1. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir Veselības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura kontrolē veselības aprūpes kvalitāti ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības.

(Grozīts MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

2. Inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un inspekcijas pilnu nosaukumu. Inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 27.08.2002. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

3. Inspekcijas galvenās funkcijas:

3.1. kontrolēt un pārraudzīt veselības aprūpes profesionālo kvalitāti ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības;

3.2. kontrolēt pārejošas darbnespējas ekspertīzes kvalitāti;

3.3. aizstāvot pacientu intereses, izskatīt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus veselības aprūpes un pārejošas darbnespējas ekspertīzes jautājumos;

3.4. ja ir sūdzības un priekšlikumi, pārbaudīt un sniegt galīgo atzinumu par veselības aprūpes profesionālo kvalitāti un patoloģiski anatomisko izmeklēšanu ārstniecības iestādēs — pacientu nāves gadījumos;

3.5. izstrādāt un iesniegt veselības ministram priekšlikumus par veselības aprūpes kvalitātes politikas veidošanu un veselības aprūpes kvalitātes sistēmas pilnveidošanu valstī, kā arī informēt veselības ministru par veikto pārbaužu rezultātiem;

3.6. sniegt atzinumu par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi ārstniecības iestādēs;

3.7. kontrolēt, vai ārstniecības iestādēs ir ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanas institūciju izsniegti apliecinājumi par atbilstību obligātajām prasībām, kā arī vai attiecīgajām personām ir ārstniecības personu sertifikācijas institūciju izsniegti ārstniecības personu sertifikāti;

3.8. ierosināt ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanas institūcijām novērtēt ārstniecības iestādes atbilstību obligātajām prasībām, lai izlemtu jautājumu par attiecīgās ārstniecības iestādes atbilstības apliecinājuma apturēšanu vai anulēšanu;

3.9. kontrolēt, kā ārstniecības iestādēs tiek izpildīti normatīvie akti, kas saistīti ar veselības aprūpes kvalitāti;

3.10. kontrolēt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises esamību ārstu praksēs;

3.11. kontrolēt narkotisko un psihotropo zāļu izmantošanas nepieciešamību ārstniecības procesa nodrošināšanā.

(Grozīts ar MK 27.08.2002. noteikumiem Nr. 383; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

4. Inspekcija ir tiesīga:

4.1. veikt plānveida veselības aprūpes kvalitātes pārbaudes ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības, kā arī veikt attiecīgās pārbaudes, ja ir sūdzības un pieprasījumi;

4.2. pieprasīt un saņemt no privātpersonām un amatpersonām dokumentus un ziņas par inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu pareizību;

4.3. ja ārstniecības iestādēs tiek konstatēti veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes pārkāpumi, piemērot vainīgajām personām administratīvos sodus atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksam;

4.4. ievērojot pārbaužu rezultātus, savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus un izteikt brīdinājumus, minot konstatētos pārkāpumus, kā arī sniegt ārstniecības iestāžu vadītājiem un ārstniecības personām ieteikumus pārkāpumu cēloņu novēršanai;

4.5. ievērojot pārbaužu rezultātus, savas kompetences ietvaros iesniegt veselības ministram priekšlikumus veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jautājumos;

4.6. savas kompetences ietvaros sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem un arodorganizācijām.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

5. Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs – valsts galvenais eksperts. Inspekcijas vadītāju ieceļ amatā veselības ministrs pēc inspekcijas vadītāja kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(MK 27.08.2002. noteikumu Nr. 383 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

6. Inspekcijas vadītāja tiesības un pienākumi:

6.1. piemērot vainīgajām personām administratīvos sodus, ja ārstniecības iestādēs tiek konstatēti veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes pārkāpumi;

6.2. ievērojot pārbaužu rezultātus, savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus un izteikt brīdinājumus, minot konstatētos pārkāpumus, kā arī sniegt ārstniecības iestāžu vadītājiem un ārstniecības personām ieteikumus pārkāpumu cēloņu novēršanai;

6.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar inspekcijas finanšu līdzekļiem;

6.4. saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem apstiprināt inspekcijas struktūru un štatu sarakstu;

6.5. pieņemt darbā un atlaist no darba inspekcijas darbiniekus, iecelt amatā un atbrīvot no amata inspekcijas ierēdņus;

6.6. izdot rīkojumus, kas ir obligāti inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem;

6.7. slēgt saimnieciskos un citus līgumus;

6.8. izsniegt ārstiem ekspertiem pilnvaras, lai viņi varētu pārstāvēt inspekciju tiesā;

6.9. saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem stimulēt vai disciplināri sodīt inspekcijas ierēdņus un darbiniekus;

6.10. pārstāvēt inspekciju valsts un pašvaldību institūcijās, tiesā, kā arī citās iestādēs un organizācijās.

(Grozīts ar MK 27.08.2002. noteikumiem Nr. 383; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

7. Inspekcijas vadītāja prombūtnē vai viņa uzdevumā inspekcijas vadītāja tiesības īsteno un pienākumus pilda inspekcijas vadītāja vietnieks vai vietnieki.

(MK 27.08.2002. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

7.¹ Inspekcijas amatpersonas ir inspekcijas vadītājs – valsts galvenais eksperts –, vadītāja vietnieki, medicīnas daļas vadītājs un ārsti eksperti. Inspekcija var nodarbināt arī citus darbiniekus, ieskaitot sertificētus ārstus speciālistus. Inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

(MK 27.08.2002. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

7.² Inspekcijas amatpersonas un darbinieki savā darbībā ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.

(MK 27.08.2002. noteikumu Nr. 383 redakcijā)

8. Inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas.

(MK 27.08.2002. noteikumu Nr. 383 redakcijā)