Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.669
Rīgā 2008.gada 18.augustā (prot. Nr.59 16.§) Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku
attīstības likuma 12.1panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu (turpmāk – fonds), kā arī iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda. 2. Fonda finanšu līdzekļus veido iemaksas, kuras veikušas juridiskās un fiziskās personas, kas Lauku atbalsta dienestā pieteikušās vienotā platības maksājuma saņemšanai. 4. Fonda darbības joma ir nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (sausuma, lietavu, sala, krusas, salnu, vētru un strauju gaisa temperatūras svārstību) radīto zaudējumu daļēja kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem augkopības nozarē. (Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309) 5. Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus kompensē, ja tie iznīcina vairāk nekā 50 % vienas saimniecības attiecīgās kultūras gada ražas, par pamatu ņemot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto vidējo ražu vai lauksaimnieka deklarētos vidējos ražas rādītājus iepriekšējos trijos gados. (Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309) 6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" 10 darbdienu laikā pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – konsultāciju centrs) pieprasījuma saņemšanas iesniedz meteoroloģiskos datus par teritorijām, kuras varētu būt skāruši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Konsultāciju centrs minētos datus pēc pieprasījuma iesniedz Lauku atbalsta dienestā. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā) 7. Lai kļūtu par fonda dalībnieku un saņemtu kompensāciju, lauksaimnieks katru gadu iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu iemaksu veikšanai fondā (1.pielikums): 7.1. līdz attiecīgā gada 1.novembrim – par visām vienas kultūras ziemāju sējumu platībām, kas tiks pieteiktas vienotajam platības maksājumam nākamā gada pavasarī. Ja pieteiktās ziemāju sējumu platības tiek pārsētas, par tām izdarīto iemaksu attiecina uz attiecīgā gada vasarāju sējumu platībām, kas pieteiktas atbilstoši šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem; 7.2. līdz attiecīgā gada 15.maijam – par visām vienas kultūras vasarāju sējumu, laukaugu, dārzeņu un kartupeļu platībām, kas pieteiktas vienotajam platības maksājumam. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā) 8. Lauku atbalsta dienests atsevišķi administrē maksājumus fondā par: 8.1. ziemāju un vasarāju sējumu platībām; 8.2. dārzeņu un kartupeļu platībām. 10. Pamatojoties uz fonda dalībnieka iesniegumu, Lauku atbalsta dienests aprēķina fonda dalībnieka attiecīgā gada iemaksu fondā. 11. Iemaksu attiecīgā gada iemaksu fondā nosaka, pamatojoties uz fonda dalībnieka sniegto informāciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Bāzes iemaksu likmes (1.pielikuma 1.daļa), kas noteiktas, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējiem ieņēmumiem no konkrētās kultūras iepriekšējos trijos gados, Zemkopības ministrija publicē savā tīmekļa vietnē. (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.145) 12. Pēc iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienests rakstiski informē fonda dalībnieku par apdrošināmajām platībām, iemaksu summu un datumu, līdz kuram jāveic iemaksa. 13. Fonda dalībnieks mēneša laikā pēc šo noteikumu 12.punktā minētās informācijas saņemšanas veic iemaksu fondā, maksājuma uzdevumā atsevišķi norādot iemaksu par šo noteikumu 8.punktā minēto kultūru platībām. (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.145) 14. Ja aprēķinātā iemaksa fondā netiek apmaksāta pilnā apmērā līdz maksājuma uzdevumā norādītajam datumam, Lauku atbalsta dienests fonda dalībnieka iesniegumu anulē un mēneša laikā atmaksā iemaksāto summu. (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.145) 15. Fonda dalībniekiem tiek segti lauksaimniecības risku vadības fondā iemaksātie naudas līdzekļi ne vairāk kā 80 procentu apmērā atbilstoši kārtībai par valsts atbalstu lauksaimniecībai attiecīgajā gadā. (Grozīts ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309) 16. Fonda dalībnieku iemaksas iemaksā Zemkopības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 21.07.00 “Lauksaimniecības risku fonds” pašu ieņēmumos. 17. Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus saimniecībā novērtē konsultāciju centra lauku attīstības speciālisti (turpmāk – speciālisti). Speciālistus finansē no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.05.00 “Dotācija SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” lauku konsultatīvai un informācijas apmaiņas sistēmai un tālākizglītībai” finanšu līdzekļiem. 