Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.333
Rīgā 2007.gada 22.maijā (prot. Nr.30 19.§) Dabas parka "Numernes valnis" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka: 1.1. dabas parka "Numernes valnis" (turpmāk - dabas parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību; 1.2. dabas parka funkcionālo zonējumu; 1.3. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību; 1.4. dabas parkā esošo dabas pieminekļu - aizsargājamo koku - aizsardzības un izmantošanas kārtību. 2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 3. Dabas parka platība ir 978 ha. Dabas parka funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs un sezonas lieguma robežu apraksts - šo noteikumu 2.pielikumā. 4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. Speciālo informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 5. Dabas parkā noteiktas šādas funkcionālās zonas: 5.1. regulējamā režīma zona; 5.2. dabas parka zona. 6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, ūdenstecēm, ūdenstilpēm, kā arī takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas dabas parka apskatei. 8. Informāciju par dabas parka aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. 8.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9.15.2. un 21.9.2.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.793 redakcijā) 9. Visā dabas parkā aizliegts: 9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam nepiemērotās vietās; 9.2. pārvietoties pa ūdenstilpēm un ūdenstecēm ar motorizēto ūdenstransportu, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus; 9.3. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru; 9.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot darbības, kuru rezultātā maināma zemes lietošanas kategorija šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai, un dabiski apmežojušās zemes kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs" vai "krūmājs"; 9.5. nosusināt purvus; 9.6. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai, ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 9.7. ierīkot jaunus meža ceļus; 9.8. audzēt zivis, tās piebarojot, kā arī turēt zivis iežogotās platībās; 9.9. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem); 9.10. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793); 9.11. uzstādīt vēja elektrostacijas; 9.12. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793); 9.13. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 9.14. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises; 9.15. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 9.15.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus; 9.15.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu; 9.15.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793) 10. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamām sugām, kā arī osveida vaļņa avotainajai dienvidu nogāzei, pārejas un augstajiem purviem, pārmitriem mežiem un kaļķainiem zāļu purviem ar dižo aslapi (Cladium mariscus). 11. Regulējamā režīma zonā aizliegts: 11.1. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot: 11.1.1. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošanu; 11.1.2. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, tos atstājot mežaudzē; 11.1.3. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšanu; 11.2. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu; 11.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas; 11.4. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 11.5. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām; 11.6. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 11.7. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus; 11.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām; 11.9. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju; 11.10. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē; 11.11. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 11.11.1. vākt dabas materiālus kolekcijām; 11.11.2. veikt zinātniskos pētījumus; 11.11.3. īstenot ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamos pasākumus. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793) 12. Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu skujkoku mežu uz osiem aizsardzību un sekmētu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nepieciešamo apsaimniekošanu, kā arī dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību. 13. Dabas parka zonā aizliegts: 13.1. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un kailcirtē, izņemot kailcirti baltalkšņu audzēs, ja audze tiek atjaunota ar ozolu, liepu, kļavu, osi, vīksnu vai gobu atbilstoši augšanas apstākļu tipam; 13.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 13.3. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus, kā arī izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles un ošus, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuri saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ; 13.4. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu; 13.5. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793); 13.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) pļavas un ganības, kā arī lauci Austrumlatgales virsmežniecības Kārsavas novada Salnavas pagasta zemes īpašuma ar kadastra numuru 68940010080 6.kvartāla 48.nogabalā; 13.7. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 13.7.1. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē; 13.7.2. atjaunot un ieaudzēt mežu sējot vai stādot; 13.7.3. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 13.8. veicot kopšanas cirtes mistrotās audzēs (mežaudze, kuru veido divas vai vairākas koku sugas un kurā citu koku sugu piemistrojums veido vairāk nekā 10 % no kopējās koku krājas vai skaita): 13.8.1. veidot mežaudzi, kurā vienas koku sugas īpatsvars ir lielāks par 70 %, ja pirms kopšanas cirtes citu koku sugu krājas vai skaita īpatsvars mežaudzē ir vismaz 30 %; 13.8.2. samazināt citu koku sugu īpatsvaru mežaudzē, ja pirms kopšanas cirtes citu koku sugu krājas vai skaita īpatsvars mežaudzē ir mazāks par 30 %; 13.8.3. silā, mētrājā, lānā un damaksnī veidot mežaudzi, kurā priedes īpatsvars pārsniedz 90 %; 13.9. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz: 13.9.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadu; 13.9.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadu; 13.9.3. apšu audzēm - 30 gadu; 13.10. kopšanas cirtēs izcirst audzes vecākos un lielāka izmēra kokus (ekoloģiskos kokus). Saglabāšanai vispirms izvēlas resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām; 13.11. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793) 14. Dabas parka zonā, veicot koku ciršanu galvenajā cirtē, aizliegts: 14.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus; 14.2. veidot mežaudzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.793 redakcijā) 15. Cērtot kokus galvenajā cirtē un kopšanas cirtē dabas parka zonā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 dzīvotspējīgus vecākos un lielāka izmēra kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. 16. Veicot kopšanas cirtes priežu audzēs (silā, mētrājā, lānā un damaksnī), vispirms izcērtami vismaz 90 % egļu paaugā un otrajā stāvā. Kopšanas cirtes atļautas laikā no 1.septembra līdz 31.martam. Lai attīrītu cirsmu, pieļaujama ciršanas atlieku savākšana un izvešana vai sadedzināšana. 17. Lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu barošanos un atpūtu pēcligzdošanas un migrāciju periodā, dabas parka zonā noteikts sezonas liegums uz laiku no ledus izkušanas līdz 1.jūlijam. 19. Sezonas liegumā Numernes ezerā ir aizliegts atrasties laivām un uzturēties cilvēkiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams sezonas lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai. 20. Dabas parkā esošie dabas pieminekļi - aizsargājamie koki - ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem). (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793) 21. 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts: 21.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi; 21.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām; 21.3. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām; 21.4. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību; 21.5. apkraut aizsargājamos kokus; 21.6. mainīt vides apstākļus - ūdens un koku barošanās režīmu; 21.7. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija; 21.8. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem; 21.9. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas: 21.9.1. veikt aizsargājamo koku apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai; 21.9.2. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi; 21.9.3. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793). (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793) 21.1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā. (MK 20.11.2012. noteikumu Nr.793 redakcijā) 22. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta attiecīgās Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.793) Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis Dabas parka "Numernes valnis" funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma
(Pielikums MK 20.11.2012. noteikumu Nr.793 redakcijā) Dabas parka "Numernes valnis" funkcionālo zonu sastāvs un sezonas lieguma robežu apraksts
(Pielikums MK 20.11.2012. noteikumu Nr.793 redakcijā) I. Regulējamā režīma zona 1. Regulējamā režīma zonā ietilpst zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 68940010102, kā arī Kāršu ezers, Vidējais (Lielais Kugru) ezers un Kugreņu (Mazais Kugru) ezers. 2. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:
II. Dabas parka zona 3. Dabas parka "Numernes valnis" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā, ir dabas parka teritorija. III. Sezonas liegums 4. Sezonas liegumā ietilpst Numernes ezera rietumu daļa uz rietumiem no līnijas, ko veido punkts 1 (koordināta X 306174 un Y 714705) un punkts 2 (koordināta X 305729 un Y 714868). Piezīmes. 1. Meža kvartālu un nogabalu numerācija atbilst Meža valsts reģistra datiem uz 2011.gada 1.janvāri. 2. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija uz 2010.gadu un Meža valsts reģistra informācija uz 2011.gada 1.janvāri. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām. 1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu. 2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas: 2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green)); 2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā; 2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green)); 2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā. 3. Zīmes lietošanas kārtība: 3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem: 3.1.1. 300 x 300 mm; 3.1.2. 150 x 150 mm; 3.1.3. 75 x 75 mm; 3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm; 3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas; 3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem). Vides ministrs R.Vējonis
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma) (Pielikums MK 20.11.2012. noteikumu Nr.793 redakcijā)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas parka "Numernes valnis" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|