1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes (turpmāk - ministrija) un pašvaldības izmanto likumā par valsts budžetu kārtējam gadam (turpmāk - budžeta likums) apstiprinātās apropriācijas rezerves asignējumus kārtējam saimnieciskajam gadam (turpmāk - n gads).

2. Pašvaldības priekšlikumus par asignējumu piešķiršanu no apropriācijas rezerves iesniedz tikai tajās ministrijās, kuras ir atbildīgas par attiecīgo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi.

3. Budžeta likumā n gadam plānotās apropriācijas rezerves resurss ir dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kuru izlieto tikai tādu budžeta likumā
iepriekšējam saimnieciskajam gadam (turpmāk - n - 1 gads) plānoto, bet neapgūto izdevumu finansēšanai, kas atbilst budžeta likumā n gadam minētajiem noteikumiem. Apropriācijas rezerve nav attiecināma uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem piešķiramajiem asignējumiem.

4. Pēc n - 1 gada valsts pamatbudžeta kontu slēgšanas ministrijām ir tiesības līdz n gada 1.martam pieteikties tādu n gada apropriācijas rezerves asignējumu saņemšanai, kuru apmērs nepārsniedz neizlietotās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem apmēru n - 1 gadā, ievērojot šo noteikumu 3.punktu un atbilstoši n gada budžeta likuma noteikumiem.

5. Ja no ministrijas darbības neatkarīgu iemeslu dēļ n - 1 gadā asignējumi nav izlietoti un budžeta likumā n gadā nav noteikti ierobežojumi, ministrija var pieteikties uz n gada apropriācijas rezervi un izmantot to n gadā šādos gadījumos:

5.1. bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet n gadā attiecīgajam pasākumam asignējumi nav piešķirti vai to plānotais apmērs bijis nepietiekams;

5.2. budžetā plānotu un iesāktu valsts investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja n gadā šiem mērķiem asignējumi nav piešķirti vai to plānotais apmērs bijis nepietiekams;

5.3. maksājumiem, kas nepieciešami budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un n gadā šiem mērķiem asignējumi nav piešķirti vai to plānotais apmērs bijis nepietiekams;

5.4. investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemju iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums.

6. Lai pieteiktos uz apropriācijas rezerves asignējumiem, ministrijas iesniedz Finanšu ministrijā pieteikumu (1.pielikums) tikai par tām budžeta programmām vai apakšprogrammām, kurās attiecīgās iestādes un pašvaldības pieteikušās uz apropriācijas rezerves asignējumiem. Pieteikumā norāda:

6.1. resursu, izdevumu, kā arī slēgto asignējumu (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) apmēru iepriekšējā gadā sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām;

6.2. informāciju par ministrijas un tās padotības iestāžu slēgtajiem asignējumiem, norādot budžeta konta numuru un slēgto asignējumu apmēru.

7. Ministrija par nepieciešamo apropriācijas rezerves apmēru sniedz šādu informāciju (2.pielikums):

7.1. asignējumu neizlietošanas iemesli ministrijā, tās padotības iestādēs vai pašvaldībās n - 1 gadā;

7.2. pamatots pieprasījums vienreizējā pasākuma finansējumam no apropriācijas rezerves, norādot attiecīgo budžeta programmu vai apakšprogrammu.

8. Finanšu ministrija, izskatot ministriju pieteikumus, izvērtē:

8.1. asignējumu neizlietošanas pamatojumu;

8.2. vai ministrija, tās padotības iestāde ir veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu n - 1 gadam piešķirto asignējumu apguvi pilnā apmērā;

8.3. vai ministrijas paskaidrojumā minētie pasākumu neizpildes iemesli, kas saistīti ar valsts iepirkuma procedūru, atbilst Valsts iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē esošajai informācijai;

8.4. vai pasākumam no apropriācijas rezerves pieprasāmo asignējumu apmērs nepārsniedz n - 1 gadā slēgto asignējumu apmēru;

8.5. vai ministrijas pieprasītais finansējuma izlietojums atbilst izlietojumam, kas noteikts budžeta likuma noteikumos n gadam.

9. Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no ministrijas papildu informāciju par tās pieprasīto apropriācijas rezerves asignējumu summu un pasākumiem, kuriem finansējums paredzēts.

10. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc visu ministriju pieprasījumu saņemšanas informē ministrijas un saskaņo ar tām no apropriācijas rezerves piešķiramo asignējumu summu.

11. Nedēļas laikā pēc asignējumu summas saskaņošanas, kas piešķirama no apropriācijas rezerves, ministrijas Finanšu ministrijā iesniedz informāciju par nepieciešamajām apropriācijas izmaiņām, norādot precizēto programmu (apakšprogrammu) n gada plānu atbilstoši n gada budžeta likuma struktūrai, no programmas "Apropriācijas rezerve" saņemamo apropriācijas apmēru un kopējo ministrijas apropriāciju (3.pielikums).

12. Pēc šo noteikumu 11.punktā minētās informācijas izvērtēšanas finanšu ministrs izdod rīkojumu par n gada apropriācijas rezerves sadalījumu, norādot konkrēto ministrijas programmu, apakšprogrammu un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu atbilstoši n gada budžeta likuma noteikumiem.

(MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1304 redakcijā)

12.¹ Šo noteikumu 12.punktā minētā rīkojuma kopiju Finanšu ministrija nosūta ministrijām.

(MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1304 redakcijā)

13. Budžeta likumā n gadam apstiprināto apropriācijas rezervi finanšu ministrs sadala līdz n gada 1.maijam.

(MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1304 redakcijā)

14. Ministrijas no apropriācijas rezerves saņemto finansējumu izlieto līdz n gada beigām. Attiecīgie programmas vai apakšprogrammas neizlietotie apropriācijas rezerves asignējumi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek slēgti n gada beigās un turpmākajos gados netiek iekļauti apropriācijas rezerves pieprasījumā.

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.