1. Šie noteikumi nosaka vienotu kārtību, kādā veicama ēku kadastrālā vērtēšana.

2. Ēku kadastrālo vērtību nosaka un aktualizē Valsts zemes dienests.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

3. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

4. Ēku kadastrālās vērtības noteikšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra (turpmāk — kadastrs) datu bāzē uzkrātos pēdējās tehniskās inventarizācijas datus (turpmāk — ēkas dati) par ēkām, kurām veikta pilna (ārējā un iekšējā) vai nepilna (tikai ārējā apsekošana un uzmērīšana) tehniskā inventarizācija, kā arī ēkai reģistrētos lietošanas ierobežojumus.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

5. Ēku kadastrālajā vērtēšanā izmanto šādus ēkas datus:

5.1. kadastra apzīmējums;

5.2. ēkas nosaukums;

5.3. ēkas galvenais lietošanas veids;

5.4. ēkas tips;

5.5. virszemes stāvu skaits;

5.6. ēkas apjoma rādītājs (laukums (m²), būvtilpums (m³), garums (m));

5.7. fiziskais nolietojums;

5.8. ārsienu materiāla veids;

5.9. lietošanas ierobežojumi.

(Grozīts ar MK 20.05.2003. noteikumiem Nr. 269; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

6. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

7. Ēkai, kurai noteikta vai nosakāma kadastrālā vērtība un kurai taksācijas periodā:

7.1. mainījies būvtilpums, platība, ārsienu materiāls, daļēji vai pilnīgi mainīta funkcionālā izmantošana, pēc īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma veicama pilna tehniskā inventarizācija līdz nākamā taksācijas perioda 1.janvārim;

7.2. uzsākta ēkas vai tās daļas izmantošana saimnieciskajai darbībai līdz visas ēkas vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā, pēc īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma līdz tā ceturkšņa beigām, kad uzsākta ēkas vai tās daļas izmantošana saimnieciskajai darbībai, veicama pilna tehniskā inventarizācija;

7.3. (svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681);

7.4. dabas stihija vai citi ārkārtas apstākļi radījuši bojājumus, kas nepieļauj tās turpmāku izmantošanu, pēc īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma veicama ēkas apsekošana un fiziskā stāvokļa novērtēšana;

7.5. saskaņā ar pašvaldības vai tiesas lēmumu ir veikti daļēji vai pilnīgi demontāžas (nojaukšanas) darbi, pēc īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma veicama pilna tehniskā inventarizācija;

7.6. precizējams faktiskais stāvoklis, lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli, pēc pašvaldības pieprasījuma veicama nepilna tehniskā inventarizācija.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

8. Ēku kadastrālajā vērtēšanā ietilpst:

8.1. ēku pirmreizējā kadastrālā vērtēšana — kadastrā reģistrētajām ēkām (turpmāk — vērtējamās ēkas) pēc ēku datu sākotnējās reģistrācijas kadastrā nosaka ēku kadastrālo vērtību, piemērojot spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi;

8.2. ēku kadastrālo vērtību aktualizācija (turpmāk - ēku vērtību aktualizācija) - konkrētām ēkām atkārtoti nosaka kadastrālo vērtību atkarībā no kadastra datu bāzē uzkrātajām izmaiņām ēku datos un apstiprinātās ēku kadastrālās vērtības bāzes;

8.3. (svītrots ar MK 20.05.2003. noteikumiem Nr. 269).

(Grozīts ar MK 20.05.2003. noteikumiem Nr. 269)

9. Lai nodrošinātu ēku datu aktualizāciju, Valsts zemes dienests:

9.1. veic šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.5. un 7.6.apakšpunktā noteikto tehnisko inventarizāciju pēc pasūtītāja pieprasījuma. Ar minēto inventarizāciju saistītos izdevumus sedz pasūtītājs;

9.2. veic šo noteikumu 7.4.apakšpunktā noteikto ēkas apsekošanu un fiziskā stāvokļa novērtēšanu. Ar apsekošanu saistītos izdevumus sedz pasūtītājs.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

10. Lai nodrošinātu ēku vērtības aktualizāciju, Valsts zemes dienests:

10.1. apzina, uzskaita un analizē ēku tirgus cenas par vismaz divu gadu periodu pirms taksācijas perioda un nosaka nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa rādītājus;

