Ministru kabineta rīkojums
Nr.344
Rīgā 2008.gada 18.jūnijā (prot.
Nr.42 29.§)
1. Apstiprināt Rezultātu un
rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes 2008.-2013.gadam
(turpmāk - pamatnostādnes).
2. Noteikt Finanšu ministriju
un Valsts kanceleju (Politikas koordinācijas departamentu) par
atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā.
3. Tiešās pārvaldes iestādēm,
izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un ārējos normatīvos
aktus, ievērot pamatnostādnēs noteiktās normas.
4. Tiešās pārvaldes iestādēm,
sākot ar 2009.gadu, līdz kārtējā gada 28.februārim sagatavot un
iesniegt Finanšu ministrijā (vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvara sagatavošanai) un Valsts
kancelejā (valsts budžeta plānošanai un politikas plānošanas
sistēmas pilnveidošanai) pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem
iestādes darbības stratēģijā iekļauto un iepriekšējā gadā
finansēto pasākumu īstenošanā un to rezultatīvajiem rādītājiem,
pamatojot rezultatīvo rādītāju neizpildi vai pārsniegšanu.
5. Valsts administrācijas
skolai līdz 2009.gada 1.aprīlim sagatavot mācību programmu par
rezultātu un rezultatīvo rādītāju izstrādes un noteikšanas
principiem, kā arī to plānošanas, izmantošanas un analīzes
metodiku, ņemot vērā katras ministrijas funkcijas.
6. Finanšu ministrijai
sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavot un finanšu ministram
iesniegt Ministru kabinetā:
6.1. līdz kārtējā gada
1.decembrim (sākot ar 2009.gadu) - informatīvo ziņojumu par
pamatnostādņu ieviešanas gaitu, pamatnostādnēs noteikto mērķu un
uzdevumu izpildi un pamatnostādņu aktualizācijas
nepieciešamību;
6.2. līdz 2014.gada
1.decembrim - informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu ieviešanas
procesa pēcnovērtējumu par sasniegumiem rezultatīvo rādītāju
sistēmas ieviešanā.
7. Finanšu ministrijai
sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministriju izstrādāt un finanšu ministram līdz
2009.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā:
7.1. noteikumu projektu par
kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes
izstrādā, plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita valsts budžeta
programmu (apakšprogrammu) rezultātus un to rādītājus, kā arī
sniedz pārskatus par tiem;
7.2. instrukcijas projektu,
kas nosaka mērķu noteikšanas un rezultātu un rezultatīvo rādītāju
izstrādes, plānošanas, izmantošanas un analīzes metodiku.
8. Finanšu ministrijai
sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2009.gada 31.decembrim
papildināt esošās informācijas sistēmas (Dokumentu aprites un
uzdevumu kontroles sistēmu (DAUKS) un Vienotā valsts budžeta
plānošanas un izpildes informācijas sistēmu (SAP)) tā, lai
nodrošinātu vienotu rezultātu uzkrāšanas procesu atbilstoši
rezultātu pasei.
9. Atzīt par spēku zaudējušu
Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.162 "Par
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm"
(Latvijas Vēstnesis, 2003, 42.nr.).
Ministru prezidents
I.Godmanis
Finanšu ministra vietā -
iekšlietu ministrs M.Segliņš
(Ministru kabineta
2008.gada 18.jūnija rīkojums
Nr.344)
Rezultātu un rezultatīvo
rādītāju sistēmas pamatnostādņu 2008.-2013.gadam
kopsavilkums
Rezultāti un rezultatīvie rādītāji
ir politikas plānošanas sistēmas sastāvdaļa, kas sniedz
informāciju par apstiprināto mērķu un rīcības virzienu
sasniegšanas pakāpi.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju
sistēmas pamatnostādņu (turpmāk - pamatnostādnes) mērķis -
pilnveidot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, lai
uzlabotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju informatīvo kvalitāti
un to praktisko izmantošanu politikas plānošanas, īstenošanas un
uzraudzības procesā, kā arī budžeta plānošanas, izpildes un
uzraudzības procesā. Pamatnostādnes ir izstrādātas saskaņā ar
Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojuma Nr.703 "Par
koncepciju "Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta
plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē"" 4.2.apakšpunktu.
Pamatnostādnes nosaka šādus
galvenos rīcības virzienus:
- rezultātu un rezultatīvo
rādītāju struktūras sasaiste ar mērķiem;
- rezultātu un rezultatīvo
rādītāju veidi un hierarhija;
- rezultātu un rezultatīvo
rādītāju izmantošana politikas plānošanā, uzraudzībā un
novērtēšanā.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju
struktūru veido:
- makroietekmes rezultāti un
rezultatīvie rādītāji;
- politikas rezultāti un
rezultatīvie rādītāji;
- darbības rezultāti un
rezultatīvie rādītāji.
Makroietekmes rezultātus plāno kā
iespējamās sekas, kas veidojas, sasniedzot vairākus politikas
rezultātus daudzu tiešās pārvaldes iestāžu kopējas darbības un
ārējās vides faktoru ietekmē. Tiešās pārvaldes iestādes nespēj
tieši ietekmēt makroietekmes rezultātus, īpaši, ja tas ir
saistīts ar starptautisko ekonomisko norišu ietekmi uz situāciju
Latvijā.
Politikas rezultātus nosaka
atbilstoši iestādes darbības stratēģijā vai politikas plānošanas
dokumentā noteiktajam mērķim. Politikas rezultāti ir vērsti uz
noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpes analīzi un motivē politikas
ieviesēju un iestādi veikt koriģējošas darbības, lai sasniegtu
noteikto mērķi. Politikas rezultātu īpašā nozīme ir saistīta ar
to, ka tie kalpo kā svarīgi komunikācijas instrumenti un ar to
palīdzību ministrijas un iestādes visveiksmīgāk var izskaidrot
sabiedrībai savas darbības būtību un sasniedzamos mērķus.
Darbības rezultāti atspoguļo
tiešās pārvaldes iestāžu pamatdarbu. Tos izmanto, lai atspoguļotu
struktūrvienību sasniegumus.
Analītiskie rezultāti mēra plānoto
un sasniegto ieguldījumu un ieguvumu attiecību. Analītisko
rezultātu izmantošana ir saistīta ar nepieciešamību novērtēt un
salīdzināt dažādu valsts budžeta programmu ieviešanu.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju
grupu plāno tā, lai tie veidotu vienotu informācijas kopu,
nodalot ieguldījumu rādītājus un ieguvumu rādītājus. Izstrādājot
rezultatīvo rādītāju grupas, politikas plānotāji norāda katra
rādītāja piederību konkrētam veidam vai grupai. Politikas
plānošanas dokumentos un iestāžu darbības stratēģijās norāda
tikai dažus, pašus būtiskākos rezultātus un rezultatīvos
rādītājus, kas vispilnīgāk raksturo iestādes darbības vai
politikas būtību.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju
analīzes procesā tiek salīdzināti sasniegtie rezultāti,
rezultatīvie rādītāji un izlietotie resursi ar plānotajiem
rezultātiem, rezultatīvajiem rādītājiem un resursiem. Pēc tiešās
pārvaldes iestāžu iesniegto uzskaitīto un uzkrāto datu
apkopošanas un analīzes tiek noteikts, vai ir bijis progress
salīdzinājumā ar iepriekšējos gados sasniegto.
Rezultātu un rezultatīvo rādītāju
uzkrāšanas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un sistemātisku
informācijas iegūšanu un apkopošanu, lai nodrošinātu sabiedrību
un iestādes ar datiem par iestāžu darbību, norādot progresu mērķu
sasniegšanā, kā arī lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu
politikas un valsts budžeta plānošanu un izpildes uzraudzību.
Izstrādājot politikas plānošanas
dokumentu, paredz divus rezultatīvo rādītāju novērtēšanas posmus
- pirmsnovērtējums un pēcnovērtējums. Tiešās pārvaldes iestādes
politikas pirmsnovērtējumu veic politikas plānošanas dokumenta
izstrādes laikā, bet politikas pēcnovērtējumu - pēc politikas
plānošanas dokumenta izpildes.
Finanšu ministra vietā - iekšlietu ministrs
M.Segliņš