Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.556

Rīgā 2007.gada 28.novembrī (prot. Nr.46, 1.p.)
Par Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmo daļu un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un 25.panta pirmo daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šā lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šā lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2005.gada 21.decembra lēmumu Nr.308 apstiprinātā Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.209).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. G.Zeltiņš






Apstiprināts
ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes
2007.gada 28.novembra lēmumu Nr.556
Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmo daļu un likuma
Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem25.panta pirmo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – konkrēti pārvades tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēr­aparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pārvades sistēmas operatora īpašumā esošie un nomātie uz pārvades sistēmas pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi.;

2.8. pārvades tarifs – atbilstoši izmaksām noteikts pārvades sistēmas pakalpojuma tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.9. Ls/kWh – lati par kilovatstundu.

3. Pārvades sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar pārvades sistēmas pakalpojumiem saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai.

4. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli un tā pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

5. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto regulējamo aktīvu bāzi un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pārvades sistēmas operatora izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pirms tarifu projekta iesniegšanas pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram lūgumu noteikt kapitāla atdeves likmi un regulators pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas nosaka kapitāla atdeves likmi.

(Grozīts ar SPRK padomes 06.06.2008. lēmumu Nr.207)

6. Ja pārvadīto apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē pārvades sistēmas operatora darbības neto apgrozījumu par vairāk kā vienu procentu, pārvades sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības, nākošā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazinot vai palielinot plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus.

7. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj.kWh].

8. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu (turpmāk – kV) un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk – lietotāji), kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

9. Pārvades sistēmas uzstādīto jaudu (turpmāk – pārvades jauda) lietotājiem nosaka kā 110/20–10–6 kV transformatoru uzstādīto jaudu summu atbilstoši šo transformatoru tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam pārvades jaudu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām, ja elektroenerģiju neražo.

2. Pārvades sistēmas elektroenerģijas bilance

10. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir Latvijas elektroenerģijas patēriņam pārvadītā elektroenerģijas daudzuma atbilstība sadales sistēmas operatoriem, lietotājiem, kuru piederības robeža ir 110 kV kopnes vai līnijas, elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā nepieciešamajam elektroenerģijas daudzumam.

11. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

EPSOpārv = EPSOpārv SSO + EPSOnod liet 110 kV + EPSO tehn + EPSOzud,

kur

EPSO pārv – prognozējamais Latvijas lietotājiem pa 330 kV un 110 kV tīkliem pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSOpārv SSO – prognozējamais sadales sistēmas operatoriem no 110/6–20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSOnod liet 110 kV – prognozējamais no 110 kV tīkla lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSO zud – elektroenerģijas zudumi: no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemto un sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadīto elektroenerģijas apjomu starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh];

EPSOtehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk., šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh].

EPSOnod = EPSOpārv SSO + EPSOnod liet 110 kV ,

EPSOnod.liet 110 kV = EPSO nod.liet 110 līn + EPSO nod liet 110 kopn ,

kur

EPSOnod – prognozējamais Latvijas lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums;

EPSO nod.liet 110 līn – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas;

EPSO nod liet 110 kopn– prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums, lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes

3. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

12. Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj izmaksas, kas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl) un nodokļiem (Inod). Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

IPSO = Ikap + Iekspl + Inod

12.1 Ja pārvades sistēmas operators pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus pamatlīdzekļus, uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Pamatotas nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi iznomātājam, kurš ir saistītais komersants (valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība Koncernu likuma izpratnē), nosaka, izmantojot iznomātāja pašu un aizņemtā kapitāla īpatsvaru, pašu kapitāla atdeves likmi pielīdzinot pārvades sistēmas operatoram noteiktajai pašu kapitāla atdeves likmei, un aizņemtā kapitāla atdeves likmi pielīdzinot iznomātāja izmantoto ilgtermiņa kredītu faktiskajai vidējai likmei.

(SPRK padomes 06.06.2008. lēmuma Nr.207 redakcijā)

3.1. Kapitāla izmaksas

13. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija).

