšanas līgumā ir paredzēta iespēja palielināt prēmiju vai samazināt apdrošinājuma summu spēkā esošajiem līgumiem.

8. Ja maksātspējas norma, kas aprēķināta saskaņā ar 4.–7. punktā noteiktajām prasībām, ir zemāka nekā iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķinātā maksātspējas norma, tad maksātspējas norma ir vismaz vienāda ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto maksātspējas normu, kas reizināta ar koeficientu, kas aprēķināts kā attiecība starp neto atlikto pārapdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajām rezervēm pārskata perioda beigās un neto atlikto pārapdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajām rezervēm iepriekšējā pārskata gada beigās. Koeficients nedrīkst būt augstāks par 1. Ja iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķinātā maksātspējas norma, kas reizināta ar šo koeficientu, ir zemāka nekā pārskata perioda beigās aprēķinātā maksātspējas norma, tad maksātspējas norma ir pārskata perioda maksātspējas norma.

9. Maksātspējas norma dzīvības pārapdrošināšanā tiek noteikta kā lielākais no rādītājiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz pārapdrošināšanas prēmijām, saskaņā ar 10. punkta prasībām un, pamatojoties uz pārapdrošināšanas atlīdzībām, saskaņā ar 11. punkta prasībām.

10. Maksātspējas normas aprēķinu, pamatojoties uz pārapdrošināšanas prēmijām, veic saskaņā ar šādu algoritmu:

10.1. ja pārskata periods nesakrīt ar pilnu pārskata gadu, aprēķinā iepriekšējā pilnā pārskata gada bruto parakstītās pārapdrošināšanas prēmijas tiek pieskaitītas pārskata perioda atbilstošajiem rādītājiem;

10.2. iegūtais lielums tiek dalīts ar darbības mēnešu skaitu pārskata periodā, bet nepilna pārskata gada gadījumā – ar iepriekšējā pārskata gada un pārskata perioda darbības mēnešu skaita kopsummu. Aprēķinātais lielums tiek reizināts ar 12;

10.3. iegūtais lielums tiek sadalīts divās daļās: pirmā daļa ietver līdz 50 milj. euro (prēmiju indekss), bet otrā daļa ietver atlikušo apmēru;

10.4. tiek aprēķināti un summēti 18 procenti no pirmās daļas un 16 procenti no otrās daļas;

10.5. saskaņā ar 10.4. punkta prasībām iegūtā summa tiek reizināta ar koeficientu, kas ir aprēķināts kā attiecība starp triju pēdējo pārskata gadu, bet nepilna pārskata gada gadījumā – triju pēdējo pilno pārskata gadu un pārskata perioda laikā neto piekritušajām atlīdzību prasībām un bruto piekritušajām atlīdzību prasībām. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.5.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

11. Maksātspējas normas aprēķinu, pamatojoties uz pārapdrošināšanas atlīdzībām, veic saskaņā ar šādu algoritmu:

11.1. par aprēķina periodu šajā algoritmā tiek uzskatīti pēdējie trīs pārskata gadi;

11.2. ja pārskata periods nesakrīt ar pilnu pārskata gadu, par aprēķina periodu tiek uzskatīti pēdējie trīs gadi un pārskata periods;

11.3. ja pārapdrošinātāja darbības periods ir īsāks par trim pārskata gadiem, tad pārapdrošinātāja maksātspējas norma tiek aprēķināta, tikai pamatojoties uz 10. punktā noteikto algoritmu;

11.4. tiek aprēķināta kopējā bruto atlīdzību summa 11.1.–11.2. punktā noteiktajā aprēķina periodā;

11.5. iegūtais rezultāts tiek dalīts ar darbības mēnešu skaitu 11.1.–11.2. punktā noteiktajā aprēķina periodā un reizināts ar 12;

11.6. 11.1.–11.5. punktā minēto aprēķinu rezultātā iegūtā summa tiek sadalīta divās daļās: pirmā daļa ietver līdz 35 milj. euro (atlīdzību indekss), bet otrā daļa ietver atlikušo apmēru;

11.7. tiek aprēķināti un summēti 26 procenti no pirmās daļas un 23 procenti no otrās daļas;

11.8. iegūtā summa tiek reizināta ar koeficientu, kas aprēķināts kā attiecība starp triju pēdējo pārskata gadu, bet nepilna pārskata gada gadījumā – triju pēdējo pilno pārskata gadu un pārskata perioda laikā neto piekritušajām atlīdzību prasībām un bruto piekritušajām atlīdzību prasībām. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.5.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

12. Pārapdrošinātājs, kas vienlaikus veic gan dzīvības, gan nedzīvības pārapdrošināšanu, maksātspējas normu aprēķina, summējot aprēķināto maksātspējas normu dzīvības pārapdrošināšanā un aprēķināto maksātspējas normu nedzīvības pārapdrošināšanā.

13. Pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj:

13.1. pārapdrošināšanas sabiedrības apmaksāto pamatkapitālu, kas samazināts par priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu;

13.2. akciju emisijas uzcenojumu;

13.3. rezerves kapitālu un pārējās rezerves, izņemot tehniskās rezerves, pārvērtēšanas rezerves un izlīdzināšanas rezervi;

13.4. iepriekšējo gadu revidēto nesadalīto peļņu/zaudējumus;

13.5. samazinājumu par:

13.5.1. pārapdrošināšanas sabiedrības īpašumā esošajām pašu akcijām vai daļām, nemateriālajiem aktīviem, pārskata perioda un iepriekšējā pārskata gada nerevidētajiem zaudējumiem,

13.5.2. ieguldījumiem tādu kredītiestāžu, finanšu iestāžu, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu pārapdrošinātāju pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuros pārapdrošināšanas sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 procenti vai vairāk no pamatkapitāla vai kopējā balsstiesīgo akciju, paju vai daļu skaita, izņemot pārapdrošināšanas sabiedrības, kas pakļauta papildu uzraudzībai Pārapdrošināšanas likuma vai Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, ieguldījumus to kredītiestāžu, finanšu iestāžu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu pārapdrošinātāju pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kas iekļauti koriģētās maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķinā vai finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķinā,

13.5.3. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā negatīva,

13.5.4. iepriekšējo gadu peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Gadījumā, ja pārskata perioda vai iepriekšējā gada nerevidētā peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas samazina vai palielina saskaņā ar 13.5.1. apakšpunktu aprēķinā iekļautos pārskata perioda vai attiecīgi iepriekšējā pārskata gada nerevidētos zaudējumus, pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj samazinājumu par pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170)

14. Pašu līdzekļu aprēķinā papildus iekļauj:

14.1. subordinēto kapitālu – pārapdrošināšanas sabiedrības aizņēmumus, kuru rakstveida darījumu aktos nepārprotami noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs prasīt atmaksāt aizdevumu pirms termiņa vienīgi pārapdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasījums tiek apmierināts tikai pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasībām, un aizņēmuma līgums atbilst šādiem nosacījumiem:

14.1.1. noteiktā termiņā atmaksājamā subordinētā kapitāla aizņēmuma sākotnējais termiņš nav mazāks par pieciem gadiem vai beztermiņa subordinētā kapitāla aizņēmuma līgumā ir paredzēts, ka to atmaksā ne ātrāk kā piecus gadus pēc paziņojuma par aizņēmuma uzteikumu saņemšanas,

14.1.2. aizņēmuma līgumā nav noteikti citi nosacījumi aizņēmuma pirmstermiņa atmaksai, izņemot pārapdrošināšanas sabiedrības likvidāciju vai gadījumu, kad saņemta Komisijas atļauja. Komisija atļauj pārapdrošināšanas sabiedrībai atmaksāt aizņēmumu pirms termiņa pēc sava ierosinājuma, ja pēc aizņēmuma atmaksāšanas tiks izpildīta Pārapdrošināšanas likuma 58. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā maksātspējas prasība,

14.1.3. aizņēmuma līguma noteikumus var grozīt tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida atļauju;

14.2. priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu ar noteikumu, ka pārapdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā šīs akcijas tiek atmaksātas pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms pārējo akcionāru prasībām, t.sk.:

14.2.1. noteiktā termiņā dzēšamās priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu,

14.2.2. beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

14.2.2.1. tās nevar atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez Komisijas iepriekšējas rakstveida atļaujas,

14.2.2.2. emisijas prospektā ir paredzēts, ka pārapdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atlikt dividenžu izmaksu un parāda saistību samaksu, ja pārapdrošināšanas sabiedrībai pēc šādu maksājumu veikšanas veidojas nepietiekams pašu līdzekļu apmērs;

