1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai - vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem, ko īsteno atbilstoši Padomes 2005.gada 20.septembra Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk - regula Nr. 1698/2005).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumi vides un lauku ainavas uzlabošanai ir šādi:

2.1. maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas;

2.2. Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK (turpmāk - Natura 2000 maksājumi);

2.3. agrovides maksājumu apakšpasākumi:

2.3.1. bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

2.3.2. integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana;

2.3.3. bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

2.3.4. rugāju lauks ziemas periodā;

2.3.5. buferjoslu ierīkošana;

2.3.6. lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

2.4. Natura 2000 maksājumi (meža īpašniekiem).

3. Noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi Latvijas Lauku attīstības plānam Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam (turpmāk - Lauku attīstības plāns), ko īsteno atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija Regulai (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai, un dažu regulu grozīšana un atcelšana (turpmāk - regula Nr. 1257/99). Īpašie nosacījumi paredzēti šādiem Lauku attīstības plāna pasākuma "Agrovide" apakš­pasākumiem:

3.1. bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

3.2. bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

3.3. buferjoslu ierīkošana;

3.4. lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

3.5. erozijas ierobežošana.

4. Šajos noteikumos minētajos pasākumos (izņemot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto pasākumu) atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko nosaka kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk – Regula Nr. 73/2009), 2.panta “a” punktā.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

5. Šajos noteikumos minēto pasākumu ietvaros (izņemot šo noteikumu 2.4.apakš­punktā minēto pasākumu) atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi var saņemt atbalsta pretendents, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ir atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks.

6. Lauku atbalsta dienests ņem vērā Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes 2005.gada 20.septembra Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk - regula Nr. 1974/2006), un Komisijas 2006.gada 7.decembra Regulu (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (turpmāk - regula Nr. 1975/2006), kā arī Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk - regula Nr. 817/2004). Atbilstoši regulas Nr. 1974/2006 47.pantam un regulas Nr. 817/2004 39.pantam Lauku atbalsta dienests pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām šādu ārkārtas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ:

6.1. atbalsta saņēmēja nāve;

6.2. atbalsta saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

6.3. lielas saimniecības daļas ekspropriācija, ja to nevarēja paredzēt dienā, kad uzņēmās saistības;

6.4. nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecības zemi;

6.5. lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana saimniecībā;

6.6. epizootiska slimība, kas skārusi visus atbalsta saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

7. Ja iestājušies šo noteikumu 6.punktā minētie ārkārtas apstākļi vai nepārvarama vara, atbalsta saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona par tiem rakstiski 10 darbdienu laikā (sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas) informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, kurā iesniegts platību maksājumu iesniegums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, kā arī iesniedz detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu vai nepārvaramas varas iestāšanos un ārkārtas apstākļus vai nepārvaramas varas apliecinošus dokumentus.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

8. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.punktā minētajos pasākumos un apakšpasākumos, atbalsta pretendents atbalstam pieteiktajās platībās saskaņā ar savstarpējo atbilstību ievēro lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, kā arī pārvaldības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktā minētajos pasākumos un apakšpasākumos, atbalsta pretendents visā saimniecībā papildus ievēro minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā minētajos normatīvajos aktos.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

9. Atbalstu šo noteikumu 2. vai 3.punktā (izņemot 2.3.6., 2.4., 3.4. un 3.5.apakšpunktu) minētajos pasākumos un apakšpasākumos var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem lauksaimniecības kultūru kodiem), par kuru ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu un kura ir pieteikta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

10. Pasākumā "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas" paredzēto atbalstu sniedz teritorijās, kas atbilstoši regulas Nr. 1257/99 19.pantam noteiktas par mazāk labvēlīgiem apvidiem (3.pielikums).

11. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētajā pasākumā, ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

11.1. atbalstam pieteiktā lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas šo noteikumu 10.punktā minētajā teritorijā, tā ir pieteikta vienotā platību maksājuma saņemšanai, un tajā tiek veikta lauksaimnieciskā darbība vismaz viena hektāra platībā, ko veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem;

11.2. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma saņemšanas atbalsta pretendents apņemas veikt lauksaimniecisko darbību lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kas atrodas šo noteikumu 10.punktā minētajā teritorijā, un katru gadu iesniegt aizpildītu platību maksājumu iesniegumu;

11.3. atbalstu par pastāvīgajām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem var saņemt atbalsta pretendents – ganāmpulka īpašnieks, kura īpašumā ir tāds dzīvnieku skaits, kas nodrošina minimālo liellopu blīvumu – vismaz 0,2 liellopu vienības (4.pielikums) uz vienu atbalsttiesīgo pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju hektāru (saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1.jūlijā. Dzīvnieki, ganāmpulki un novietnes ir reģistrētas, un dzīvnieki apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu). Minēto nosacījumu nepiemēro pastāvīgo pļavu un ganību platībām, kas atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) vai kas atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem un pieteiktas šo noteikumu 2.2., 2.3.3. vai 3.2.apakšpunktā minētajam atbalstam, kā arī tiem atbalsta pretendentiem, kuri līdz kārtējā gada 1.jūlijam reģistrējušies Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā kā biškopības produktu primārie ražotāji vai medus iepakošanas uzņēmumi (fiziskā vai juridiskā persona).

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

12. Atbalsta apmērs par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

12.1. 1.kategorija - EUR 25;

12.2. 2.kategorija - EUR 40;

12.3. 3.kategorija - EUR 58.

13. Pasākumā "Natura 2000 maksājumi" paredzēto atbalstu sniedz teritorijās (pastāvīgās pļavas un ganības), kuras atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

14. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par pastāvīgajām pļavām un ganībām, kas atrodas šo noteikumu 13.punktā norādītajā teritorijā, kura ir pieteikta vienotā platību maksājuma saņemšanai un kurā tiek veikta lauksaimnieciskā darbība vismaz viena hektāra platībā, ko veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem.

15. Atbalsta apjoms par vienu pastāvīgo pļavu un ganību hektāru, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir EUR 44.

16. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētajos apakšpasākumos, atbalsta pretendents uzņemas brīvprātīgas saistības katrā apakšpasākumā par katru atbalstam pieteikto platības vienību vai dzīvnieku uz pieciem gadiem, sākot no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada. Saistības stājas spēkā ar dienu, kad atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

16.¹ No 2009.gada jaunas saistības:

16.¹1. šo noteikumu 2.3.1.apakšpunktā minētajā apakšpasākumā var uzņemties tikai atbalsta pretendenti, kuriem beidzies saistību periods šo noteikumu 3.1.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā;

16.¹2. šo noteikumu 2.3.3.apakšpunktā minētajā apakšpasākumā var uzņemties tikai atbalsta pretendenti, kuriem beidzies saistību periods šo noteikumu 3.2.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā;

16.¹3. šo noteikumu 2.3.2. un 2.3.4.apakš­punktā minētajos apakšpasākumos neuzņemas.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

17. Par konkrēto platību saistības var uzņemties tikai vienā no šo noteikumu 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3., 2.3.4., 2.3.5., 3.1., 3.2., 3.3. vai 3.5.apakšpunktā minētajiem apakšpasākumiem, izņemot šo noteikumu 2.3.1. vai 3.1. un 2.3.4. apakšpunktā minētos apakšpasākumus, kurus var apvienot lauku līmenī.

17.¹ Atbalsta saņēmējs visā saistību periodā var paplašināt saistību platību līdz 20 % no saistību platības, par kuru viņš uzņēmies saistības pirmajā saistību perioda gadā. Ja kārtējā gadā konstatētā saistību platība vairāk nekā par 20 % pārsniedz saistību platību, par kuru viņš ir uzņēmies saistības pirmajā saistību perioda gadā, atbalsta saņēmējam sākas jauns piecu gadu saistību periods, ja saistību platības pieauguma palielinājums kārtējā gadā nepārsniedz 10 % saskaņā ar šo noteikumu 18.² punktu.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

18. Katru gadu līdz 1.novembrim Lauku atbalsta dienests aprēķina katra šo noteikumu 2.3.1. (ietverot 3.1.), 2.3.2., 2.3.3. (ietverot 3.2.) vai 2.3.4.apakšpunktā minētā apakšpasākuma kārtējā gada saistību platības pieaugumu procentos valsts līmenī attiecībā pret 2008.gadu, izmantojot šādu formulu:

A – agrovides apakšpasākumu saistību platības pieaugums (%);

KG – atbalsta pretendentu katra šo noteikumu 2.3.1. (ietverot 3.1.), 2.3.2., 2.3.3. (ietverot 3.2.) vai 2.3.4.apakšpunktā minētā apakšpasākuma kopējā atbalsttiesīgā platība (ha) kārtējā gada 31.oktobrī;

2008.gads – atbalsta pretendentu katra šo noteikumu 2.3.1. (ietverot 3.1.), 2.3.2., 2.3.3. (ietverot 3.2.) vai 2.3.4.apakšpunktā minētā apakšpasākuma kopējā atbalsttiesīgā platība (ha) 2008.gadā.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

18.¹ Līdz kārtējā gada 20.novembrim Lauku atbalsta dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par šo noteikumu 18.punktā minēto saistību platības pieaugumu katram apakšpasākumam.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

18.² 2009.gadā, ja saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu agrovides apakšpasākuma saistību platības pieaugums valsts līmenī ir lielāks par 10 %, attiecīgā agrovides apakš­pasākuma atbalsta pretendentam, kas saistību platību ir paplašinājis vairāk nekā par 10 % attiecībā pret 2008.gada atbalsttiesīgo platību, par platību, kas pārsniedz 10 %, saistības neuzņemas un atbalstu nepiešķir vai saistības neturpina un atbalstu neatprasa.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

19. Saistību periodā atbalsta saņēmējs nedrīkst mainīt atrašanās vietu laukam, par kuru viņš uzņēmies saistības, atbilstoši regulas Nr. 1975/2006 10.panta 6.punktam, izņemot šo noteikumu 2.3.2. vai 2.3.4.apakš­punktā minētos apakšpasākumus, kuros atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības par kopējo saistību platību un lauka atrašanās vieta saimniecībā var mainīties.

20. Atbalsta saņēmējs var pārtraukt saistības šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētajā pasākumā pirms saistību perioda beigām. Minētajā gadījumā atbalsta pretendents atmaksā saistību periodā visu iepriekš saņemto atbalstu par to platības daļu vai dzīvnieku, par kuru saistības ir pārtrauktas, tajā skaitā arī par iepriekšējo īpašnieku saistībām.

21. Ja atbalsta saņēmēja saimniecība pilnībā vai daļēji tiek nodota citai personai, kas ir Lauku atbalsta dienesta klients, šī persona var pārņemt atbalsta saņēmēja saistības saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā saistību periodā visu iepriekš saņemto atbalstu par platības daļu vai dzīvnieku, par kuru saistības netiek pārņemtas.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

22. Regulas Nr. 1974/2006 44.panta 2.punkta "a" apakšpunktā noteiktajos gadījumos saistību periodā saņemto atbalstu nepieprasa atmaksāt, ja saistības tiek pārtrauktas ceturtajā vai piektajā saistību gadā un saistību pārņēmējs 10 darbdienu laikā (sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē radušās situācijas skaidrojumu un to apliecinošus dokumentus.