10.2. precizē ēku tipus un fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientus, nosaka ēku tipu bāzes vērtības, tirgus korekcijas koeficientus un ēkas apjoma korekcijas koeficientus atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem;

10.3. pārrēķina ēkas kadastrālo vērtību šādos gadījumos:

10.3.1. ja mainījušies šo noteikumu 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8. un 5.9.apakšpunktā minētie dati;

10.3.2. ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā stājusies spēkā jauna kadastrālo vērtību bāze.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

11. (Svītrots ar MK 20.05.2003. noteikumiem Nr. 269)

12. Valsts zemes dienests apzina, uzskaita un analizē nekustamo īpašumu pirkuma cenas, nomas maksas un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju, kā arī veido un uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi. Lai veidotu un uzturētu nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, zemesgrāmatu nodaļas ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Valsts zemes dienesta attiecīgajām teritoriālajām nodaļām šādu informāciju:

12.1. par pirkuma līgumiem:

12.1.1. nekustamā īpašuma kadastra numurs;

12.1.2. nekustamā īpašuma iepriekšējais un tagadējais īpašnieks;

12.1.3. darījuma objekta sastāvs;

12.1.4. darījuma cena (latos);

12.1.5. darījuma datums;

12.2. par nomas līgumiem:

12.2.1. nekustamā īpašuma kadastra numurs;

12.2.2. nomas objekta sastāvs;

12.2.3. nomas maksa mēnesī vai gadā (latos);

12.2.4. nomas līguma datums;

12.2.5. nomas ilgums (mēnešos vai gados).

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

13. Personas, kuras ir veikušas darījumus ar nekustamo īpašumu un nav šos darījumus nostiprinājušas zemesgrāmatā, piesakoties attiecīgajā pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, aizpilda nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja paziņojumu (1.pielikums) un iesniedz to attiecīgajā pašvaldībā.

14. Pašvaldības šo noteikumu 13.punktā minētos paziņojumus ne retāk kā reizi ceturksnī iesniedz attiecīgajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā nodaļā.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

15. Ēku kadastrālo vērtēšanu veic, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. ekonomiski pamatotas un zemas kadastrālās vērtēšanas izmaksas;

15.2. masveida vērtēšana kadastrālo vērtību noteikšanā;

15.3. metodiski pamatota, vienkārša un automatizēta kadastrālās vērtības aprēķināšana;

15.4. ēku kā nekustamā īpašuma daļas kadastrālās vērtības atbilstība nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim;

15.5. ēku kadastrālās vērtības atbilstība objektu faktiskajam stāvoklim uz nekustamā īpašuma taksācijas perioda sākumu vai pārvērtēšanas datumu;

15.6. ēku kā patstāvīgu nekustamo īpašumu objektu reģistrācija kadastrā.

16. Ēku kadastrālās vērtības atbilstību ēku tirgus cenu līmenim nodrošina, ņemot vērā šādus ēkas vērtību ietekmējošos galvenos faktorus:

16.1. atrašanās vieta;

16.2. galvenais lietošanas veids;

16.3. ēkas tips;

16.4. ēkas apjoma rādītājs;

16.5. ēkas fiziskais stāvoklis;

16.6. ēkas lietošanas ierobežojumi.

(Grozīts ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

17. Ēkas galveno lietošanas veidu nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši kadastrā reģistrētajai ēkas funkcionālajai izmantošanai saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apstiprināto Būvju klasifikāciju CC.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

18. Ēkas kadastrālā vērtība ir spēkā, kamēr nav mainījušies ēkas dati vai kadastrālo vērtību bāze.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

19. Ēkas kadastrālo vērtību bāzi (ēkas tips, bāzes vērtība, tirgus korekcijas koeficients, fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients, standartapjoms un apjoma korekcijas koeficients) nosaka, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības bāzi, kas ir spēkā vai tiek precizēta, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus analīzē iegūto informāciju par nekustamo īpašumu tirgus cenām pirmstaksācijas periodā, galvenajiem faktoriem, kas ietekmē cenu, un nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

20. Ēku kadastrālās vērtības bāzes papildināšanu vai precizēšanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām ierosina Valsts zemes dienests vai attiecīgā pašvaldība līdz kārtējā taksācijas perioda 1.septembrim.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

