1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nacionālie eksperti tiek norīkoti darbā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, Eiropas Komisijā, Eiropas Kopienu Tiesā, Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības aģentūrās un citās institūcijās un struktūrās (turpmāk – Eiropas Savienības institūcijas) saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Nacionālie eksperti ir valsts pārvaldes iestāžu darbinieki un ierēdņi, kā arī profesionālā dienesta karavīri. Personas no privātā sektora un pašnodarbinātās personas par nacionālajiem ekspertiem norīko tikai tādā gadījumā, ja šāds pagaidu attiecīgo personu īpašo zināšanu ieguldījums ir kādas Eiropas Savienības institūcijas interesēs un Eiropas Savienības institūcija par to īpaši informē.

2. Nacionālie eksperti laikposmā, kad viņi ir norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās, lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi no darba devēja Latvijā un rīkojas tikai Eiropas Savienības institūciju interesēs, ja Eiropas Savienības tiesību akti neparedz citādi.

3. Kad nacionālais eksperts pēc noteiktā termiņa beigām vai citu iemeslu dēļ atgriežas no darba Eiropas Savienības institūcijās, darba devējs Latvijā viņam nodrošina tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu amatu.

4. Ārlietu ministrija ir atbildīga par tās informācijas apriti un koordināciju, kas saistīta ar nacionālā eksperta norīkošanu darbā un atsaukšanu no darba Eiropas Savienības institūcijās.

5. Darba devējs Latvijā saglabā nacionālā eksperta mēneša darba algu (mēnešalgu) un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas laikposmā, kad nacionālais eksperts strādā Eiropas Savienības institūcijā, ja Eiropas Savienības tiesību akti neparedz citādi. Ja nacionālais eksperts norīkots darbā ārpus Eiropas Savienības teritorijas, darba devējs Latvijā nacionālajam ekspertam un viņa ģimenes locekļiem (laulātajam un bērniem līdz 18 gadu vecumam), kuri kopā ar nacionālo ekspertu pārceļas uz dzīvi ārpus Eiropas Savienības teritorijas, sedz arī veselības apdrošināšanas izmaksas.

6. Līdzekļus šo noteikumu 5.punktā minētajam atalgojumam, sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un, ja nacionālo ekspertu norīko ārpus Eiropas Savienības, arī veselības apdrošināšanas izmaksām paredz no darba devēja Latvijā budžeta līdzekļiem. Ja finansējumu nav iespējams nodrošināt no darba devēja Latvijā budžeta līdzekļiem un ja darba devējs ir valsts iestāde, lēmumu par nepieciešamā finansējuma apjomu un avotiem pieņem Ministru kabinets.

7. Ārlietu ministrija saņem no Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vai citām institūcijām informāciju, kas saistīta ar nacionālo ekspertu norīkošanu darbā Eiropas Savienības institūcijās, kā arī izveido, uztur un aktualizē attiecīgo datubāzi. Atbildīgā iestāde, tieši saņemot no Eiropas Savienības institūcijām paziņojumu par vakancēm, nekavējoties elektroniski par tām informē Ārlietu ministriju.

8. Saņemot šo noteikumu 7.punktā minēto informāciju, Ārlietu ministrija to nekavējoties nosūta iestādei, kas atbilstoši iestādes nolikumam un Ministru kabineta 2003.gada 11.jūnija rīkojumā Nr.385 “Par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos” noteiktajam kompetenču sadalījumam ir atbildīga par noteikto jomu (turpmāk – atbildīgā iestāde), kā arī šajā rīkojumā norādītajām līdzatbildīgajām iestādēm. Ārlietu ministrija informāciju par vakancēm publicē Ārlietu ministrijas mājaslapā internetā, norādot atbildīgo iestādi, informāciju par konkursu un pieteikšanās termiņu.

9. Atbildīgā iestāde triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7.punktā minētās informācijas saņemšanas no Ārlietu ministrijas publicē informāciju par atklātu pretendentu konkursu atbildīgās iestādes mājaslapā internetā, norādot koordinatoru un tā kontaktinformāciju. Šo noteikumu 1.punktā minētajā izņēmuma gadījumā, ja par nacionālo ekspertu var tikt norīkota persona no privātā sektora vai pašnodarbināta persona, atbildīgā iestāde informāciju par konkursu publicē arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, informējot arī sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas.

10. Izsludinot pretendentu konkursu, nosaka attiecīgā darba veikšanai nepieciešamo kvalifikāciju, pieteikšanās kārtību un termiņu, ne vēlāku par 10 darbdienām pirms Eiropas Savienības institūciju noteiktā pieteikšanās termiņa. Kritērijus personām, kuras var pretendēt uz darbu Eiropas Savienības institūcijās, nosaka attiecīgās institūcijas tiesību akti un paziņojumā ietvertās prasības.

11. Pretendents mājaslapā norādītajā termiņā piesakās konkursam, elektroniski un papīra formā oriģināleksemplārus nosūtot atbildīgās iestādes mājaslapā norādītajam koordinatoram dzīves aprakstu atbilstoši Eiropas Savienības institūciju noteiktajam formātam (Europass) un pieteikumu angļu valodā, kā arī pievieno darba devēja Latvijā apliecinājumu atbilstoši šo noteikumu pielikumam, ja mājaslapā publicētajā informācijā nav noteikts citādi. Pretendents var pievienot arī valodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī citus dokumentus, kurus pretendents uzskata par nepieciešamu iesniegt. Pieteikums, kas saņemts pēc noteiktā termiņa beigām vai nesatur visus nepieciešamos dokumentus, netiek izskatīts.

12. Pēc pretendentu pieteikumu saņemšanas atbildīgā iestāde izveido pretendentu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvi no atbildīgās iestādes, Ārlietu ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un šo noteikumu 1.punktā minētajā gadījumā, ja par nacionālo ekspertu var tikt norīkota persona no privātā sektora vai pašnodarbināta persona, arī no Latvijas Darba devēju konfederācijas. Komisijā var tikt pieaicināti arī citu iestāžu vai organizāciju eksperti, kas ir kompetenti izvērtēt pretendenta atbilstību izvirzītajām prasībām. Komisijas priekšsēdētājs un sekretārs ir atbildīgās iestādes pārstāvji.

13. Komisijas sekretārs pretendentu pieteikumus, dzīves aprakstus un citus iesniegtos dokumentus elektroniski nosūta komisijas locekļiem.

14. Komisijas locekļi lēmumu par viena vai vairāku nacionālā eksperta amata pretendentu atbalstīšanu pieņem bez komisijas sēdes sasaukšanas, izņemot gadījumus, ja kāds no komisijas locekļiem ierosina sasaukt komisijas sēdi, lai novērtētu attiecīgā pretendenta atbilstību nacionālā eksperta amatam izvirzītajām prasībām.

15. Komisijas locekļi izvērtē pretendentu pieteikumus un tiem pievienoto dokumentu atbilstību Eiropas Savienības institūcijas noteiktajām kvalifikācijas prasībām un triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13.punktā minēto dokumentu saņemšanas sniedz argumentētu vērtējumu. Vērtējumus elektroniski un rakstiski nosūta apkopošanai komisijas sekretāram.

16. Ja komisijas locekļu vērtējumi sadalās līdzīgi, izšķirošais ir komisijas priekšsēdētāja vērtējums. Pēc komisijas locekļu vērtējumu apkopošanas komisijas sekretārs sagatavo komisijas lēmumu. Lēmumā norāda komisijas sastāvu, konkursa norises gaitu un tā rezultātu. Lēmumu paraksta komisijas priekšsēdētājs. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, pretendents par konkursa rezultātiem tiek informēts rakstiski, telefoniski vai elektroniski. Ja lēmums ir nelabvēlīgs, pretendents tiek informēts rakstiski.

17. Karavīru, kurš pretendē uz darbu Eiropas Savienības institūcijā, atbilstoši Eiropas Savienības institūcijas noteiktajām kvalifikācijas prasībām izvērtē aizsardzības ministra izveidota augstākā atestācijas komisija, neizsludinot konkursu.

18. Ja Eiropas Savienības institūcija valsts drošības iestādēm paredzētajā darba piedāvājumā amatam noteikusi slepenības statusu, pretendents darbam Eiropas Savienības institūcijā tiek norīkots attiecīgās valsts drošības iestādes noteiktajā kārtībā.

19. Komisijas lēmumu vai augstākās atestācijas komisijas lēmumu par pretendenta atbilstību Eiropas Savienības institūcijas noteiktajām kvalifikācijas prasībām un norīkošanu darbā Eiropas Savienības institūcijā apstiprina atbildīgās iestādes vadītājs.

20. Ja pretendentu norīkošanai darbā Eiropas Savienības institūcijā izvēlas steidzamības kārtā, atbildīgās iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju pretendentu apstiprina ar rīkojumu (karavīru – ar pavēli). Šajā punktā minēto kārtību piemēro, ja atbildīgajai iestādei jāpaziņo par nacionālā eksperta amata kandidātu vai kandidātiem Eiropas Savienības institūcijai mazāk nekā 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 7.punktā minētās informācijas saņemšanas.

21. Atbildīgā iestāde šo noteikumu 19.punktā noteiktajā kārtībā apstiprinātu komisijas (augstākās atestācijas komisijas) lēmumu vai šo noteikumu 20.punktā minēto rīkojumu, pretendenta dzīves aprakstu, darba devēja Latvijā apliecinājumu un pieteikumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmuma apstiprināšanas vai rīkojuma (pavēles) izdošanas nosūta Ārlietu ministrijai.

22. Ārlietu ministrija nepieciešamos dokumentus elektroniski nosūta Latvijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā. Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā tos iesniedz attiecīgajā Eiropas Savienības institūcijā.

23. Ja Eiropas Savienības institūcija, izvērtējot pretendenta atbilstību noteiktajām kvalifikācijas prasībām un citiem kritērijiem, pieņem lēmumu par viņa atbilstību darbam attiecīgajā Eiropas Savienības institūcijā, atbildīgā iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības institūcijas tiesību aktos noteikto kārtību norīko nacionālo ekspertu darbā attiecīgajā Eiropas Savienības institūcijā.

24. Nacionālo ekspertu var atsaukt no darba Eiropas Savienības institūcijā, ja attiecīgā institūcija un nacionālais eksperts ir savstarpēji vienojušies un:

24.1. ja tas ir saistīts ar darba devēja Latvijā būtiskām interesēm;

24.2. ja tas ir saistīts ar nacionālā eksperta būtiskām personiskām vai profesionālām interesēm;

24.3. citos gadījumos saskaņā ar Eiropas Savienības institūciju apstiprinā­tajiem tiesību aktiem.

25. Jautājumu par nacionālā eksperta atsaukšanu no darba Eiropas Savienības institūcijā izskata komisija vai augstākā atestācijas komisija saskaņā ar kārtību, kādā tika izvērtēta pretendentu atbilstība Eiropas Savienības institūcijas noteiktajām kvalifikācijas prasībām un norīkošanai darbā Eiropas Savienības institūcijā.

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija noteikumus Nr.580 “Kārtība, kādā nacionālos ekspertus norīko darbā Eiropas Savienības institūcijās” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 108.nr.; 2005, 76.nr.).