18. Iestājoties nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, fonda dalībnieks konsultāciju centra lauku attīstības birojā iesniedz iesniegumu par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem (2.pielikuma 1.daļa). 19. Pamatojoties uz šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju, speciālists septiņu darbdienu laikā pēc iesniegumu saņemšanas veic pārbaudi saimniecībā un apstiprina iesniegumu vai precizē iespējamo zaudējumu apjomu, sastādot aktu (3.pielikums). Speciālista lēmumu par zaudējumu apjomu fonda dalībnieks var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu konsultāciju centra reģionālā biroja vadītājam. 20. Ja pirmajā apsekošanas reizē nevar noteikt iespējamos ražas zudumus, pēc attiecīgās kultūraugu attīstības fāzes sasniegšanas lauku apseko atkārtoti, aprēķinot nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmēto iespējamo graudu ražu pēc šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās metodikas, un iegūtos datus atkārtoti iesniedz Lauku atbalsta dienestā. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā) 21. Speciālists līdz nākamā mēneša desmitajam datumam saņemtos fonda dalībnieku iesniegumus iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. 22. Ja nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ ir skarti vismaz 30 % fonda dalībnieku Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vienotajam platības maksājumam pieteiktās platības, speciālisti apsekošanu uz vietas neveic. 23. Lauku atbalsta dienests izvērtē fonda dalībnieka iesniegumā minētās informācijas atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu par fonda dalībnieka atbilstību kompensāciju saņemšanas nosacījumiem. (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.145; MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309) 24. Pamatojoties uz fonda dalībnieka sniegto informāciju atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un 2.pielikuma 1.daļai, Lauku atbalsta dienests sagatavo aprēķinu par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem (2.pielikuma 2.daļa), izņemot par ziemāju pārsēšanu. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309) 25. Ja lauksaimnieks ir veicis iemaksu fondā atbilstoši savas saimniecības triju gadu vidējiem ražas rādītājiem, zaudējumu aprēķinā norāda saimniecības vidējos ražas rādītājus. 26. Kompensāciju atbalsta intensitāte ir līdz 50 % no nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem. Ja fondā pieejamie līdzekļi nesedz pieprasīto kompensāciju apjomu, Lauku atbalsta dienests pieprasīto kompensāciju apjomu proporcionāli samazina. Katru gadu fondā atstāj rezervē vismaz 10 % no fondā pieejamiem finanšu līdzekļiem. (Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.145) 26.1 Fonda dalībniekam daļēji kompensē pārsēšanas izmaksas (sēklas materiāls, mēslojums, sējas agrotehniskie darbi) par bojā gājušo ziemāju sējumu platību pārsēšanu ar vasarājiem. Lauku atbalsta dienests kompensācijas apmēru nosaka, pārsēto platību (hektāros) reizinot ar attiecīgās vasarāju kultūras – vasaras kviešu, vasaras miežu, auzu un vasaras rapša – sējas izdevumu kompensācijas likmi (euro). Konsultāciju centrs kompensācijas likmi nosaka 50 procentu apmērā no pārsēšanas izmaksām, un tā tiek publicēta Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē. (MK 19.04.2011. noteikumu Nr.309 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.02.2014. noteikumiem Nr.110) 26.2 Ja šo noteikumu 26.punktā minētais proporcionālais samazinājums ir lielāks par 25 procentiem, Ministru kabinets pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma var lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ikgadējā valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai. (MK 19.04.2011. noteikumu Nr.309 redakcijā) 27. Fonda dalībniekam zaudējumu kompensāciju Lauku atbalsta dienests izmaksā līdz nākamā gada 1.jūlijam no šo noteikumu 16.punktā minētās budžeta programmas finanšu līdzekļiem. 28. Ja fonda dalībnieks nepiekrīt Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes lēmumam, Lauku atbalsta dienesta amatpersonu lēmumus var apstrīdēt vai pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā. 29. Lauku atbalsta dienests iesniedz Zemkopības ministrijā aprēķinus par iztērētajiem līdzekļiem fonda administratīvo izmaksu veikšanai no valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai” (subsīdijas) un 21.07.00 “Lauksaimniecības risku fonds” finanšu līdzekļiem. 30. Iemaksu veikšanas kārtība fondā, kompensāciju izmaksas kārtība un apjomi katru gadu var tikt pārskatīti, ņemot vērā nozares ražošanas rādītājus, lauksaimniecības praksi, normatīvo aktu prasības un fonda dalībnieka aktivitāti. 