20.¹ Ja ierosināts izstrādāt pašvaldības teritorijas tirgus korekcijas koeficientus, attiecīgā pašvaldība norīko atbildīgo pārstāvi (konsultantu) Valsts zemes dienesta tirgus korekcijas koeficientu izstrādes darba grupā, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu tirgus korekcijas koeficientu izstrādē. Par pārstāvja norīkošanu pašvaldība rakstiski informē Valsts zemes dienestu līdz kārtējā taksācijas perioda 1.oktobrim.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

21. Ēkas atbilstību konkrētajam ēku tipam saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu nosaka Valsts zemes dienests, ņemot vērā:

21.1. kadastrā reģistrēto ēkas galveno lietošanas veidu, virszemes stāvu skaitu, apjoma rādītājus, ārsienu materiālu un galveno lietošanas mērķi nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir konkrētā ēka;

21.2. būvvaldes sniegto atzinumu, ka konkrētā ēka atbilst ēkas tipam, kura kods saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu ir 11000104, 12000102 vai 12000108.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2004., sk. 37. punktu)

22. Ēkas tipa maiņu var ierosināt Valsts zemes dienests vai pašvaldības būvvalde, ja ir konstatēta ēkas faktiskās funkcionālās izmantošanas un šo noteikumu 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7. un 5.8.apakšpunktā noteikto ēkas datu neatbilstība kadastrā reģistrētajiem ēkas datiem. Būvvaldes līdz nākamā taksācijas perioda 1.janvārim rakstiski informē Valsts zemes dienestu par konstatētajām neatbilstībām un nepieciešamību mainīt ēku tipu (norāda atbilstošu ēkas tipu).

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

23. Ēkas tipa bāzes vērtība ir pirmstaksācijas periodā noteikta konkrētā ēkas tipa ēku vidējā vienas vienības tirgus cena atsevišķā teritorijā — tirgus rajonā, kura robežas nesadala pašvaldības teritoriju un kurā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi. Ēku tipu bāzes vērtības nosaka un apstiprina Valsts zemes dienests līdz nākamā taksācijas perioda 1.martam.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr. 681)

23.¹ Ēkas standartapjoms ir visbiežāk sastopamais attiecīgā ēku tipa apjoma intervāls, kura robežās saglabājas tieši proporcionāla likumsakarība starp ēkas vienas vienības cenu un apjoma izmaiņām. Standartapjoma intervālu nosaka tikai vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju ēku tipiem (izņemot ēku tipu “Individuālās dzīvojamās mājas ar mūra un mūra–koka ārsienām, kurām būvdarbi veikti uzlabotā kvalitātē un ar īpašiem labiekārtojuma elementiem pēc 1992.gada”), kam saskaņā ar nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzi ir būtiskas vienas vienības vidējās cenas atšķirības dažādiem ēkas apjomiem.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

23.² Apjoma korekcijas koeficients (K_Apj) ir skaitlisks lielums, kas noteikts, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas savstarpējo sakarību ēkām, kuras atrodas standartapjoma intervāla robežās, un ēkām, kas pēc apjoma atšķiras no standartapjoma ēkām attiecīgajā tirgus rajonā. Standartapjoma intervālu un apjoma korekcijas koeficientu izstrādā un vienlaikus ar ēku tipu bāzes vērtībām līdz nākamā taksācijas perioda 1.martam apstiprina Valsts zemes dienests.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

23.³ Lietošanas ierobežojumu ietekmes koeficients ir skaitlisks lielums, kas noteikts, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas sakarību ēkām bez lietošanas ierobežojumiem un ēkām ar lietošanas ierobežojumiem. Lietošanas ierobežojumus nosaka, ja ēka reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

23.⁴ Lai noteiktu bāzes vērtību ēku tipiem, kuriem noteikts standartapjoms, analizē darījumus ar attiecīgā tipa ēkām, kuras pēc apjoma atbilst standartēkas apjoma intervālam.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

23.⁵ Pēc pašvaldības pieprasījuma Valsts zemes dienests nosūta pašvaldībai tirgus informācijas analīzi, uz kuru pamatojoties tika noteikts standart­apjoma intervāls un apjoma korekcijas koeficients attiecīgajā tirgus rajonā.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

24. Ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā lietojamais tirgus korekcijas koeficients ir skaitlisks lielums, kas noteikts, izvērtējot attiecību starp pirms­taksācijas periodā tirgus rajonā noteikto konkrētā ēkas tipa bāzes vērtību un attiecīgā tipa ēku vidējo vienas vienības tirgus cenu vienā vai vairākās zemes vērtību zonās vienas pašvaldības teritorijā. Tirgus korekcijas koeficientus izstrādā Valsts zemes dienests un līdz nākamā taksācijas perioda 30.martam iesniedz pašvaldībā saskaņošanai. Saskaņotos tirgus korekcijas koeficientus Valsts zemes dienests apstiprina līdz 15.maijam.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

25. Pašvaldība var atteikties saskaņot Valsts zemes dienesta izstrādātos korekcijas koeficientus, paziņojot par to rakstiski, ja, izstrādājot tirgus korekcijas koeficientus, Valsts zemes dienests nav ņēmis vērā attiecīgās pašvaldības rakstiskos priekšlikumus par tirgus korekcijas koeficientu skaitlisko lielumu, kas pamatojas uz vismaz divu pēdējo gadu nekustamo īpašumu tirgus informāciju.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

25.¹ Ja pašvaldība līdz 10.maijam nav pieņēmusi lēmumu par tirgus korekcijas koeficientu saskaņošanu, tie uzskatāmi par saskaņotiem. Ja pašvaldība pieņem lēmumu nesaskaņot tirgus korekcijas koeficientus, bet minētais lēmums nav pamatots ar šo noteikumu 25.punktā minētajām prasībām, Valsts zemes dienests tirgus korekcijas koeficientus un to noteikšanas aprakstu iesniedz Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija 10 dienu laikā sasauc attiecīgu komisiju, kurā iekļauj Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus. Uz komisijas sēdi tiek uzaicināti Valsts zemes dienesta un attiecīgās pašvaldības pilnvarotie pārstāvji.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

25.² Komisija izvērtē tirgus korekcijas koeficientu atbilstību normatī­vajiem aktiem un pieņem lēmumu par to turpmāko virzību.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

25.³ Ja komisija pieņem lēmumu tirgus korekcijas koeficientus virzīt apstiprināšanai, Valsts zemes dienests apstiprina tos līdz nākamā taksācijas perioda 1.jūnijam. Apstiprinātie tirgus korekcijas koeficienti stājas spēkā ar aiznākamā taksācijas perioda 1.janvāri.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

25.⁴ Ja komisijā pieņem lēmumu tirgus korekcijas koeficientus nevirzīt apstiprināšanai, Valsts zemes dienests atkārtoti izstrādā tirgus korekcijas koeficientus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

26. Šo noteikumu 23. un 24.punktā noteiktajā kārtībā apstiprinātās ēku tipu bāzes vērtības un ēku kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamie tirgus korekcijas koeficienti, kuru aktualizācija ierosināta atbilstoši šo noteikumu 20.punktam, stājas spēkā ar aiznākamā taksācijas perioda 1.janvāri.”

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2004., sk. 37. punktu)

27. Ēkas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ē_BV — vērtējamai ēkai atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība latos;

A — vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums (m², m³, t, m);

K_S — ēkas fizisko stāvokli raksturojošais koeficients;

K_CL — tirgus korekcijas koeficients;

K_Kor— apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

K_Li — lietošanas ierobežojumu ietekmes koeficients.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

27.¹ Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu (K_Kor) ēkām, kuras pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A_St — ēkas tipa standartapjoma intervāla augstākā robeža (m², m³);

K_Apj— ēku tipam attiecīgajā tirgus rajonā apstiprinātais ēkas apjoma korek­cijas koeficients.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

27.² Ēkām, kuras pēc apjoma atbilst standartapjoma intervālam, vai ēku tipam, kuram nav apstiprināts standartapjoma intervāls, apjoma ietekmes korek­cijas koeficients K_Kor = 1.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

28. Vērtējamai ēkai atbilstošo ēkas tipa bāzes vērtību (Ē_BV) nosaka pēc konkrētajai ēkai noteiktā ēkas tipa un apstiprinātās bāzes vērtības.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

29. Vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums (A) nosakāms, izmantojot kadastra datu bāzē fiksēto vērtējamās ēkas būvtilpumu, kopējo platību vai citu ēkas apjoma rādītāju, to izvēloties atbilstoši vērtējamai ēkai noteiktā ēkas tipa vienības mērvienībai.

30. Vērtējamās ēkas fiziskā stāvokļa koeficientu (K_S) nosaka, izmantojot kadastra datu bāzē fiksēto vērtējamās ēkas fiziskā nolietojuma procentu un tam atbilstošo fiziskā stāvokļa koeficientu (2.pielikums).

31. Vērtējamai ēkai atbilstošais tirgus korekcijas koeficients (K_CL) nosakāms pēc apstiprinātā tirgus korekcijas koeficienta atbilstošajam ēkas tipam konkrētās pašvaldības teritorijā, ņemot vērā vērtējamās ēkas atrašanās vietu.

31.¹  Ēkas daļas kadastrālo vērtību Valsts zemes dienests aprēķina no ēkas kadastrālās vērtības proporcionāli tās platībai.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

31.² Vērtējamai ēkai ēkas apjoma korekcijas koeficientu (K_Apj) nosaka, piemērojot attiecīgajam ēkas tipam un apjomam atbilstošu apstiprināto apjoma korekcijas koeficientu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

31.³ Ēkai, kurai kadastra datu bāzē ir reģistrēti lietošanas ierobežojumi, kadastrālo vērtību samazina:

31.³1. par 45%, ja ēka reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, un kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro lietošanas ierobežojumu ietekmes koeficientu K_Li = 0,55;

31.³2. par 35%, ja ēka reģistrēta kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis, un kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro lietošanas ierobežojumu ietekmes koeficientu K_Li = 0,65.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

32. Ēku tipus, kas noteikti ēku kadastrālās vērtības sākotnējai noteikšanai, un to bāzes vērtību apstiprina tieslietu ministrs līdz 2001.gada 10.maijam.

33. Ēku kadastrālās vērtības sākotnējai noteikšanai Valsts zemes dienests izstrādā un tieslietu ministrs līdz 2001.gada 10.maijam apstiprina tirgus korekcijas koeficientu noteikšanas metodiskos norādījumus.

34. Šo noteikumu 32. un 33.punktā noteiktajā kārtībā apstiprināto ēku kadastrālās vērtības bāzi ēku kadastrālajai vērtēšanai piemēro līdz 2003.gada 31.decembrim.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

35. Kadastra informāciju — ēkas kadastrālo vērtību, kadastrālās vērtības aprēķina formulā iekļautos lielumus un šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4. un 5.6.apakšpunktā norādītos ēkas datus — Valsts zemes dienests pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniedz piecu darbdienu laikā.

(MK 13.04.2004. noteikumu Nr. 285 redakcijā)

35.¹ Fizisko un juridisko personu rakstiskus iesniegumus, kas saistīti ar ēku kadastrālo vērtēšanu, izskata Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas. Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu amatpersonu rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(MK 13.04.2004. noteikumu Nr. 285 redakcijā)

36. Valsts zemes dienests atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem ēku tipiem līdz 2003.gada 30.maijam izstrādā un apstiprina ēku tipu bāzes vērtības saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu. Ēku tipu bāzes vērtības, kas apstiprinātas šajā punktā noteiktajā kārtībā, stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri un ir lietojamas 2003.gada ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības kopsummas sagatavošanai, ko izmanto 2004.gada nekustamā īpašuma nodokļa prognozei.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

36.¹ Valsts zemes dienests līdz 2006.gada 1.martam izstrādā un apstiprina standartapjoma intervālus un apjoma korekcijas koeficientus saskaņā ar šo noteikumu 23.²punktu. Apjoma korekcijas koeficienti (K_Apj), kas apstiprināti šajā punktā noteiktajā kārtībā, kā arī lietošanas ierobežojumu ietekmes koeficienti (K_Li) stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri un ir lietojami, sagatavojot 2006.gadā ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības kopsummu, ko izmanto 2007.gada nekustamā īpašuma nodokļa prognozei.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr. 681 redakcijā)

37. Šo noteikumu 21. un 26.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

38. Pēc 2004.gada 1.janvāra pašvaldība par tās teritorijā esošajām ēkām, kurām šo noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā ir ierosināta un veikta ēkas tipa maiņa, var pieprasīt un saņemt informāciju no Valsts zemes dienesta.

(MK 20.05.2003. noteikumu Nr. 269 redakcijā)