Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Sēklu aprites likums
(Likuma nosaukums 25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.) 1.pants. Likuma mērķis (1) Šā likuma mērķis ir aizsargāt sēklu patērētājus no nekvalitatīvu sēklu lietošanas sējai. (2) Šis likums neattiecas uz sēklām: 1) kuras paredzēts izmantot meža atjaunošanai, ieaudzēšanai vai meža stādāmā materiāla audzēšanai; 2) kuru augu sugas nav minētas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 2.pants. Valsts funkciju realizēšana sēklkopībā Realizējot valsts funkcijas sēklkopībā: 1) Ministru kabinets: a) izdod sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumus katrai kultūraugu grupai, b) apstiprina Latvijas augu šķirņu kataloga (turpmāk arī — katalogs) nolikumu, kurā nosaka šā kataloga apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā šķirni iekļauj un uztur katalogā vai svītro no tā, kā arī ar kataloga veidošanu saistītās informācijas glabāšanas un publicēšanas kārtību, c) (izslēgts ar 25.04.2002. likumu), d) izdod noteikumus par kārtību, kādā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar sēklu sertifikāciju, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu, augu šķirņu iekļaušanu un uzturēšanu Latvijas augu šķirņu katalogā, laboratoriskajiem pakalpojumiem, personu reģistrāciju un dokumentu izsniegšanu; 2) Zemkopības ministrija: a) izstrādā valsts sēklaudzēšanas politiku atbilstoši valsts agrārajai politikai, b) nodrošina lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanu, saglabāšanu, raksturošanu, izvērtēšanu un izmantošanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai valsts institūciju un komercsabiedrību specializācijai; 3) zemkopības ministrs: a) apstiprina cenrādi sēklu sertifikācijai, šķirņu iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā un citām ar sēklu tirdzniecību saistītām darbībām, izņemot sēklu tirdzniecības kontroli, b) apstiprina kultūraugu sēklaudzēšanas lauku apskates metodiku un šķirnes sējumu reģistrācijas metodiku, c) apstiprina metodiku sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, d) apstiprina augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikas; 4) Valsts augu aizsardzības dienests: a) sertificē sēklas, b) novērtē šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas attiecīgo metodiku, c) veic visas darbības, kas saistītas ar Latvijas augu šķirņu kataloga veidošanu, uzturēšanu, informācijas glabāšanu un publicēšanu, d) īsteno starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmas šķirņu sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū, e) veic visas darbības, kas saistītas ar Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga un Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu kataloga (turpmāk arī — Eiropas Savienības kopējie šķirņu katalogi) veidošanu, kā arī nodrošina Latvijā selekcionēto šķirņu sēklu sertifikāciju citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un veic Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sēklu sertifikāciju Latvijā, f) izpilda Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī uzrauga un kontrolē to ievērošanu sēklu un šķirņu apritē, g) sadarbojas ar citu valstu attiecīgajām sertifikācijas institūcijām, h) nodrošina piedalīšanos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajās salīdzinošajās pārbaudēs un attiecīgajos pētījumos, i) kārto un uztur Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistru, j) uzrauga un kontrolē sēklu apriti, k) veic references laboratorijas funkcijas sēklu kvalitātes noteikšanā un sniedz citus laboratoriskos pakalpojumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. un 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 3.pants. Sēklkopības finansēšana Sēklkopību finansē no sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju — fizisko un juridisko personu — līdzekļiem, no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. 4.pants. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija (1) Persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam iesniegumu par tās reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, ja šī persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nodarbojas ar sēklaudzēšanu un vēlas sertificēt sēklas (turpmāk — sēklaudzētājs) un tās lietošanā vai īpašumā ir sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem atbilstoši sēklaudzēšanas lauki, par kuriem sastādīta lauku vēsture; 2) nodarbojas ar sēklu sagatavošanu vai saiņošanu (turpmāk — sagatavotājs vai saiņotājs); 3) tirgo Latvijā sēklaudzēšanai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem vai Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk — tirgotājs); 4) ieved sēklas (turpmāk — ievedējs). (2) Reģistrācija Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā notiek sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajā kārtībā. (3) Reģistrāciju var anulēt: 1) normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību paredzētajos gadījumos; 2) ja divu gadu laikā (skaitot no pēdējā pieteikuma saņemšanas dienas) Valsts augu aizsardzības dienestam nav iesniegts pieteikums sēklu sertifikācijai. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 5.pants. Sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi Sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi reglamentē: 1) attiecībā uz sēklaudzēšanas laukiem — šķirnes tīrību, veselīgumu, telpisko izolāciju un citas sēklu kvalitāti ietekmējošas normatīvās prasības; 2) attiecībā uz sēklām — to tīrību, dīgtspēju, veselīgumu un citas sēklu kvalitāti raksturojošas īpašības; 3) sēklu kategoriju sistēmu dažādu augu sugu sēklām; 4) saiņojuma lielumu un veidu, kā arī etiķetes saturu un veidu; 5) kārtību, kādā sēklaudzētāji, sēklu sagatavotāji, saiņotāji un tirgotāji reģistrējami Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, un kārtību, kādā reģistrācija tiek anulēta. 6.pants. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi (1) Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi ir šādi: 1) nodrošināt sēklu nesajaukšanos un kvalitātes saglabāšanos visā to audzēšanas, sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības gaitā; 2) kārtot dokumentāciju saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem; 3) kārtot dokumentāciju par audzēšanai, sagatavošanai, saiņošanai un tirdzniecībai piegādāto sēklu izcelsmi, šķirni, kategoriju, kvalitāti un daudzumu; 4) uzglabāt sešus gadus visu ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību saistīto dokumentāciju un pierakstus; 5) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un uzskaites dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par sēklu apriti; 6) nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. (2) Sēklu saiņotāja pienākums ir nodrošināt iesaiņojumā esošo sēklu kvalitātes atbilstību etiķetei vai marķējumam un kvalitāti apstiprinošam dokumentam. (3) Sēklaudzētājam, kurš nodarbojas ar sēklaudzēšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir pienākums nodrošināt uzņēmuma vai tā daļas atbilstību normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktajām prasībām. (4) Bioloģiskās lauksaimniecības sēklaudzētājs katru gadu Valsts augu aizsardzības dienestam sniedz informāciju par bioloģiskās sēklas krājumiem pa šķirnēm pēc stāvokļa 31.janvārī, 28.februārī, 31.martā un 31.augustā. (5) Ja šķirne ir ģenētiski modificēta, sēklu tirgotājs to norāda savā tirdzniecības katalogā vai informācijā par sēklas piedāvājumu tirgum. (6) Ja šķirne ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem, persona, kura vēlas attiecīgās šķirnes sēklu audzēt vai tirgot Latvijā pavairošanai, līdz 1.martam iesniedz oficiālo šķirnes aprakstu Valsts augu aizsardzības dienestam (ja Valsts augu aizsardzības dienests apstiprina, ka šāda šķirnes apraksta vēl nav). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 7.pants. Sēklu sertifikācija (1) Sēklu sertifikācija ir šķirņu identifikācija, audzēšanas apstākļu un sēklu kvalitāti raksturojošo īpašību pārbaude, kas ietver lauku apskati, sēklu kvalitātes novērtēšanu un pēcpārbaudi un ko apstiprina attiecīgs dokuments. (2) Sēklas drīkst sertificēt, ja: 1) šķirne atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: a) tā ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, b) tā ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un saskaņā ar šā likuma 6.panta sesto daļu Valsts augu aizsardzības dienestam ir iesniegts oficiālais šķirnes apraksts, c) tā ir iekļauta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu (kurās piedalās Latvija) šķirņu sarakstā un šīs šķirnes sēklas paredzētas eksportam; 2) lauks, kurā sēklas audzē, atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām; 3) sēklu kvalitāte atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām; 4) ir nokārtoti ar sēklu sertificēšanu saistītie maksājumi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. un 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 8.pants. Lauku apskate (1) Pēc sēklaudzētāju pieteikuma Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai — veic lauku apskati saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem un zemkopības ministra apstiprināto metodiku. (2) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu par lauku apskates rezultātiem var apstrīdēt triju darbdienu laikā, iesniedzot iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestam. (09.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2003.) 9.pants. Sēklu kvalitātes novērtēšana (1) Pēc sēklaudzētāja pieteikuma Valsts augu aizsardzības dienests noņem sēklu paraugu, novērtē sēklu kvalitāti saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem un izsniedz sēklas sertifikātu. Ja sēklas neatbilst pieteiktās kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pazemina sēklu kategoriju līdz tādai kategorijai, kuras prasībām sēklas atbilst. Paraugu ņemšanu un sēklu novērtēšanu veic saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm. (2) Ja sēklu kvalitāte neatbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem par to lēmumu, izsniedzot sēklaudzētājam faktiskos sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātus. (25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.) 10.pants. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos Valsts augu aizsardzības dienests veic sēklu pēcpārbaudi saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku, kas izstrādāta, pamatojoties uz starptautiski atzītām metodēm: 1) sēklu partijām — šķirnes identitātes un šķirnes tīrības noteikšanai kontrollauciņos; 2) sēklas kartupeļiem — vīrusu infekcijas pakāpes laboratoriskai noteikšanai. (25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.) V nodaļa
Latvijas augu šķirņu katalogs (Nodaļa 25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.) 11.pants. Latvijas augu šķirņu katalogs (1) Latvijas augu šķirņu katalogs ir augu šķirņu saraksts, kurā iekļauto šķirņu sēklas drīkst sertificēt un pārdot saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem. (2) Katalogā iekļauj labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu, kartupeļu un dārzeņu šķirnes. (3) Katalogā norāda šādu informāciju: 1) šķirnes nosaukums; 2) laiks, uz kuru šķirne iekļauta katalogā; 3) valsts, kurā šķirne selekcionēta; 4) šķirnes uzturētājs, šķirnes pārstāvis un tā adrese; 5) šķirnes aizsardzība; 6) šķirni raksturojošie rādītāji; 7) norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta. (4) Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā vai svītrošanu no tā, kā arī par citiem grozījumiem katalogā. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kataloga veidošanas kārtību publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par pieņemtajiem lēmumiem. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 11.1 pants. Augu šķirņu iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā un Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos (1) Šķirni iekļauj katalogā, ja: 1) tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu. Šķirne tiek atzīta par: a) atšķirīgu, ja tā ar vienu būtisku pazīmi vai vairākām būtiskām pazīmēm skaidri atšķiras no jebkuras citas Eiropas Savienībā pazīstamas šķirnes. Eiropas Savienībā pazīstama šķirne ir šķirne, kas jau iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem vai ir iesniegts iesniegums par tās iekļaušanu šādā katalogā sertifikācijai un tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstī vai sertifikācijai citā valstī, b) viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, šķirnei raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami vienveidīgi vai ģenētiski identiski, c) stabilu, ja pēc vairākkārtējas tās pavairošanas vai katra pavairošanas cikla beigās (ja tiek izmantots īpašs pavairošanas cikls) šķirnei raksturīgās pazīmes būtiski nemainās; 2) tās nosaukums atbilst Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām; 3) pēc šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas tā atzīta par atbilstošu kataloga nolikumā noteiktajām prasībām. Šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības neattiecas uz dārzeņu šķirnēm, zālaugu šķirnēm, kuras nav paredzētas lopbarības ražošanai, un šķirnēm, kuras tiek izmantotas tikai par hibrīdu veidošanas komponentiem. (2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām var piemērot atlaides, ja šķirne paredzēta augu ģenētisko resursu saglabāšanai. (3) Citu Eiropas Savienības dalībvalstu šķirnes tiek iekļautas katalogā pēc tiem pašiem principiem, pēc kuriem iekļauj Latvijā selekcionētās šķirnes. (4) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina katalogā iekļauto šķirņu pieteikšanu Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem. (5) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina oriģinālo šķirnes sēklu paraugu saņemšanu pēcpārbaudes veikšanai no atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes testa veikšanas iestādes katalogā iekļautajām šķirnēm. (6) Kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes netiek pakļautas citiem tirdzniecības ierobežojumiem. (7) Ģenētiski modificētās šķirnes katalogā iekļauj saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un Latvijas normatīvajos aktos noteikto kārtību par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu. (8) Katalogā neiekļauj šķirnes, kas paredzētas tikai izvešanai. (9) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina to, lai katras katalogā iekļautās šķirnes un tādas šķirnes, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums par tās iekļaušanu katalogā, apraksts un pamatojums tās iekļaušanai katalogā ir pieejams Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācija, kas saistīta ar minētās dokumentācijas apriti, ir ierobežotas pieejamības informācija. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 12.pants. Nacionālā augu šķirņu padome (1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk — Padome) tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. (2) Padome: 1) izveido augu šķirņu ekspertu grupas; 2) izstrādā priekšlikumus augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikām; 3) sniedz priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu katalogā; 4) izstrādā priekšlikumus valsts atbalstam sēklkopībā un sēklkopības sistēmas pilnveidošanai. (3) Augu šķirņu ekspertu grupu sastāvu un nolikumu apstiprina zemkopības ministrs. (4) Padomes darbību materiāltehniski nodrošina, tās datu bāzi uztur un lietvedību kārto Valsts augu aizsardzības dienests. 13.pants. Sēklu tirdzniecības jēdziens (1) Sēklu tirdzniecība šā likuma izpratnē ir sēklu pārdošana, uzglabāšana to vēlākai pārdošanai, piegāde vai pārvietošana (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai. (2) Par sēklu tirdzniecību nav uzskatāma sēklu piegāde, ja šķirne nav paredzēta komerciālai izmantošanai: 1) sēklu kvalitātes un šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanai — sēklu sagatavošanai un saiņošanai, ja šo pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām; 2) uz līguma pamata saimniecībām, kuras ražo izejvielas vai pavairo sēklas rūpnieciskiem nolūkiem, ja šīs saimniecības neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām vai ražas produktu. (25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.) 13.1 pants. Sēklu pārdošana (1) Drīkst pārdot: 1) sēklas, kuras sertificētas vai pārbaudītas šajā likumā un sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajā kārtībā, kā arī Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sertificētās sēklas; 2) labības un lopbarības augu sēklu maisījumus, ja to komponenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām (pirms maisījuma sagatavošanas) un ja maisījumi nerada labvēlīgākus apstākļus augu kaitēkļu vai slimību attīstībai vai izplatībai salīdzinājumā ar komponentu audzēšanu tīrsējā; 3) pietiekami viendabīgas sēklu partijas, kas atbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem; 4) tikai Latvijas teritorijā to šķirņu sēklas, kuras pārdotas atbilstoši šā likuma 14.panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem. (2) Šā likuma izpratnē sēklu tirdzniecībā nedrīkst noteikt citus ierobežojumus, kas saistīti ar šķirnes īpašībām, pārbaudes prasībām, saiņošanu, marķēšanu un zīmogošanu. (3) Ģenētiski modificētas šķirnes lietošana pārtikai vai lopbarībai atļauta vienīgi tad, ja šī šķirne ir apstiprināta atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 14.pants. Sēklu iesaiņojums un etiķete (1) Sēklas nodod tirdzniecībai iesaiņojumā, kas noslēgts (arī atkārtoti) tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto etiķeti vai zīmogu, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma. (2) Sēklas iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas (arī atkārtotas) valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests. (3) Nelielu iesaiņojumu sēklu masas apjomu, kā arī noslēgšanas un etiķetēšanas prasības nosaka sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi. (4) Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs un krāsa. (5) Ja sēklu importē, tās iesaiņojuma un etiķetes prasības reglamentē sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi. (6) Uz ģenētiski modificēto šķirņu sēklu iesaiņojuma etiķetes iespiež burtus "GMO". Ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu regulē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (7) Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma ir tiesības bez iesaiņojuma pārdot to kultūraugu grupu sertificētas kategorijas sēklas, attiecībā uz kurām tas paredzēts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, piestiprinot etiķeti sēklu tvertnei. Pēdējais sēklu lietotājs nedrīkst iegūto ražu izmantot sēklu ieguvei. (25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.) 15.pants. Sēklu apstrāde ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām (1) Sēklas apstrādā ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām, tās saiņo, transportē un pārdod tikai saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem. (2) (Izslēgta ar 25.04.2002. likumu) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2002.) 16.pants. Izņēmuma gadījumi sēklu tirdzniecībā Ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un ja attiecīgās šķirnes sēklu trūkst citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Zemkopības ministrija var risināt jautājumu par to, ka attiecīgās šķirnes sēklas noteiktu laiku tiek tirgotas Eiropas Savienības dalībvalstīs, izvirzot šīm sēklām pazeminātas kvalitātes prasības, vai par tādu sēklu tirdzniecību, kuru šķirnes nav iekļautas Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā. Šādos gadījumos saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem jāievēro papildu prasība par cita veida etiķeti sēklu iesaiņojumam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 17.pants. Sēklu ievešana no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) Sēklu ievedējs ir atbildīgs par ievesto sēklu kvalitāti un atbilstību Latvijas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem. (2) Sēklas drīkst ievest: 1) ja tās ir sertificētas vai nav līdz galam sertificētas valstīs, kurām ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā (dārzeņu sugām — šķirņu uzturēšanā), un ja šķirne ir iekļauta Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā; 2) izmēģinājumiem, pārbaudēm un zinātniskiem mērķiem; 3) sagatavošanai, šķirošanai, pārfasēšanai vai cita veida apstrādei, ja sēklas paredzētas izvešanai (ko apstiprina attiecīgs līgums); 4) ja augu suga nav minēta normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību; 5) ja normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību konkrētajai augu sugai ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā; 6) ja tās ir dārzeņu sugu standartsēklas, kuru šķirnes iekļautas Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā un pavairotas (ko apstiprina attiecīgs līgums) valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. (3) Šā panta otrās daļas 1.punktā minētajām sēklām ir nepieciešams Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments. (4) Ja Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka ievesto sēklu izmantošana var radīt kaitējumu apkārtējai videi vai izraisīt bīstamu augu slimību vai kaitēkļu izplatīšanos, turpmākās darbības tiek veiktas normatīvajos aktos par augu aizsardzību paredzētajā kārtībā. (5) Sēklu ievešanu kontrolē Ministru kabineta noteikta institūcija. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 18.pants. Likuma izpildes kontrole (1) Šā likuma izpildi kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests. (2) Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonas, kontrolējot likuma izpildi, ir tiesīgas apmeklēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) un tirdzniecības vietas to darbības laikā un tur: 1) apskatīt ar šā likuma darbību saistītos dokumentus un pierakstus; 2) bez maksas noņemt kontrolparaugus sēklu kvalitātes un veselīguma noteikšanai. (3) Valsts augu aizsardzības dienests: 1) aptur vai aizliedz konkrētas sēklu partijas tirdzniecību, ja konstatēti šā likuma vai sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu pārkāpumi; 2) norāda termiņus konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atļauj apturēto darbību turpināt, ja iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti; 4) likuma vai citu normatīvo aktu atkārtotas pārkāpšanas gadījumā ir tiesīgs anulēt reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā. 19.pants. Informācijas sniegšanas kārtība Fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību, pēc Zemkopības ministrijas vai Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma iesniedz nepieciešamo informāciju un nodrošina iespēju veikt pārbaudes. 20.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības. 1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam: 1) izdara nepieciešamos grozījumus Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumā; 2) izdod šā likuma 2.panta 1.punkta "d" apakšpunktā paredzētos noteikumus; 3) izdod šā likuma 2.panta 2.punkta "b" apakšpunktā paredzētos noteikumus. 2. Saskaņā ar Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai to šķirņu sēklu sertifikāciju, kuras neatbilst Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests veic līdz 2009.gada 30.aprīlim un šo sēklu tirdzniecība ir atļauta tikai Latvijas teritorijā. 3. Šā likuma 6.panta sestajā daļā minētā oficiālā šķirnes apraksta iesniegšanas termiņš 2004.gadā ir 1.jūnijs. 4. Sēklas, kuras ievestas līdz 2004.gada 30.aprīlim un kuras neatbilst šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajām prasībām, var tirgot tikai Latvijas teritorijā līdz krājumu beigām, veicot atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, vai līdz sēklu kvalitāti apliecinošajā dokumentā norādītā derīguma termiņa beigām. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1966.gada 14.jūnija direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību; 2) Padomes 1966.gada 14.jūnija direktīvas 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību; 3) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/53/EEK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu; 4) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību; 5) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību; 6) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību; 7) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību; 8) Padomes 2003.gada 18.jūnija direktīvas 2003/61/EK, ar ko groza direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, direktīvu 92/33/EEK par tāda dārzeņu pavairojamā un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas, direktīvu 92/34/EEK par augļaugu pavairojamā un stādāmā materiāla tirdzniecību, direktīvu 98/56/EK par dekoratīvo augu pavairojamā materiāla tirdzniecību, direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību, direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību un direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību attiecībā uz Kopienas salīdzinošajām pārbaudēm un pētījumiem. Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 7.oktobrī. Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume Rīgā 1999.gada 27.oktobrī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Sēklu un šķirņu aprites likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|