30.1 Ja iepriekšējā gadā fondam pieteiktās ziemāju sējumu platības ir mainītas (pārsētas), fonda dalībnieks par to triju mēnešu laikā pēc sējumu pārsēšanas informē Lauku atbalsta dienestu. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā) 30.2 Ja starpība starp fondam pieteikto platību un vienotā platības maksājuma atbilstības pārbaudē konstatēto platību nepārsniedz trīs procentus, fondā izdarāmo iemaksu apmēru nepārrēķina. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā) 30.3 Ja fondam pieteiktās platības pārsniedz vienotajam platības maksājumam pieteiktās platības vairāk nekā par trim procentiem: 30.31. pārmaksātā prēmijas daļa saglabājas fondā kā iemaksa par nākamo sezonu, ja vēl nav izmaksāts šo noteikumu 15.punktā minētais valsts atbalsts, un valsts atbalstu izmaksā par faktiskajām platībām; 30.32. pārmaksāto valsts atbalsta un prēmijas daļu attiecina uz nākamo periodu, ja šo noteikumu 15.punktā minētais valsts atbalsts ir izmaksāts. (MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309) 30.4 Ja vienotajam platības maksājumam pieteiktās platības pārsniedz fondam pieteiktās platības vairāk nekā par trim procentiem, fonda dalībnieks sedz prēmijas starpību un Lauku atbalsta dienests izmaksā šo noteikumu 15.punktā minēto valsts atbalstu par papildu platībām. (MK 19.04.2011. noteikumu Nr.309 redakcijā) 31. No 2014. gada 1. marta tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana dalībai fondā atbilstoši šo noteikumu 7. punkta nosacījumiem. Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers
Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums
Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.669 (Pielikums MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā)
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs ____________________________ Aizpildot veidlapu, neatbilstošo daļu svītrot. 1.daļa
2.daļa
Piezīmes. 2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 2.pielikums
Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.669 (Pielikums MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.04.2011. noteikumiem Nr.309; MK 25.02.2014. noteikumiem Nr.110) 1.daļa Iesniegums par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs ____________________________
un iesniegumā norādītā informācija atbilst patiesajai situācijai dabā.
2.daļa Aprēķins par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem
Piezīmes. Z = (A x B – C x D) x E – F, kur Z – nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītie zaudējumi; A – vidējā raža iepriekšējos trijos gados; B – vidējā iepirkuma cena valstī iepriekšējos trijos gados; C – attiecīgā gada raža, kad bijuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; D – tā gada vidējā iepirkuma cena valstī, kad bijuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; E – konkrētās kultūras platība; F – no citiem apdrošinātājiem saņemtā apdrošināšanas atlīdzība. 2. * Platība tiek norādīta ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata. 3. ** Ja pirmajā apsekošanas reizē nevar noteikt iespējamo ražas zudumu, pēc attiecīgās kultūraugu attīstības fāzes sasniegšanas lauku apseko vēlreiz un iegūtos datus atkārtoti iesniedz Lauku atbalsta dienestā. Neaizpilda, ja ir bojā gājuši ziemāju sējumi, ko pārsēj ar vasarājiem, norādot "Pārsēts". 4. *** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Zemkopības ministrs M.Roze
Adrese __________________________________________________________ Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs ______________________ Apsekošanas datums___________________ Apsekošanā konstatēts ______________________________________________
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “paraksts” un “datums” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Zemkopības ministrs M.Roze
Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmētās iespējamās graudu ražas aprēķināšanas metodika
(Pielikuma nosaukums MK 16.02.2010. noteikumu Nr.145 redakcijā) Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu skartajās platībās ražas samazinājuma pārbaudi neveic lauka malās, sējmašīnas apgriezienu joslās, traktora pārvietošanās joslā pa tehnoloģisko sliedi, kā arī divās pirmajās rindiņās no tehnoloģiskās sliedes malas. Skartajā platībā izvēlas garāko lauka šķērsošanas ceļu pa taisnu līniju. Atkarībā no lauka lieluma tajā proporcionāli izdala vismaz trīs uzskaites laukumus, katru vismaz 0,25 m2 lielumā. Iespējamo graudu ražu aprēķina, izmantojot šādu formulu: R = (V x G x M) : 100000, kur R – graudu raža (t ha -1); V – vārpu* (skaru) skaits uz 1 m2; G – graudu** skaits vienā vārpā (skarā); M – 1000 graudu masa (g). Piezīmes. 1. * Rapsim – pāksteņu skaits. 2. ** Rapsim – sēklu skaits. Zemkopības ministrs M.Roze
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|