Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumus Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.401

Rīgā 2008.gada 2.jūnijā (prot. Nr.36 35.§)
Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka lauksaimniecības produktu (augļu, dārzeņu un kartupeļu) integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību.

2. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).

II. Integrētās audzēšanas vispārīgās prasības

3. Lauksaimniecības produktu audzētājs (turpmāk – audzētājs):

3.1. izstrādā mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Augsnes agroķīmisko izpēti ne retāk kā reizi piecos gados veic institūcija, kura akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās asociācijas dalībvalstu atzīta institūcija, vai institūcija, kurai ir vismaz triju gadu pieredze ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanā;

3.2. kārto lauka pārbaudes žurnālu. Žurnālā norāda:

3.2.1. lauka vai siltumnīcas numuru vai nosaukumu;

3.2.2. pārbaudes datumu;

3.2.3. kultūrauga attīstības stadiju;

3.2.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi;

3.3. kārto lauku vēsturi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

3.4. veic kultūrauga audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas vai stādīšanas laiks, kultūraugam nepieciešamais mēslojums, ievērojot kultūrauga barības vielu nodrošinājumu augsnē, ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē);

3.5. veic līdzsvarotu kultūraugu mēslošanu agronomiski piemērotos termiņos saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto mēslošanas plānu, izmantojot mēslojumu, kura sastāvā ir mēslošanas plānā norādītās nepiecie­šamās barības vielas;

3.6. nodrošina audzējamiem kultūraugiem optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem augsni kaļķo vai ģipšo;

3.7. tīra lauksaimniecības mašīnas un iekārtas;

3.8. veic pasākumus, lai aizsargātu derīgos organismus un saglabātu to dabisko dzīves vidi;

3.9. aktīvās veģetācijas periodā ne retāk kā reizi nedēļā pārbauda konkrēto lauku vai siltumnīcu, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku;

3.10. pamatojoties uz šo noteikumu 3.9.apakšpunktā minētās pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par piemērotāko augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena izmantošanas iespējas;

3.11. ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

3.12. ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par augu karantīnu un augu aizsardzību;

3.13. izmanto dienesta vispārēju brīdinājumu vai citu pieejamu informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozēm par tā attīstību, lai novērotu un prognozētu kaitīgā organismu izplatību;

3.14. piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus;

3.15. kultūraugus stāda vai sēj optimālā biezībā, kas atkarīga no tādiem faktoriem kā audzēšanas tehnoloģijas un produkcijas ieguves veids, mērķis, mehanizācija, šķirne, potcelmi, to kombinācijas, augsne un klimatiskās īpašības, kas katrā vietā var būt atšķirīgi.

III. Integrētās audzēšanas prasības augļkopībā

4. Augļu kokus un ogulājus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

5. Audzētājs izmanto pret kaitīgiem organismiem izturīgu sertificētu vai standarta augļu koku un ogulāju materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu.

6. Ja augļu vai ogu dārzs robežojas ar valsts nozīmes autoceļu, audzētājs ierīko stādījumu (turpmāk – aizsargstādījums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļiem un aizsargjoslām. Aizsargstādījumos izmanto augu sugas, kas nav Latvijā konstatēto karantīnas organismu saimniek­augi.

7. Aizsargstādījumos uzstāda putnu būrīšus vai laktas (vismaz 10 gab./ha).

8. Avenes un zemenes nedrīkst stādīt pēc verticiārās vītes saimniek­augiem – kartupeļiem, tomātiem vai liniem.

9. Rindstarpās uztur melno papuvi (ogulājiem) vai izveido zālāju, kas aizņem 1/2–2/3 no kopējās augļu dārza platības. To vairākas reizes sezonā appļauj, lai zāle nebūtu augstāka par 30 cm.

10. Jaunajiem augļu kokiem apdobes mulčē līdz piecu gadu vecumam, jaunajiem krūmogulāju stādījumiem – līdz triju gadu vecumam. Apdobēs nedrīkst dominēt apaugums (nezāles).

11. Dzērveņu un krūmmelleņu stādījumus mulčē.

12. Koku vainagus kopj. Augļu kokiem un ogulājiem izgriež slimību un kaitēkļu bojātos zarus. Utilizē bojātos, sapuvušos un mumificētos augļus.

13. Dzērveņu stādījumos šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto agroķīmisko izpēti veic reizi gadā.

IV. Integrētās audzēšanas prasības dārzeņiem un kartupeļiem

14. Dārzeņus audzē optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulu.

15. Audzētājs izmanto pret kaitīgiem organismiem izturīgas vai tolerantas dārzeņu šķirnes (sugām, kurām šādas šķirnes ir izveidotas) un kodinātas standartsēklas.

16. Kartupeļus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikuma 2.tabulu.

17. Audzētājs izmanto pret kaitīgiem organismiem izturīgas vai tolerantas kartupeļu šķirnes un kodinātu sertificētu stādāmo materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu un sēklas kartupeļu tirdzniecību.

18. Audzētājs dārzeņu un kartupeļu platībām pirms integrētās audzēšanas uzsākšanas izstrādā kultūraugu maiņas plānu vismaz trijiem gadiem. Plānā norāda lauka numuru un kultūraugu sugu. Jaunu plānu izstrādā pēc iepriekšējā plāna termiņa beigām vai agrāk pēc audzētāja iniciatīvas.

19. Kultūraugu atliekas utilizē (kompostē, izved uz izgāztuvi, iestrādā augsnē).

20. Ja lauks ir lielāks par 10 ha, apkārt laukam atstāj divus metrus platu joslu, kurā neizmanto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tas var būt arī ceļš apkārt laukam, grāvis vai grāvmala, ežmala vai tehnikas apgriešanās josla.

21. Prasības integrētajai dārzeņu audzēšanai siltumnīcās:

21.1. audzētājs nodrošina substrāta agroķīmisko izpēti katru gadu, nosakot N, P, K, Ca, pH, kopējo sāļu koncentrāciju un organiskās vielas daudzumu. Agroķīmisko izpēti veic šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētā institūcija. Audzējot minerālvatē, dokumentē barības šķīduma sastāvu. Ja dārzeņus audzē kūdras renēs vai substrātā, kam ir zināms sastāvs saskaņā ar iepakojuma marķējumu vai ražotāja specifikāciju, pirmajā audzēšanas gadā agroķīmiskā izpēte nav nepieciešama;

21.2. tomātu, paprikas, kabaču apputeksnēšanai izmanto kamenes;

21.3. kultūraugu atliekas utilizē (kompostē, izved uz izgāztuvi). Pieļaujama īslaicīga kultūraugu atlieku uzkrāšana saim­niecībā, ievērojot labas higiēnas prakses nosacījumus.

V. Integrētās audzēšanas kontrole

22. Dienests katru gadu veic Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) iekļauto audzētāju kontroli, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo noteikumu prasībām.

23. Audzētājs, kurš vēlas uzsākt lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, līdz 15.maijam iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

23.1. iesnieguma iesniegšanas datumu un vietu;

23.2. audzētāja identifikācijas datus (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi; juridiskai personai – firmu (nosaukumu), reģistrācijas datumu un numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko un faktisko adresi), tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

23.3. audzētāja kopējo saimniecības platību un faktisko adresi;

23.4. integrēti audzējamā lauksaimniecības kultūrauga sugu, lauka vai siltumnīcu platību, nosaukumu vai numuru.

24. Ja iesniegumā norādītā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski vai elektroniski (ja iesniegumā ir norādīta elektroniskā pasta adrese) pieprasa audzētājam trūkstošo informāciju.

25. Ja iesniegta šo noteikumu 23.punktā norādītā informācija, dienests 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par audzētāja iekļaušanu reģistrā un rakstiski vai elektroniski (ja iesniegumā ir norādīta elektroniskā pasta adrese) to paziņo audzētājam.

26. Ja pieņemts lēmums par audzētāja neiekļaušanu audzētāju reģistrā, dienests par to paziņo audzētājam, norādot atteikuma iemeslu.

27. Dienests divu nedēļu laikā pēc audzētāja iekļaušanas reģistrā ievieto informāciju dienesta mājaslapā internetā, norādot:

27.1. audzētāja saimniecības nosaukumu un faktisko adresi;

27.2. audzēto kultūraugu.

28. Ja notikušas izmaiņas šo noteikumu 23.punktā minētajā informācijā, audzētājs divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās rakstiski informē par to dienestu.

29. Dienests ne retāk kā reizi gadā veic audzēšanas atbilstības prasību kontroli šo noteikumu 23.punktā minētajā iesniegumā norādītajās platībās.

30. Par pārbaudes rezultātu dienests izdara ierakstu reģistrā, norādot atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām.

31. Ja dienests reģistrā norādījis uz atbilstību šo noteikumu prasībām, audzētājs, realizējot izaudzētos lauksaimniecības produktus, drīkst lietot šo noteikumu 36.punktā norādīto marķējumu.

32. Ja dienests reģistrā norādījis uz neatbilstību šo noteikumu prasībām, audzētājs, realizējot izaudzētos lauksaimniecības produktus, nedrīkst lietot šo noteikumu 36.punktā norādīto marķējumu.

33. Dienestam ir tiesības:

33.1. pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai lietotāju atrasties tā zemes platībā vai siltumnīcā, lai kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu;

33.2. pārbaudīt šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3.apakšpunktā un 18.punktā minētos dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanas kontrolei.

34. Dienests mājaslapā internetā ievieto:

34.1. vispārēju brīdinājumu par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozēm par tā attīstību;

34.2. informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem, kurus ieteicams lietot integrētajā lauksaimniecības produktu audzēšanā.

35. Pārtikas un veterinārais dienests veic integrēti audzēto lauksaimnie­cības produktu uzglabāšanas un tirdzniecības kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un uzraudzību.

VI. Uzglabāšanas un marķēšanas prasības

36. Integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājs vai izplatītājs var marķēt ar norādi “Integrēti audzēts”.

37. Audzētājs produktus uzglabā un noliktavas dezinficē saskaņā ar dārzeņu produkcijas primārās ražošanas un pirmapstrādes labas higiēnas prakses vadlīnijām vai audzētāja izstrādātu paškontroles sistēmu.

VII. Noslēguma jautājumi

38. Audzētājs 2008.gadā šo noteikumu 23.punktā minēto iesniegumu dienestā iesniedz līdz 1.augustam.

39. Dienests 2008.gadā izdara reģistrā šo noteikumu 30.punktā minēto ierakstu par atbilstību, ja tiek ievērotas vismaz šo noteikumu 3.2., 3.3., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12. un 3.14.apakšpunktā minētās prasības.

40. Dienests līdz 2009.gada 1.janvārim mājaslapā internetā ievieto šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto informāciju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Ministru prezidenta vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
Mēslošanas plāna saturs

1. Saimniecības nosaukums un atrašanās vieta.

2. Lauka numurs, platība hektāros (ha).

3. Audzējamais kultūraugs, tā šķirne, izmantošanas veids un plānotā raža.

4. Iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs).

5. Slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes norma (kg) uz vienu hektāru.

6. Ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs.

7. Ar minerālmēsliem iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā.

8. Citi kultūraugu barības elementu bilances faktori.

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
Lauka vēstures saturs

1. Lauka vai siltumnīcas numurs vai nosaukums.

2. Lauka vai siltumnīcas platība (ha vai m2).

3. Augsnes tips vai apakštips.

4. Granulometriskais sastāvs.

5. Augsnes agroķīmiskie rādītāji – augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, P2O5, K2O, ja ir, – arī Mg un mikroelementi.

6. Ieteicams: trūdkārtas biezums, reljefs, akmeņainība, erozijas iespējamība, mitruma režīms (izņemot siltumnīcas).

7. Audzētā kultūrauga suga, šķirne un iegūtās produkcijas izmantošanas veids.

8. Veiktais agrotehniskais pasākums, tā datums.

9. Bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākums, tā datums.

10. Izmantotais sēklas vai stādāmais materiāls, tā sagatavošana, kvalitātes rādītāji.

11. Sējas (stādīšanas) datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība, sēklu iestrādes dziļums, sējas veids, sējas vai stādīšanas tehnika.

12. Mēslošana:

12.1. organisko mēslošanas līdzekļu veids un minerālmēslu pamatsastāvs;

12.2. deva fiziskajās vienībās;

12.3. datums.

13. Kaļķošana vai ģipšošana (izmantotais materiāls, deva, lietošanas datums).

14. Piemērotie augu aizsardzības pasākumi – mehāniskie, bioloģiskie, ķīmiskie (lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukums, deva, apstrādātā platība, apstrādes datums un apstrādes pamatojums).

15. Ražas novākšanas vai pirmapstrādes datums.

16. Iegūtās produkcijas daudzums, tās kvalitāte.

17. Citi darbi (piemēram, augu barošanās diagnostikas, laistīšanas, akmeņu lasīšanas, feromonu izvietošanas datums).

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
Augļu koku un ogulāju stādīšanas optimālā biezība

Nr.
p.k.

Kultūraugs

Stādīšanas attālumi, m

Augu daudzums, gab.

uz 1 ha

uz 1 m2

uz rindas 1 m

1.

Ābeles

4–8 x 1–6

200–2500

2.

Bumbieres

4–8 x 2,5–6

200–1000

3.

Saldie ķirši

4–6 x 2,5–5

300–1000

4.

Skābie ķirši

4–6 x 1,5–4

400–1700

5.

Plūmes

4–7 x 2,5–4

350–1000

6.

Aveņu dzinumi

5000–70000

0,5–10

1–20

7.

Upenes

3–4 x 0,6–1

2500–5000

8.

Jāņogas

3–4 x 0,5–1,2

2000–6000

9.

Ērkšķogas un citi krūm­ogulāji

3–4 x 0,5–1,5

1500–6000

10.

Krūmcidonijas

3–4 x 0,5–2,5

1500–5500

11.

Krūmmellenes

3–4 x 0,5–1,2

2000–5500

12.

Dzērveņu vertikālie dzinumi (ziediem)

2000–6000

13.

Zemenes

0,7–1,2 x 0,2–0,3

25000–50000

3–5

3–5

Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
Integrētās audzēšanas prasības dārzeņiem un kartupeļiem

I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība

Nr.
p.k.

Kultūraugs

augu skaits,
1000 gab./ha

1.

Galviņkāposti

1.1.

Agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām)

50–70

1.2.

Vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas)

50–60

1.3.

Vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienas)

30–40

1.4.

Vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas lielums 6–12 kg)

25–30

1.5.

Ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas lielums 2–4 kg)

30–40

2.

Ziedkāposti

24–30

3.

Brokoļi

24–30

4.

Pekinas kāposti

50–70

5.

Burkāni

5.1.

Parīzes tipa šķirnes

15000–25000

5.2.

Miniatūrie burkāni

15000–25000

5.3.

Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes

4000–7000

5.4.

Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes

1200–1500

5.5.

Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes

800

6.

Galda bietes

500–700

7.

Sīpoli

7.1.

Sīpoli no sīksīpoliem

750

7.2.

Sīpoli no sēklas

750–1000

8.

Ķiploki

150–160

9.

Lauka gurķi

25–30

II. Pārtikas un pārstrādes mērķiem paredzēto kartupeļu stādīšanas biezība

Nr.
p.k.

Sēklas kartupeļu frakcija, mm

Augu skaits uz ha, gab.**

1.

28–35

50000–60000

2.

35–45

25000–40000

3.

45–55

25000–40000

Piezīmes.

1. * Veģetācijas periods – dienu skaits no dēstu izstādīšanas (sējamiem kultūr­augiem – no uzdīgšanas), līdz raža ir gatava novākšanai.

2. ** Izstādīšanas norma var mainīties atkarībā no izvēlētās šķirnes īpašībām.

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 401Pieņemts: 02.06.2008.Stājas spēkā: 02.07.2008.Zaudē spēku: 19.09.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 99 (3883), 01.07.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
177374
02.07.2008
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva