1. Noteikumi nosaka Uzraudzības komitejas (turpmāk – komiteja) uzdevumus, sastāvu un darba kārtību.

2. Komiteja ir koleģiāla Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīta institūcija, kurai ir šādi uzdevumi:

2.1. uzraudzīt piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem;

2.2. izskatīt priekšlikumus par grozījumiem plānošanas dokumentos un pieņemt lēmumu par grozījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu;

2.3. izskatīt Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas secinājumus un ieteikumus par plānošanas dokumentu īstenošanu, kā arī pieņemt lēmumu par šo ieteikumu īstenošanu;

2.4. apstiprināt Eiropas Savienības fondu vadības komunikācijas stratēģiju;

2.5. apstiprināt izvērtēšanas plānu;

2.6. apstiprināt komitejas reglamentu, kurā noteikta komitejas un apakš­komiteju darba organizācija;

2.7. saskaņot komitejas reglamenta grozījumu projektu;

2.8. veikt citus uzdevumus, kas noteikti Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktos budžeta un finanšu jomā.

3. Komitejas un apakškomitejas sekretariāta (turpmāk – sekretariāts) funkcijas nodrošina vadošā iestāde.

4. Atsevišķu šo noteikumu 2.punktā minēto uzdevumu izpildi komiteja var deleģēt apakškomitejām, ja tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem budžeta un finanšu jomā.

5. Komitejas sastāvā ir šādi komitejas locekļi ar balsstiesībām:

5.1. vadošās iestādes pārstāvis – komitejas priekšsēdētājs;

5.2. vadošās iestādes pārstāvis – komitejas priekšsēdētāja vietnieks;

5.3. 11 atbildīgo iestāžu pārstāvji;

5.4. 8 sadarbības iestāžu pārstāvji;

5.5. pieci plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji;

5.6. šādu sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu pārstāvji:

5.6.1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis;

5.6.2. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

5.6.3. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padomes pārstāvis;

5.6.4. Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas pārstāvis;

5.6.5. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības pārstāvis;

5.6.6. Vides aizsardzības kluba pārstāvis;

5.6.7. Augstākās izglītības padomes pārstāvis.

6. Komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties:

6.1. revīzijas iestādes pārstāvis;

6.2. sertifikācijas iestādes pārstāvis;

6.3. maksājumu iestādes pārstāvis;

6.4. Ārlietu ministrijas pārstāvis;

6.5. Zemkopības ministrijas pārstāvis;

6.6. Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvis;

6.7. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis;

6.8. Pasaules Dabas fonda pārstāvis;

6.9. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis;

6.10. sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāvis;

6.11. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes deleģēts pārstāvis;

6.12. Labklājības ministrijas pārstāvis, kas ir atbildīgs par vienlīdzīgu iespēju horizontālās politikas koordināciju dzimumu līdztiesības, invaliditātes un novecošanās jautājumos;

6.13. Vides ministrijas pārstāvis, kas ir atbildīgs par ilgtspējīgas attīstības horizontālās politikas koordināciju vides aizsardzības jomā;

6.14. Finanšu ministrijas pārstāvis, kas ir atbildīgs par makroekonomiskās stabilitātes horizontālās politikas koordināciju;

6.15. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis, kas ir atbildīgs par teritorijas līdzsvarotas attīstības, Rīgas starptautiskās konkurētspējas un informācijas sabiedrības horizontālās politikas koordināciju;

6.16. (svītrots ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.461);

6.17. Vides konsultatīvās padomes pārstāvis;

6.18. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis;

6.19. biedrības “Eiropas Savienības projektu vadītāju apvienība” pārstāvis;

6.20. Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes pārstāvis;

6.21. Sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāvis;

6.22. Latvijas Zinātnes padomes pārstāvis;

6.23. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis;

6.24. Eiropas Komisijas Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvis;

6.25. Eiropas Investīciju bankas pārstāvis;

6.26. citu sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.461)

7. Par komitejas locekli ar balsstiesībām vai dalībnieku ar padomdevēja tiesībām (turpmāk – komitejas dalībnieki) var kļūt, ja:

7.1. šo noteikumu 5. un 6.punktā minētā institūcija (izņemot šo noteikumu 6.26.apakšpunktā minētās institūcijas) izvirza pārstāvi dalībai komitejā;

7.2. šo noteikumu 6.26.apakšpunktā minētā sociālā partnera, biedrības vai nodibinājuma pārstāvi apstiprina par komitejas dalībnieku ar padomdevēja tiesībām, ja sociālais partneris, biedrība, nodibinājums vai organizācija ir iesniegusi sekretariātā pamatotu rakstisku iesniegumu un komiteja pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

8. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētā iesnieguma pamatotības kritēri­jus nosaka komitejas reglamentā.

9. Dalībai komitejā izvirzīto pārstāvi nomaina, ja institūcija iesniegusi sekretariātā rakstisku iesniegumu.

10. Eiropas Savienības fondu prioritāšu ieviešanas efektīvai uzraudzībai komiteja izveido šādas apakškomitejas:

10.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakš­komiteju;

10.2. Eiropas Sociālā fonda apakškomiteju.

11. Ja nepieciešams, institūcija var deleģēt dalībai apakškomitejā pārstāvi, kas nav komitejas loceklis vai dalībnieks ar padomdevēja tiesībām, paziņojot par to sekretariātam 10 darbdienas pirms sēdes.

12. Komiteja apstiprina apakškomitejas sastāvu un pienākumus, kā arī izskata un pieņem lēmumu par apakškomitejas ieteikumu īstenošanu.

13. Apakškomitejas darbību nosaka komitejas apstiprināts reglaments.

14. Apakškomitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks informē komiteju par apakškomitejas sēdes lēmumiem un secinājumiem.

15. Vadošā iestāde sasauc komitejas un apakškomiteju sēdes ne retāk kā divas reizes gadā.

16. Sēdi vada īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās, komitejas vai apakškomitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

17. Komitejas vai apakškomitejas locekļiem un dalībniekiem ar padom­devēja tiesībām ir tiesības rakstiski pilnvarot citu personu aizvietot viņus atsevišķās sēdēs.

18. Personai, kura pilnvarota aizvietot komitejas vai apakškomitejas locekli, ir balsstiesības uz pilnvarojumā noteikto laiku, ja sekretariātā ir iesniegts rakstisks pilnvarojums.

19. Komitejas vai apakškomitejas priekšsēdētājs un citi komitejas vai apakš­komitejas locekļi ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms attiecīgās sēdes pēc rakstiskas vienošanās ar sekretariātu var uzaicināt piedalīties komitejas vai apakškomitejas sēdē ekspertu, kas nav komitejas vai apakškomitejas loceklis.

20. Oficiālo komitejas vai apakškomitejas viedokli par sēdē izskatītajiem jautājumiem plašsaziņas līdzekļiem paziņo īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās, komitejas vai apakškomitejas priekšsēdētājs vai pilnvarots vadošās iestādes pārstāvis.

21. Par komitejas sēdes laiku un vietu šo noteikumu 5. un 6.punktā minētajām institūcijām sekretariāts papīra formā paziņo ne vēlāk kā 55 darbdienas pirms attiecīgās sēdes, vienlaikus lūdzot komitejas dalībniekus sagatavot un iesniegt sēdē izskatāmos materiālus.

22. Komitejas dalībnieki ne vēlāk kā 45 darbdienas pirms komitejas sēdes elektroniski iesniedz sekretariātā komitejas sēdē izskatāmos materiālus un papīra formā nosūta pavadvēstuli par elektroniski nosūtītajiem materiāliem. Komitejas dalībniekiem noteiktais termiņš sēdē izskatāmo materiālu sagatavošanai nevar būt mazāks par 10 darbdienām.

23. Sekretariāts ne vēlāk kā 40 darbdienas pirms komitejas sēdes papīra formā un elektroniski nosūta komitejas dalībniekiem komitejas sēdes darba kārtību un pielikumā pievieno sēdē izskatāmos materiālus vai norāda tīmekļa lapas adresi, kurā ievietoti sēdē izskatāmie materiāli.

24. Komitejas dalībnieki ne vēlāk kā 30 darbdienas pirms komitejas sēdes var iesniegt sekretariātā atzinumus par šo noteikumu 23.punktā minētajiem materiāliem un ierosinājumus par papildu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā. Minētos dokumentus iesniedz elektroniski un papīra formā nosūta pavadvēstuli par elektroniski iesniegtajiem materiāliem. Komitejas dalībniekiem noteiktais termiņš atzinumu un papildu jautājumu sniegšanai nedrīkst būt mazāks par 10 darbdienām.

25. Sekretariāts apkopo šo noteikumu 24.punktā minētos ierosinājumus un komitejas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par papildu jautājumu iekļaušanu komitejas sēdes darba kārtībā.

26. Sekretariāts sagatavo izziņas par komitejas dalībnieku sniegtajiem atzinumiem par šo noteikumu 23.punktā minētajiem materiāliem (turpmāk – izziņas) un ne vēlāk kā 25 darbdienas pirms attiecīgās komitejas sēdes elektroniski nosūta tos komitejas dalībniekiem. Papīra formā nosūta pavadvēstuli par elektroniski nosūtītajiem dokumentiem, norādot tīmekļa lapas adresi, kurā attiecīgie dokumenti ir ievietoti.

27. Komitejas dalībnieki ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms komitejas sēdes elektroniski iesniedz sekretariātā komitejas sēdē izskatāmo materiālu gala versijas un šo noteikumu 26.punktā minētās izziņas, kas papildinātas ar attiecīgās institūcijas viedokli. Papīra formā nosūta pavadvēstuli par elektroniski nosūtītajiem dokumentiem.

28. Sekretariāts ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms komitejas sēdes komitejas dalībniekiem papīra formā un elektroniski nosūta informāciju par darba kārtības, komitejas sēdē izskatāmo materiālu un izziņu gala versijām, norādot tīmekļa lapas adresi, kurā ievietoti minētie materiāli.

29. Komitejas priekšsēdētājs lemj par to jautājumu iekļaušanu komitejas sēdes darba kārtībā, kuri iesniegti pēc šo noteikumu 22. un 24.punktā noteiktā termiņa. Informāciju par papildu jautājuma iekļaušanu komitejas sēdes darba kārtībā sekretariāts ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms komitejas sēdes papīra formā un elektroniski nosūta komitejas dalībniekiem.

30. Atzinumus par papildu dokumentiem, kas iesniegti šo noteikumu 25. un 29.punktā noteiktajā kārtībā, komitejas dalībnieki sniedz komitejas sēdes laikā.

31. Komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās divas trešdaļas no balsstiesīgo komitejas locekļu vai viņu pilnvaroto personu skaita.

32. Komiteja lēmumu pieņem pēc komitejas locekļu ar balsstiesībām savstarpējas vienošanās. Ja vienošanās nav panākta vai komitejas priekšsēdētājs uzskata balsošanu par nepieciešamu, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

33. Ja komitejas dalībnieks nepiekrīt komitejas lēmumam, viņam ir tiesības prasīt, lai sēdes protokolā tiktu ierakstīts viņa atšķirīgais viedoklis.

34. Par jautājumiem, kas nav iekļauti komitejas sēdes darba kārtībā, komiteja var pieņemt lēmumu, izmantojot rakstisko procedūru atbilstoši šo noteikumu 35. un 36.punktam.

35. Lēmuma pieņemšanu rakstiskā procedūrā var uzsākt ne ātrāk kā 15 darbdienas pēc komitejas sēdes un ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms nākamās komitejas sēdes. Komitejas priekšsēdētājs var lemt par vairāku lēmumprojektu apspriešanu rakstiskajā procedūrā vienlaikus. Jaunu lēmumu pieņemšanu rakstiskajā procedūrā var uzsākt tikai pēc iepriekšējo procedūru pabeigšanas.

36. Lēmuma pieņemšanas rakstiskā procedūra ir šāda:

36.1. sekretariāts sagatavo un šo noteikumu 5. un 6.punktā minētajiem komitejas dalībniekiem elektroniski nosūta lēmumprojektu un papīra formā – pavadvēstuli, norādot tajā tīmekļa lapas adresi, kurā ievietoti lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti;

36.2. šo noteikumu 5.punktā minētie komitejas dalībnieki 15 darbdienu laikā pēc lēmumprojekta saņemšanas nosūta papīra formā un elektroniski sekretariātam iebildumus vai priekšlikumus attiecībā uz lēmumprojektu;

36.3. komitejas priekšsēdētājs, ņemot vērā komitejas dalībnieku pamatotu lūgumu, var mainīt šo noteikumu 36.2.apakš­punktā minēto termiņu iebildumu vai priekšlikumu iesniegšanai, bet tas nedrīkst būt īsāks par piecām darbdienām;

36.4. ja noteiktajā termiņā iebildumi nav saņemti, lēmumu uzskata par pieņemtu;

36.5. ja noteiktajā termiņā ir saņemti iebildumi, rakstiskā procedūra tiek pārtraukta;

36.6. ja lēmums nav pieņemts, komitejas priekšsēdētājs lemj par komitejas papildu sēdes sasaukšanu vai jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

37. Ja nepieciešams, komitejas sēdes laikā var uzdot sekretariātam piecu darbdienu laikā sagatavot rakstisku lēmumu par komitejas sēdes laikā pieņemto lēmumu un pirms komitejas sēdes protokola saskaņošanas steidzamības kārtā nosūtīt to papīra formā komitejas dalībniekiem.

38. Komitejas sēdes protokolā norāda sēdes dalībniekus, darba kārtību, pieņemtos lēmumus, kā arī atšķirīgos viedokļus un balsojumu rezultātus.

39. Sekretariāts sagatavo komitejas sēdes protokola projektu un 15 darb­dienu laikā pēc komitejas sēdes elektroniski nosūta to komitejas dalībniekiem. Papīra formā nosūta pavadvēstuli, norādot tīmekļa lapas adresi, kurā protokola projekts ievietots. Komitejas dalībnieki 10 darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas elektroniski iesniedz iebildumus vai priekšlikumus par protokola projektu. Sekretariāts izvērtē iebildumus un priekšlikumus un informē komitejas priekšsēdētāju. Komitejas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par protokola precizēšanu.

40. Ja noteiktajā termiņā iebildumi un priekšlikumi nav saņemti, protokolu uzskata par apstiprinātu.

41. Apstiprinātu sēdes protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un sekretārs. Parakstīto protokolu sekretariāts piecu darbdienu laikā pēc saskaņošanas nosūta institūcijām, kuras pārstāv komitejas dalībnieki.

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumus Nr.410 “Uzraudzības komitejas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 100.nr.).