14.3. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšana tiek atspoguļota katram īpašumam atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādāta zemes gabala un ēkas vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugums;

14.4. iepriekšējo gadu revidēto peļņu, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums;

14.5. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt pārapdrošinātāja pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170)

15. Pašu līdzekļu aprēķinā pārapdrošināšanas sabiedrība iekļauj pilnībā apmaksātu noteiktā termiņā atmaksājamo un beztermiņa subordinēto kapitālu un noteiktā termiņā dzēšamās un beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu tādā apmērā, kas kopsummā nepārsniedz 50 procentus no mazākā – no pašu līdzekļiem, kas aprēķināti saskaņā ar 13. punkta prasībām, vai saskaņā ar 4.–12. punkta prasībām aprēķinātās maksātspējas normas. Noteiktā termiņā atmaksājamā subordinētā kapitāla vai noteiktā termiņā dzēšamo priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu apmērs nedrīkst pārsniegt 25 procentus no mazākā – no pašu līdzekļiem, kas aprēķināti saskaņā ar 13. punkta prasībām, vai saskaņā ar 4.–12. punkta prasībām aprēķinātās maksātspējas normas.

16. Subordinētā kapitāla daļu, kas tiek iekļauta pašu līdzekļu aprēķinā, pēdējos piecus gadus pirms aizņēmuma termiņa beigām katru gadu samazina par 20 procentiem.

17. Nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj:

17.1. pārējās rezerves, izņemot tehniskās rezerves, pārvērtēšanas rezerves un izlīdzināšanas rezervi;

17.2. iepriekšējo gadu revidēto nesadalīto peļņu/zaudējumus;

17.3. samazinājumu par:

17.3.1. nemateriālajiem aktīviem,

17.3.2. pārskata perioda un iepriekšējā pārskata gada nerevidētajiem zaudējumiem,

17.3.3. ieguldījumiem nedalībvalsts pārapdrošinātājā, kurš izveidojis šo filiāli, kā arī tā meitas sabiedrībās, un prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, kuras ir nedalībvalsts pārapdrošinātāja, kurš izveidojis šo filiāli, meitas sabiedrības,

17.3.4. prasībām pret nedalībvalsts pārapdrošinātāju, kurš izveidojis šo filiāli, kā arī pret tā meitas sabiedrībām, izņemot prasības no pārapdrošināšanas un retrocesijas operācijām,

17.3.5. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā negatīva,

17.3.6. iepriekšējo gadu peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Gadījumā, ja pārskata perioda vai iepriekšējā gada nerevidētā peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas samazina vai palielina saskaņā ar 17.3.2. apakšpunktu aprēķinā iekļautos pārskata perioda vai attiecīgi iepriekšējā pārskata gada nerevidētos zaudējumus, pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj samazinājumu par pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170)

18. Pašu līdzekļu aprēķinā papildus iekļauj:

18.1. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas pārapdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Pārapdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšana tiek atspoguļota katram īpašumam atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā pārapdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra pārapdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādāta zemes gabala un ēkas vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par pārapdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais pārapdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugums;

18.2. iepriekšējo gadu revidēto peļņu, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums;

18.3. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt pārapdrošinātāja filiāles pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma.

(Grozīts ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.170)

19. Lai saņemtu noteikumu 14.3., 14.4., 14.5., 18.1., 18.2. un 18.3. apakšpunktā minēto Komisijas atļauju, pārapdrošinātājs iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu un pārvērtēšanas rezultāta atspoguļošanu finanšu pārskatos. Nekustamā īpašuma tirgus vērtību pamato atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumi, kas veikti ne ātrāk kā divus mēnešus pirms pārskata perioda, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, beigu datuma. Noteikumu 14.3., 14.4., 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto atļauju Komisija izsniedz katram īpašumam atsevišķi.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

20. Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir tiesīga koriģēt pārapdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku, kā arī ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātu pašu līdzekļu aprēķina vajadzībām.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

21. Komisijas izsniegtā atļauja ir spēkā līdz pārapdrošinātāja īpašuma vai finanšu aktīva pārdošanai vai kārtējā revidētā gada pārskata apstiprināšanai.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 2005/68/EK “Par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem”.