23. Saistības nodod un pārņem katra šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā apakš­pasākuma ietvaros atsevišķi, neietekmējot cita apakšpasākuma saistību periodu un ievērojot šādus nosacījumus:

23.1. ja saistību pārņēmējam nav saistību un viņš pārņem saistības no viena saistību nodevēja, tad saistību pārņēmējam saistības turpinās līdz pārņemto saistību perioda beigām;

23.2. ja saistību pārņēmējam nav saistību un viņš pārņem saistības no vairākiem saistību nodevējiem, tad saistību pārņēmējam sākas jauns piecu gadu saistību periods;

23.3. ja saistību pārņēmējam jau ir saistības un viņš pārņem saistības no viena vai vairākiem saistību nodevējiem, tad saistību pārņēmējam sākas jauns piecu gadu saistību periods.

24. Ja saistību platība kārtējā gadā samazinās ne vairāk kā par 3 %, saistību periodā saņemto atbalstu par samazināto saistību platību atbalsta saņēmējam nepieprasa atmaksāt.

25. Atbalstu šo noteikumu 2.3.1.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā var saņemt atbalsta pretendents, kas ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus vai kurš ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.

26. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta atbalsttiesīga kultūra (2.pielikums), ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

26.1. veic lauksaimniecisko darbību, izmantojot bioloģiskās lauk­saimniecības metodes, uz atbalsttiesīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vismaz viena hektāra platībā, kuru veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem;

26.2. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas saistības nesamazināt atbalsttiesīgo platību, saimniekot tajā atbilstoši apakš­pasākuma atbalsta saņemšanas nosacījumiem, nemainīt lauka atrašanās vietu un katru gadu iesniegt aizpildītu platību maksājumu iesniegumu;

26.3. ražo un realizē bioloģiskās lauksaimniecības produkciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – to apliecina Pārtikas un veterinārajā dienestā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību apstiprināta kontroles institūcija (turpmāk – kontroles institūcija), sniedzot šo noteikumu 8.pielikumā minēto atzinumu. Pirms atzinuma veidlapas aizpildīšanas kontroles institūcija pārliecinās, vai atbalsta pretendents ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs un saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā pārskata vai gada ienākumu deklarācijas kopiju par iepriekšējo noslēgto gadu ir guvis minimālos ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas realizācijas. Minimālie ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas realizācijas neietver subsīdijas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā pārskata vai gada ienākumu deklarācijas kopiju atbalsta pretendents kontroles institūcijai uzrāda laikā, kad tā apseko saimniecību, vai nodrošina attiecīgās kopijas iesniegšanu kontroles institūcijai ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. Minimālos ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas realizācijas atbalsta pretendentam aprēķina attiecībā pret iepriekšējā gadā bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam apstiprinātajām platībām (minēto nosacījumu pirmajā gadā nepiemēro atbalsta pretendentiem, kuriem nav bijušas saistības un kuri tās ir pārņēmuši saskaņā ar šo noteikumu 23. vai 73.punktu). Atbalsta pretendentam nepieciešami šādi minimālie ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas realizācijas:

26.3.1. par šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētajām kultūrām – vismaz 50 latu no hektāra gaļas lopkopības un biškopības saimniecībām vai vismaz 100 latu no hektāra pā­rējām saimniecībām;

26.3.2. par šo noteikumu 27.2.apakšpunktā minētajām kultūrām – vismaz 50 latu no hektāra gaļas lopkopības un biškopības saimniecībām vai vismaz 90 latu no hektāra pā­rējām saimniecībām, ņemot vērā gatavās lauksaimniecības produkcijas un nepabeigto lauksaimniecības ražojumu krājumu izmaiņas;

26.3.3. par šo noteikumu 27.3. vai 27.4.apakš­punktā minētajām kultūrām – vismaz 1000 latu no hektāra, izņemot cietes kartupeļus. Cietes kartupeļiem – 600 latu no hektāra;

26.3.4. par šo noteikumu 27.5.apakšpunktā minētajām kultūrām – vismaz 1000 latu no hektāra, izņemot ilggadīgos stādījumus, kas nav vecāki par trim gadiem.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

26.¹ Atbalstu par pastāvīgo pļavu un ganību platībām var saņemt, ja ievērots kāds no šiem nosacījumiem:

26.¹1. atbalsta pretendents nodrošina minimālo bioloģisko vai pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību esošo dzīvnieku blīvumu – vismaz 0,2 liellopu vienības uz vienu atbalsttiesīgo pastāvīgo pļavu un ganību hektāru (saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu). Lauksaimniecības dzīvnieki saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1.jūlijā ir atbalsta pretendenta īpašumā;

26.¹2. ja atbalsta pretendenta īpašumā nav bioloģiski vai pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību esoši dzīvnieki, tad pastāvīgo pļavu un ganību platības (kultūras kods – 710) attiecība pret saimniecības atbalsttiesīgo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību nepārsniedz 10 %;

26.¹3. atbalsta pretendents līdz kārtējā gada 1.jūlijam Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā reģistrējies kā biškopības produktu primārais ražotājs vai medus iepakošanas uzņēmums (fiziska vai juridiska persona);

26.¹4. kontroles institūcija ir apliecinājusi, ka atbalsta pretendents pastāvīgo pļavu un ganību platības izmanto ārstniecības augu ievākšanai.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

27. Atbalsta apmērs par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

27.1. pastāvīgās pļavas un ganības, nektāraugi - EUR 138;

27.2. vasaras kvieši, ziemas kvieši, rudzi, vasaras mieži, ziemas mieži, au­zas, tritikāle, griķi, vasaras rapsis, ziemas rapsis, zirņi, lauku pupas, saldā lupīna, eļļas lini, šķiedras lini, dažādi laukaugu maisījumi no iepriekš nosauktajām laukaugu kultūrām, cukurbietes, pārējās kultūras uz aramzemes, aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji sēklu iegūšanai, graudaugi un pākšaugi zaļbarībai un skābbarībai, kukurūza zaļbarībai un skābbarībai, papuve - EUR 108;

27.3. dārzeņi, garšaugi, piemājas dārzi - EUR 357;

27.4. kartupeļi, cietes kartupeļi - EUR 318;

27.5. augļu koki, ogulāji - EUR 419.

28. Ja mainās ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu saistītie rādītāji (piemēram, tirgus cena, ražība), Zemkopības ministrija ar attiecīgu normatīvo aktu saistību periodā var mainīt šo noteikumu 26.3.apakšpunktā minētos minimālo ieņēmumu apmērus no lauksaimniecības produkcijas realizācijas.

29. Atbalstu šo noteikumu 2.3.2.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā var saņemt atbalsta pretendents, kas veic lauksaimniecības produktu integrētu audzēšanu.

30. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta atbalsttiesīga kultūra (2.pielikums), ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

30.1. veic lauksaimniecisko darbību atbilstoši integrētās audzēšanas prasībām uz atbalsttiesīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vismaz viena hektāra platībā, kuru veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem;

30.2. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas saistības nesamazināt atbalsttiesīgo platību, saimniekot tajā atbilstoši apakšpasākuma atbalsta saņemšanas nosacījumiem un katru gadu iesniegt aizpildītu platību maksājumu iesniegumu;

30.3. ievēro lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību, ko apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

31. Saistības nevar uzņemties par platībām, par kurām atbalsta pretendents 2006. vai 2007.gadā noslēdzis līgumu ar Lauku atbalsta dienestu un uzņēmies saistības piecus gadus apsaimniekot attiecīgās platības, izmantojot integrētās audzēšanas metodes.

32. Atbalsta apmērs par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

32.1. ābeles, bumbieres - EUR 390;

32.2. ķirši, plūmes, avenes, upenes, jāņogas, mellenes, dzērvenes, zemenes, ērkšķ­ogas, krūmcidonijas - EUR 278;

32.3. kāposti - EUR 24;

32.4. ziedkāposti, burkāni, galda bietes, lauka gurķi, sīpoli, ķiploki - EUR 70.

33. Atbalstu šo noteikumu 2.3.3.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā var saņemt atbalsta pretendents, kas apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības, kas noteiktas kā bioloģiski vērtīgie zālāji.

34. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta atbalsttiesīga kultūra (2.pielikums), kas noteikta kā bioloģiski vērtīgs zālājs, ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

34.1. veic lauksaimniecisko darbību uz atbalsttiesīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vismaz viena hektāra platībā, kuru veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem;

34.2. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas saistības nesamazināt atbalsttiesīgo platību, saimniekot tajā atbilstoši apakš­pasākuma atbalsta saņemšanas nosacījumiem, nemainīt lauka atrašanās vietu un katru gadu iesniegt aizpildītu platību maksājumu iesniegumu;

34.3. bioloģiski vērtīgo zālāju katru gadu nogana ar 0,4–0,9 liellopu vienībām uz vienu hektāru (aprēķinot liellopu vienības saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu, neņem vērā nobarojamās cūkas, vaislas kuiļus vai sivēnmātes, jauncūkas, piena sivēnus, trušus, šinšillas, paipalas, strausus, tītarus, zosis, pīles, fazānus, dējējvistas, broilerus) vai vismaz vienu reizi nopļauj laikā no 1.augusta līdz 15.septembrim, nopļauto zāli novāc un aizved prom no lauka vai sasmalcina;

34.4. ja bioloģiski vērtīgo zālāju nogana, bet:

34.4.1. dzīvnieku skaits pārsniedz uz bioloģiski vērtīgā zālāja hektāru pieļauto daudzumu, iesniegumā norāda intensīvai ganīšanai paredzēto kopplatību hektāros;

34.4.2. dzīvnieki nav atbalsta pretendenta īpašumā, atbalsta pretendents ar dzīvnieku īpašnieku noslēdz rakstisku līgumu par bioloģiski vērtīgā zālāja noganīšanu un iesniedz to Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minēto iesniegumu;

34.5. bioloģiski vērtīgo zālāju nekultivē, neuzar, kā arī nelieto tajā minerālmēslojumu.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

35. Atbalsta apmērs par vienu hektāru bioloģiski vērtīgā zālāja, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir EUR 123.

36. Atbalstu šo noteikumu 2.3.4.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā var saņemt atbalsta pretendents, kas veic lauksaimniecisko darbību lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībā.

37. Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta atbalsttiesīga kultūra (2.pielikums), ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

37.1. veic lauksaimniecisko darbību uz atbalsttiesīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vismaz 10 hektāru platībā, kuru veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem;

37.2. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas saistības nesamazināt atbalsttiesīgo platību, saimniekot tajā atbilstoši apakš­pasākuma atbalsta saņemšanas nosacījumiem un katru gadu iesniegt aizpildītu platību maksājumu iesniegumu;

37.3. pēc ražas novākšanas atstāj uz lauka līdz nākamā gada 1.martam neiestrādātas kultūraugu (ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, rudzi, tritikāle, auzas, griķi, vasaras rapsis, ziemas rapsis, zirņi, lauku pupas, saldā lupīna, eļļas lini, šķiedras lini, dažādi minēto laukaugu kultūru maisījumi, graudaugi un pākšaugi zaļbarībai un skābbarībai, kukurūza zaļbarībai un skābbarībai, nektāraugi) pēcpļaujas atliekas - rugājus;

37.4. pēc ražas novākšanas rugāju laukā nelieto augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslojumu.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

38. Atbalsta apmērs par vienu hektāru rugāju platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir EUR 87.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

39. Šo noteikumu 2.3.5.apakšpunktā minētajā apakšpasākumā paredzēto atbalstu sniedz īpaši jutīgajās teritorijās, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

40. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par tādas buferjoslas izveidošanu un apsaimniekošanu, kurā tiek audzēta atbalsttiesīga kultūra, ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

40.1. veic lauksaimniecisko darbību uz atbalsttiesīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vismaz viena hektāra platībā, kuru veido lauki, kas nav mazāki par 0,3 hektāriem;

40.2. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas saistības nesamazināt atbalsttiesīgo buferjoslu garumu (metros), saglabāt atbalsttiesīgos metrus, nemainīt buferjoslas atrašanās vietu un saimniekot tajā atbilstoši apakšpasākuma atbalsta saņemšanas nosacījumiem un katru gadu saistību platību pieteikt atbalstam, iesniedzot aizpildītu platību maksājumu iesniegumu;

40.3. izveido lauksaimniecībā izmantojamā zemē virszemes ūdensobjektu buferjoslu vai tīruma buferjoslu laukam, kas nav mazāks par 0,3 hektāriem, ierīkojot buferjoslā ilggadīgu zālāju - pastāvīgās pļavas un ganības, aramzemē sētie ilggadīgie zālāji vai zālāji sēklu iegūšanai;

40.4. apsaimnieko izveidoto virszemes ūdensobjektu buferjoslu vai tīruma buferjoslu, nopļaujot vismaz vienu reizi laikā no 1.augusta līdz 15.septembrim, nopļauto zāli novāc un aizved prom no lauka vai sasmalcina;

40.5. buferjoslas vienlaidus garums ir vismaz 100 metru;

40.6. tīruma buferjoslas platums ir vismaz 4 metri;

40.7. virszemes ūdensobjektu buferjoslas platums ir šāds:

40.7.1. gar ūdenstecēm, kas ietilpst valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kuru spoguļlaukums nav mazāks par 5 hektāriem, - vismaz 10 metru no krasta līnijas, bet stāvam pamatkrastam - no tā augšējās malas;

40.7.2. gar grāvjiem (izņemot kontūrgrāvjus, susinātājgrāvjus un ceļa elementus - ievalkas un ceļa grāvjus, kuri pilda savākšanas un norobežošanas funkcijas, bet paši nedarbojas kā citu objektu ūdeņu novadītāji) - 4 metri no grāvja malas, kas ietilpst koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmā;

40.8. virszemes ūdensobjektu buferjoslu gar ūdenstecēm, kas ietilpst valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, veido tikai tad, ja lauku bloks atrodas tuvāk par 10 metriem no krasta kantes (kanāliem, raktām ūdensnotekām) vai no ūdens krasta līnijas (dabīgajām upēm un ūdenskrātuvēm) vismaz 100 metru vienlaidus posmos.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

41. Buferjoslu neierīko laukā, kurā atrodas pastāvīgās pļavas un ganības, aramzemē sētie ilggadīgie zālāji vai zālāji sēklu iegūšanai, atmata.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

42. Vietā, kur saskaņā ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem var ierīkot virszemes ūdensobjektu buferjoslu, atbalstu nevar saņemt par tīruma buferjoslas izveidošanu aramzemē.

43. Saistības nevar uzņemties par platību, par kuru jau ir saistības šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētajā apakšpasākumā.

44. Šo noteikumu 2.3.5.apakšpunktā minēto apakšpasākumu finansē no valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem".

45. Šajos noteikumos noteiktais atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgās buferjoslas metru ir šāds:

45.1. par tīruma buferjoslu – EUR 0,128;

45.2. par virszemes ūdensobjektu buferjoslu gar ūdenstecēm, ūdenstilpēm – EUR 0,248;

45.3. par virszemes ūdensobjektu buferjoslu gar grāvjiem – EUR 0,099.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

46. Atbalstu šo noteikumu 2.3.6.apakš­punktā minētajā apakšpasākumā var saņemt atbalsta pretendents, kas ir pārraudzības ganāmpulka īpašnieks.

47. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par šādu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu Latvijas teritorijā:

47.1. Latvijas brūno govju šķirnes dzīvnieki;

47.2. Latvijas zilo govju šķirnes dzīvnieki;

47.3. Latvijas balto cūku šķirnes dzīvnieki;

47.4. Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieki;

47.5. Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieki;

47.6. Latvijas vietējo kazu šķirnes dzīvnieki.

48. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par šo noteikumu 47.punktā minēto attiecīgās šķirnes dzīvnieku, ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

48.1. turpmākos piecus gadus no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada uzņemas saistības atbalsttiesīgo dzīvnieku nepārdot, nedāvināt un nelikvidēt, izņemot īpašus apstākļus (izbeidzies dzīvnieka produktīvais vecums, dzīvnieks neatbilst cilts­darba programmā noteiktajām prasībām, slimības, nelaimes gadījumi, kuros dzīvnieks daļēji cietis un nav ārstējams), un katru gadu iesniegt aizpildītu atbalsta maksājumu iesniegumu. Par katru lauksaimniecības dzīvnieku atbalsta pretendents uzņemas atsevišķu saistību periodu;

48.2. dzīvnieks atbilst lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas kritērijiem saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu ciltsdarba programmu, ko apliecina attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas Latvijā atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas šķirnes atzinumus izsniedz ne vairāk kā 550 konkrētās šķirnes dzīvniekiem.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

49. Saistības nevar uzņemties un atbalstu nepiešķir par dzīvnieku, par kuru jau ir saistības šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajā apakšpasākumā.

50. Šo noteikumu 2.3.6.apakšpunktā minēto apakšpasākumu finansē no valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem".

51. Šajos noteikumos noteiktais atbalsta apmērs par konkrētās šķirnes dzīvnieku ir šāds:

51.1. par Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieku – EUR 155;

51.2. par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku – EUR 200;

51.3. par Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieku – EUR 160;

51.4. par Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieku – EUR 75;

51.5. par Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieku – EUR 200;

51.6. par Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieku – EUR 75.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

52. Atbalsta pretendents šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajā pasākumā ir fiziska vai juridiska persona, kura ir meža zemes īpašnieks. Atbalstu var saņemt:

52.1. fiziska persona;

52.2. juridiska persona, kuras privātkapitālā kapitāla daļas ir 50 % vai vairāk;

52.3. juridiska persona, kuras vienīgais īpašnieks ir fiziska persona, kas ir 100 % kapitāla daļu turētāja un meža zemes īpašniece;

52.4. fiziska persona, kura ir vienīgā īpašniece vai 100 % kapitāla daļu turētāja juridiskajai personai, kurai pieder meža zeme.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

53. Natura 2000 maksājumus meža īpašniekiem var saņemt par meža zemju (izņemot purvus) platībām, kuras atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību noteikts kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:

53.1. aizliegta mežsaimnieciskā darbība;

53.2. aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;

53.3. aizliegta galvenā cirte;

53.4. aizliegta kailcirte.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

54. Minimālā platība, par kuru piešķir atbalstu, ir viens hektārs, ko veido lauki, kas nav mazāki par 0,5 hektāriem. Atbalsta pretendents identificē dabā atbalstam pieteikto platību robežas.

55. Atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par platību, kas atrodas šo noteikumu 53.punktā minētajā teritorijā, ja ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

55.1. atbalsta pretendents nav saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.¹, 66.³, 66.⁴, 67., 67.¹, 68., 71., 71.¹ vai 81.pantu (saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem pēc stāvokļa 1.novembrī);

55.2. līdz kārtējā gada 1.novembrim atbalsta pretendents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājis naudas sodus par šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem un atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus, ja meža zemes īpašniekam uzlikti naudas sodi par pārkāpumiem meža apsaimniekošanas jomā vai viņa vainas dēļ mežam nodarīti zaudējumi;

55.3. atbalstam pieteiktajā teritorijā veikta meža inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību;

55.4. atbalsta pretendents par attiecīgo platību nav saņēmis kompensāciju saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" par šo noteikumu 53.punktā minētajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, izņemot kompensāciju par kopšanas cirtes aizliegumu;

55.5. iesnieguma iesniegšanas gadā nav mainījies atbalsta saņemšanai pieteiktās meža zemes īpašnieks.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

55.¹ Platības, par kurām ir tiesības saņemt šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto atbalstu, nosaka, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem. Ja konstatē novirzi starp atbalstam deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par konstatēto mazāko platību.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

56. Atbalsta apmērs par vienu hektāru meža zemes, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir EUR 60.

57. Lai pieprasītu atbalstu, atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

57.1. aizpildītu iesniegumu (platību maksājumu iesnieguma veidlapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros) kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, ja vēlas saņemt šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3.apakšpunktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.3.6.apakšpunktā minēto apakš­pasākumu), - līdz kārtējā gada 15.maijam;

57.2. aizpildītu iesniegumu (platību maksājumu iesnieguma veidlapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros) kopā ar iesniegumā norādīto nekustamā īpašuma kadastra vienību Valsts zemes dienesta izsniegtu zemes robežu plāna kopiju un meža zemju plāna kopiju, kur atzīmētas atbalstam pieteiktās meža zemju platības, ja vēlas saņemt šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto atbalstu, – līdz kārtējā gada 15.maijam;

57.3. aizpildītu iesniegumu (platību maksājumu iesnieguma veidlapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros) kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaim­niekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, ja vēlas saņemt šo noteikumu 3.1., 3.2. vai 3.3.apakšpunktā minēto atbalstu, - līdz kārtējā gada 9.jūnijam;

57.4. aizpildītu iesniegumu (5.pielikums) par šo noteikumu 3.4. vai 2.3.6.apakš­punktā minētā atbalsta saņemšanu un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegtu atzinumu par dzīvnieku atbilstību šķirnes aprakstam - līdz kārtējā gada 3.septembrim;

57.5. aizpildītu iesniegumu (6.pielikums) un Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, ja vēlas saņemt šo noteikumu 3.5.apakšpunktā minēto atbalstu, - līdz kārtējā gada 2.oktobrim.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

58. Ja šo noteikumu 57.1. vai 57.2.apakš­punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko atbalsta pretendents būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr. 1975/2006 7.pantam, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Iesniegumu nepieņem, ja to neiesniedz 25 kalendāra dienu laikā pēc kārtējā gada 15.maija.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

58.¹ Ja šo noteikumu 57.4.apakšpunktā minēto iesniegumu šo noteikumu 2.3.6.apakš­punktā minētā atbalsta saņemšanai iesniedz pēc kārtējā gada 3.septembra, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šā termiņa, summu, ko atbalsta pretendents būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr. 1975/2006 7.pantam, izņemot gadījumu, ja līdz 3.septembrim iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Iesniegumu nepieņem, ja to neiesniedz 25 kalendāra dienu laikā pēc kārtējā gada 3.septembra.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

59. Ja atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu vairākos šajos noteikumos minētajos pasākumos, visus iesniegumus un nepieciešamos dokumentus viņš iesniedz vienā un tajā pašā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

60. Ja šo noteikumu 57.1. vai 57.2.apakš­punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi vai papildinājumi, atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1975/2006 8.panta 3.punktu tos iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam. Ja labojumi nepieciešami šo noteikumu 57.3.apakšpunktā minētajā iesniegumā, atbalsta pretendents tos iesniedz līdz kārtējā gada 9.jūnijam, ja šo noteikumu 57.4.apakš­punktā minētajā iesniegumā, - līdz kārtējā gada 3.septembrim, ja šo noteikumu 57.5.apakšpunktā minētajā iesniegumā, - līdz kārtējā gada 20.oktobrim.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

61. Pretendējot uz šo noteikumu 2. vai 3.punktā minēto atbalstu, atbalsta pretendents gada laikā var iesniegt tikai vienu iesniegumu katra minētā pasākuma vai apakš­pasākuma ietvaros.

62. Ja pēc iesnieguma iesniegšanas vai šo noteikumu 60.punktā minētā termiņa šo noteikumu 57.punktā minēto iesniegumu datos radušās izmaiņas, atbalsta pretendents rakstiski informē par to Lauku atbalsta dienestu (nepaplašinot iesnieguma datus) līdz dienai, kad Lauku atbalsta dienests ir rakstiski informējis atbalsta pretendentu par atbalsta piešķiršanu vai kamēr nav informējis par pārkāpumiem iesniegumā, vai pārbaudē uz vietas saimniecībā nav atklāti pārkāpumi.

63. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasījis informāciju par šajos noteikumos minētajiem pasākumiem, atbalsta pretendents divu nedēļu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta vēstules saņemšanas sniedz rakstisku atbildi.

64. Ja atbalsta pretendents šo noteikumu 63.punktā minētajā termiņā nesniedz atbildi uz Lauku atbalsta dienesta vēstuli vai informāciju par izmaiņām atbalsta pretendenta datos, atbalsta apmēru samazina vai iesniegumu noraida, ņemot vērā iesniegumā pieļautās kļūdas. Atbalstu samazina par konkrētā maksājuma vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

65. Ja atbalsta pretendents ievēro visus šajos noteikumos minētos atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests pilnā apmērā piešķir atbalsta pretendentam konkrētu maksājumu par konkrētu vienību. Ja konstatēti pārkāpumi, kas minēti šo noteikumu 7.pielikumā vai Regulā Nr. 1975/2006, maksājumu samazina vai nepiešķir.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

65.¹ Lauku atbalsta dienests var izmaksāt atbalsta maksājumu līdz 75 % apmērā saskaņā ar Regulas Nr. 1975/2006 9.pantu, kad ir pabeigtas pasākuma administratīvās pārbaudes.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

65.² Lauku atbalsta dienests, turpinot šajos noteikumos minēto pasākumu specifisko prasību administrēšanu, pēc iesniegumu administratīvās un fiziskās pārbaudes var izmaksāt avansa maksājumus pasākumos, kuros kontroles ir pabeigtas.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

66. Lauku atbalsta dienests neatbilstoši izmaksātos maksājumus ietur no atbalsta saņēmēja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtību, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

67. Lauku atbalsta dienests izskata iesniegumus un pēc atbilstības kritēriju pārbaudes saskaņā ar Regulu Nr. 1975/2006 pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu šajos noteikumos minētajos pasākumos un nodrošina atbalsta izmaksu saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 29.panta otro daļu.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

68. Atbalsta pretendents var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

69. Šo noteikumu 3.punktā minētajā pasākumā saistības par platību vai dzīvniekiem turpinās līdz saistību perioda beigām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam".

70. Pretendējot uz šo noteikumu 3.punktā minēto atbalstu, jaunas saistības neuzņemas un atbalsts par šo noteikumu 3.punktā minētajā pasākumā papildus pieteikto platību vai dzīvniekiem netiek piešķirts, izņemot šo noteikumu 3.1., 3.2. vai 3.3.apakš­punktā minēto apakšpasākumu, kur saistību paplašināšanas gadījumā sākas jauns piecu gadu saistību periods saskaņā ar šo noteikumu 4.1., 4.3. vai 4.5.apakšnodaļā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

71. (Svītrots ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290.)

72. Pretendējot uz šo noteikumu 3.punktā minēto atbalstu, atbalsta pretendents apņemas visā piecu gadu saistību periodā katru gadu iesniegt Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē atbalsta iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 57.3., 57.4. vai 57.5.apakšpunktu par deklarētajiem pasākumiem, kā arī nemainīt saistību platības atrašanās vietu, izņemot šo noteikumu 3.5.apakšpunktā minēto apakšpasākumu, kā arī nesamazināt saistību platību vai dzīvnieku skaitu.

73. Saistības nodod un pārņem katra šo noteikumu 3.punktā minētā pasākuma apakš­pasākuma ietvaros atsevišķi, neietekmējot cita apakšpasākuma saistību periodu. Saistības nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

73.1. ja saistību pārņēmējam nav saistību un viņš pārņem saistības no viena saistību nodevēja, tad saistību pārņēmējam saistības turpinās līdz pārņemto saistību perioda beigām;

73.2. ja saistību pārņēmējam nav saistību un viņš pārņem saistības no vairākiem saistību nodevējiem, tad saistību pārņēmējam sākas jauns saistību periods gan par vecajām, gan jaunajām saistībām saskaņā ar šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minēto apakšpasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem;

73.3. ja saistību pārņēmējam jau ir saistības un viņš pārņem saistības no viena vai vairākiem saistību nodevējiem, tad saistību pārņēmējam sākas jauns saistību periods gan par vecajām, gan jaunajām saistībām saskaņā ar šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minēto apakšpasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

74. Atbalsta saņēmējs var pārtraukt saistības šo noteikumu 3.punktā minētajā pasākumā pirms saistību perioda beigām, atmaksājot saistību periodā saņemto atbalstu par to platības daļu vai dzīvnieku, par kuru saistības ir pārtrauktas, tajā skaitā arī par iepriekšējo īpašnieku saistībām.

75. Ja saistību platība kārtējā gadā samazinās ne vairāk kā par 3 %, atbalsta saņēmējam saistību periodā saņemto atbalstu par samazināto saistību platību nepieprasa atmaksāt.

76. Ja pārtrauktas saistības šo noteikumu 3.5.apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, tad nevar pretendēt uz šo noteikumu 2.3.4.apakšpunktā minētā apakš­pasākuma atbalstu.

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.290)

76.¹ Ja šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētā atbalsta saņēmējs piecu gadu saistību periodā nav iesniedzis kārtējā gada iesniegumu vai tā pielikumu, bet kontroles institūcija ir iesniegusi atzinumu par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu, saistības neuzskata par pārtrauktām, bet atbalsta maksājumu kārtējā gadā neizmaksā. Ja konstatē atkārtotu pārkāpumu, atbalsta saņēmējs atmaksā visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalstu.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

77. Par katru veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā sagatavo kontroles ziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1975/2006 13.pantu un konkrētos gadījumos – ar 19.panta 2.punktu.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

78. Ja atbalsta pretendents neļauj amatpersonai veikt pārbaudes uz vietas saimniecībā, attiecīgā amatpersona to atzīmē kontroles ziņojumā un atbalsta pretendenta iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar Regulas Nr. 1975/2006 7.pantu.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

79. Atbalsta pretendents drīkst iepazīties ar kontroles ziņojumu un papildināt to ar saviem novērojumiem, kā arī ar parakstu apliecināt savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

80. Ja atbalsta pretendents nav iepazinies ar kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes saimniecībā rakstiski informē atbalsta pretendentu par kontroles rezultātiem.

81. Atbalsta pretendents piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

82. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē lēmuma pieņemšanu par atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu vai saistību pārkāpumu dēļ un neatbrīvo atbalsta pretendentu no atbildības.

83. Pārbaudes uz vietas saimniecībā šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajam pasākumam veic Lauku atbalsta dienests kopā ar Valsts meža dienestu.

84. Atzinumu kas apliecina bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību šo noteikumu 2.3.1. vai 3.1.apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanai (8.pielikums), kontroles institūcija iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.oktobrim elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu (CSV formātā). Kontroles institūcija veic atbalsta pretendentu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu 26.3.apakšpunktā minētajiem minimālajiem ieņēmumiem no lauksaimniecības produkcijas realizācijas un šo noteikumu 26.¹ punktā noteiktajiem nosacījumiem.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

85. Valsts augu aizsardzības dienests līdz kārtējā gada 1.oktobrim informē Lauku atbalsta dienestu par lauksaimniekiem un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kurās tiek saimniekots, izmantojot integrētās audzēšanas metodes.

86. Lauku attīstības plānā noteikto labas saimniekošanas prakses nosacījumu un šo noteikumu 1.pielikumā minēto minimālo organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību un citu obligāto prasību izpildi kontrolē iesaistītās iestādes (Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests). Iesaistītās iestādes informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem laikposmā no 2.marta līdz 15.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.septembrim un laikposmā no 16.augusta līdz 1.martam – līdz kārtējā gada 15.martam.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

87. Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” ganāmpulku īpašnieku un attiecīgo dzīvnieku sarakstu par stāvokli saimniecībā kārtējā gada 1.jūlijā saskaņā ar šo noteikumu 11.3.apakšpunktu iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.septembrim un saskaņā ar šo noteikumu 261.punktu iesniedz kontroles institūcijām līdz kārtējā gada 1.septembrim.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.290 redakcijā)

88. Lauku atbalsta dienests sadarbojas ar Valsts meža dienestu, Valsts zemes dienestu, valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā pasākuma administrēšanā.

89. Dabas aizsardzības pārvalde sniedz Lauku atbalsta dienestam nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu šo noteikumu 55.4.apakš­punktā minētās prasības administrēšanu.

90. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.255 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai - vides un lauku ainavas uzlabošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 70., 159.nr.).

91. Noteikumi piemērojami ar 2008.gada 23.aprīli.