Ikap = Inol + P, kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P – kapitāla atdeve [Ls].

14. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, regulators analizē pārvades sistēmas operatora darbības rentabilitāti. Pārvades sistēmas operators, atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem, veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

15. Uz pārvades sistēmas regulējamo aktīvu bāzi (RAB) attiecina tikai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai efektīvi izmantojamos aktīvus vai to daļu, RAB vērtības aprēķinos iekļaujot pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un krājumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās. Regulējamo aktīvu bāzes vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, kā arī naudas līdzekļi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa).

16. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

17. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai efektīvā veidā, regulatoram ir tiesības uzdot veikt pārvades sistēmas operatoram RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators apstiprina novērtējuma darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

18. Regulatoram ir tiesības, ja tas nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai uzdot pārvades sistēmas operatoram pārvērtēt RAB. Regulators sastāda vai apstiprina RAB pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi. RAB pārvērtēšanu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

18.1. aktīvu iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

18.2. aktīvu iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

18.3. nosakot atlikušo aktīvu aizvietošanas vērtību (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

18.4. ņemot vērā aktīvu tirgus vērtību;

18.5. nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai aktīvu izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīvu izmantošanas).

19. Papildus aktīvu pārvērtēšanai, lai noteiktu RAB, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja pārvades sistēmas operators aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kuri netiek izmantoti pārvades sistēmas pakalpojuma efektīvai nodrošināšanai.

3.1.2. Kapitāla atdeve

20. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

P = (RAB–PR) * wacc, kur

P – kapitāla atdeve [Ls];

RAB – regulējamo aktīvu bāzes vērtība [Ls];

PR – uz RAB sastāvā ietilpstošajiem pamatlīdzekļiem attiecinātā pārvērtēšanas rezerves vērtība [Ls];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

21. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina:

wacc = re * E/(E + D) + rd * D/(E+D), kur

re – pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

22. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina:

re = rf + rc , kur

rf – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru procentu (%) likme;

rc – riska prēmija, kas ietver valsts un nozares riska novērtējumu.

23. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka, pamatojoties uz vienu no šādiem principiem:

23.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

23.2. kā pakalpojumu sniedzēja faktisko ilgtermiņa kredītu vidējo likmi;

23.3. kā ilgtermiņa valsts parāda vērtspapīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

3.2. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

24. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina:

Inol = Inol pam + Inol nem , kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [Ls];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [Ls].

25. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inol pam) aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

26. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

27. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (Inol nem) aprēķina pētniecības un pārvades sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību), saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.3. Nodokļi

28. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīp nod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautiem aktīviem.

29. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iien nod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3.4. Ekspluatācijas izmaksas

30. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina:

Iekspl = Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn – Ikomp tr , kur

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [Ls];

Itehn proc – elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [Ls];

Irem – īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls];

Ikomp.tr = I ieņ.tr – I izd.tr – I izd.tr.ETSO ,

kur

Ikomp. tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [Ls];

I ieņ.tr – kompensācija par izdevumiem elektroenerģijas tranzīta plūsmu, kas tiek saņemta no citu valstu pārvades sistēmas operatoriem, nodrošināšanai caur pārvades sistēmu Latvijā [Ls];

I izd.tr – kompensāciju maksājumi par elektroenerģijas tranzīta plūsmām, kas tiek radītas citu valstu pārvades sistēmas operatoriem, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes Latvijā [Ls];

I izd.tr. ETSO – kompensācija Eiropas pārvades sistēmu operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETSO) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [Ls];

31. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksās (Itehn proc) ietilpst:

Itehn proc = Izud tehn + Ifrek + Iav rez + Ireg rez

31.1. izmaksas (Izud tehn) ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās elektroenerģijas apjomu starpību, ko veido elektroenerģijas zudumi un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām. Šīs izmaksas aprēķina:

Izud tehn = Izud + Itehn = (Ezud + Etehn ) * Czud PSO ,kur

Czud PSO – prognozētā vidējā elektroenerģijas zudumu cena [Ls/kWh];

Ezud – prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh];

Etehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Izud – maksa par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [Ls];

Iteh – maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [Ls].

31.2. maksa par frekvences uzturēšanu (Ifrekv) – iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšana elektrostacijās ar izmantošanas laiku atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām, kas nepieciešama, lai elektroenerģijas sistēma piedalītos kopējās elektroenerģijas sistēmu apvienības frekvences regulēšanā, bet kas neietver šo rezervju izmantošanas izmaksas;

31.3. maksa par avārijas jaudas rezervju uzturēšanu (Iav rez) – iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšana elektro­stacijās ar izmantošanas laiku atbilstoši tehniskajām prasībām, kuras apjoms noteikts atbilstoši lielākajai ražojošajai vienībai elektroenerģijas sistēmā, bet kas neietver šo rezervju izmantošanas izmaksas;

31.4. maksa par regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (Ireg rez) – iepriekš noteikta jaudas rezerves uzturēšana, kura nepieciešama, veicot sekundāro regulēšanu, lai novērstu novirzes no plānotā elektroenerģijas sistēmas saldo ar izmantošanas laiku atbilstoši tehniskajām prasībām, bet kas neietver šo rezervju izmantošanas izmaksas.

32. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) – aprēķina saskaņā ar Darba likumu kā darba samaksu darbiniekiem, obligāto sociālo apdrošināšanu aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, izmaksās ietilpst piemaksas un prēmijas, kā arī atlaišanas pabalsti darbiniekiem, kuri atlaisti pēc darba devēja iniciatīvas vai savstarpēji vienojoties.

33. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem), kā arī citu tādu darbu izmaksas, kuri nepieciešami pārvades sistēmas operatora bilancē esošo un nomāto pārvades sistēmas aktīvu un citu ražošanas un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citas komercsabiedrības, uzskaita šajā pozīcijā un noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Remontu izmaksas, kuras kapitalizē, šajā pozīcijā neuzskaita.

34. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) – ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

4. Izmaksu attiecināšanas principi

35. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas (IPSO), kas saistītas ar regulējamo pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

IPSO = Ielek + Ijaud

36. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas iedala divās grupās:

36.1. izmaksas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanu (Ielek);

36.2. izmaksas, kas ir saistītas ar pārvades sistēmas uzturēšanu, attīstību un nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbību, drošumu un noteiktas jaudas piegādi lietotājiem neatkarīgi no pārvadītās elektroenerģijas daudzuma (Ijaud).

37. Daļa pārvades sistēmas operatora izmaksu attiecas tikai uz elektroenerģijas pārvadīšanu, daļa – gan uz elektroenerģijas pārvadīšanu, gan arī pārvades jaudas uzturēšanu.

38. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas (Ipārv), kuras ir tieši attiecināmas uz pārvades sistēmas pakalpojumu, veido:

38.1. maksa par elektroenerģijas zudumiem (Izud) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām (Itehn);

38.2. maksa par frekvences uzturēšanu (primārās regulēšanas rezerves uzturēšanu) (Ifrekv);

38.3. maksa par avārijas jaudas rezervju uzturēšanu (Iav rez);

38.4. maksa par regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (Ireg rez),

Ipārv = Itehn pro , kur

Ipārv = Izud + Itehn + Ifrekv + Iav rez + Ireg rez .

39. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu, gan arī elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu (Ikop), veido:

39.1. pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol);

39.2. personāla un sociālās izmaksas (Ipers);

39.3. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn);

39.4. īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem);

39.5. nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļi (Inod);

39.6. kapitāla atdeve (P).

40. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka katram lietotājam atbilstoši 110/20–10–06 kV transformatoru uzstādītajai jaudai saskaņā ar to tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām – režīmā, kad elektrostacijā elektroenerģiju neražo. Pārvades sistēmas pakalpojumu lietotāji var būt gan sadales sistēmu operatori, gan lietotāji, kuru elektroietaises ir tieši pieslēgtas pārvades sistēmai.

41. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu (Ielek), aprēķina:

Ielek= Ipārv + k * (Inol + Ipers+ Irem + Isaim + P + Inod – Ikomp tr)

kur

Ipārv = Izud +Itehn+ Ifrekv+ Iav rez+ Ireg rez

Koeficients k nosaka, cik liela daļa no katras izmaksu pozīcijas tiek izmantota elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojuma sniegšanai, tā vērtību nosaka saskaņā ar izmaksu attiecināšanas modeli, kuru pārvades sistēmas operators saskaņo ar regulatoru.

42. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu (Ijaud), aprēķina:

Ijaud = (1–k) * ( Inol +Ipers+ Irem + Isaimn + P + Inod – Ikomp tr)

43. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, aprēķina:

IPSO = Ikap + Iekspl + Inod = Ielek + Ijaud

44. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas aprēķina:

IPSO = Inol + Itehn pro + Ipers + Irem + Isaimn + P + Inod – Ikomp tr

45. Pārvadītās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora izmaksām un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu, aprēķina:

T PSO b = I PSO / EPSOnod, kur

TPSO b – pārvadītās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību [Ls/kWh];

EPSO pārv – pārvadītās elektroenerģijas daudzums [kWh].

02.JPG (34045 bytes)

5. Pārvades tarifu aprēķins pēc elektroietaišu piederības robežas
5.1. Pārvades tarifi elektroenerģijas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas
5.1.1. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs

46. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110 kV līnijās (I’kop) aprēķina:

I’kop = I’nol +I’pers + I’rem + I’saimn + P’ + I’nod + Ikomp tr

47. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu sais­tītās izmaksas aprēķina:

I’elek 110 kv līn = I’pārv + k * I’kop ,

kur

I’pārv = I’zud +I’tehn+ I’frekv+ I’av rez+ I’reg rez

48. Maksu par elektroenerģijas zudumiem un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām aprēķina:

I’zud = (EPSO zud 330kV + EPSO zud 110kV līn)* Czud PSO

I’tehn = EPSO tehn 330kV * Czud PSO

I’pārv = I’zud + I’tehn ,

kur

EPSO zud 330kV – elektroenerģijas zudumi 330 kV pārvades tīklā;

EPSO zud 110kV līn – elektroenerģijas zudumi 110 kV līnijās;

EPSO tehn 330kV – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 330 kV pārvades tīklā.

49. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110 kV līnijās (T’elek 110 līn) aprēķina:

T’elek 110 līn = I’elek 110 līn / EPSOnod

50. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (Telek 110 līn) aprēķina:

Telek 110 līn = T’elek 110 līn

5.1.2. Tarifs pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai

51. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, aprēķina:

I’jaud = (1–k) * I’kop

52. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai 110 kV līnijās (T’jaud 110 līn) aprēķina:

T’jaud 110 līn = I’jaud / N ,

kur

N – kopējā 110/6 – 20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

53. Tarifu pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (Tjaud 110 līn), aprēķina:

Tjaud 110 līn = T’jaud 110 līn

5.2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes
5.2.1. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs

54. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110 kV kopnēm (I”kop), aprēķina:

I”kop = I”nol + I”pers+ I”rem + I”saimn + P” + I”nod

55. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu sais­tītās izmaksas aprēķina:

I”elek = I”pārv + k * I”kop I”pārv = I”zud +I”tehn

56. Maksu par elektroenerģijas zudumiem un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskajām vajadzībām aprēķina:

I”zud = EPSO zud 110 kopn * Czud PSO

I”tehn = EPSO tehn 110 kopn * Czud PSO

I”pārv = I”zud + I”tehn ,

kur

EPSO zud 110 kopn – zudumi 110 kV kopnēs;

EPSO tehn 110 kopn – tehnoloģiskie zudumi 110 kV kopnēs.

57. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110 kV kopnēm (T”elek 110 kopn) aprēķina:

T ”elek 110 kopn = I”elek / (EPSOnod – EPSO nod liet 110 līn )

58. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (Telek 110 kopn) aprēķina:

Telek 110 kopn = T’ elek 110 līn + T” elek 110 kopn

5.2.2. Tarifs pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai

59. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu aprēķina:

I”jaud = (1–k) * I”kop

60. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai 110 kV kopnēs (T”jaud 110 kopn) aprēķina:

T” jaud 110 kopn = I”jaud / N – Nliet 110 līn ,

kur

Nliet 110 līn – lietotāju, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, 110/20–6 kV transformatoru uzstādīta jauda.

61. Tarifu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (Tjaud 110 kopn) aprēķina:

Tjaud 110 kopn = T’ jaud 110 līn + T” jaud 110 kopn

5.3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6–20 kV transformatora 06–20 kV pusē
5.3.1. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs

62. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110/6–20 kV transformatoros (Ikop transf) aprēķina:

Ikop transf=Inol transf+Ipers transf+Irem transf+Isaimn transf+ Ptransf+Inod transf

63. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas aprēķina:

Ielek transf = Ipārv transf + k * Ikop transf

Ipārv transf = Izud transf + Itehn transf

64. Maksu par elektroenerģijas zudumiem un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām aprēķina:

Izud transf = E PSOzud 110 transf * Czud PSO

Itehn transf = EPSOtehn 110 transf * Czud PSO

Ipārv transf = Izud transf + Itehn transf

65. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110/6–20 kV transformatoros (T’elek 110 transf) aprēķina:

T’elek 110 transf = I elek transf / EPSO pārv SSO

66. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir pēc 110/6–20 kV transformatora (T elek 110 transf) aprēķina:

Telek 110 transf = T’elek 110 līn + T”elek 110 kopn + T’elek. 110 transf

5.3.2. Tarifs pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai

67. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu aprēķina:

Ijaud transf = (1–k) * Ikop transf

68. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai un attīstīšanai 110/6–20 kV transformatoros (T’jaud 110 transf) aprēķina:

T’jaud 110 transf = Ijaud transf / N SSO, kur

N SSO – 110/20–6 kV transformatoru uzstādīta jauda lietotājiem, kuru elektro­ietaišu piederības robeža ir 110/6–20 kV transformatora 06–20 kV pusē.

69. Tarifu pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir pēc 110/6–20 kV transformatora (Tjaud 110 transf) aprēķina:

Tjaud 110 transf = T’jaud 110 līn + T”jaud 110 kopn + T’jaud 110 transf

6. Pārvades tarifu noteikšanas procedūra
6.1. Tarifu projekta izstrādāšanaun iesniegšana

70. Tarifu projektu pārvades sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz pārvades sistēmas pakalpojumiem. Vienlaicīgi ar prognozētajām izmaksām pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām. Tarifu projekts ietver:

70.1. pārvades tarifu izmaksu aprēķina lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai un to pamatojošām izmaksām;

70.2. diferencētajiem tarifiem.

71. Pārvades sistēmas operators saskaņā ar metodiku nosaka izmaksas un aprēķina šādus pārvades tarifus:

71.1. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas veido:

71.1.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

71.1.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu.

71.2. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes veido:

71.2.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

71.2.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu.

71.3. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6–20 kV transformatora 06–20 kV pusē veido:

71.3.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

71.3.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu.

72. Pārvades sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

73. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

74. Regulators apstiprina vai noraida pārvades tarifus un diferencētos tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

75. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pārvades sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

76. Noteiktie pārvades tarifi un diferencētie tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

77. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar metodiku, ievērojot šādu kārtību:

77.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

77.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

77.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

77.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

77.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu.

77.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā.

77.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām, tad tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram lēmumu par diferencēto tarifu neatbilstību metodikā noteiktajam, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. G.Zeltiņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Veids: lēmums Numurs: 556Pieņemts: 28.11.2007.Stājas spēkā: 28.11.2007.Zaudē spēku: 03.11.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 196, 06.12.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
167484
{"selected":{"value":"18.06.2008","content":"<font class='s-1'>18.06.2008.-02.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"18.06.2008","iso_value":"2008\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2008.-02.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2007","iso_value":"2007\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2007.-17.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.06.2008
136
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva